Būt veselai un laimīgai

sieviete nezelojas

Pēdējā laikā par ļoti bēdīgu statistiku vēsta sieviešu ārsti. Sieviešu konsultācijās ir milzīgas rindas, slimnīcās trūkst vietu – viss ir pārpildīts. Gandrīz katrai sievietei, kura apmeklē ārstu, ir kādas veselības problēmas. Erozijas jau sen kļuvušas par normu, ir milzīgs skaits dažādu -ismu, -ītu un citu diagnožu, patoloģiju grūtniecībās, nespēja iznēsāt bērnus.
Ārsti meklē iemeslus, noraksta visu uz ekoloģiju, ģenētiku, nerviem.
Taču patiesie visu problēmu iemesli atrodas mūsu zemapziņā, kura ne tikai formē mūsu uzvedību, bet arī kontrolē visu iekšējo orgānu un organisma sistēmu darbību (gremošanu, elpošanu, sirdsdarbību utt).
Minēšu tikai dažus, visizplatītākos iemeslus, neiedziļinoties detaļās, jo katram tās ir savas:

● Neapzināta savas sievišķības nepieņemšana, nezināšana, kā realizēt sevi kā sievieti.
● Programmas, ka viss, kas saistīts ar ģenitālijām ir grēcīgs, netīrs un pretīgs.
● Neapzināta vīriešu nepieņemšana, izvairīšanās no tiem, neapzinātas bailes par to, ka tie radīs ciešanas, bailes no vīrieša.
● Pārmetumi savam ķermeni un tā nepieņemšana, savas ārienes un sievišķības nepieņemšana.
● Aizvainojums uz vīriešiem, vilšanās, rūgtums.
● Aizskarta sievietes patmīlība, pazemotības sajūta, sajūta, ka esi nepilnvērtīga kā sieviete.
● Naids, nicinājums, pretenzijas, nepatika, agresija pret vīriešiem, neuzticēšanās viņiem.
● Vainas un baiļu sajūta, kas saistīta ar seksu.
● Mātes negatīvās programmas attiecībā uz vīriešiem, kas nodotas tālāk meitai.
● Prieka trūkums dzīvē, garlaicība un izmisums.
● Greizsirdība, aizdomas par neuzticību, sajūta, ka esi sliktāka par citām.
● Slēpta nevēlēšanās būt mātei.
● Bailes no dzemdībām, bailes par nākotni, bailes no kļūdām grūtniecības laikā, šaubas par vīrieti.
● Netīri nolūki, piemēram vēlme “piesiet” sev vīrieti ar grūtniecības palīdzību.
● Šaubas par savu pievilcību un sievišķību pēc dzemdībām.
● Atteikšanās pievērst uzmanību sev kā sievietei, “sākumā citiem, pēc tam man”. Pārlieka uzmanība pret bērniem, bailes par viņiem un žēlums.
● Noraidoša attieksme pret sievieti-māti.
Mīļās sievietes, esiet veselas! Lai šīs bēdīgās tēmas nebūtu stāsts par jums. Iemīliet sevi, pieņemiet sevi un realizējiet savu sievišķo sūtību!
Jūlija Boženova

Tulkoja: Ginta Filia Solis

Parasta un Īsta sieviete

 

ista-sieviete1Kaimiņos dzīvoja divas sievietes. Viena bija darbīga un aktīva – visu laiku rosījās saimniecībā, aptekāja bērnus un vīru, mazgāja, šmorēja un kopa dārzu. Viņas kaimiņienei arī bija divi bērni un vīrs. To bieži varēja redzēt pastaigājoties vai šūpojoties dārza šūpolēs zem ābelēm.

“Kā tu vari būt tāda sliņķe?!!”- sašutusi jautāja pirmā.

“Kā var tā pārpūlēties?!!” – domāja otrā.

Un, lūk, reiz pirmajai kaimiņienei vīrs stipri sagrieza muguru un savas slimības dēļ nevarēja turpināt strādāt. Viss mājas darbu smagums un naudas pelnīšana tagad gūlās uz sievas pleciem.

Kādā vakarā, atgriežoties no darba, un nesot smagas somas pilnas ar produktiem, pirmā kaimiņiene paklupa tieši pie savas mājas un stipri izmežģīja roku. Otrā kaimiņiene ar savu vīru visu to redzēja. Viņi iesēdināja sievieti mašīnā un aizveda uz slimnīcu.

“Ko man tagad darīt!?” – sieviete uztraucās. “Tās ir kaut kādas šausmas! Kas tagad mājās visu darīs, un par ko mēs tagad dzīvosim?”. Bet otrā kaimiņiene mierīgi atbildēja: “Tu atpūties un paguli, bet visas savas raizes VIENKĀRŠI UZTICI VISUMAM”.

«Kas tas ir Visums?», – sieviete izbrīnīta vaicāja.

«Visums – tie esam mēs visi. Viss, kas tev apkārt. Tu esi daļa no šīs dzīves telpas un viss veselais vienmēr rūpējas par savu daļu.».

Sievietei nekas cits neatlika, kā noticēt savas kaimiņienes teiktajam un vienkārši vērot apkārt notiekošo.

Nākamajā dienā pie viņas atbrauca māsa no kaimiņu pagasta un pastāstīja par brīnumainu dziednieku, kas nesen bija pārcēlies uz viņu ciemu. Atstājot savus bērnus pie kaimiņiem, kopā ar savu slimo vīru, sieviete devās pie dziednieka. Dziednieks izrādījās arī labs “kaulu lauzējs” un varēja palīdzēt sievietei un viņas vīram.

“Steiga tevi salauza un tavu dzīvi sakropļoja” – teica dziednieks. “Tavus kaulus es salaboju, bet smadzenes salabot – tas nav mans lauciņš. Pati izdari secinājumus. Tā ir tava dzīve!”.

No tā brīža sieviete biežāk sāka ciemoties pie kaimiņiem, lai ar kaimiņieni kopā pasēdētu dārza šūpolēs zem ābelēm, paklausītos putnu dziesmās un klusumā. Tā viņa piepildījās ar iekšēju mieru un harmoniju. Piepildījās ar pašu Dzīvi, lai tā plūstu mierīgi un skaisti.

Pasaka – māņi, bet tajā vienmēr ir daļa patiesības …

Ar ko tad parasta sieviete atšķiras no Īstas Sievietes?

Parastas sievietes apziņā laime ir atkarīga no viņai apkārt esošo lietu stāvokļa – vai veseli viņas bērni, vai ģimenes dzīvē un attiecībās viss kartībā, vai viņa labi izskatās.

Ja kaut kur kaut kas notiek ne tā, kā ieplānots, viņa tiek izsista no sliedēm, sāk uztraukties, cenšoties visu sakārtot un noregulēt. Tādā veidā absolūti pazaudējot Pati Sevi – savus spēkus, savu iekšējo harmoniju, un ļoti bieži – arī mīlestību pret sevi. Un viss tikai tāpēc, ka parastas sievietes laime pilnībā ir atkarīga no ārējiem apstākļiem – viņas dzīves “ārpuses”. 

Īsta Sieviete spēj radīt savu laimi no “iekšpuses” Viņa lieliski apzinās, ka, ja pati būs nogurusi un saīgusi, tad nekas labs nenotiks arī  ārpusē.

Viņa zin – Sieviete ar savu iekšējo stāvokli pati rada savu dzīves telpu un orientē savu vidi. Cenšoties, pirmkārt, saglabāt savu iekšējo mieru un harmoniju, viņa jebkurā situācijā ir spējīga ātri tikt galā ar visām grūtībām. Jo viņas iekšējais miera un harmonijas stāvoklis iespaido gan vidi ap viņu, gan cilvēkus, kas blakus.

IR LABI MAN – IR LABI ĀRPUS MANIS

Tas arī ir galvenais Īstas Sievietes radošā spēka noslēpums, ko viņai dāvājusi pati Māte-Daba.

Bet parasta sieviete no Īstas atšķiras vien ar to, ka neprot APZINĀTI izmantot savu vareno dabas dāvanu – spēju radīt harmonisku vidi sev apkārt – sev, saviem tuvajiem, kurā viss ir labi un mierīgi.

Taču, kā zināms, visu var iemācīties. Ka tik būtu vēlēšanās!

Te nu arī pasaciņa galā. Malacis, ka klausījies!

Autors: Viktorija Ņepomņaščaja

Tulkoja: Ginta FS

Sievietes spēks ir spējā mainīties.

1457590_641905519165370_2071694532_n

Sievišķības pamatprincips — spēja mainīties un pastāvīgi pāriet no viena stāvokļa citā.

Vesela pārdzīvojumu gamma plūst mūsu iekšējā telpā un mēs bieži nespējam tos atsekot. Gadās, ka kāda iemesla dēļ mēs iestigstam nepatīkamos pārdzīvojumos, noslēdzamies sevī. Tas viss notiek tikai viena iemesla dēļ — mēs nevēlamies pieņemt savu mainīgo dabu, cenšamies apstādināt dzīves plūdumu, iestrēgstam kādā momentā, kādā sīkā detaļā, visu laiku domājot par kādu konkrētu cilvēku.

Vai ir gadījies tā, ka savā galvā jau iepriekš būvējat kādus plānus, tie nerealizējas un jūs viļaties un atkal apvainojaties uz cilvēkiem (kuru dēļ nesanāca tā, kā gribējāt, kā plānojāt), uz pasauli, uz sevi. Vai esat jutusies nepārliecināta, nevērtīga, nevienam nevajadzīga? Iemesls jūsu problēmām ir pašā virspusē – tepat, acu priekšā!

Dzīve ir kustība, pie kam – nepārtraukta, pastāvīga. Un pieķerties kādam rezultātam, kas sagaidāms nākotnē, ir tukša laika un enerģijas tērēšana
Lai tā nebūtu, ir jāiemācās dzīvot šeit un tagad, apzināti, novērtējot katru mirkli kā savas unikālās dzīves daļu, esot dzīves straumes pašā vidū. Jūs teiksiet – sarežģīti! Jā, tā IR Māksla — Sievišķības Māksla! TAČU, ja vēlaties būt laimīga, veiksmīga, vesela — tas IR jāiemācās.

Un lieliska prakse tam ir DEJA. Sieviete ir laimīga, kad dzīvo dejojot! Sāciet dejot, kaut brīvos brīžos, mājās, jebkuras, sev patīkamas mūzikas pavadījumā, veicot spontānas ķermeņa kustības. Un jūs ieraudzīsiet to, ka tas jums sāks patikt arvien vairāk un vairāk un ķermenis pats sāks pieprasīt deju. Dejā ir vieglums, dejā ir mainības spēks, dejā ir kustība. Un pēc tam jūs sajutīsiet šo pašu deju ikdienas dzīvē, kad it kā nedejojat — tā būs iekšējā jūsu ķermeņa deja. Bez kustības sieviete iet bojā. Viņa pārvēršas par robotu, neiedvesmotu radījumu, kas neko negrib un neko nejūt.

Jūs jautāsiet, kāpēc gan lielākā daļa sieviešu vēlas stabilitāti? Droši vien tāpēc, lai kompensētu nestabilitātes un mainīguma trūkumu. Taču tad, kad sieviete iegūst stabilitāti, viņa riskē pazaudēt kustību vieglumu, spēju mainīties un bieži vien sāk slinkot. Tāpēc mums, sievietēm ir ļoti svarīgi iemācīties balansēt  — kustoties tiekties uz stabilu stāvokli, bet to sasniedzot, sākt jaunu kustību!

Avots: http://dikhanieserdtsa.ru

Tulkoja: Ginta FS

Apsara deja:
to redzējām Vjetnamā – viņas kustas tik brīnišķīgi un tādā harmonijā: