Klausīties sevī

15g4

No bērnības mums ir mācījuši klausīties visos, kas apkārt. Sākumā vecākos, visos pieaugušajos, audzinātājos, TV. Pēc tam priekšniekā, trenerī, savos partneros, draugos…
Taču mums nemāca pašu galveno – klausīties sevī. Kāpēc es esmu šeit? Ko es vēlos? Ko vēlas mans ķermenis? Kādas sajūtas šobrīd manī ir? Ko es negribu just? Kādas domas es šobrīd pārdzīvoju? Vai ir kāds paterns vai doma, kas atkārtojas atkal un atkal? Ko saka man mana intuīcija un iekšējais viedums? Kas varētu mani šodien padarīt laimīgu?
Dienu skrējienā mēs absolūti aizmirstam par sevi. Dzīvojot ne savu dzīvi un ne sevi. Mēs esam iemācījusies klausīties visos apkartējos, iet uz treniņiem un norīt informāciju par to “kā vajag”.
Man bieži jautā. “Kā iemīlēt sevi?” Atbilde ir acīmredzama – beidzot sākt klausīties sevī un dzirdēt sevi. Just savas jūtas un izdzīvot tās, sekot tam impulsam, kurš nāk no iekšienes.
Reiz mēs sadalījām sevi daļās, pēc tam tās nosodījām. Pazaudējāmies melīgās koncepcijās, aizgājām aizmirstībā un nodevām sevi. Un šajā nodevibā dzimst vainas sajūta un aizvainojums.
Atgriešanās process atnesīs daudz sāpju par mūsu pazaudētajām daļām. Ar asarām dziedinot dzīvi, mēs ieejam savā būtībā, iegūstot mīlestību un SAVU laimi.
Strādājot ar sievietēm, attīrot savas iekšejās upes gultni no melīgajiem uzskatiem, uzstādījumiem, programmām, bailēm, aizvanojumiem, vainas apziņas, kontroles, es vēroju, kā, atceroties savas sākotnējās dabas dotās īpašības, atzīstot to vērtību, sieviete saprot, cik ļoti tās neatbilst tam, kā viņa ir dzīvojusi.
Informācijas ir daudz, daudz treniņu, kursu, grāmatu, taču bieži vien tas viss vēl vairāk attālina mūs no sava patiesā es.
Klausīties sevī ir māksla. Skaista, dziļa māksla. Un kad tu nostājies uz šī ceļa, tad savadāk vairs nevari. Apzinoties to, ka tu esi savas dzīves Autors, tu sevī iegūsti stabilu pamatu, mīlestības un iedvesmas avotu, iemiesojot savus sapņus skaistā realitātē.
Smalka saskaņošanās ar sevi sākotnēji nāk caur elpošanu. Dziļu, atslābinātu elpošanu. Elpot… un klausīties… dzirdēt, kas tur iekšā…
Autors: Arina Ļesnaja
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Advertisements

Par bailēm būt atklātam un kontroli

1-Maja-Topčagić

Daudzu gadu garumā, strādājot ar cilvēkiem, arī tiem, kuri pārcietuši dziļas ieksējās krīzes, es sapratu, ka vairumam no viņiem ir milzīgas bailes būt atklātiem, būt pa īstam godīgiem – ne tikai ar citiem, bet arī ar sevi. Un šo baiļu pamatā nešaubīgi guļ intuitīva zināšana, kas raksturīga vairumam cilvēku, par to, ka, ja viņi būs absolūti atklāti, godīgi un atvērti, viņiem vairs neizdosies nevienu citu kontrolēt.

Mēs nevaram kontrolēt cilvēku, ar kuru esam bijuši godīgi. Mēs varam kontrolēt tikai tos cilvēkus, kuriem sakām puspatiesību, apgraizītas patiesības versijas.

Kad mēs runājam visu patiesību, tad mūsu «iekšas» pēkšņi izrādās ārpusē. Vairs nav ko slēpt. Vairumam cilvēku tāda atklātības pakāpe izsauc neticamas bailes. Daudzi domā: «Ak, Dievs, ja kāds manī ieskatītos un ieraudzītu to, kas tur notiek, ieraudzītu to, no kā es baidos, par ko neesmu pārliecināts, kam ticu, kā es to patiešām redzu, viņš būtu šausmās!».

Vairums cilvēku aizstāvas. Viņi ļoti daudz ko slēpj aiz aizslēgtām durvīm. Viņi nedzīvo godīgu, atklātu un īstu dzīvi, tāpēc, ka tāda dzīve nozīmētu kontroles zaudēšanu. Protams, kontroles nav jebkurā gadījumā, taču nāktos zaudēt pat kontroles ilūziju.

Autors: Adyashanti “Tavas pasaules gals”
Foto: Maja Topčagič
Tulkoja: Ginta FS

Tu esi atbildīgs savas sirds priekšā

Lukas Petik

… ja tu esi patiess savā priekā, savā dejā, savās asarās, agri vai vēlu atradīsies ļaudis, kuri sāks tevi saprast, kuri, iespējams, pievienosies karavānai. Es pats uzsāku ceļu viens, pēc tam sāka nākt cilvēki un tagad tā ir vispasaules karavāna! Es nevienu neaicināju, es vienkārši darīju to, ko jutu, to, kas nāca no sirds.

Es esmu atbildīgs savas sirds priekšā un ne pret vienu citu šajā pasaulē. Un tieši tāpat tu esi atbildīgs tikai un vienīgi savas būtības priekšā. Neej pret to, tāpēc, ka iet pret savu būtību nozīmē, izdarīt pašnāvību, sagraut sevi. Ko tu iegūsi?

Pat tad, ja ļaudis tevi cienīs un tevī klausīsies, uzskatīs par ļoti skaidri domājošu un respektablu cilvēku, nekas no tā nebaros Tavu esību. Nekas no tā nedos tev iespēju apjaust dzīvi un tās brīnumaino skaistumu.

Cik miljoni cilvēku pirms tevis ir dzīvojuši uz šīs Zemes? Tu pat nezini to vārdus. Ir viņi dzīvojuši, vai nav, nav svarīgi. Ir bijuši gan svētie gan grēcinieki, ir bijuši ļoti cienījami ļaudis, ir bijuši visdažādākie egocentriķi, trakie, bet visi viņi ir izgaisuši – un pat viņu pēdas uz šīs Zemes nav palikušas.

Vienīgajai tavai rūpei ir jābūt lolot un aizsargāt tās savas īpašības, kuras tu varēsi paņemt sev līdzi tad, kad nāve paņems tavu ķermeni, tavu prātu, tāpēc, ka tikai šīs īpašības būs tavi ceļa biedri. Un tikai tās ir patiesās vērtības, un tikai cilvēki, kuri sasnieguši tās, pa īstam dzīvo – viņi un tikai viņi, pārējie vien tēlo, ka dzīvo.

Pati par sevi dzīve ne vienmēr ir dzīve. Paskaties uz savu dzīvi. Vai tu vari to nosaukt par svētību? Vai tu vari to nosaukt par altāri un esības dāvanu? Vai tu vēlētos, lai tā tiktu tev dota vēl un vēl?

Neklausies svētajos rakstos – klausies savā sirdī. Lūk, vienīgais bauslis, kuru varu tev izrakstīt. Klausies uzmanīgi, ļoti apzināti un tu nekad nekļūdīsies. Un, klausoties sirdī, tu nekad nevilsies. Klausoties savā sirdī, tu sāksi kustēties pareizā virzienā. Nekad pat neaizdomājies par to, vai tas ir pareizs vai nav.

Jaunās cilvēces galvenā māksla būs savas sirds klausīšanās noslēpums: apzināti, uzmanīgi.

Un sekojot tai, ej tai līdzi, lai kur arī tevi tā vestu. Jā, dažkārt tā tevi atvedīs briesmās – taču tad atceries, ka briesmas ir vajadzīgas, lai padarītu tevi nobriedušu. Dažkārt tā liks tev apmaldīties – un atkal atceries, ka šie maldi ir daļa no izaugsmes. Daudzas reizes tu kritīsi un piecelsies no jauna, jo tieši tā cilvēks krāj spēkus: krītot un atkal ceļoties. Un tieši tā cilvēks kļūst par veselu un integrētu.

Autors: OŠO. Drosme. Prieks dzīvot riskējot.
Foto: Lukas Petiks
TUlkoja: Ginta FS

Dzīvesgudra cilvēka dzīves mācības

Ericc Marette

Atceries par labestību

Dzīves pieredze ir viena no svarīgākajām lietām dzīvē. Mēs visi cenšamies būt patstāvīgas, gudras un par sevi pārliecinātas personības. Taču dažkārt mēs aizmirstam, ka mūsu gudrība ir daudzu gadu garumā krāta dzīves pieredze. Lai iegūtu šo pieredzi, cilvēki pārvar daudzus šķēršļus un grūtības.

50 Berija Deivenporta dzīves mācības

1. Dzīve ir tas, kas ir TAGAD. Mēs vienmēr gaidam neticamas lietas, kas notiks nākotnē, tajā pat laikā, aizmirstam par to, ka dzīve notiek šobrīd – tagad. Iemācies dzīvot šeit un tagad un parstāj dzīvot ilūzijās par nākotni.

2. Bailes ir ilūzija. Vairums lietu, no kurām mēs baidāmies, nekad nenotiks. Bet pat tad, ja tās notiek, tās izrādās ne tik sliktas, kā mēs domājām. Daudziem no mums stress ir briesmīgākais, kas var notikt. Realitāte nav tik briesmīga.

3. Pats svarīgākais dzīvē ir mūsu tuvie, mīļie cilvēki. Vienmēr liec tos pirmajā vietā. Viņi ir svarīgāki par tavu darbu, hobiju, datoru. Novērtē viņus tā, it kā tā būtu visa tava dzīve. Jo tā arī ir.

4. Parāds nav brālis.  Tērē naudu atbilstoši savām iespējām. Dzīvo brīvi. Parādi neļaus to darīt.

5. Tavi bērni nav tu. Tu esi trauks, kas ienes bērnus šajā pasaulē un rūpējas par tiem, kamēr viņi to paši nevar izdarīt. Apmāci viņus, mīli, atbalsti, bet necenties viņus mainīt. Katrs bērns ir unikāls un viņam jādzīvo sava dzīve.

6. Lietas savāc putekļus. Laiks un nauda, ko tu tērē lietām, reiz tevi pazudinās. Jo mazāk tev ir mantu, jo brīvāks tu esi. Pērc ar prātu!

7. Jautrība netiek pietiekami novērtēta. Cik bieži tu priecājies? Dzīve ir īsa un to vajag baudīt. Un pietiek domāt par to, ko padomās citi, kad tev būs labi. Vienkārši baudi!

8. Kļūdas – tas ir labi. Mēs bieži cenšamies izvairīties no kļūdām, aizmirstot, ka tieši tās mūs noved pie veiksmes. Esi gatavs kļūdīties un mācies no savām kļūdām.

9. Draudzība prasa uzmanību. Sargā draudzību kā dekoratīvu augu. Tas atmaksājas.

10. Pieredze pirmkārt. Ja nevari izlemt, vai pirkt dīvānu vai doties ceļojumā – vienmēr izvēlies otro. Prieks un pozitīvas emocijas ir daudz vērtīgāki nekā materiālas lietas.

11. Aizmirsti par dusmām. Apmierinājums no dusmām pāriet pāris sekundēs, bet to sekas tu jutīsi ļoti ilgi. Klausies savā emocijās un brīdī, kad atnāk dusmas, sper soli pretējā tām virzienā.

12. Un atceries par labestību. Neliela deva labestības var darīt brīnumus ar cilvēkiem, kuri tev apkārt. Un tas prasa tik maz piepūles. Praktizē to katru dienu.

13. Vecums – tas ir cipars. Kad tev ir 20 gadu, tu domā, ka 50 – tās ir šausmas. Bet, kad tev ir 50, tu jūties kā 30 gados. Mūsu vecums nedrīkst noteikt mūsu attieksmi pret dzīvi. Neļauj cipariem izmainīt sevi – patieso.

14. Ievainojamība dziedē. Būt atvērtam, īstam un viegli ievainojamam ir lieliski. Tas dod iespēju apkārtējiem cilvēkiem tev ticēt un dalīties ar tevi savās emocijās. Un tu vari viņiem atbildēt ar atklātību.

15. Tēlošana ceļ sienas. Spēlējot cita cilvēka lomu, ar vēlmi radīt labu iespaidu, tev var nepaveikties. Ļoti bieži cilvēki redz mums cauri, un šis svešais tēls viņus atgrūž.

16. Sports ir spēks. Pastāvīgām sporta nodarbībām jākļūst par tavu ikdienu. Tas padarīs tevi fiziski, morāli un emocionāli spēcīgāku. Protams, tas uzlabo gan fizisko veselību gan ārējo izskatu. Sports – tās ir zāles pret visām slimībām.

17. Aizvainojums sāp. Atlaid to! Nav cita – pareizāka ceļa.

18. Kaislība uzlabo dzīvi. Kad tu atrod kādu nodarbi, no kuras esi sajūsmā, tad katra diena kļūst par dāvanu. Ja tu vēl neesi atradis savu kaislību, uzliec sev par mērķi to atrast.

19. Ceļojumi dod pieredzi un paplašina apziņu. Ceļojumi padara tevi interesantu, gudrāku un labāku. Tie māca tev mijiedarboties ar cilvēkiem, viņu ieradumiem un citām kultūrām.

20. Tev ne vienmēr ir taisnība. Mēs domājam, ka zinām atbildi uz jebkuru ajutājumu, bet tā tas nav. Vienmēr kads būs gudrāks par mums, un tavas atbildes ne vienmēr būs pareizās. Atceries to!

21. Arī tas pāries. Lai kas arī dzīvē nenotiktu, arī tas paries. Laiks dziedē un lietas, un cilvēki mainās.

22. Tu pats nosaki savu sūtību. Dzīve bez mērķa ir garlaicīga. Nolem, kas tev ir svarīgi un uzbūvē savu dzīv ap to.

23. Bieži vien risks atmaksājas. Lai mainītu savu dzīvi, nākas riskēt. Pieņemot pārdomātus un riskantus lēmumus tu audz.

24. Pārmaiņas vienmēr ir uz labu. Dzīve mainās un nav vērts tai pretoties. Nebaidies no parmaiņām, esi plūsmā un uztver dzīvi kā piedzīvojumu!

25. Domas ir nereālas. Ik dienas caur galvu izlido tūkstošiem domu. Daudzas no tām ir biedējošas un negatīvas. Netici tām! Tās ir tikai domas, un tās nekļūs pr realitāti, ja pats tām nepalīdzēsi.

26. Tu nevari kontrolēt citus. Mums gribās, lai apkārtējie uzvestos tā, kā mēs to vēlamies. Taču realitātē mēs nevaram izmainīt citus cilvēkus.Cieni katra cilvēka unikalitāti un neatkarību.

27. Tavs ķermenis ir tavs Dievnams. Mums katram ir kaut kas, kas mums ne īpaši patik savā ķermenī. Taču mūsu ķermenis ir vienīgais, kas pieder tikai mums. Cieni to un rūpējies par to!

28. Pieskārieni dziedē. Tiem ir milzum daudz labu īpašību – tie uzlabo sirds ritmu, uzlabo pašsajūtu, normalizē asinsspiedienu un noņem stresu. Tā ir dāvana, ar kuru vajag dalīties.

29. Tu tiksi galā ar visu. Nav svarīgi, kāda situācija radusies tavā galvā. realitātē tu vari ar to tikt galā. Tu esi daudz stiprāks un gudrāks, kā domā.

30. Pateicība dara cilveku laimīgāku. Pie kam, ne tikai to cilvēku, kam adresēta pateicība, bet arī to, kas to izsaka. Neaizmirsti pateikties cilvēkiem par visu, ko viņi tavā labā darījuši un par to, ka viņi ir.

31. Ieklausies savā intuīcijā. Tavi spriedumi, protams, ir ļoti svarīgi, taču intuīcija ir tavs superspēks. Tā izmanto tavu pieredzi un dzīves modeli, lai atrastu atbildes uz jebkuru jautājumu. Tā smeļ zināšanas tevī un Visumā.

32. Atceries, pirmkārt, par sevi. Tas nenozīmē, ka tev jābūt patmīlīgam, taču atceries, ka tu esi pats galvenais cilvēks savā dzīvē.

33. Godīgums pret sevi – tā ir Brīvība. Esi godīgs pret sevi. Pašapmāns ir sevis paša padarīšana par aklo.

34. Ideāli ir garlaicīgi. Perfekcionisms padarīs tavu dzīvi garlaicīgu. Mūsu atsķirības, īpatnības, fobijas un nepilnības – tas ir tas, kas padara mūs unikālus. Atceries par to!

35. Dari visu, lai atrastu savu dzīves mērķi. Tas neatradīs sevi pats. palīdzi tam!

36. Mazās lietas arī ir svarīgas. Visi mēs gaidām lielas uzvaras un sasniegumus, aizmirstot par to, ka arī tie sastāv no maziem, un dažkārt neievērojamiem soļiem. Novērtē tos.

37. Mācies! Vienmēr. Ja tu domā, ka zini kaut 1% no visa, kas ir pasaulē, tu ļoti maldies. Mācies katru dienu, uzzini kaut ko jaunu dažādās jomās. Mācīšanās uztur mūsu smadzenes tonusā – pat pieklājīgā vecumā.

38. Mēs neizbēgami novecojam. Visi! Mūsu ķermeņi noveco un mēs nevaram to novērst. Taču pats labākais veids, kā palēnināt novecošanos, ir baudīt dzīvi un izdzīvot katru dzīves mirkli ar pilnu krūti.

39. Laulība maina cilvēkus. Cilvēks, ar kuru tu apprecējies, ar laiku mainīsies. Arī tu! Neļauj šīm izmaiņām pārsteigt tevi nesagatavotu.

40. Raizēties ir bezjēdzīgi. Ir vērts raizēties tikai tad, ja tas palīdzēs tev atrisināt problēmu. Taču raižu daba ir tāda, ka tām nav lemts realizēties, un tomēŗ tās ir spējīgas atslēgt tavas smadzenes, kā rezultātā tu neesi spējīgs neko risināt. Tāpēc iemācies tikt ar tām galā un atbrīvoties no tām

41. Dziedē pats savas brūces. Nedod iespēju savām pagātnes rētām izpausties tagadnē. Tas nenozimē, ka tev jātēlo, ka to nav un, ka tās tev neko nenozīmē. Atrodi savu tuvo cilvēku atbalstu, vai arī meklē speciālista palīdzību.

42. Jo vienkāršāk – jo labāk. Dzīve ir pilna sarežģītām situācijām, pienākumiem, risināmiem jautājumiem. Bet vienkārša dzīve dod plašumu priekam un iemīļotajām nodarbēm.

43. Dari savu darbu teicami. Ja tu vēlies kaut ko sasniegt, tad nāksies krietni pacensties. Protams, vienmēr ir izņēmumi, taču uz tiem nevajadzētu ieciklēties. Uzticies sev un uzņemies atbildību par savu dzīvi.

44. Nekad nav par vēlu. “Par vēlu” ir tikai attaisnojums, lai necenstos. Sasniegt savus mērķus var jebkurā vecumā.

45. Darbības dziedē no garlaicības. Jebkuras darbības ir zāles no nemiera, prokrastinācijas, garlaicības un trauksmes. Pārstāj domāt un izdari vismaz kaut ko!

46. Dari to, ko tev gribās darīt. Esi proaktīvs. Negaidi, kamēr dzīve pametīs tev kaulu. iespējams, tev nemaz nepatiks tā garša.

47. Atlaid savus aizspriedumus un atbrīvojies no stereotipiem. Nepieķeries sabiedrības viedokļiem un parliecībām. esi atvērts ikvienai jaunai idejai vai iespējai. Tu būsi izbrīnīts, cik daudz iespēju dod dzīve, ja vien ļaujam sev tas ieraudzīt.

48. Vārdiem IR nozīme. Domā, pirms runā. Neizmanto vārdus, lai aizvainotu cilvēku. Ja būsi to jau izdarījis – atpakaļceļa vairs nebūs.

49. Izbaudi katru savas dzīves dienu. Kad tev būs 90 gadu, cik dienu tev būs atlicis? Novērtē katru no tām.

50. Mīlestība ir atbilde uz jebkuru jautājumu. Mīlestība ir tas, kāpēc mēs esam šeit. Tas ir spēks, kas virza pasauli. Dalies tajā un dari pasauli labāku!

@ Berrijs Deivenports
Foto: Eric Marette
Tulkoja: Ginta FS

Priekšnojautas, kuras nevajadzētu ignorēt

intuīcija5

Ja vēlies iemācīties redzēt Visuma zīmes, ir uzmanīgi jāklausās savā intuīcijā.
Lūk. 5 priekšnojautas, kuras nevajadzētu ignorēt. Pajautā sev: kad tu ko līdzīgu jau esi sajutis, pie kā tas ir novedis, un kā tu vari arī turpmāk, pēc iespējas efektīvāk izmantot šīs sajūtas.

1. Prieks no iespējas.

Mums bieži citi cilvēki stāsta par to, ko mēs esam spējīgi sasniegt, tā iemānot mūs slazdā, jo tad mēs sākam dzīvot atbilstoši viņu gaidām. Tavā darbā ar sevi ietilpst ierobežojošo pārliecību atrašana un pārvarēšana. Palīdzēt sev šajā procesā tu vari, pievēršot uzmanību katrai sajūtai, kas tevi iedvesmo vai uztrauc.

Kad tu sajūti šādu sajūtu, dod sev atļauju pilnībā mijiedarboties ar savām sajūtām. Ja jaunā iespēja iedvesmo, ej tai līdzi!

Un lai arī tā neatbilst tavai iepriekš izveidotajai idejai par to, kas tu esi, vai pat ir pretrunā ar “veselo saprātu” – kaut kas tevi mudina tai sekot. Var gadīties, ka, ja tu to neņemsi vērā, pēc tam nožēlosi, ka tai nesekoji.

2. Sajūta, ka neesi vesels.

Visiem mēdz būt tadas dīvainas sajūtas, ka ar organismu kaut kas nav kartībā, taču vairums ignorē šīs sajūtas un cenšas par tām nedomāt (vai arī iedzer kādas pretsāpju zāles, kas šo sajūtu nomāc).

Centies neignorēt šādas iekšējās sajūtas – tā tu izvairīsies no lielākām problēmām nākotnē.

Tu vari sajust sāpes kādā noteiktā ķermeņa vietā vai vienkārši tracinošu disbalansa sajūtu. Tavs ķermenis zin daudz vairāk, kā tev varētu šķist, tāpēc runā ar to, vai pieraksties vizītē pie ārsta.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka nepatīkamas sajūtas ķermenī var rasties psiholoģiskā stresa ietekmē, tās var norādīt uz noteiktām emocijām, atkarībā no tā, kur atrodoties, tu sajuti šo dikomfortu.

Nepatīkamas sajūtas ķermenī var rasties ne tikai fiziska vai psihiska vārguma rezultātā.

Pavēro sevi, kā tu jūties, kad atrodies noteiktās vietās vai ar noteiktiem cilvēkiem.

Ja jūties iztukšots, sajūti pēkšņas sāpes vai nelabumu, esot  kopā ar kādu cilvēku, tā var būt Visuma zīme, kas signalizē par to, ka šis cilvēks bloķē tavas izpausmes šajā pasaulē.

3. Bīstamības sajūta.

Tā parasti rodas pēkšņi, kad, piemēram grasies iziet no mājas, satikties ar nepazīstamu cilvēku, kādās sabiedriskās vietās.

Neatkarīgi no tā, kad tev radās šī sajūta, ka neesi drošībā, izturies pret to nopietni un pacenties izmainīt situāciju.

Atceries, ka lielāko daļu tavu smadzeņu aizņem zemapziņas un bezapziņas procesi, kuri nav sasniedzami tavai apziņai, un tu ļoti daudz ko zini, pat neapzinoties to. Primitīvā smadzeņu daļa prot pievērst uzmanību draudiem mūsu drošībai. Šie signāli var izglābt tev dzīvību.

4. Vilkme pie kaut kā.

Instinkti, kas saistīti ar citiem cilvēkiem, vienmēr ir uzmanības vērti.

Viens no tādiem instinktiem, ir mūsu vēlme kādam palīdzēt – pat tad, ja mēs nesaprotam, kāpēc to vēlamies.

Tu vari ievērot žestu valodu vai citus enerģētiskos indikatorus, kas norāda uz stresu. Dažkārt tu vienkārši jūti, ka zini, kurš cilvēks var tev palīdzēt realizēt tavus nodomus un mērķus. Šis cilvēks var tev palīdzēt tavā karjerā, kadā no sociālajām sfērām, vai kļūt par tavu romatisko partneri. Vai arī viņam var būt pieejama tā informācija, kas aizvedīs tevi pie brīnumainām iespējām.

Ja tev ir sajūta, ka ar kādu tev nepieciešams aprunāties, dari to, runā, tad jau redzēsi, pie kā tas novedīs.

5. Savas taisnības sajūta.

Centies neatraidīt sajūtu, ka kaut kas tev der, lai cik tas pēkšņs un dīvains nešķistu. Daudzi skaisti mīlestības un veiksmes stāsti ir sākušies no sajūtas, ka tev ir taisnība, kuru varēji arī ignorēt.

Tava sirds zin, kas tev ir labi, un tā vienmēr norāda pareizo virzienu agrāk, kā smadzenes paspejušas apstradāt loģisko informāciju.

Ievērojot šos signālus, tu kļūsi daudz parliecinātāks par to, ka vari paļauties uz savu intuīciju un iemācīties to uzklausīt.

Avots: http://lifter.com.ua/

Tulkoja: Ginta FS

Ja tu nevēlies kaut kur iet – NEEJ!

intuicija

Ja tu nevēlies kaut kur iet – neej. Nevēlies ar kādu tikties – netiecies. Nevēlies braukt vai lidot – atsakies no brauciena. Ir bezjēdzīgi savā galvā uzskaitīt visus argumentus, meklēt attaisnojumus un atrunas, piespiest sevi, konsultēties ar tuviniekiem un draugiem – tā ir īpaša “negribēšana”, ko grūti vārdos izskaidrot.

Taču viss tevī pretojas – negribu! Un gudri ļaudis uzticās šīm sajūtām. Kā baņķieris Morgans, kurš atgrieza biļeti braucienam ar “Titāniku” – pie velna to “Titāniku”: viņš teica. Nekur es nebraukšu. Man ļoti negribas braukt ar šo kuģi, nezinu, kāpēc. Un šis Pjerponts Morgans kļuva ļoti bagāts, jo klausījās savā sirdsbalsī.

Viņš reti kad varēja paskaidrot savus lēmumus, taču tie parasti izrādījās pareizi. Viņš pīpēja cigāru, lika pasjansu un teica tikai :jā” vai “nē” – varbūt tas notika, pateicoties pasjansam? Kas to lai zin… Bet viņš kļuva bagāts un savu dzīvību nosargāja.

Starp citu savu dzīvību nosargāja arī vienkāršs kurinātājs. Viņš brauca uz “Titānika”. Brauciena laikā izlasīja šausminošu grāmatu par kuģa katastrofu. Un aizmuka no kuģa pirmajā ostā, tā pazaudējot labi apmaksātu darbu. Un palika dzīvs. Starp citu, neilgi pēc tam dabūja citu darbu – atkal par kurinātāju.

Bet varēja spēlēt biržā!

Jā, protams, var gadīties, ka, ja mēs atteiksimies no brauciena vai solījuma satikties ar mums nepatīkamu, bet vajadzīgu cilvēku, mēs sevi šaustīsim. Pazaudējām naudu. Brauciens nenotika. Tas bija muļķīgi, nosēdējām mājās un palaidām garām kaut ko interesantu. Taču dažkārt, izrādās, ir labāk mājās pasēdēt.

Intuīcija neviļ, tā ir senāka par saprātu un prātu. Un tieši, pateicoties intuīcijai izdzīvoja mūsu senči bīstamos un baisos laikos, un mēs piedzimām un dzīvojam. Dažkārt nevajag pārāk gari spriedelēt, piespiest sevi un ignorēt priekšnojautas un citas dīvainas un līdz galam neizzinātas lietas. Baņķieris un kurinātājs izglābās un vēl daudzi citi izglābās – ļoti bieži mēs dzirdam tādus stāstus.  Agatai Kristi ir vesels stāstu cikls par “sarkano signālu”, un viņa divus karus pārdzīvoja. Un arī bīstamus ceļojumus.

Tā kā vajag ticēt “negribēšanai”. Vienkārši ticēt. Pēc tam aizbrauksim, aizlidosim, satiksimies – varbūt arī nesatiksimies un, iespējams, tā ir pat labāk.

Autors: Anna Kirjanova

Tulkoja: Ginta FS