Sievietes svētības un lāsta spēks

es

Katra sieviete ir pildīta ar iekšējo spēku – Šakti. Viņa ir spējīga kā radīt, tā arī sagraut pasauli sev apkārt. Sieviete ir kā trauks, ar ko piepildīta, tas arī nāk uz āru. Paskaties, ar ko piepildīts Tavs trauks? Lai saprastu, ar ko, vienkārši paskaties sev apkārt – tu radi vai grauj?

Sievietei vienmēr jābūt piepildītai līdz malām ar mīlestību. Kad mīlestības iekšpusē nav vai trauks ir pustukšs, tad tevī mājo graujošais spēks. Taču tikai pārpilnības stāvoklī sieviete ir spējīga radīt. No mīlestības pārpilnības rodas svētības, no tās trūkuma – lāsti.
Un lāsti nebūt nenozīmē vārdus “es tevi nolādu”. Tie ir pārmetumi, nosodījums, neapmierinātība, pretenzijas, aizvainojums, jo tajos tu ieguldi savu enerģiju. Galvenais sievietes resurss – “kurp doma, turp arī enerģija”, bet, ja tam vēl klāt pieslēdz vārdus, tad tas ir tāpat kā izšaut bultu, kas, tici man, savu mērķi sasniegs. Ja tavs trauks nav līdz augšai piepildīts ar mīlestību, no sākuma tas jāpiepilda.

Veidi, kā piepildīt savu trauku ar mīlestību:
– Prasme un spēja pieņemt visu to, ko tev dod dzīve un apkārtējie cilvēki;
– Pateicība. Pateicies katram, kas nāk tavā ceļā, katram mirklim un katram cilvēkam. Labs sākums ir rakstīt pateicību dienasgrāmatu;
– Rūpējies par savu ārieni;
– Nodarbojies ar kādu mākslu, rokdarbiem;
– Mācies pasīvi atpūsties. Pasīva atpūta ir tad, kad tu vienkārši guli uz dīvāna un pat nekal nekādus nākotnes plānus, kaut gan pasapņot un padomāt var;
– Proti būt vienatnē ar sevi;
– Silts un mīlošs komunikācijas loks. Esi starp cilvēkiem, kuri iedvesmos tevi augt un attīstīties;
– Saskarsme ar bērniem. Bērnos ir tik daudz pozitīvās enerģijas. Ir no kā pamācīties, turklāt vēl labs garastāvoklis un iedvesma garantēta;
– Lutini sevi;
– Centies radīt savās mājās mājīguma un mīlestības pilnu atmosfēru;

Kad tu sajutīsies, ka esi piepildīta, tad mirklī, kad tu atvērsi muti, cilvēki izdzirdēs labus vārdus, pateicību, komplimentus un apbrīnu. Un galvā radīsies jaunas idejas. Un sirdī iemājos siltums un miers. Un tev būs nemitīga nepieciešamība ar mīlestību kaut ko darīt citu labā.

Sievietē no dabas ir ielikta tāda spēja, kā līdzcietība un spēja upurēties un te nu ir vajadzīgs, lai būtu līdzsvars. Ja tu sāksi dāļāt sava pustukšā trauka saturu, tu saņemsi iztukšošanās sajūtu, kas izpausīsies kā aizvainojums un sajūta, ka cilvēki ir nepateicīgi. Sākumā piepildi sevi ar mīlestību, lai tev būtu spēks svētīt, nevis graut, un tad tava dzīve pildīsies ar laimi.
Svētības spēks nozīmē to, ka domās, vārdos un pat skatienā tu ieliec spēku, lai piepildītos tas, ko tu jūti.
Šī sava trauka piepildīšana ir katras sievietes personiskā ATBILDĪBA.

– Svētī savus bērnus iedvešot viņos ticību sev. Tā vietā, lai peltu vai aizrādītu, atrodi vērtīgo viņos.
– Svētī savu vīrieti veiksmei un iedvesmo cildeniem darbiem. Lai tavi vārdi ir mūzika, kurus viņam gribētos klausīties dienu un nakti.
– Svētī savus draugus uzplaukumam un kalpo viņiem ar visu savu sirdi.
– Svētī garāmgājējus laimei un dāvā tiem savu smaidu.
– Svētī naidniekus veiksmei un pateicies tiem par mācību stundām, ko tie tev pasniedz.
Lai svētības kļūst par daļu no tavas dzīves un lai tavi vārdi paceļ, iedvesmo un dāvā prieku cilvēkiem.
© Tatjana Kotova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

5 Reiki principi

reiki

1. Jau šodien es priecājos.

“Ja atveras durvis un pa tām nāk mīlestība, tad pirmais ienāk prieks…”

Ja cilvēka sirds ir piepildīta ar prieku, tad vienlaicīgi nav iespējams dusmoties, skumt, ienīst un skaust, u.t.t. Tad mēs paši jūtamies labi un apkārtnē izstarojam pozitīvu enerģiju. Šīs enerģijas vibrācijas nosaka mūsu dzīves kvalitāti, jo izpaužas mūsu domās, vārdos un darbos, un atkal atstarojas atpakaļ no ārpasaules. Tādējādi tās veido mūsu dzīves pamatu. Kā jau parunā teikts – ko sēsi, to pļausi. Ko mēs dodam, to mēs arī saņemam. No tā, cik esam priecīgi, lielā mērā atkarīgi mūsu panākumi un veiksme gan darbā, gan citur. Tas nosaka mūsu savstarpējās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem, ietekmē mūsu veselības stāvokli. Un ilgstošā laika periodā,- cik dzīvespriecīgi esam pieraduši dzīvot savu dzīvi, cik smaidīgi esam, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,- no tā atkarīgs viss mūsu dzīves plūdums un sasniegumi kopumā. Tamdēļ uzsmaidīsim sev, uzsmaidīsim viens otram – kaut vai tikai iekšēji – un ļausim veiksmei piepildīt mūsu dzīvi. Ja nu ir tā, ka ne par ko nav šobrīd prieka, tad ieskatīsimies rūpīgāk sevī. Pavērosim savu dzīvi, situācijas tajā un pavērosim, kurš virziens mūsu dzīvē ir tas, kas kaut reizi ir sagādājis patiesu prieku. Kad sajūtam to, mūsu intuīcija mums saka, ka tas ir mūsu ceļš. Kamēr dzīvojam, tikmēr mums ir iespēja piepildīt savus sapņus, savas vēlmes. Varam kļūdīties, varam izdarīt kaut ko nepareizi, bet izdarām secinājumus un turpinām ceļu. Un ja neatlaidīgi mēģināsim atkal un atkal, pienāks reize, kad viss izdosies. Tātad – ar prieku sirdī un tikai uz priekšu!

2. Jau šodien esmu mierīgs.

“Drosmīgs cilvēks ir mierīgs…” R. Š.

Nekas ārējs nespēj iespaidot cilvēku, ja viņa sirdī ir miers. Nav baiļu, nav uztraukumu, nav šaubu, u.t.t. Visi ārējie ierobežojumi un rāmji patiesībā ir tikai ilūzija. Bailes ir prāta darbības rezultāts, tām nav sakara ar patieso realitāti. Pat ja arī tās ir iepriekšējās negatīvas pieredzes rezultāts, tās atkal ir tikai ilūzijas, ka tā notiks arī šoreiz. Ļaujoties satraukumam, mēs ienesam savā dzīvē ne tikai nepārliecinātību par sevi, bet arī vājumu, jo nemiers noņem spēku.

Par sevi nepārliecināts un bailēm pakļauts cilvēks, kuram nav priekšstata par to, kāds potenciāls viņā ir ielikts, un ka tikai viņš pats veido katru savu dienu un savu dzīvi kopumā, var turpināt meklēt savu neveiksmju cēloņus ārējos apstākļos. Un vai ir pieredzēta kaut viena tāda situācija, par kuru nervozējot un satraucoties, būtu iespējams kaut ko uzlabot šajā sakarā? Tamdēļ uzņemsimies paši atbildību par savu dzīvi! Ik mirkli mums ir izvēle. Ik dienu mēs pacietīgi varam sev pateikt: “Lai mans miers dod man spēku!” Izjutīsim un pieņemsim savu mieru ar visu sirdi!

Dziedināšanās no dažāda veida bailēm un to izpausmēm ir turpmākās dziedniecības pamats un sākums tās tālākai attīstībai. Šī Reiki principa visdziļākās būtības apzināšanās un sekošana tam dod cilvēkam iespēju ieraudzīt šo stāvokļu patiesos iemeslus sevī un atbrīvoties no liela daudzuma visdažādāko baiļu, sasniegt iekšējo mieru, neierobežotu pacietību un līdzsvarotību, audzināt stingru un stipru gribu. Ar Reiki, jeb mīlestības spēka palīdzību cilvēkam ir iespēja pārveidot baiļu un nemiera graujošo negatīvo iedarbību pozitīvā, radošā enerģijā, kas kalpos viņa izaugsmei un attīstībai. Viņš pamazām iegūst arvien lielāku garīgu spēku un spēju efektīvi palīdzēt pašam sev un būt jūtīgam un atsaucīgam pret citu cilvēku sarežģījumiem un bēdām.

Nekas un nekur nespēj izjaukt viņa iekšējo līdzsvaru: ne uzslava, ne nopēlums, ne neveiksmes, ne panākumi.

Tikai izlīdzsvarots priekos un ciešanās, apmierinājumā un skumjās, mierīgs garā cilvēks spēj izjust visu dzīves pilnību un skaistumu, atraisīt visaugstākās radošās spējas, virzīties pa savu Ceļu, vest aiz sevis skolniekus un sasniegt savu realizāciju.

3. Jau šodien es uzcītīgi un godīgi strādāju.

“Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt…”

Šis princips nenozīmē tikai vienkārši “godīgi sev nopelnīt dienišķo maizi un nezagt”. Tas aptver visu cilvēcisko attiecību sfēru, aicinot uzturēt tās bez liekulības un uz savstarpējas uzticēšanās pamata. Šis princips attiecas ne tikai uz finansu un personīgo attiecību jomu, bet izpaužas visās savstarpējās attiecībās un neredzamajās saiknēs starp cilvēkiem. Tas atklāj mūsos tādus slēptus motīvus, kā meli, noklusēšana, vai tāda rīcība, kas pamatota uz ne-patiesību. Negodīga rīcība ir ļoti jaudīgs faktors, kas noved cilvēku pa līču loču celiņiem pie arvien lielākām problēmām. Savukārt, sekojot šim principam, cilvēks atrod savu ceļu un virzās pa to uz gaismas pusi.

Bez tam šis princips izskauž arī parazītismu, kas reizēm vērojams cilvēku sabiedrībā. Ļoti bieži cilvēki nemāk, jeb nevēlas sastrādāt, attīstīt un nostiprināt paši savu dzīvības enerģiju, bet sāk dzīvot uz citu rēķina. Šī parādība ir pazīstama ar nosaukumu “vampīrisms”. Tā ir savdabīga uzvedības forma, veids, kā tiek paņemta kāda cita cilvēka vai pat cilvēku grupas fiziskā, emocionālā, mentālā un garīgā enerģija. Tāda garīgi-enerģētiska zādzība vai meli tiek paslēpti aiz iztapīgas, izdabājošas ”mīlestības”, “maiguma”, “draudzības”, “uzslavas”, “radniecīgo attiecību” vai “labas pazīšanās” maskas. Tamdēļ godīguma princips ļauj sakārtot mūsu enerģiju apmaiņas procesu un sasniegt harmoniju cilvēka sociālo attiecību jomā. Tas ļauj izvairīties no meliem, skaudības, neuzticības, aprēķina, aprunāšanas, u.t.t., t.i., no visa tā, kas gala rezultātā noved pie enerģijas izsīkuma, dažādām problēmām un slimībām. Un otrādi, principa ievērošana piepilda dzīvi ar skaidrības, sirsnīguma, atklātības un uzticības gaismu, tātad ar dziedniecisku enerģiju.

Šis princips katram no mums saka: “Esi godīgs vispirmām kārtām pret sevi, nemelo sev, dzīvo saskaņā ar savu sirds balsi, ar savu sirdsapziņu un tad Tavā dzīvē ienāks arvien vairāk Tavas patiesības, Tavas Paša esības. Tā kļūs piepildīta un Tu varēsi daudz vairāk izpaust sevi un savu unikalitāti un nevis kaut kad nākotnē, bet gan vienīgajā patiesi reālajā brīdī, kas Tev ir svarīgs – šeit un tagad.”

4. Jau šodien pateicos par visu svētību, ko saņemu.

“Kuru darbu padarīju,
To pateicu Dieviņam…”

Spēja izjust pateicību – tā ir cilvēka īpašība, kas liecina par viņa dzīvības enerģijas virzienu. Pateicība – tā ir gatavība ziedot savus spēkus radošiem mērķiem. Ārēji cilvēks pateicības stāvoklī izstaro pozitīvu radošu enerģiju. Un tieši pateicoties tam, viņam atveras iespēja saņemt enerģiju no savas iekšējās saiknes ar pasauli, t.i., ieslēgties enerģijas apmaiņas procesā.

Pateicība un atzinība nozīmē, ka cilvēks dzīvo, piepildīts ar laimes un apmierinātības sajūtu.

Būt pateicīgam, tas nozīmē būt apmierinātam ar to, kas atnāk pats no sevis, būt priecīgam par to, kas ir.

Kad mēs pastāvīgi izpaužam atzinību, jūtot pateicību ne tikai par to, ko mēs saņemam, bet arī par to, ko mēs uzzinām un iemācāmies, apkārtējie cilvēki sāk mums arvien vairāk uzticēties. Ap mums sāk veidoties pārpilnības un pārticības atmosfēra.

Mūsu apziņas ieciklēšanās uz īslaicīgām iluzorām vērtībām neļauj mums saņemt to, kas ir patiesi mūsu. Ja mēs koncentrējamies uz to, kā mums nav, mēs izjūtam trūkuma un nepietiekamības sajūtu. No otras puses, ja mēs spējam izjust tā pārpilnību, kas mums ir dots šinī dzīvē, un būt pateicīgiem par to, pārpilnība vienmēr sekos mums. Vēl vairāk – tai būs tendence pieaugt. Pateicība un atzinība par visu padara cilvēku atvērtu gan paša dzīvei, gan apkārtējai pasaulei un universālajai Visuma enerģijai. Cilvēks kļūst par tādu kā vienoto enerģijas trauku ar visu, ko viņš pieņem. Neapmierinātība bloķē un izjauc kanālus, caur kuriem noris enerģijas apmaiņas process. Tādā gadījumā ieplūstošā enerģija tiek izmantota, lai pirmkārt atjaunotu kanālu darbību. Bet, kad šī saikne funkcionē, panākumi un uzplaukums ir nodrošināti. Nonākot kontaktā ar Visuma vienoto dzīvības enerģiju, mēs koncentrējam savu uzmanību uz panākumiem, veiksmi un bagātību, sajūtam visu dzīves aspektu pārpilnību. Enerģijas plūsma tādā gadījumā paplašina mūsu iekšējā “es” kanālus vēl lielākam enerģijas pieplūdumam. Nākamis solis ir – gatavība konstruktīvai mūsu mērķu sasniegšanai. Tikai pozitīvs noskaņojums vien uz panākumiem un uzplaukumu nepadarīs tos par realitāti. Tam nolūkam ir nepieciešams šo noskaņojumu pastiprināt ar enerģiju, Visuma vienoto spēku. Tieši no mums plūstošā enerģija, ieguldīta pozitīvo apstiprinājumu un nesatricināmas ticības gultnē, ienesīs šis pārmaiņas, uzplaukumu un pārpilnību mūsu dzīvē. Tamdēļ mūsu pastāvīga un apzināta atgriešanās šajā radošajā pateicības stāvoklī nodrošina nepārtrauktu enerģijas plūsmu labklājības virzienā, kurai ir tendence materializēties arvien pieaugošā daudzumā. Mūsu izvēle dzīvot ar pateicību ir vienlaicīgi arī izvēle dzīvot pārpilnībā, apmierinātībā un arvien pieaugošā uzplaukumā.

5. Jau šodien esmu labestīgs, mīlu visu.

“Visu, ko dariet savā dzīvē, dariet tikai ar mīestību. Ja jūs nevarat to izdarīt ar mīlestību, labāk nedariet nemaz…”
Māte Terēze.

“Nepiedošana ir vienīgais grēks… “ Lūle Vilma.

Nodalot šajos principos pamataspektus, mēs redzam, ka tie norāda uz pieciem visizplatītākajiem iemesliem, kas rada slimības. Tie ir – bailes, agresija, aizvainojums, apmāns, atraušanās no Dabas un Radītāja. Apkopojot to, iespējams šos piecus iemeslus novest pie viena pamatiemesla. Pats lielākais un lielāko daļu slimību un visu cilvēces problēmu pamatiemesls ir – mīlestības trūkums. Vai varam uzskatīt, ka tumsa patiesībā ir gaismas trūkums? Tad – ja cilvēks izjūt bailes, nemieru, uztraukumu, neuzticību, agresiju, kaut ko nepieņem, nosoda, apvainojas, mānās, meklē aizstāvību, cenšas sagrābt un neatdot kaut ko, tad tas, bez šaubām, nozīmē tikai vienu – viņam trūkst mīlestības.

Un ja cilvēkam ir šie negatīvie stāvokļi, ja viņš saka, jeb uzvedas tā, ka viņam pietrūkst mīlestības, tad tas patiesībā nozīmē to, ka viņš pats nav devis sev un pasaulei pietiekoši daudz mīlestības. “Ko sējam, to pļaujam…”

Principi aicina mūs dzīvot mīlestībā un dot to pirmām kārtām sev un pēc tā paša principa visiem cilvēkiem un visai apkārtējai pasaulei bez izņēmuma. Atvērt savu Sirdi un apvienot savu patieso “Es” ar visu cilvēku “Es” un visām dzīvajām būtnēm un izjust visas dzīves Vienotību. Cilvēks, kas iet savu Ceļu, ir aicināts dzīvot ne vienkārši mīlestībā, bet Pirmavota mīlestībā, mīlestībā pret Radītāju un Radītāja mīlestībā, mīlēt visu dzīvi kā Viņa dzīves un mīlestības izpausmi. Viņa varenajā Sirdī nav sadalījuma. Viss nāk no viena Pirmavota un ir cieši savstarpēji saistīts un nepārtraukti ietekmē viens otru. Kamēr cilvēks redz šo sadalījumu, tic duālismam, tikmēr viņš nevar izjust mīlestību, jo mīlestība ir dzīve visā. Visas dzīves ir vienlīdz vērtīgas, jo Radītājs dzīvo un elpo caur katru no tām.

Šī Dievišķā beznosacījumu mīlestība arī ir šis ļoti jaudīgais un iedarbīgais dziedniecības līdzeklis, kā katram cilvēkam, tā arī visai cilvēcei kopumā. Mīlestība kā vienotais un Augstākais likums apvieno sevī visus evolūcijas spēkus un likumus.

Dzīvojot mīlestībā, cilvēks uzzina, kas ir patiesība. Pati-esība… Viņa sirds atveras un uzzied un viņš kļūst vienots ar Visu Kas Ir un apvienojas ar Gara spēku. Dievišķās mīlestības stari no atvērtas sirds sāk izgaismot, sildīt un barot visu, kas ir apkārt apgaismotam cilvēkam.

Par cilvēku nepiedzimst – par cilvēku kļūst…

Avots: http://www.reiki.lv

Šī ir tā pati VIENĪGĀ DIENA

pateiciba6

Tu domā, ka šī ir tikai kārtējā tavas Dzīves diena? Šī nav vienkārši kārtējā: šī ir VIENĪGĀ diena, kas tev dota šodien. Tā tev ir iedota. Tā ir Dāvana, kura tev ir tieši šobrīd. Un vienīgā pareizā atbilde uz to, ir JUST PATEICĪBU.
Ja tu neko citu nedarīsi, bet vienkārši kultivēsi sevī pateicību par šo brīnišķīgo dāvanu, ja tu iemācīsies atsaukties uz to, it kā tā patiešām būtu tavas dzīves pirmā un pēdējā diena, tad tu šo dienu nodzīvosi lieliski.

Sāc ar to, ka atver savas acis un brīnies par to, ka tev ir acis, kuras vari atvērt. Šī neticamā krāsu gamma mums tiek piedāvāta patiesai baudai.

Paskaties debesīs. Mēs tik reti skatāmies debesīs. Mēs tik reti ievērojam, cik tās mainīgas no mirkļa uz mirkli, kad tajās viens otru nomaina mākoņi. Mēs vienkārši domājam par laika apstākļiem: par labu laiku un sliktu laiku. Šodien, tieši tagad ir unikāls laiks. Varbūt tas nekad neatkārtosies tieši tādā formā. Mākoņi debesīs nekad nebūs tieši tādi, kādi tie ir šobrīd.

Atver savas acis. Paskaties uz to visu. Paskaties cilvēku sejās, kurus tu satiec. Katram no viņiem ir savs, neatkārtojams dzīves stāsts. Tāds stāsts, kuru tu nekad neatminēsi. Ne tikai viņu pašu dzīvesstāsts, bet arī viņu senču vēsture. Mums visiem saknes stiepjas tik tālu…

Šajā acu mirklī, tieši šodien visi cilvēki, kurus tu satiec, visa caur paaudzēm nākusī dzīve no visām debess pusēm, saplūst kopā un satiek tevi šeit, kā dzīvības ūdens, ja tikai tu atvērsi Sirdi un izdzersi to.

Atver savu Sirdi neticamām dāvanām, ko dod mums civilizācija. Klikšķini slēdžus un ieslēdzas elektriskā gaisma. Atver krānu un tek silts ūdens, auksts ūdens un dzeramais ūdens. Tā ir dāvana, kuru miljoni un miljoni visā pasaulē nekad neizbaudīs.

Un tās ir tikai dažas no dāvanām, kurām mēs varam atvērt savu Sirdi.
Un tāpēc es novēlu, lai tu atvērtu savu Sirdi visām šīm svētīgajām lietām un ļautu tām plūst caur sevi, lai viss, ko tu šodien satiksi, taptu tevis svētīts – vienkārši ar tavu skatienu, smaidu un pieskārienu.

Vienkārši, ar tavu klātbūtni.
Ļauj pateicībai tevi pārpildīt un pārklāt visu ap tevi.

Un tad šī patiešām būs lieliska diena.

Autors: Deivids Štaindls Rosts
Tulkoja: Ginta FS

 

Ievērot tuvākā svētību

evgenijs jurkins

Mūsdienu dzīves lielākā problēma ir tā, ka mēs esam parāk aizņemti meklējot pašapliecināšanos pavisam nepiemērotās vietās, lai pamanītu to, kā mūs svētī.

Ļoti bieži cilvēki par mums saka kaut ko labu, bet mēs atgaiņājamies ar frāzēm, līdzīgi: “ko nu, ko nu, tas jau nav nekas īpašs, nav vērts par to runāt….” – un tā tālāk. Parasti šos vārdus uzskata par pieticības un kautrīguma izpausmi, taču patiesībā mēs nepieņemam svētību, kura mums tiek dota. Mēs esam pārāk aizņemti ļaudis, mums nav laika pieņemt svētību!
Iespējams, iemesls tam, ka cilvēki tik reti pa īstam svētī citus, ir bedīgas sekas tam, ka ir ļoti maz cilvēku, kuri no sirds ir gatavi PIEŅEMT tādu svētību. Mums ir ļoti grūti apstāties, ieklausīties, pievērst uzmanību kādam, un laipni pieņemt to, ko mums dod kā svētību.

Dzīve starp cilvēkiem ar ierobežotām prāta spējām man palīdz skaidri redzēt visas šīs lietas. No ārēji bezpalīdzīgiem cilvēkiem nāk ļoti daudz svētību, bet es vienmēr esmu aizņemts, vienmēr dzenos pēc kaut kā ļoti svarīga – kā es varu tās pieņemt?

Ādams, viens no manas kopienas locekļiem, nevar runāt, nevar pats apģērbties, nevar patstāvīgi staigāt, nevar paēst bez palīdzības. Taču viņam ir ļoti daudz svētību, ko dot tiem cilvēkiem, kas atrod laiku, lai pabūtu ar viņu, pieskartos viņam, vai vienkārši pasēdēt blakus.

Es vēl neesmu saticis nevienu cilvēku, kurš būtu pasēdējisi ar Ādamu ilgāku laiku, un nebūtu sajutis svētību. Šī svētība rodas no vienkāršas klātbūtnes…

Uzmanīga klātbūtne var palīdzēt mums ieraudzīt to, cik daudz svētību mūs sagaida šajā pasaulē: no nabagajiem, no cilvēkiem, kas mūs apstādina uz ceļa, no ziedošiem kokiem un svaigiem pumpuriem, kuri mums pastastīs par jaunu dzīvi, mūzikas un mākslas svētība, bet pats svarīgākais ir svētība, kas pie mums nāk caur pateicības vārdiem, vārdiem, kas pauž atbalstu, simpātijas un mīlestību.

Šos svetītos dārgumus nav jāizgudro. Tie jau ir šeit, tie ir mums apkārt it visur. Taču ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai nepalaistu tos garām. Tā darbojas Gars un tas nav uzbāzīgs. Viņš vienkārši maigi atgādina mums par skaisto, spēcīgo, bet noslēpumaino Tā balsi, Kas sauc mūs vārdā un saka mums mīlestības vārdus.

Henrijs Nouvens

Foto: Jevgēņijs Julkins
Tulkoja: Ginta FS

Dāvināšanas likums

davinat5

Vai esat kādreiz dzirdējuši frāzi, ka “lai kaut ko saņemtu, iesākumā ir jāatdod”. Tas ir Visuma enerģijas apmaiņas pamatlikums, kurš vēsta, ka “dzīvība ir tur, kur notiek apmaiņa.”

Lai kļūtu bagāts, jums otram cilvēkam jāpalīdz kļūt bagātam. Lai jūs mīlētu, jums pašiem jāiemīl. Lai kļūtu vesels, jums savam organismam jāsniedz veselīgi komponenti (fiziskie vingrojumi, ēdiens, miegs, ūdens, dienas režīms u.t.t.) Tur, kur notiek apmaiņa, tur notiek dzīve. Lūk, kāpēc daudzi bagāti cilvēki saprot, ka, lai dzīvē ienāktu nauda, daļa savas bagātības jāatdod labdarībai.

Viņi atdeva kaut ko savu Visumam, uz ko Visums ar prieku atbildēja.

Labie vārdi

Pārpilnībā ļoti svarīgu lomu spēlē Dāvanas un Svētība. Ja jūs kā likumu pieņemsiet domu dāvināt dāvanas citiem, viņi jums atbildēs ar to pašu. Ko tas nozīmē? Te neiet runa par dārgām dāvanām, dāvana var būt labs vārds, padoms grūtā brīdī, atbalsts. Uzdāvināt jūs variet smaidu nepazīstamam cilvēkam vai savu palīdzību kādā lietā. Jūs variet iedot telefona numuru vai to cilvēku adresi, kuri var kādam palīdzēt. Uzdāviniet grāmatu, kurā būs atbildes uz svarīgiem jautājumiem, kuri nodarbina jūsu paziņas prātu. Dāvana var būt jebkas, kas palīdz otram cilvēkam. Un cena nav svarīga. Galvenais, ar kādu nolūku tā dāvināta.

Attiecības

Bieži vien vārds “svētība” cilvēkiem asociējas ar kādu reliģisko mācību. Taču dotajā gadījumā ar Svētību tiek apzīmēta labestīga attieksme pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem. Pārpilnība – cilvēka spēja pozitīvi uztvert apkārtējo pasauli un cilvēkus. Ja redziet un jūtiet, ka jūs ieskauj laime un siltums, Visums baros jūsu ticību. Sūtot pozitīvu enerģiju apkārtējiem cilvēkiem, viņi to sajutīs un novērtēs un jutīsies labi jūsu sabiedrībā.

Tieši jūsu pozitīvā attieksme pievilks jūsu dzīvē pozitīvus cilvēkus, situācijas un notikumus.

Enerģijas apmaiņas likums

Enerģijas apmaiņa arī ir Visuma likums. Ja centīsieties kļūt bagāti, pastāvīgi uz visu ekonomējot, netērējot nekam “liekam”, nauda pārstās ienākt jūsu dzīvē. Tikai apmainoties ar to, kas jums pašiem svarīgs un vajadzīgs ar apkārtējo pasauli, jūs atvērsiet ceļus atpakaļ atdevei.

Esiet dāsni!!!!

Autors: Igors Ivaņilovs

Tulkoja: Ginta FS