Veltījums sievietēm

by-tenaya-sims

Šodien parunāsim par sievietes spēku un vājumu.

Man šķiet, ka daudziem, domājot par šo tēmu, galvā ir putra, kas ar katru gadu kļūst arvien nesaprotamāka.

Daudzi lektori runā par to, ka sievietes spēks ir viņas vājumā. Savukārt feministes sievietes vājumu un ievainojamību uzskata par pazemojošu, visdažādākajos veidos cenšoties no tās atbrīvoties

Kāds uzskata, ka vāja sieviete ir tā, kura “sēž vīram uz kakla” un bez viņa atļaujas nedrīkst pat uz tualeti aiziet. Kāds domā, ka neatkarība un līdztiesība ir vienīgais sievietes glābiņš šajā pasaulē. Strīdu ir daudz.

Es pastāstīšu par to, ko es uzskatu par sievietes spēku un ko – par viņas vājumu? Jo esmu piekususi lasīt vienu un to pašu – ka vājas sievietes nevienam nav vajadzīgas, un, ka es cenšos padarīt viņas par veredzenēm.

Sākšu ar to, ka grūti iebilst pret to, ka ārēji sieviete ir vāja. Fiziskajās sacensībās – vai tā būtu skriešana, peldēšana vai svarcelšana, sievietes patiešām atpaliek no vīriešiem. Tāpēc arī sacensības notiek atsevišķi. Sievietes sacenšas ar sievietēm, vīrieši ar vīriešiem. Jā, protams, sieviete atlēte var noskriet distanci ātrāk kā parasts vīrietis. Bet diez vai viņa apdzīs vīrieti – atlētu.

Fiziski mēs esam vājākas. Tas ir fakts. Bet emocionāli  ikviena sieviete ir spēcīgāka par vīrieti.

Viņa ar savām emocijām ir spējīga likt sajukt prātā vīrietim – nospiest, izsmērēt un iznīcināt to. Tajā pat laikā viņa ir spējīga pārvarēt daudz smagākus notikumus dzīvē, pārdzīvot tos, izdzīvot un pieņemt. Vienas dzemdības sievietei dod tādu emociju spektru, kas jāizdzīvo, ka neviens vīrietis ar ko līdzīgu galā netiktu.

Tātad iekšēji viņa ir spēcīga. Es pat teiktu, ļoti spēcīga. Vāja ārēji, spēcīga – iekšēji.

Viņa nevar stiept smagus čemodānus, bet pārdzīvot ārpratīgi daudz dažādu emociju – var. Katru dienu.

Kauties nevar, bet nogalināt ar vārdiem un skatienu – vienkāršāk par vienkāršu. Nest uz saviem pleciem visu nevar, bet savākt visas savu bērnu emocijas un atlaist – var. Tāda, lūk, neparasta dzīve parastai sievietei.

Protams, viņa var pakļauties kopējam neprātam un stiept smagus čemodānus, viņa var darbā rauties kā zirgs, var vicināt kulakus. Un kas tad? Tad iekšēji viņa kļūst vāja. Sirds vājums. Taču tad gan viņai ar savām emocijām netikt galā, ne uzticēties, ne piedot, ne arī normālas attiecības būvēt neizdosies.

Kad es saku “esiet vājākas” – tas nozīmē, atsakieties no centieniem ārēji izskatīties stipras, vienalga ārēji jūs neesat vīrieši. Fokusējiet savu uzmanību uz iekšu, un nostiprinieties tur.

Nevajag darīt to, kas jums nesanāk, kam jūs neesat radītas, kas nav jūsu dabā, kas nav jūsu. Pastipriniet to, kur jūs jau esat stipras sākotnēji. Nostipriniet savu sirdi. Novirziet savu enerģiju uz iekšu.

To, ko mēs esam raduši uzskatīt par spēku, patiesībā ir vājums. Tās, kuras visu stiepj uz saviem pleciem, ir pašpietiekamas un neatkarīgas, patiesībā nevienam nav vajadzīgas un nav interesantas, jo iekšēji viņas ir tukšas. Viņas attīsta savu ārējo spēku un pilnībā zaudē iekšējo. Vicināt zobenu ir vienkāršāk, un tā rodas ilūzija par stabilitāti un aizsargatību. Bet tā ir tikai ilūzija.

Lai uzticētos vīrietim ir vajadzīgs milzīgs iekšējais spēks, neprātīgi daudz spēka. Tāpēc, lai šad tad nedarītu neko, kad tik ļoti gribas izdarīt visu tagad un pašai. Lai nekontrolētu, nepārbaudītu, nepielabotu, nenodrošinātu sev aizmuguri visādam gadījumam, kam noteikti pēc tam jānotiek.

Uzticēties var tikai sirdī stipra sieviete. Ārēji tas izskatās kā vājums.

Lai pieņemtu vīrieti tādu, kāds viņš ir, vajadzīgs ne mazāks spēks. Lai necenstos viņu pārttaisīt, pāraudzināt, apgreidot, aizvietot ar kaut ko. Protams, daudz vieglāk ir meklēt savas nelaimes iemeslus kaut kur ārpusē, citos cilvēkos un sapņot par to, ka mainot partnerus, atradīsi savu laimi. Taču tajā nav spēka, tas ir sirds vājums, pie kam – stipri ielaistā formā.

Lai piedotu citiem cilvēkiem, ir jābūt ļoti stiprai iekšēji. Un sievietei ļoti bieži nākas piedot.

Piedot vīram viņa kļūdas, asus vārdus, piedot bērniem, kas bieži var ievainot ļoti dziļi, piedot vecākiem viņu nesapratni un nespēju pieņemt. Karot ir daudz vieglāk. Vienkāršāk ir vicināt zobenu un ārdīt. Bet tā dara tikai vājās. Tajā nav spēka. Piedot ir daudz grūtāk un sarežģītāk, un vēl grūtāk ir piedot patiesi no visas sirds.

Lai palūgtu palīdzību, arī ir vajadzīgs ļoti daudz ieksējā spēka. Kas ļauj tev būt pārliecinātai par to, ka tu esi to pelnījusi. Kas ļauj tev “nolaisties no saviem augstumiem” un palūgt. Kas ļauj tev pieņemt šo palīdzību. Darīt visu pašai ir vājums.

Lai izaudzinātu bērnus, iekšēji ir jābūt ļoti stiprai.
Autors: Olga Vaļajeva

Foto: Tenaya Sims

Tulkoja: Ginta FS

Advertisements