Jaunās pasaules svarīgākie kritēriji

Ir nepieciešams sniegt skaidrojumu par to, kas ir cilvēki, kas patiesi strādā ar Mīlestības Enerģijām.
Vecā pasaule vienmēr ir vērsta uz noteiktu ārēju darbību un rituālu ievērošanu.
Jaunajai pasaulei tie vairs nav vajadzīgi, un galvenais uzsvars tiek novirzīts uz iekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks patiesi noskaņojas Mīlestības un Prieka stāvoklim, tad viņš dabiski ieiet Mīlestības Enerģiju Plūsmā.

Zemes telpas enerģija krasi mainās Gaismas plūsmas spēka palielināšanās virzienā.
Tas saistīts ar galaktiskajiem procesiem. Pieaug galaktikas polu aktivitāte.
Augstākais Saprāts sagrauj vecās pasaules telpu. Tas notiek cilvēkiem nemanot, vecos tēlus atbalsta hologrammas, lai Pāreja noritētu bez panikas. Kā kinofilmā “Matrikss”.
Tā ir sava veida nulles punkta izveide. Šeit salocītā telpa tiks izvērsta otrā Visuma pusē jaunā pasaulē. To sauc par telpas inversiju.
It kā iekonservēšana uz kādu laiku, un laiks apstāsies. Aizmigsiet un pamodīsities jaunā realitātē. Miega laikā telpa tiek aizlocīta, atbrīvota no enerģijas vīrusiem (veco modeļu domām), tiek iztīrīta un atkal atlocīta. Ejot cauri Nulles punktam, pasaule un cilvēki maina masas un enerģijas lādiņu polaritāti.
To, ko šobrīd zinātnieki sāk daļēji atklāt.

Lai jūs nenobaidītu, uzreiz piebildīšu – mūsu pasaulē tas JAU ir noticis. Tūlīt pēc Harmoniskās Konverģences 1987. gadā. Tad mainījās vecais smalkais plāns, tāpēc, ka 2000. gadā tika izvēlēta Dzīve, nevis aiziešana.
Starp citu, 2000. gadā Harkovas zinātnieki fiksēja īsu planētas kustības apturēšanas brīdi – “nāvi” – un pēc vēl mirkļa Zeme atkal atdzima. Pirmkārt, magnētiskais lauks tika atiestatīts uz nulli un nomira, bet pēc tam tas parādījās atkal, tikai nu jau ar pilnīgi atšķirīgām īpašībām.
Par to vairak var palasīt šeit: “Vispārējā konstitūcija”, jaunākās informācijas apkopojums par stāvokli pasaulē, cilvēkiem un visu pārējo (Anna Fjodorovna Čečokhina ganna-svet@mail.ru).

Augstākais Saprāts mūs jau ir iegremdējis miega vidē, un mēs gulējām apmēram nedēļu.
Kāpēc mēs to nepamanījām? Sākumā darbojas Augstākais Saprāts un pēc tam daudzdimensionalitāte.

= Kas šajā gadījumā būtu jādara, kam jāpievērš uzmanība? =
Saglabāt savu uzmanību maksimālā apzinātībā. Kāds jutīsies vairāk noguris nekā parasti, bet citi – ne. Pazudīs kādi atmiņas segmenti (spontāni un pēkšņi).
Neizprotamas dīvainu slimību epidēmijas planētas kopējās telpas attīrīšanas rezultātā. Taču arī katram cilvēkam ir jāpievērš liela uzmanība savām domām – kamēr neesi nokļuvis slimības gultā.

= Kā tas notiek =
Lūk, ir tīkls ar lieliem caurumiem. Kad tas ir atlocīts, tas aizņem daudz vietas un tīkla pavedieni saskaras tikai pinumu vietās un tādā veidā mijiedarbojas. Šie telpas režģi notur telpas kontūru.
Pašos pavedienos pulsē enerģija, un matērija tiek turēta tīklā. Saskaņā ar šo principu tiek radītas visas planētas un kosmiskie ķermeņi.

Potenciāla nomaiņa
Spriedze “tīkla pavedienos” samazinās un caur tā šūnām izdalās matērija. Kad matērijas blīvums tīkla iekšienē ir pietiekams, lai to saspiestu, telpa sāk salocīties.
Rezultātā izklātais tīkls tiek salocīts vienā punktā. Visi tīkla pavedieni cieši saskaras, un tīkla spriegums pieaugot palielinās.
Pie kritiskās vērtības telpa pagriežas uz otru pusi. Tīkla šūnās uz enerģijas krustojuma līnijām ir sistēmas informācijas ierakstīšanai.
Pēc izgriešanās, režģim izvēršoties, informācija par katru cilvēku sāk atklāties un visas kodu sistēmas veido jūsu jaunās dzīves sistēmas, atjauno ķermeņus un enerģijas struktūru.
Jūs nejutīsiet laiku, jo nulles punktā laika nav.
Viss notiek Augstākā Saprāta vadībā, un katrs no jums patiesībā ir nemirstīgs gars, kā arī informācija par visiem iemiesojumiem. Katrai personai tiek nozīmēti pārejas kuratori – jautājot par jūsu tuviniekiem.
Papildus tam visam šajā nulles punktā cilvēks tiek trenēts – daudzdimensionalitāte, pagātnes iemiesojumi, enerģiju līdzsvars utt.
Kāpēc to māca – ir tādi, kuri vēl nav gatavi pieņemt jaunu informāciju. Augstākajā smalkajā plānā pieņēma, bet šeit tas ir biedējoši.

= Kā daudzdimensionalitāte var izpausties ikdienā =
Kad skaties filmu, 24 kadri tiek izlaisti kā viens attēls. Iedomājies, ka tu redzēsi katru kadru atsevišķi un vienlaikus. Un katrs kadrs ar kaut ko atšķirsies no otra. Tāda var būt realitātes uztvere. Viss atbilstoši apziņas gatavībai.

= Kā var sajust tīkla salocīšanu =
Bieža spīdēšana. Kāds redzēs pasaules tīklu, tā šūnas. Kā mirgošanu. Ir iespējams daudz zibeņu un visu elektrisko procesu pastiprināšanās. Saules aktivitātes palielināšanās. Sajūta, ka pasaule kļūst biezāka. Biezs gaiss, bet tas viss enerģijas līmenī.
Daudzi sajutīs dedzinošu sajūtu iekšienē – vietējās enerģijas paātrināšanos (ja tiek izslēgti ķermeņa darbības traucējumi), reaģējot uz ārējo telpu.
Iespējami konflikti. Daudzi cilvēki nesapratīs, kas ar viņiem notiek, un tas izpaudīsies kā agresija.

Tālāk jūs sāksit pamanīt laika ritējumu. It kā pazudīs pagaidu posmi (enerģijas ķēdes posmu salocīšana).
Kādā brīdī tu vari justies noguris un miegains. Ļaujies šim stāvoklim – pat darba laikā (ir radīts it kā neredzamības kokons). Labāk vienkārši pagulēt un atpūsties.
Pamodīsies spirgts un vesels. Un pasaule mainīsies. Tu to redzēsi, ja pievērsīsi  tam uzmanību. Tas vairs nebūs stingrs un stabils. Tas kļūs mirdzošs un spilgtāks. Nākotnē ar savu kolektīvo apziņu jūs apliecināsit tās jauno cietību un blīvumu.
Starp citu, šai pārejai ir veltīts vissenākais pareģojums – “cilvēks sāk mosties apziņai par VIENOTĪBU ar visu dzīvo. Viņa daba pilnībā pārveidojas, viņš kļūst par starojošu Mīlestības centru. Tas kļuva iespējams, jo Zemes Matērija atrodas vietā, kur iepriekš saistītā starojuma enerģija nomet savas važas. Krīt plīvurs, kas gadsimtiem klājis Cilvēka acis”.
Patiesībā notiek plānota darbība.

= Kā apzināti iziet cauri šim periodam =

Vēro pasauli un sevi. Atzīmē un fiksē katru procesu. Aicini palīgā pavadoņus un palīgus. Viņi vienmēr ir blakus, taču viņi nevar iejaukties, ja tu nelūdz palīdzību. Gaismas meditācijas, prakses.
Iedomājies, ka apgūsti jaunas prasmes. Ikviens saņems nepieciešamās zināšanas. Klausies sevī, savā Augstākajā Es, tas tev pateiks priekšā. Vairāk tici sev. Nedrīkst baidīties.

Šīs zināšanas var šķist muļķīgas. Iespējams, tās būs saistītas ar tava ķermeņa stāvokļa maiņu kosmosā, vislabāko enerģijas plūsmu caur tevi. Piemēram: apsēsties, apgulties, pacelt kāju.
Pakļaujies pēkšņiem impulsiem, kas rodas iekšienē: pieskarties kaut kam, padzerties ūdeni, pacelt galvu, ieslēgt mūziku. Izpildes kritērijs ir iekšējs siltums vai miers, vai mīlestība.

= Svarīgi =

Biežāk paud savu mīlestību. Tev var šķist, ka tas ir jūtu vai sentimentalitātes process, taču tā tava būtība. Tu vari to saprast īsos mirkļos. Tā ir tava patiesā būtība.
Nes sevī mīlestību un prieku. Tas ļaus tev saglabāt stabilitāti jebkurā situācijā.

= telpas “salocīšanas” perspektīva (uz ko tā ir vērsta)=

Katrai matērijai ir savs enerģijas kanāls, kas saistīts ar neitrālu potenciālu (“garu”), kuram nav nepieciešama evolūcija – mūsu dzīvības spēks.

Šis ir viens nemainīgs kanāls; katra cilvēka sākotnējā enerģija, kas pieder tikai viņam un ir saistīta ar apziņu. Caur šo kanālu šūnu forma ieplūst savā enerģijā un kļūst par vienu veselu. Un cilvēks, kuram ir izdevies pieteikt savu patieso enerģiju, no šī brīža ir nemirstīgs uz visiem laikiem.

Ķermeņa šūniņas savā starpā sazinās. Tās izstaro lāzera gaismu, kas pārvēršas radio starojumā. Turklāt, dodot enerģiju, šūnas vienlaikus tiek piepildītas ar to (ja runājam par šūnu reģenerāciju).

Šūnu Saprātu, tāpat kā Cilvēka Saprātu, nevar apstrīdēt. Šūnas vai kodola būtība, ir pastāvīgi apmainīties signāliem ar smadzenēm. Turklāt šūna spēj atjaunoties, bet smadzenes nē. Bet tieši smadzeņu enerģija ir visas informācijas atslēga.
Tas, ko sauc par augšāmcelšanos, patiesībā ir Smadzeņu kodu atvēršana. Starp citu, rokas un pirksti ir visspēcīgākie fokusa punkti, kas pārraida enerģiju pa Smadzeņu kanālu. Līdz ar to sevis glāstīšana ar rokām ir kā elektriskā pašdziedināsanās.
Smadzenēs ir atvērts nāves baiļu apspiešanas mehānisms. Smadzenes zina nākotni (vidussmadzenes, melnā viela – substantia nigra, corpus striatum). RADOŠĀM personībām ir atšķirīga domāšana. Tas ir cits smadzeņu darbības veids. Tas nozīmē, ka sāk mosties senās redzes formas un orientēšanās … daudzdimensionalitātē.
Augstākie apziņas stāvokļi attīra visas asins artērijas, turklāt labā un kreisā Smadzeņu puslode strādā sinhroni. Tā rodas spēcīgs augstākās harmonijas rezonanses lauks. Tāpec, ka Smadzenes ir hologrāfiskas un daudzdimensionālas.

Līdzsvarā esot, cilvēki kļūst par atstarotājiem, neuztverot sarunu biedra negatīvo starojumu. Tad “krītošais vilnis” aiziet uz sāniem. Ja līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēka asinis nes caur ķermeni organismā ienākošo starojuma vilni (negatīvo). Asinis ir spēcīgs magnēts, polarizācijas vektors vienmēr ir vērsts uz sirdi, kur tiek savākta spriedze.
Māksla priecāties ir vissvarīgākā lieta. Tā ir gan filozofija, gan vissarežģītākās fizikālās un ķīmiskās reakcijas. Tajā ir viss Cilvēka spēks. Pat mākslīgs smaids var mainīt noskaņojumu un asins sastāvu.

Tāpēc pieprasiet savu spēku – PRIECĀJIETIES!

© Copyright: Valentīna Mironova, 2017
Foto: Faik Akmd
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas manā izpratnē ir LAIME

Kas manā izpratnē ir LAIME…

Es uzskatu, ka laimes stāvoklis ir normāls un dabisks cilvēka stāvoklis.

Laimes indikators ir prieks, bet man prieks (tāpat kā mīlestība) ir viens elements no Visa Visumā eksistējošā kopuma. Sava veida ķīmiskais elements. Savienojuma elements.

Bet agrāk laime man, tāpat kā daudziem no jums, bija svētlaimes augstākais punkts, noteiktais augsta viļņa virsotnes punkts. Bet ir skaidri jāsaprot, ka, ja ir augstākais punkts, ir jābūt arī zemākajam. Tātad tās ir tās pašas šūpoles, kuras tik ļoti cilvēks mīl. Augšup – un es esmu svētlaimes virsotnē!!! Lejup – un es ciešu un mokos nelaimē! Šūpojos pa labi – un es esmu baudas virsotnē, enerģija bango un šļakstās, emocijas plosās!!! Šūpojos pa kreisi – enerģija sarūk, spēka nav, esmu depresijā un maksimāli mokos.

Ka jums šķiet, ka tas izskatas pēc laimes?

Daudziem no jums izskatās.

Es bieži dzirdu cilvēkus sakām: “Laime ir tik mirklīga un īslaicīga. Tā nevar ilgi turpināties”.

Bet es jums teikšu: JUMS IR IZDEVĪGI TĀ UZSKATĪT, un jūs paši izgudrojat savas laimes noteikumus un apstākļus.

Tāpat es bieži dzirdu ļaudis sakām: ” Kad es kaut ko saņemšu, noteikti būšu laimīgs! Kļūšu bagāts…, apprecēšos…, atradīšu darbu…., nomaksāšu hipotekāro kredītu…” utt…  

Cilvēki paši sevi identificē ar priekšmetiem un apstākļiem, no kuriem it kā ir atkarīga viņu laime. Cilvēki paši izveido sev “laimīga cilvēka raideri” (Raideris ir dokuments, kuru grupa nosūta pasūtītājam. Tajā ietilpst grupas prasības, ar kurām grupa var justies ērti un netraucēti uzstāšanās brīdī).

Taču sociums un mārketings ar prieku uztver viņu noskaņojumu un prasmīgi un nemanāmi “uzsēdina” cilvēkus uz vēlmes pirkt, iegūt, paņemt, ar visiem pieejamajiem līdzekļiem ar mediju starpniecību atkārtojot pašu “laimīga cilvēka” apstākļu un priekšmetu sarakstu, ar viltus vērtībām.
Sakiet, nav tiesa?

Jā, es katru dienu dzirdu no cilvēkiem šo laimes nosacījumu sarakstu! Daudz naudas, finanšu spilvens, dzīvoklis šeit, dzīvoklis tur, vīrs, bērni, ceļojumi, jahtas, lidmašīnas, Gucci, iPhone, Bentley, …

Ticiet man, jūs nekļūsiet laimīgi, ja iegūsiet visu, ko vēlaties. Visticamākais, jūs iekritīsit depresijā un vispār atteiksieties no dzīves.

Tāpēc, ka, ja jūsu laime ir atkarīga no naudas, lietām, cilvēkiem un apstākliem – jūs ļoti viegli ir padarīt nelaimīgus, ja to visu jums atņem.

Es jūtu, kā es nonullējos…. Ja mani nosēdinātu manas mīļās jūras krastā ar miljonu eiro makā, uz augstas, skaistas mājas kāpnēm, un pēc tam visu to atņemtu – es nekļūsu ne par kapeiku nelaimīgāka. Es zinu, kā darbojas naudas enerģija, es zinu, kā labas lietas ienāk cilvēka dzīvē. Un pats galvenais – es zinu laimes noslēpumu 🙂 Un, jā, draugi-ateisti, te bez Dieva neiztikt)))
Tātad, laimes noslēpums ir paļāvībā uz Visuvareno. Nevis ticībā, bet paļāvībā! Es uzticos Dievam un atzīstos, ka neko nezinu; ka es kļūdos; ka es nekontrolēju pasauli; un ka ar mani VISS ir kārtībā!

Tā es pasaulei vēstu, ka es pieņemu visu, kas ar mani notiek, es nepretojos, un pasaulei nav nepieciešams pretoties man. Es neaizsprostoju Visuma resursu kanālus, un pa tiem nāk plūsma, jo es esmu pavadonis, plūsmas vadītājs.

Es jau sākotnēji esmu laimīga no tā, ka ES VIENKĀRŠI ESMU. Ka es varu aizmigt savā mīļotajā gultā (nevis slimnīcas gultā). Es varu ēst garšīgu ēdienu (nevis blokādes maizi no pelavām un tapešu līmes)…

Ka man ir tas, kas man ir, un ap mani ir tas, kas ir.


Izrādās, arī jūs varat kļūt laimīgi TIEŠI TAGAD. Tāpēc, ka laime ir šajā pašā acumirklī.

Taču pagaidām vairumam cilvēku ir izdevīgi domāt: “Vēl nedaudz piepūlēšos un kļūšu laimīgs. Vēl nedaudz. Vēl drusciņ. Jau drīz”… 

Un pēc tam cilvēks, ja vien viņš, protams, nesagraus savu veselību un psihi, sasniegs augstāko baudas virsotni, uz dažām minūtēm satiks savu iekāres objektu, un tad atkal sekos straujs kritiens lejup, nelaimes stāvoklī… Mīļākais šūpoles … Dualitātes spēles … Slikti-labi, melns-balts, augšā-lejā, laime-nelaime… Spēles, kurās, ja vēlies, vari mainīt noteikumus PATS.
Laime nav rezultāts, tas ir process.
Tas nav gala punkts, tas ir ceļš.

Tā nav konkrēta ģeogrāfiskā atrašanās vieta, tas arī ir pats CEĻŠ.

Kāpēc ceļš? Tāpec, ka prieks par laimi rodas, veicot procesu! Ejot cauri šim procesam un jaunas pieredzes gūšanas laikā! Un tā kā spriedze procesā ir neizbēgama un nepieciešama, tad caur spriedzi tu iegūsti prieka īpašības. Laime rodas, pārvarot un gūstot jaunu pieredzi ceļā. Tieši tāpēc tik daudzi ārkārtīgi bagāti cilvēki, kuri ir sasnieguši visu, ko gribējuši, krīt smagā depresijā, jo vairs nejūt dzīves garšu.

PIEMĒRS; 

Jūs zināt, cik ļoti es mīlu kalnus, cik ļoti es mīlu skatus uz ledājiem. Daudzus gadus es uz tiem devos, pārvarot savas bailes un vājības, un, tos sasniedzot, es izbaudīju neaprakstāmu sajūsmu! Un, lūk, apmēram pirms 20 gadiem es devos uz Šveici pie sava līgavaiņa. Mēs iekāpām šikā sarkanā Šveices vilcienā un pēc brīža, izkāpjot no vilciena, gandrīz aiz perona es uzreiz nonācu uz ledāja. Es stāvu. Bolu acis. Skatos uz sevi. Uz ledāju. Uz sevi. Uz ledāju. Kas notiek?! Es sevi neatpazīstu! Kur laime?! Kur sajūsma?! Klapēju pa ķermeni un kabatām, meklējot laimi – bet nē!!! Nav laimes sajūtas!
Līgavainis saka: “Vai tu esi laimīga? Tie taču ir tavi mīļākie ledāji! Es saku: “Jā, kaut kā muļķīgi! Es neko nejūtu! Viņš saka: “Braucam augstāk!” Iekāpjam vilcienā un uzbraucam dažus simtus metrus augstāk un izejam ledāja virsotnē.

– Nu, – viņš saka, – Tu esi laimīga?

– Kaut kāds stulbums! – Es saku, – Es jūtos tukša! Man ir labi, bet es neesmu laimīga. Man ir vienalga. Mani pat nav interesanti.

Un es devos mājup, pie saviem mīļajiem kalniem – ar kājām pie savas Beluhas!!! 

Es atteicos no šādas dāvanas – laulības Šveicē. Īpaši pēc tam, kad līgavainis man pastāstīja, cik milzīgs ir pašnāvību skaits pasaules bagātākajā valstī. Salīdzinot ar manām nelaimēm, kas saistītas ar zemo dzīves līmeni Krievijā, mani paziņas nosodīja par atteikšanos no šādas “laimes”. Kā nu ne! Galu galā katram no viņiem bija noteikts “laimīga cilvēka raideris”, un es tajā ar saviem laimes jēdzieniem ne pa galam neierakstījos.

Tagad es droši varu teikt, ka es esmu laimīgs cilvēks.

Un te nu bez uzticēšanās Dievam neiztikt.

Uzticies – pieņem – pateicies.

Vēlaties vēl vienu pašu noslēpumu noslēpumu?

Kā padarīt savu dzīvi daudz vieglāku?

Atzīstiet Dievu un viņa klātbūtni šajā pasaulē un savā dzīvē, un tajā pašā mirklī jūs padarīsit savu dzīvi daudz daudz vieglāku. Tāpēc, ka jums vairs nebūs jāpārvalda pasaule, jums vairs nebūs jātur debesis uz saviem pleciem. Ticiet man, bez jums ir kāds, kas ar to lieliski tiek galā.

Šodien es aizdomājos: kāpēc manā dzīvē pēdējā laikā ir tik daudz laimes stāvokļu? 

Daļēji tāpēc, ka savu dzīvi esmu veidojusi tā, ka ik dienu man ir videi draudzīgs stress ceļā uz nākamo laimi (lūdzu, nejaukt to ar darbaholismu).

– Esmu blogere un man katru dienu nākas saskarties ar nesapratni, nosodījumu un naidu. Caur stresu un piepūli es mācos iziet šos pārbaudījumus, pēc iespējas adekvāti atbildot uz jautājumiem.

– Es dzīvoju kalnu ciematā mājā bez sadzīves komforta. Un katru dienu nākas piepūlēties, lai apmierinātu savas ierastās sadzīves vajadzības, kas saistītas ar apkuri, ūdeni un labierīcībām.

– Man nav automašīnas un mans pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Cītīgi minoties kalnā ar velosipēdu, es ikdienā risinu jautājumus ar iepirkšanos, garšaugu lasīšanu un fotogrāfiju uzņemšanu.

– Katru dienu, piepūloties, es spītīgi stāvu uz naglām, lai iemācītos maksimāli ieklausīties savā ķermenī un dzirdēt to.

– Katru dienu, vīra prombūtnē, es pati pieņemu lēmumus un meklēju jaunus veidus, kā ar radošuma palīdzību piesaistīt naudu.

– Katru dienu, lai arī esmu sociopāte un vientuļniece, es piepūlos, mācoties komunicēt ar cilvēkiem, risinot kopīgus uzdevumus gan mājsaimniecībā, gan celtniecībā, kā arī saskarsmē ar cilvēkiem pēc viņu pieprasījuma (sesijas, nodarbības, apmācības, daudzas atbildes uz jautājumiem, utt.) Un tā tālāk…

– Pat tad, ja man atnes gatavas veltes tieši mājās uz paplātes, tas nozīmē, ka pirms tam es esmu piepūlējusies (tagad tikai nesmejaties:)))) lai būtu atslābināta un nepretotos Dievam.
Vai tad jūs domājāt, ka tas ir viegli uzticēties un nepretoties, necīnīties un nedzīties pēc vieglām atbildēm uz visiem jautājumiem: “Pasaule ir netaisnīga, es to neesmu pelnījusi!”?. Pamēģiniet!
Man nav bail nonullēties, tāpēc, ka es saprotu, ka manā priekšā ir tik daudz dažādu ceļu un uz katra no tiem rakstīts “laime”. Izvēlies, kuru vēlies.

Es izvēlos laimi – šeit un tagad 🙂

P.S. Cilvēki domā, ka laime – tas ir mūžīgi labs garastāvoklis. Cilvēki domā, ka laimīgs cilvēks, tas ir tas cilvēks, kurš visu laiku smaida. Tādā gadījumā laimīgs ir šizofrēniķis un oligofrēns.

Nez kāpēc vairumam cilvēku būt laimīgam nozīmē nejust nekādas negatīvas emocijas.

Cilvēkam, kurš pilns baiļu ir sarežģīti saprast, ka izdzīvojot visu emociju spektru, tu vari palikt laikmīgs.

Manuprāt, tas ir tāpēc, ka laimīgs stāvoklis sevī ir tik neparasts un neierasts vidusmēra cilvēkam, ka viņš nevar saglabāt šo stāvokli sevī ilgāk par dažām minūtēm.

Taču, ja tev ir paļāvība uz šo pasauli un Dievu; ja tu visu notiekošo pieņem ar pateicību un sapratni, ka tas ir TIEŠI tas, ko tagad esi pelnījis; ja tu apzinies, ka tas viss ir tavas personīgās matricas spēles noteikumu sekas attiecībā pret ārējo matricu, tad laimes stāvoklis tevi nepamet, pat ja tu sēdi pie tuvā cilvēka zārka, jo tu saproti notiekošā dziļo taisnīgumu.

Zinu, ka daudziem ir grūti par to domāt, jo tas aizķer un trigerē tā, ka smadzenes kūp. Taču tur neko nepadarīsi, ir pienācis apzinātības laiks.

Piena Ceļa galaktika turpina lidojumu ar ātrumu 500 km/h vai pat 2 miljoni km/h, mūsu planētas civilizācijas nomaina viena otru, mainās dimensijas, mēs transformējamies, mainās uztveres līmenis-apjoms, domāšanas ātrums, mūsu ietekmes uz ārējo vidi mērogs, spēja uztvert un pārraidīt informāciju no attāluma, … un te nu, mīļie, kā vēlaties, bet mums visiem nāksies atmosties, mainīties un augt.. Visuma likumus neviens nav atcēlis.

Nu, ko, lidojam tālāk?

© Svetlana Kazina
Foto: Svetlana Kazina
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā atmodināt otru?

– Vai iespējams cilvēku “atmodināt”, lai viņš kļūtu apzināts? Kā atmodināt otru?

– Priekš kam?

– Vēlot otram labu…

– Vai arī, lai otrs atbilstu tavām vēlmēm un gaidām?

Kad tu pieņem cilvēku tajā attīstības līmenī, kurā viņš šobrīd atrodas, tas nozīmē, ka tu esi apzināts. Un fakts, ka tu pieņem, liecina par tavu apzinātību. Tavā apzinātībā ikviens ir potenciāli apzināts, un katram no viņiem ir savs ceļš un laiks.

Daudzi cilvēki man jautā: Es cenšos, stradāju ar sevi, mācos, attīstos, bet mani tuvinieki mani nedzird? Ko man darīt? Un šo jautājumu es dzirdu arvien biežāk.

Un tad man ir pretjautājums: Kā tu zini, ka Tavs dēls, kurš šobrīd izlaidies guļ dīvānā, savos 33 gados nekļūs par varoni? Vai tu skaidri vari pateikt, ka tā būs vai nebūs? Nevari?

Dažkārt cilvēks iet savu pieredzes uzkrāšanas ceļu un tad pēkšņi viņā kaut kas ir nobriedis un viņš pēkšņi pamostas. Tev šķita, ka viņš guļ un neko nedzird un nedara, taču tu nevari šos procesus kontrolēt, jo tie nepakļaujas cilvēka prātam. Mēs nevaram vērtēt: šis ir apzināts, bet šis – neapzināts. Nav tāda vērtējuma. Un netici tam, ka tāds ir. Tās visas ir prāta ilūzijas un izdomājumi.

Tev šķiet, ka tavi radinieki tevi nedzird? Jā, prāta līmenī, iespējams, nedzird, bet sirds un dvēseles līmenī viss jau ir sadzirdēts. Taču ir nepieciešams vēl kāds ceļš, lai sadzirdētais pārietu apziņas līmenī, lai tas integrētos, tad viņi būs sadzirdējuši un paši pie tā nonāks.

Un nevajadzēs tev viņus macīt un dot viņiem padomus, jo, ja tā ir ģimene, tā ir vienota sistēma. Ja viens šajā sistēmā plānveidīgi attīstās, viņš nodod informāciju visai dzimtas sistēmai – katram tās dalībniekam. Un tāpat kā lampiņas jaungada eglītē, viss saslēdzas un izveido krāšņas gaismas virtenes. Un visi viens otru saprot.

Taču, ja viens lepni paziņo: es esmu pamodies, bet jūs neesat un tāpēc mani nesaprotat, tad notiek īssavienojums un lampiņas neiedegas.

Tāpēc tad, kad mēs sevi apzināmies, mēs ļaujam apzināties arī citiem. Un varbūt pat notiks tā, ka tie, kuri šodien šķiet neperspektīvi, rīt kļūs par taviem skolotājiem.

Tāpēc mazāk domā, vairāk jūti!

No Sergeja Fiņko intervijas kanālam Время Открыть

Tulkoja: Ginta Filia Solis

Garīgā cīņa notiek katra cilvēka Dvēselē

Šobrīd notiek cīņa par mūsu enerģiju un mūsu dvēselēm.
Galvenais karš notiek Dvēseles līmenī, par katra cilvēka apziņu un enerģiju. Uz ko koncentrēt uzmanību, gribu un savu Cilvēcisko apziņu – mēs izvēlamies paši, tā ir BRĪVA IZVĒLE. Tieši tur tiek novirzīta psiholoģiskā enerģija. Mēs barojam šos procesus ar savu enerģiju un dodam tiem spēku.

Sen vairs nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir enerģijas ģenerators un šai akumulētajai psihiskajai, Cilvēka radītajai enerģijai ir milzīgs spēks.

Šobrīd pasaulē ir radītas ļoti nopietnas situācijas un procesi, speciāli tam, lai piesaistītu mūsu uzmanību un saņemtu mūsu enerģiju. Tiek radīta kara realitāte – mērķis destrukcija un iznīcība. Taču tāpat ir arī cita realitāte – miera un mīlestības vides radīšana – kuru atbalsta garīgie Gaismas spēki. Un tā ir patiesā realitāte kuru rada mūsu Radītājs – mūsu izaugsmei un evolūcijai.

Kam atdot savu enerģiju Cilvēki izlemj paši – to lemj katrs pats un tā ir katra brīva izvēle. Katras Dvēseles individuālais lēmums ir šobrīd svarīgākais lēmums, šajā situācijā un pasaulē. Šī brīvā izvēle ir bijusi visu cilvēces pastāvēšanas laiku, taču šobrīd ir pienācis kritiskais izvēles mirklis. Tieši tādēļ katrs no mums izdara savu PĒDĒJO izvēli.

Šī garīgā cīņa notiek katra cilvēka Dvēselē. Bet viss apkārt esošais ārpus tās ir tikai skatuve ar dekorācijām. Kādu lomu spēlēt šajā teātrī izlemj katrs pats. Un par šo izvēli neizdosies nevienam uzlikt savu atbildību.

Kā mēs atdodam savu enerģiju?
Kāds sakars ar cīņu par dvēselēm?

Dvēsele kura ir katram dota katram cilvēkam uz šīs zemes ir daļiņa no augstākā Radītāja, Augstākās apziņas. Mēs esam šīs Dievišķās daļiņas nēsātāji sevī. Taču ne tikai nēsātāji, bet arī radošās enerģijas radītāji – ģenerētāji. Cilvēki un zinātnieki to sauc par Cilvēka psiholoģisko enerģiju (psihika – tā arī ir dvēsele).

Viss sarežģītākais un grūtākais, šī brīža situācijā ir tas ka lielākā daļa Cilvēces pat nezin ka notiek šī izšķirošā cīņa par viņu Dvēselēm.

Kāds, protams, par šo visu ir dzirdējis, taču netic, tādēļ ka Cilvēkiem ir pārāk maza piekļuve zināšanām un to prāti ir aizņemti ar ārējo-apkārtējo apstākļu ietekmi. Šo informāciju rūpīgi slēpj „Šīs pasaules varenie”- speciāli, lai nepieļautu Cilvēces apskaidrību.

„Aklus” cilvēkus taču ir vieglāk vest uz bezdibeni. Neapzinātus Cilvēkus ir viegli piesaistīt ilūzijām un vest sev līdzi ceļā uz iznīcību. Tādā gadījumā cilvēks zaudē Dvēseli uz visiem laikiem.

Ir cilvēki, kuri sākuši paši par to aizdomāties, sajust intuitīvi – Tas ir Gaismas spēku nopelns, tie paši Eņģeļi – sargātāji un citas garīgās būtnes, kuras ir mums katram. Viņi ar visiem spēkiem cenšas dot mums ZĪMES, vajadzīgo informāciju, skolotājus u.t.t.

Šādiem Cilvēkiem jau ir CERĪBA sevi izglābt. Taču vissīvākā cīņa ir par tiem Cilvēkiem kuri nav pārliecināti, nav izlēmuši. Viņi šobrīd stāv krustcelēs, viņi var izvēlēties Gaismas pusi, tiem ir noteikts apjoms labsirdības un daudzas labas īpašības, bet tā kā tiem ir stingrs viedoklis konkrētos jautājumos un trūkst zināšanu, tos var viegli pārvirzīt uz iznīcības ceļu, izmantojot viltu un apziņas manipulācijas – kuras šobrīd ir visapkārt. Un tieši viss šis var atkal novest pie Dvēseles pazušanas.

Tātad – ko darīt, lai nepazaudētu SEVI šajā cīņā?

Censties ik mirkli apzināties – uzdot sev jautājumu: kurp ir vērsta mana uzmanība šobrīd? Kur atrodas domas un sajūtas, vai tās ir vērstas uz karu (iznīcība, ciešanas, bailes, dusmas), vai uz pasaules un apziņas realitāti (mīlestību, prieku un harmoniju).

Kur atrodas Jūsu domas un sajūtas – tur arī plūst Jūsu enerģija. Jūs ar savu psihi, Dvēseli, Apziņu pieslēdzaties tai realitātei par kuru domājat, (enerģijai – iznīcība vai radīšana) un tur arī novirzāt- atdodat savu enerģiju.
Kara situācija ir radīta tieši šim mērķim.
Lai pēc iespējas vairāk cilvēkus ievilktu šajā iznīcības, baiļu un ciešanu enerģijas bumbā- kamolā.
Jo vairāk cilvēku ir piesaistīti šim enerģijas kamolam ar savām domām, bailēm, pārdzīvojumiem, jo vairāk tie rada šo enerģētisko vibrāciju – attiecīgi šī realitāte eksistēs un turpināsies. Iznīcinot šos Cilvēkus – izspiežot tos kā citronus.

Kā tieši tas notiek?

Notiek pilnīga pieslēgšanās Cilvēka Dvēselei, kā „Barošanās elementam”un viņš patstāvīgi tiek pildīts ar šo pašiznīcinošo programmu. Rezultātā šāds „Sazombēts” Cilvēks zaudē savu brīvo gribu – izvēli un kļūst par sistēmas „bateriju”

Tāds cilvēks vairs pilnībā nekontrolē sevi (burtiski), viņš nepārvalda savu apziņu un brīvo izvēli – Viņš ir pilnā sistēmas kontrolē.

Par kādu savas dzīves kontroli, vai dzīves radīšanu, veidošanu, te vispār var domāt. Bieži vien cilvēks var izlemt dzīvi neturpināt. Bez evolūcijas dzīvē, šāda sevis paša nolemta Dvēsele tiek dzēsta neatgriezeniski.

Kā Cilvēks izdara izvēli?

Ar savām domām un sajūtām.
Ja Jūs no kā baidāties, neieredzat, nolādat ienaidniekus, vēlaties kāda nāvi vai ciešanas, japārdzīvojat par savu nākotni, vai saviem zaudējumiem – Jūs pieslēdzaties iznīcības realitātei un tumsa Jūs aprīs – izsūcot no Jums visu dzīvības sulu no Jūsu Dvēseles noindējot tās gaismu ar savu indi.

Ja tomēr Jūs:
– atradāt sevī spēku, pārslēgt uzmanību, domas uz ko labu,
– atradāt sevī gudrību, apzināti pieņemot iemeslus un mērķus visam kas notiek apkārt, pieņemt ka katra Dvēsele ir izlēmusi iepriekš šo konkrēto ceļu kura tā izdzīvo šobrīd,
– atradāt spēku piedot tiem neapzinātajiem- mežonīgajiem Cilvēkiem, „Piedod tiem, jo viņi nezina ko tie dara”,
– kā arī atmodināt savu iekšējo viedumu un gara spēku, pieņemt savus pārbaudījumus un pat to jēgu kuru šobrīd saprast nav iespējams.
– un pieņemt to ka Jūs visu atrisināsiet un tiksiet ar to galā, rezultāta būsiet laimīgi un pasaulē valdīs miers, mīlestība un harmonija.
– uzticoties Dievam un viņa gribai,

Tas nozīmē, ka esat nonākuši Dieva valstībā un viņa radošā enerģija Jūs piepildīs ar spēku, mierinājumu, mīlestību un aizsardzību.

Tiko kā Jūs pārslēgsiet savu uzmanību no energoinformatīvā lauka kara „Egregora”- Jūs uzreiz izejat no viņa ietekmes zonas. Tā arī ir īstā brīvība un veselums. Atslēdzoties no iznīcinošās realitātes, Jūs pārslēdzaties uz īsto Dzīves telpu-radošo Radītāja realitāti. Viņā valda miers, harmonija, pieņemšana, mīlestība, vienotība, labsirdība, prieks, attīstība un izaugsme.

Tieši tādēļ ir svarīgi izdarīt savu apzinātu izvēli ar visu savu apzināto uztveri, visu Dvēseli dzīvot gaišā, dievišķīgā realitātē. Izstarot un sajust šīs radošās vibrācijas un enerģijas. Jo vairāk pasaulē būs šādu cilvēku, jo ātrāk notiks šis realitātes apvērsums un tas viss kļūs īsts.

Cilvēkiem ir brīva izvēle, bet katras valsts sistēma, dara visu iespējamo, lai atstātu cilvēkam tikai ilūziju ka viņam pastāv izvēle. Jā Jums piedāvā izvēli no variantiem, patiesībā pareizo variants – ceļš tiek slēpts no Jums.

Virziet paši savu izvēli, pretēji izvēlēsies citi. Brīvība un atbrīvošanās sākas katra paša Cilvēka Dvēselē. Kā cīņas laukā par labo un ļauno, tāpat arī katra Dvēselē.

Zaudēt šajā cīņā var neapzināti, taču izglābt sevi no iznīcības var TIKAI APZINĀTI.

Es ticēšu katram no Jums! Katrā cilvēkā ir iekšējais viedums, kurš atrodas katra Cilvēka Dieva daļiņā – viņa Dvēselē.

Sajūtiet ar sirdi , kur ir tā patiesība. Sajūtiet, kas ir patiesās dzīves vērtības, sajūtiet patieso savas Dvēseles izvēli- atrodot spēkus noturēties pie šīs izvēles, neatkarīgi ne no kā.

Dievs Jūs gaida tāpat kā skaistā pasaule ar īsto realitāti. Novēlu lai vēlēšanās noticēt un ieraudzīt to kļūst par Jūsu viskaislīgāko vēlmi. Un tad tā piepildīsies.

Katram vēlu pacietību, viedumu, apzinātību, gara spēku!
Pieņemšanu, saprašanu, un izturību!
Mīlestību un mieru Dvēselē!

Mīlestībā
Ольга Дзюба
Avots: Ingus Bercis

Beidzot es esmu šeit

Tavs spēks ir tavā Mīlestībā.
Ne tavā brutalitātē.
Ne tavā bankas bilancē vai pastāvīgi mainīgajā reputācijā.
Ne tavos neticamajos stāstos par personīgo labumu un ienākumiem.
Pat ne tavā spožajā prātā un intelektā.
Tas ir tavā gatavībā ļaut atvērties savai sirdij.
Tavā drosmē ļaut citiem būt tādiem, kādi viņi ir.
Lai varētu sajust viņu jūtas.
Prieku, skumjas, patīkamas šaubas.
Tavs spēks ir spējā atrasties viņiem blakus nevis censties viņus labot.
Būt par to telpu, kurā notiek visas šīs izpausmes.
Tas ir tavs spēks;
Tava spēja dot patvērumu
Pašai dzīvei savā milzīgajā sirdī.
Lai atbalstītu bezspēcīgos un neaizsargātos.
Ieepot ar vēderu, krūtīm,
Piepildīt ar dzīvi savu galvu, savus saspringtos plecus.
Lai stāvētu kā uzvaretājs,
Maigi apskaujot visas savas izpausmes.
Sakot sev:
Es esmu šeit, mans Mīļais.
Beidzot es esmu šeit.

Džeffs Fosters
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lielā Pāreja

Lielā Pāreja notiek.
Redzošie – redz, jūtošie – jūt, zinošie – zin.
Varenas enerģijas straumes, kā cunami, noskalo visu, kas nav īsts, kas nav Mīlestība, kas ir mākslīgs un nav par Dzīvi.
Ilūziju pārklāji krīt un atklājas viss, kas bija noslēpts un aizklāts. Maskas krīt.
Egregori agonijā izdomā jaunus veidus kā iebiedēt, manipulēt, savākt enerģiju.
Taču cilvēki mostas. Protams, ne visi uzreiz. Pakāpeniski.
Daba modina, enerģijas modina, Dievs modina.
Un tas nav stāsts tikai par mums, cilvēkiem. Un ne tikai par mūsu planētu.
Viss ir daudz lielāks un varenāks.
Šobrīd katrs no mums  ar katru savu domu, lēmumu, izvēli ietekmē šīs Pārejas ātrumu. Tas vienalga notiek un notiks. Taču mūsu katra personīgā kustības izvēle ir tajā.
Izvēle pieķerties pagātnei, ticēt “šausmu stāstiem”, ko stāsta no visiem stūriem, baidīties vai izvēlēties mīlestības un patiesības ceļu. Jo vairāk baidīties un pretoties jo spēcīgāk “kratīs” un sitīs.

Viss, kas balstās uz parazitēšanu un manipulācijām tiks sagrauts.
Viss, kurā nav Mīlestības tiks sagrauts.
Atvērts sirds centrs kļūst par dzīves nepieciešamību. Ja agrāk vēl kaut kā varēja dzīvot ar aizvērtu sirdi, tālāk tas nebūs iespējams.
Ir ļoti svarīgi atvērt sirdis. Svarīgi izvēlēties Mīlestību nevis bailes.
Bailes ir ilūzija.
Tur, kur ir Mīlestība, bailēm nav vietas.
Ir svarīgi izdziedināt iekšējo bērnu.
Ir svarīgi attīrīt un izdziedināt vīrišķo un sievišķo un harmonizēt to.
Tas ir ceļš uz veselumu.
Ir svarīgi uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Ir svarīgi beidzot pieaugt. Gan psiholoģiski, gan garīgi, gan dvēseliski.
Ir svarīgi, lai Dieva vietā katram būtu Dievs, nevis reliģija, valsts, valdība, nauda, mīļotais, bērni vai vēl kāds, vai spēki, kuri sevi sauc par dievu un maskējas par to.
Dieva vietā – Patiesība, Absolūts. Un nekā savādāk.
Tad arī viss pārējais nostāsies savās vietās.
Nezini, ko darīt, netiec galā pats, meklē speciālistus, tos, kuri redz, kas notiek: ja pašam ir resurss, tad var palīdzēt arī citiem.
Šodien nav pietiekami ar psiholoģiju tīrā veidā, jo tie ir daudz apjomīgāki procesi.
Ir svarīgi strādāt ar ķermeni. Gan joga, gan elpošanas prakses, meklē to, kas der tieši tev.
Dzer tīru ūdeni, izgulies un atpūties.
Parūpējies par sevi.
Vairāk kontakta ar dabu un prieku par parastajām lietām. Meklē to, kas priecē un sazemē tieši tevi. Pēti.
Nepavelcies uz provokācijām, aizstāvi savas robežas.
Arī tas ir svarīgi.
Lai mums visiem pietiek spēka iziet savus procesus.
Lai mums vairāk saudzīguma attiecībā pret sevi un vienam pret otru.
Un Mīlestību.

Anna Gusak
Tulkoja: Ginta Filia Solis

P.S. Vakar naktī, kad debesis bija baltas no zibeņiem un pērkons granda tā, kā nekad to nebiju dzirdējusi, bija nereāla klātesamības un gaišuma sajūta. Un iekšējs prieks, ka dzīvoju laikā, kad visu to varu piedzīvot.

#jaunais laikmets #jaunāsenerģijas #pasauleskartība #dvēsele #mīlestība