Kā dzīvot vienkāršāk un vieglāk

Man ir ļoti daudz lietu. Kā jau daudziem amerikāņiem. Bet patiesībā, jo nabagāks cilvēks, jo vairāk lietu viņš krāj. Reti kurš ir tik nabags, ka nevar atļauties piedzīt pilnu pagalmu ar vecām automašīnām.

Ne vienmēr tā ir bijis – agrāk lietas bija retas un vērtīgas. Piemēri tam nav tālu jāmeklē.
Manā bērnības dienu mājā Kembridžā, kura celta 1876. gadā, guļamistabās nebija iebūvēto skapju – visas drēbes varēja salikt kumodēs. Pat pirms dažām desmitgadēm lietu bija daudz mazāk.
Kad skatos 70to gadu fotogrāfijas, varu vien brīnīties, cik tukša šķiet māja. 
Bērnībā es sapņoju par milzīgu rotaļu automašīnu parku, taču tagad tas šķiet nieks, salīdzinot ar to mantu skaitu, kas ir maniem brāļa un māsas bērniem. Visas manas mašīnītes aizņemtu vien trešo daļu gultas. Bet viņu istabās gulta ir vienīgā no rotaļlietām brīvā vieta.

Lietas ir kļuvušas daudz lētākas, bet mūsu attieksme pret tām nav mainījusies – mēs tās stipri  pārvērtējam.
Kad man nebija naudas, tā bija problēma. Es uzskatīju sevi par nabagu, bet lietas šķita vērtīgas un es instinktīvi tās uzkrāju. Vai nu tās palika no draugiem, kuri pārvācās uz jaunu dzīves vietu, vai nopirku tās izpārdošanā par desmito daļu no sākotnējās cenas.
Un, bāc, atkal mājā viena lieta!

Patiesībā šīs bezmaksas vai gandrīz bezmaksas lietas nebija nekāds izdevīgais ieguvums – to vērtība bija vēl mazāka par to cenu. Vairums šo lietu izrādījās absolūti nevajadzīgas, jo man tās nebija pat vajadzīgas.
Tolaik es nesapratu, ka jauna pirkuma vērtība nav izsakāma starpībā starp cenu un to, cik es samaksāju par to. Vērtību nosaka tas labums, ko es no šīs lietas gūstu. Lietas ir ļoti nelikvīds aktīvs. Ja vien tev nav kāds īpašs plāns tās pārdot, tad vienīgais veids, kā lietu padarīt vērtīgu, ir to lietot (lieta – lietot). Bet, ja šobrīd to nelieto, tad diez vai to lietosi kaut kad nākotnē.

Kompānijas, kas ražo un pārdod lietas, tērē milzīgas summas, cenšoties mums piespiest domāt, ka lietām vēl joprojām ir vērtība. Tomēr tuvāk patiesībai ir uzskatīt tās par bezjēdzīgām, jo tikko tu esi uzkrājis lielāku daudzumu, tās sāk valdīt par tevi.

Es pazīstu kādu laulātu pāri, kuri nevarēja pārvākties dzīvot uz savu iecerēto pilsētu tikai tāpēc, ka nevarēja tur atļauties nopirkt tik lielu īpašumu, kurā ievietotos visas viņu mantas. Ne jau viņiem piederēja viņu īpašums, bet gan viņu mantai.

Ja vien tu neesi īpaši organizēts cilvēks, lietām piekrāmēta māja rada skumjas. Tās atņem enerģiju. Pirmais iemesls ir redzams, ar lietām piekramētā mājā nepaliek vietas pašam cilvēkam.
Bet, ir vēl kaut kas.
Es redzu, ka cilvēki pastāvīgi ar skatienu skenē telpu ap sevi, domās būvējot visa redzamā modeli. Un, jo sarežģītāka ir vietas analīze, jo mazāk paliek enerģijas, ko veltīt apzinātām darbībām.

Piekrāmētas telpas iztukšo cilvēku (tas izskaidro to, kāpēc nekārtība bērnus neuztrauc tik ļoti kā viņu vecākus – bērni detaļas neuztver tik krasi. Viņi būvē mazāk precīzu apkārtnes modeli un tērē tam daudz mazāk enerģijas).

Pirmo reizi es lietu bezjēdzību apzinājos tad, kad gadu dzīvoju Itālijā. Līdzi biju paņēmis tikai vienu mugursomu, viss pārējais palika ASV mājas saimnieces bēniņos. Un, kas? Man pietrūka tikai pāris grāmatu. Un pēc gada es vairs nespēju atcerēties, kas vēl bija tajos bēniņos. Taču, atgriezies, es nesteidzos atbrīvoties no šīm lietām. Izmest senu telefonu ar ciparu ripu? Tas taču kādreiz var vēl noderēt!

Īpaši nepatīkama kļuva atskārsme par to, ka es tik ilgi biju vācis visas šīs lietas, kuras man vispār nebija vajadzīgas. Bet, kāpēc? Tāpēc, ka ļaudis, kuru darbs ir pārdot, lieliski tiek ar to galā. Parasts 25gadīgs cilvēks nespēj noturēties pretī kompānijām, kuras daudzu gadu garumā ir domājušas par to, kā piespiest cilvēku tērēt savu naudu, pērkot viņu saražotās lietas. Viņi padara iepirkšanās procesu tik patīkamu, ka “šopings” kļūst par izklaidi.

Kā sevi pasargāt? Tas nebūt nav vienkārši – es esmu pietiekami skeptisks, taču viņu spēja manipulēt uz mani atstājusi iespaidu līdz pat 30 gadu vecumam. Taču man ir viens paņēmiens – pirms kaut ko pērku, pajautāju sev: “Vai šī lieta padarīs manu dzīvi labāku?”
Mana draudzene izārstējās no ieraduma bieži pirkt jaunu apģērbu, vienmēr sev pajautājot: “Vai es tiešām šo valkāšu regulāri?” Un, ja nespēja sevi pārliecināt, ka šī lieta būs viena no tām, kuru valkā regulāri, viņa to nepirka. Es domāju, ka tas darbojas pie jebkuriem pirkumiem. Pirms pērc, pajautā sev: “Vai es šo lietu izmantošu pastāvīgi? Vai arī tā ir tikai skaista mantiņa? Vai, vēl ļaunāk, lēts krāms?”
Sliktākais krāma variants – tā ir lieta, kuru tu izmanto tāpēc, ka tā ir pārāk laba. Nekas nevalda par tevi labāk kā smalkas lietas. Piemēram “ķīniešu porcelāns” kurš ir tik daudzās mājās un asociējas nevis ar labsajūtu lietojot, bet ar lielu piesardzību to nesaplēst.

Vēl viens veids, kā izvairīties no lietu pirkšanas – novērtēt kopējo vērtību to lietojot.
Pikuma cena ir tikai sākums. Tev nāksies par to domāt daudzu gadu garumā – iespējams, pat līdz mūža beigām. Katra lieta paņem tavu enerģiju. Dažas lietas dod vairāk, kā paņem – un tikai tās ir vērts glabāt. Un es pārtraucu vākt un krāt lietas. Izņemot grāmatas – tas ir pavisam kas cits. Grāmatas vairāk līdzinās skrienošajai rindai, nevis atsevišķiem priekšmetiem. Ja tev ir vairāki tūkstoši grāmatu – tās neradīs neērtības, atsķirībā no vairākiem tūkstošiem lietu, kuras, iespējams, tevi padarītu par vietēja mēroga slavenību. Izņemot grāmatas, es izvairos no lietu pirkšanas. Ja vēlos tērēt naudu, labāk maksāju par pakalpojumiem.

Par to es nerunāju tāpēc, ka būt sasniedzis kādu īpašu dzengudrību nepieķerties lietām. Stāsts ir par ko daudz piezemētāku: notika vēsturiskas pārmaiņas un tagad es to sapratu. Agrak lietām bija vērtība, tagad tās vairs nav.

Attīstītajās valstīs pagājušā gadsimta vidū tas pats notika ar ēdienu. Kad ēdiens kļuva lētāks (vai arī mēs kļuvam bagātāki), pārēšanās kļuva par daudz bīstamāku problēmu kā bads.
Tagad tas pats notiek ar lietām. Daudziem cilvēkiem, kā bagātajiem, ta arī nabagajiem, lietas ir kļuvušas par nastu.

Labā ziņa ir tā, ka, ja tu stiep nastu, pats to nenojaušot, tava dzīve var kļūt labāka, kā tu domāji. Iedomājies, ka daudzus gadus tev pie kājām ir bijušas piesietas pieckilogramīgas hanteles un pēkšņi tās kāds noņem.

Autors: Paul Graham
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Iemājo tagadnē

– Ja tev šķiet, ka tavas dzīves laiks paskrien pārāk ātri, tad tas ir tikai tāpēc, ka tu reti esi tagadnē. Šeit un tagad. Tagadne nekur neskrien un ne no kā nebēg, pēc tās nevajag dzīties. Tās vienmēr ir tieši tik, cik tavai Dvēselei vajadzīgs.

Taču tavs Ego nespēj dzīvot tagadnē. Tagadnē tas pārstāj būt Ego. Viņam šeit ir garlaicīgi. Nepanesami garlaicīgi. Nāvīgi garlaicīgi. Priekš viņa tagadnē praktiski nekas nenotiek. Tieši tāpēc tas aizved tavu uzmanību pagātnes dziļumos vai nākotnes debesīs, izklaidējot sevi ar fantāzijām, izdomātu trauksmi, bailēm, sapņiem, mērķiem, uzdevumiem, problēmām, atmiņām, aizvainojumiem, sāpēm, skaudību, greizsirdību, saprāta miegu…

Problēma ir tā, ka mēs tiecamies savu uzmanību identificēt ar savu Es. Un te darbojas princips: kur šobrīd atrodas mana uzmanība, tur patiesībā atrodas arī mans Es.

Ego ļoti viegli aizrauj, piesaista un kontrolē mūsu uzmanību, jo bez tās enerģijas ikviens Ego nav dzīvotspējīgs. Tāpēc tas tik ļoti bieži ar mums tā rīkojas, ka mēs galu galā pierodam tieši šo stāvokli uzskatīt par savu partieso Es un mūs tas ne pa jokam aizrauj. Taču šis Es ir tikpat tukšs un tikpat iluzors, kā tā uzmanības objekts – tās visas ir melīgas fantāzijas no pagātnes un nākotnes, kuru realitātē vienkārši nav. Tajās nav pamata, nav matērijas, nav plašuma, nav ilgtspējas, nav nekāda piepildījuma.

Tas pats notiek arī ar mūsu miegu: lūk, šķiet, es nosapņoju tik daudz kā interesanta, bet pēc tam praktiski nav ko atcerēties.

Iemājo tagadnē, velti uzmanību visam, kas tev apkārt, visam, ko tu jūti, piedzīvojot un pieņemot to, kā sevi pašu, un tu būsi pārsteigts, cik daudz tev ir laika, kas pēkšņi palēninājis savu gaitu, izlīdzinājis elpošanu, praktiski ir apstājies, kļūstot mūžību ilgs un bezgalīgi plašs. 

Šeit un tagad tavs Es pēkšņi ir pārstājis būt par Ego un kļuvis par tavu Dvēseli, pilnu Mīlestības un patiesas esības Laimes.

Viss ir vienkārši. Biežāk sev pajautā: kur es šobrīd esmu? Kurp vērsta mana bezgala vērtīgā kā pati dzīve uzmanība?

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Izgaršot savu dzīvi

Es novēlu tev griezt laiku mazām, plānām šķēlītēm.
Šo novēlējumu es dzirdēju kādā no dejošanas nometnēm.

Ko tā nozīmē man?

Tā nozīmē palēnināt savu gaitu, izgaršot, klausīties sevī un pēc iespējas pilnīgāk izgaršot to, kas notiek. Plānas ābola, siera vai jebkā cita šķēlītes daudz labāk ļauj sajust garšu. Plāna šķēlīte atklāj sajūtas. Plāna šķēlīte gaismā var parādīt visas dzīsliņas un maigos toņus. Plāna šķēlīte ir lokana un mīksta. Tā arī mūsu svētku sajūtas ar gadiem var kļūt smalkākas un dziļākas.

Man tas ir diezgan sarežģīti, taču es nonāku pie idejas par smalkumu un pietiekamību. Mēra sajūtas. Smalka līdzsvara, kas ļauj sajusties labi katru dienu. Es nonāku pie brīva laika un nesteidzīga tā plūduma.

Es vēlos pārstāt dzīt savu iekšējo gliemezi un ļaut tam rāpot, kā prot. Es zinu, ka tad, kad klausos sevī, es redzu daudz vairāk skaistuma un jēgas.

Tāpēc es piedāvāju griezt laiku plānām šķēlītēm. Iepauzēt starp ieelpu un izelpu. Skatīties, kā plūst elpa. Tāpec, ka izņemot laiku un uzmanību, mums nekā cita nav. Tā es domāju.

Kā domā tu?

Aglaja Datešidze
​​​​​​​Foto: Alin Luna
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par UZMANĪBU

Dmitrijam Trockim sieviete uzdod jautājumu: 
Man vīrs vispār nepievērš uzmanību. Man vairs nav spēka to paciest, esmu gatava pat šķirties. Es visu tikai viņam, ieguldos attiecībās, bet pretī saņemu nulli.
Dmitrijs atbild: 
Pieņemsim, ka esmu tavs vīrs un tu mana mīļotā sieva. Vai arī vienkārši sieva (ir tomēr atšķirība). Es varu pievērst tev uzmanību vairākos, man zināmos veidos.

Pats primitīvākais veids ir apmēram 11 minūtes apšaubāmas baudas. Ja godīgi, es nedomāju, ka 11 minūtes apšaubāmas baudas tevi apmierinātu, taču es kā ķermenis, kurš grib iegūt otru ķermeni tādā veidā pievēršu tev uzmanību. Es taču neskrienu nekur apkārt, es pievēršu savu uzmanību tev. Jautājums ir tikai viens: pēc cik ilga laika tu ar šāda veida uzmanību būsi pārsātinājusies, pārstāsi uz to reaģēt un teiksi: man pietrūkst uzmanības. Diennaktī ir 24 stundas, no tām 11 minūtes mēs nodarbojasmies ar apšaubāmas baudas gūšanu, turklāt ne katru dienu. Un laika jautājums, kad es tev pateikšu, ka nemīlu tevi. Un tev ir taisnība, jo es patiešām tev neveltu savu uzmanību. Es taču nevaru 24 stundas diennaktī nodarboties ar seksu. Pati primitīvākā uzmanība ir ĶERMENISKĀ.

Otrais man zināmais uzmanības veids, kuru es varu veltīt tuvam cilvēkam, ir INTELEKTUĀLĀ uzmanība. Kad mums ir kopīgs mērķis. Jebkurš – kopīgs bizness, kopīgs bērns, arī 20 gadus kopā maksāt hipotekāro kredītu ir kopīgs bizness. Mēs sarunājamies, es interesējos par to, kā tev darbā iet, tu interesējies, kā man iet darbā, mēs esam lasījuši aptuveni vienas un tās pašas grāmatas, mums ir par ko parunāt, vai tā ir politika, prezidents, vecāki, tavas draudzenes, mani draugi. Mums ir kopīgas intereses. Šai intelektuālajai uzmanībai jau ir daudz vairāk bonusu, salīdzinot ar ķermenisko. Tātad, rupji runājot, es tavas smadzenes varu „dabūt” vairāk kā 11 minūtes. Iedomājies, pat vairākas stundas dienā tu esi mana. Tā es tev veltu savu uzmanību. Sanāk vairākas stundas plus vēl tās 11 minūtes. Tas jau ir labāk. Daudz labāk, kā gadiem ilgi kopā dzīvot klusējot un dažas minūtes dienā pamīlēties.

Vēl viens man zināmais uzmanības veids ir DVĒSELISKĀ uzmanība. Tas ir tas, kad mēs plus mīnus jūtam, pārdzīvojam un izdzīvojam un iespaidojamies no vienām un tām pašām idejām, koncepcijām – grāmatām, teātriem, pārraidēm, mūzikas, filmām, notikumiem mūsu dzīvē. Kad es interesējos nevis par to, kas tavā galvā, nevis par to, kā tu pavadīji dienu, ko ēdi un kā pēc tam juties. Šajā gadījumā sarunājas it kā mūsu dvēseles. Es blakus tev mēģinu sajust to, ko jūti tu. Tas ir tāpat kā blakus dzērājam cilvēks sāk justies dzēris, blakus trakajam – traks, bet garīgi un dvēseliski attīstītam cilvēkam blakus, jautājums, cik ilgā laikā tu pats tāds kļūsi. Tāpat kā blakus bagātam cilvēkam. Šajā gadījumā es ar savu dvēseles noskaņojumu uzskaņojos uz tavu dvēseli. Tas ir ļoti smalks uzmanības veids. Vissmalkākais no trim pieminētajiem un tas dod priekšrocības uzmanības ziņā.

Un vēl man ir zināms viens uzmanības veids, kurš dod iespēju vispār nerunāt, neiztaujāt, iztikt bez seksa, pat nejautāt par sajūtām un garastāvokļiem. Es to saucu par GARĪGO uzmanību. Kad es, tavs vīrs, no rīta līdz vakaram studēju to mācību, ko sauc par dzīvi, neatkarīgi no garastāvokļa pēc tām instrukcijām, kas rakstītas ikvienā no senajām garīgajām grāmatām. Kurš lasījis, tas zin, par ko es runāju. Kā tikko es sāku izzināt savu Es šādā veidā, man blakus vienmēr būs tas tukšuma un vienlaicīgi arī piepildītības elements, kas tevi pievilks kā magnēts, lai kur es arī dotos. Tas ir 100% droši. Tas ir cilvēks, kuram blakus atslābst viss – pat akmens pārvēršas putekļos.

Taču par kādu uzmanības veidu tu man jautāji?

Ir tāds Smilšu pulksteņa fenomens:Skatāmies četras šīs uzmanības formas. Tas, ko es nesaņemu no otra, vēsta tikai par vienu: es pati to nedodu otram. Ja es esmu parāk aizņemta ar sevi, kā auns ieciklējusies uz tikai savām vajadzībām un domāju, ka blakus man kādam kā mēnesim ap zemi jariņķo. Kā tikko tas pārstāj riņķot, man paliek garlaicīgi un skumji, jo mani neviens neizklaidē.Rezumējot: tas, kas tev no citiem pietrūkst, sakoncentrējies un sāc to dot citiem. Ja tev pietrūkst uzmanības no vīra, pajautā sev, kādas uzmanības – ķermeniskās, intelektuālās, dvēseliskās vai garīgās. Un to, kas tev trūkst, pakāpeniski sāc dot. Tu redzēsi tādu efektu, ka sprāgstoša ūdeņraža bumba pat blakus nestāv. Kļūsti par Sauli. Kurš atdod, tas arī saņem. Bet gaidītājs visu mūžu gaidīs pieturā.

Dmitrijs Trockis “Četri uzmanības aspekti”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mērķu izvirzīšana Jaunajā laikmetā – nodoms un prioritātes

merku izvirzisana

Mērķu izvirzīšana Jaunajā laikmetā – nodoms un prioritātes.
Jaunais laikmets vedina stāties pretī savam lielākajām bailēm un uzsākt virzību uz priekšu. Šis ir laiks, kad mums ir jāpieņem lēmumi par to, ko mēs vēlamies dzīvē sasniegt un kāds ir mūsu mērķis un dzīves jēga. Janvārī un februārī, tāpat kā 2019. gada nogalē, spēcīgi izjutīsim Jaunā laikmeta enerģijas, to vibrācijas un radītās pārmaiņas.
Uzsākot jaunu gadu, parasti seko ātrie lēmumi “laiks tik ātri skrien, man ir jāpagūst izdarīt to un to”, “es izniekoju savu dzīvi, no 1.janvāra es visu sākšu no jauna, mainīšos”. Prātā iezogas grandiozie plāni, idejas un cerības, par to, ko vajadzētu sasniegt un paspēt izdarīt. Papildus tam, izvirzītais mērķis bieži vien ir balstīts ārējā nevis iekšējā pasaulē, ar domu “paskaties, ko viņš ir sasniedzis, paveicis, izdarījis vai uzsācis”. Tu arī sāc gribēt šo “lielisko” dzīvi, kurai redzi tikai ārējo fasādi. Tu uzsāc skrējienu pēc tā, kas ir citiem, ar pilnu sparu tu dodies pretī grandiozajiem plāniem… Citreiz sanāk noskriet 5m, dažkārt – 5km, tomēr agri vai vēlu tu padodies. Kāpēc? Tāpēc, ka mērķis ir izvirzīts bez nodoma.

Nedaudz par to, kāpēc neizdodas iecerētais un virzība uz priekšu. Jo tu izmisīgi turies pie pagātnes, ar domām un atmiņām. Pat jomas, kuras neskar šo sfēru, apstājas, jo tu ieciklējies uz vienu cilvēku vai situāciju. Šis ir kā domino efekts – tad, kad tava uzmanība fokusējas uz vienu destruktīvu situāciju, viss pārējais arī sākt brukt. Tā varēja rīkoties vecajās enerģijās, kad viss nebija viens veselums. Tad tu varēji atdot savu uzmanību kam vienam un pārējās dzīves jomas vairāk vai mazāk no tā necieta. Jaunais laikmets necieš ieciklēšanos un veltīgu resursu izlietošanu. Ja tu to nesaproti vai nevēlies atzīt, tad tev visiem iespējamiem un pat neiespējamiem veidiem parādīs, ka tu neej pareizo ceļu. Nelauzies aizslēgtās durvis, jo aiz tām var būt tukšums. Atveras tās durvis, kurām ir jāatveras. Šajā laikmetā lietas un cilvēki nav jāizcīna. Tas nenozīmē, ka nav jābūt rīcībai un kustībai, bet, ja šie divi elementi ir, bet nav rezultāta, tad zini, tas nav priekš tevis. Varbūt bija 5, 2 gadi vai pat 5 mēneši atpakaļ, bet tagad vairs nav. Jaunajā laikmetā lietas notiek daudz vieglāk tad, ja tu seko savam sirdsceļam un izvirzi prioritātes. Ja to nedari, tad tava ceļā nemitīgi būs kādi šķēršļi un sekos jautājums “kāpēc man tā neveicas”. Neveicas tāpēc, ka tu nedari, to, kas tev būtu jādara. Pavēro pats sevi un savu rīcību. Cik bieži ir tā, ka brīžos, kad neesi patiess pats pret sevi, viss notiek smagi, lietas nevirzās uz priekšu, drīzāk ir atpakaļejoša kustība. Nepietiek laika, rodas negaidīti šķēršļi un problēmas.
Lai gan gada iesākums enerģētiskā plānā būs sarežģīts, tomēr ir grūti atrast piemērotāku laiku nodoma piepildījumam. Tas, kāda būs tava rīcība šajā laikā, cik būsi drosmīgs, noteiks to, kā ievirzīsies nākamie divi gadi tavā dzīvē.

Kā izvirzīt nodomu un prioritātes? Šī ir metode, kuru Visums man atsūtīja aptuveni pusgadu atpakaļ un jo vairāk to pielietoju savā dzīvē un mācu citiem, jo vairāk pārliecinos pār tās efektivitāti. Iedomājies savu dzīvi kā trīs ceļa joslas. Viena ir vēlos, otra – gribu un trešā – varu un daru. Jaunajā laikmetā ļoti liela nozīme ir tam, kā tiek formulēts nodoms. Nepietiek tikai gribēt, savādāk būs kā pasaku dzejā “Gribulītim acis zib, gribulītis daudz ko grib”. Tāpēc vidējā josla šajā laikmetā izzūd. Vārds “gribu” vairs nedarbojas. Izsaki skaļi vārdus “gribu” un “vēlos”, sajūti, kādas vibrācijas tie izraisa, kā tie rezonē ar tevi pašu. Enerģētiskā plānā “es vēlos” piesaista, “es gribu” – atgrūž. Tad, kad cilvēks vēlas ir kustība un virzība uz priekšu. Otrs svarīgs aspekts ir, ka ar vēlēšanos vien nepietiek. Vēlme piepildīsies tad, ja būs rīcība un būs izvirzīta pareiza prioritāte. Viena no lielākajām kļūdām, ko cilvēks izdara mērķu izvirzīšanā, ir tā, ka uzmanība tiek dalīta uz vairākām dzīves jomām. Izvirzi vienu prioritāti, vai nu tās būtu attiecības, finanses vai veselība. Uzraksti šo vēlmi uz papīru, tādā veidā tiks materializēta doma un tu ieliksi savu enerģētiku. Trešajā joslā saraksti reālu rīcību, ko tu darīsi, lai šo nodomu īstenotu. Jaunajā laikmetā, ja nodoms ir pareizs, tad divu nedēļu laikā viņš sāk īstenoties. Turklāt paralēli uzlabojas situācija arī pārējās dzīves sfērās. Ja lēmums nenāk no sirds uz prātu, tad Visums tam neatļaus īstenoties un papildus sāks neveikties arī pārējās dzīves jomās.

Šajā laikā, izvirzot jebkāda veida mērķi, ir ļoti svarīgi nevis klausīties un skatīties, bet sadzirdēt un saredzēt savu intuīciju, zīmes un vīzijas. Nevis akli sekot, bet izprast būtību. Nemeklē atbildes ārpus sevis, bet gan sevī pašā. Ja redzi vienu un to pašu sapni, zīmes, simbolus, nemeklē izskaidrojumus grāmatās un ārējos padomos, ieklausies sevī. Atļauj redzētajam ienākt tevī, izproti, kāds ir to patiesais vēstījums. Neuztver redzēto burtiski, iemācies redzēt pāri horizontam. Intuīcija ir lielisks skolotājs, ne jau tikai tāpēc, ka tā palīdz izkļūt no racionālā prāta valgiem, bet arī tāpēc, ka tā sniedz iespēju saredzēt pāri ego virzītajai rīcībai. Ieklausies savā sirdī, nevis racionālajā prātā, atļauj sev iziet no savas komforta zonas. Atlaid lietas, cilvēkus, darbavietu, situāciju, attiecības – visu to, kas vairs neiederas. Tas ir izaicinājums, jo bailes no pārmaiņām nav ārējais faktors, tās ir tevī pašā. Tu baidies kļūdīties, no neveiksmes, noraidījuma, nesaprašanas un zaudējuma. Paplašinot savu būtību, augot un transformējoties, ir jāsaprot, ka jebkuras bailes ir tikai enerģija, kuru ir nepieciešams atbrīvot. Ja sirds saka, ka šis ir ceļš, pa kuru tev ir jāiet, tad paļaujies. Aizver acis un uzdod sev vienkāršu jautājumu : Kā es jūtos? Tā arī būs atbilde.

Iemācoties ieklausīties savā apziņā, tu spēj sadzirdēt Visuma mūziku. Pasaulē ienāk jaunas notis un vēl nedzirdētas harmonijas. Tā ir jauna Zemes, cilvēku, tava un tavas dvēseles identitāte.
Ir tikai jāsadzird…

Indu Puri

Indu Puri raksts žurnāla “Mistērija” janvāra numurā✍️

Galvenā valūta uz planētas Zeme ir UZMANĪBA

sieviskiba432

Galvenā valūta uz planētas Zeme ir UZMANĪBA. Nevis briljanti, ne dolāri, ne naftas bareli, ne dzīvojamās platības kvadrātmetri. Tikai uzmanība, enerģijas pievilkšana savai personai jebkādā veidā.

Caur ķermeņa formām, caur sociālo stāvokli un naudu, caur varu, caur garīgajām praksēm.

Jau no agras bērnības cilvēks sev piesaista mammas, tēta, radinieku uzmanību, pēc tam draugu, skolotāju, kolēģu, pretējā dzimuma uzmanību. Dažkārt, lai to izdarītu, ir gatavs darīt ko ektrēmu – gatavs iziet kails Sarkanajā laukumā vai uzrāpties uz paša augstākā jumta, lai, piemēram, savāktu sev skatījumus instagramā. Bet ko ar šo uzmanību darīt pēc tam?

Pašā uzmanības saņemšanā nav nekā slikta – ar noteikumu, ka tu pretī atdod kaut ko tam līdzvērtīgu.
Vai tad ir slikti, ja bērns pievērš sev mammas uzmanību un nopelna kādu uzslavu? Nē. Bet mammai arī pilnīgi noteikti nepietiek uzmanības, un bērns ir Dieva radīts tieši tādēļ, lai saņemot uzmanību, izlaistu to caur sevi, pavairotu un atdotu to tiem, kuri šo uzmanību iedeva viņam.

Saules sistēmā ir viena centrālā figūra, kas pievelk visu uzmanību – tā ir Saule, bet tā arī visvairāk par visiem atdod, dodot gaismu un siltumu. Pārējās planētas saņem Saules “uzmanību” – tās gaismu – un atstaro to, tāpēc Saules sistēmā viss ir harmoniski. Reti, bet ir cilvēki, kuri līdzinās Saulei, kuri savu uzmanību “izdala” dažādās formās, neko neprasot pretī. Taču vairums cilvēku līdzinās pārējām planētām, kurām vajadzīga uzmanība, bet, ja tās saņem vairāk, kā atdod, tad ar šādu cilvēku notiek nepatīkamas metamorfozes – viņš slimo, kļūst nabadzīgāks, rodas bailes. Citiem vārdiem sakot, viņš kļūst neveiksmīgs.

Veiksmes formula ir ļoti vienkārša – atdod. Un uz katru atdoto Dievs atgriezīs 10, 100 reizes vairāk. Daži to saprot burtiski – ka jāatdod ir sava dzīvojamā platība, nauda, kādam tie ir labākie gadi, jānodarbojas ar pašuzupurēšanos un pašizdzīšanu. Taču viss ir daudz vienkāršāk.
Visas reliģijas runā par to, ka vienkārši jabūt cilvēkam un jāizturas pret citiem tā, kā vēlies, lai izturas pret tevi. Te nu arī ir cilvēka laimes formula un tā ir tik vienkārša, ka daudzi domā, ka te ir kāds ļoti sarežgīts āķis. Ka ir garīgi jāattīstās, kaut kas jāpierāda mammai, bijušajam vīram vai visai cilvēcei…. Pārāk sarežģīti laimei. Nelaimei ar to ir pietiekami, bet laimei nav vajadzīgs nekas, tā ir vienkāršībā.

Dmitrijs Trockis
Avots: https://alhimik108.com/

Sava svarīguma sajūta

savs svarigums2

Lielākā daļa mūsu enerģijas tiek tērēta tam, lai apmierinātu savu Svarīguma Sajūtu. Tas īpaši labi redzams mūsu pastāvīgajā uztraukumā par to, kā mūs uztvers, kā sevi pasniegt un kādu iespaidu uz cilvēkiem mēs atstājam. Mūs ļoti uztrauc tas, vai patiksim citiem, vai mūs atzīs, vai par mums sajūsmināsies. Ja mums tomēr izdotos kaut mazdrusciņ atbrīvoties no šīs sava svarīguma sajūtas, ar mums notiktu divas brīnumainas lietas.
Pirmā lieta – atbrīvotos enerģija, no kuras barojas ilūzija par mūsu diženumu.

Otrā lieta – rastos brīva enerģija, kuras pietiktu, lai iekļūtu otrās uzmanības sfeŗā, kas ļautu mums kaut ar acu kaktiņu ieraudzīt patieso Visuma diženumu.
Karloss Kastaņeda

Tādi esam

joshua-bell-experiment-600

Šis ir patiess gadījums
Kāds vīrs apsēdās Vašingtonas metro stacijā un sāka spēlēt vijoli. Bija auksts janvāra rīts. Viņš 45 minūtes spēlēja sešus Baha visskaistākos skaņdarbus. Tā kā bija rīta jundas laiks, tad stacijā šo 45 minūšu laikā pabija vairāki tūkstoši cilvēki. Gandrīz visi steidzās uz darbu.
Pēc pirmajām trim minūtēm kāds pusmūža vīrs pamanīja mūziķi. Viņš palēnināja gaitu, apstājās uz dažiem mirkļiem un tad, lai nenokavētu savu metro, steidzās tālāk.
Vēl pēc minūtes vijolnieks saņēma pirmo dolāru: naudas traukā to iemeta kāda sieviete, bet neapstājusies viņa devās tālāk.
Vēl pēc dažām minūtēm kāds vīrs apstājās un, atbalstījies pret sienu, sāka klausīties. Bet, tad ieskatījās pulkstenī un steidzīgi turpināja ceļu. Bija skaidrs, ka viņš kavē.
Vislielāko uzmanību mūziķim veltīja kāds 3 gadus vecs zēns. Māte viņu vilka un steidzināja sev līdzi, bet mazulis apstājās, lai apskatītu vijolnieku. Beidzot māte spēcīgi parāva mazo un abi turpināja ceļu. Mazais, galvu atpakaļ pagriezis, turpināja skatīties uz mūziķi. Tieši tāpat uzvedās vēl vairāki citi bērni. Visi vecāki, bez izņēmuma, piespieda mazos doties tālāk.
Četrdesmit piecu minūšu laikā apstājās tikai 6 cilvēki. Un tikai uz mazu mirkli. Kādi 20 naudas traukā iemeta naudu. Pēc uzstāšanās tur bija 32 dolāri.
Kad mūziķis beidza spēlēt un iestājas klusums, tad neviens to nepamanīja. Ne aplausu, ne kādas citas atzinības.
Neviens nezināja to, ka vijolnieks bija Džošua Bells, viens no labākajiem pasaules mūziķiem. Un spēlēja viņš skaistākos vijolei reiz uzrakstītos skaņdarbus- ar vijoli, kuras vērtība ir 3,5 miljoni dolāru.
Pirms divām dienām Džošua Bella koncerts Bostonas teātrī bija izpirkts. Vidējā biļetes cena bija 100$.
Tas ir patiess stāsts. Šo inkognito uzstāšanos izplānoja Washington Post kā eksperimentu un pētījumu par cilvēku uztveri, gaumi un prioritātēm. Galvenās pētījuma vadlīnijas bija: ikdienas vidē un nepiemērotā stundā- vai mēs uztveram skaistumu? Vai mēs apstājamies un to pamanām? Vai atpazīstam talantu negaidītā kontekstā, vidē, apstākļos?

Viens no secinājumiem varētu būt:

Ja mums nav laika apstāties un ieklausīties vienā no pasaules labākajiem mūziķiem, kurš izpilda skaistākos un pasaulslavenākos skaņdarbus, cik daudz citu lietu mēs palaižam garām?
Apstājieties uz brīdi savā ikdienas skrējienā, apskatieties apkārt. Pasakiet dzīvei paldies par to, ko tai ir jums ko dot…

No Māras Brantes krājumiem

Joshua Bell “Ave Maria”

Dzīves atslēgas

11144496_1677683359127531_1727553273655874249_n

Atslēgas, kas noderēs, lai analizētu dažādas dzīves situācijas:

1. Ārējais ir analoģisks iekšējam.

2. Līdzīgs pievelk līdzīgu.

3. Sāc pievērst uzmanību tam, kas notiek apkārt un Tevī.

4. Ja kaut ko ieraugi apkārtnē, un tas raisa noteiktas domas un emocijas, tātad tas viss ir Tevī – Tev šajā situācijā ir jāierauga kāda mācība.

5. Ja Tev kaut kas nepatīk citos, tātad tas piemīt arī Tev.

6. Ja Tu no kaut kā vairies, tātad aiz tā slēpjas sāpes vai bailes.

7. Kaut ko darot, esi tajā klātesošs.

8. Nokļūstot kādā situācijā, esi klātesošs tajā, kas notiek. Ja rodas vēlēšanās aizbēgt, ieraugi, kā Tu to dari.

9. Kaut ko izdarot, nevaino sevi, bet izanalizē, kas notika līdz tam, tajā brīdī un pēc tam, ietverot savas domas, jūtas un priekšnojautu, un gūsti mācību no šīs situācijas.

10. Situācijas veido vai pievelk Tavas domas un bloki.

11. Tavi bloki – tas ir tas, ko Tev nepieciešams uzzināt un saprast par šo pasauli.

12. Ja vairākkārt nonāc vienā un tai pašā situācijā vai nemitīgi slimo, tātad šī ir kāda mācību stunda. Kas Tev jāsaprot no šīs situācijas?

13. Tu esi iemesls tam, kas ar Tevi notiek.

14. Nemēģini izmainīt pasauli vai apkārtējos cilvēkus. Maini vispirms sevi! Kad izmainīsi sevi, mainīsies apkārtējie cilvēki un izmainīsies pasaule.

15. Ja Tu saki sev un apkārtējiem, ka jau esi izmainījies, tātad tā ir maska – Tu neesi izmainījies nemaz.

16. Ja Tu saki sev un apkārtējiem, ka Tev kādā dzīves jomā viss ir kārtībā, tātad tur ir pilnīgas jukas. To saka maska. Tieši šeit ir nepieciešams viscītīgāk ieskatīties sevī.

17. Neuzskati, ka Tev dotie padomi un piedāvātā palīdzība ir kā mājiens Taviem trūkumiem un nespējai pašam tikt galā ar uzdevumu.

18. Kad Tev nav kaut kas, ko Tu gribi, tātad vai nu Tu to negribi, vai nu neesi nolēmis to pa īstam iegūt. Lai dabūtu kaut ko noteiktu, apraksti sev skaidri, ko Tu vēlies. Mācies slīpēt domu kristālus!

19. Nekad nedomā par to, ko cilvēki var Tev dot, vai arī ko Tu vēlies no viņiem dabūt. Tā rīkojoties, Tu zaudē savu pievilcību.

20. Aizmirsti par cenšanos būt stipram. Īstais spēks slēpjas mīlestībā un uzmanībā pret sevi un apkārtējiem.

21. Vīrietis kļūst brīvs un spējīgs darboties, kad sieviete, mīlot viņu, atsakās no tā, ka vīrietis viņai pieder.

22. Domā par to, ko vēlies iegūt, nevis par to, ko nevēlies.

23. Pietiekamība nerodas no tā, ka Tev nepatīk dzīvot nepietiekamībā.

24. Tava uzmanība ir kanāls, pa kuru tek enerģija, lai pabarotu domu. Domai seko radošā enerģija.

25. Negatīvās emocijas neatnes to, ko Tu vēlies, bet gan tikai to, ko Tu nevēlies.

26. Sapņi un fantāzijas rāda Tev Tavu potenciālu.

27. Iztēle aizved aiz ierobežojumu robežām un atbrīvo Tavu potenciālu.

28. Ja Tu visu laiku atkārto sev, kāpēc Tev nevar piederēt Tavu sapņu objekts, Tu nekad to neiegūsi. Sāc sev teikt, kāpēc Tu vari iegūt vēlamo.

29. Skaties uz naudu un materiālām lietām nevis no tā aspekta, kā apmierināt savas vajadzības, bet kā uz instrumentu, lai iepazītu sevi, vairāk sevi izpaustu un realizētu savu potenciālu.

30. Fokusējies uz to, ko vēlies iegūt, nevis uz atbrīvošanos no tā, ko nevēlies. Daudzi nezin, ko tieši vēlas, lai arī precīzi zina, ko nevēlas.

31. Ja Tu nevari noticēt kaut kā iespējamībai, Tev tas arī nekad nebūs.

32. Labklājības iegūšana nav tik svarīga kā process tās radīšanai.

33. Iemācies radīt labklājību savā dzīvē – tas ir Tavas izaugsmes process.

34. Tu atnāci šajā pasaulē, lai, gūstot zināmu pieredzi, paplašinātu savu apziņu.

Ani Choying Drolma

Avots: http://econet.ru

No krievu valodas tulkoja Agnese Grase

Kur uzmanība, tur – arī enerģija!

12803318_1031100870282099_8963067306644206686_n

Jūs noteikti esat dzirdējuši frāzi: kur uzmanība, tur – enerģija. Izrādās, tas ir mūsu pasaules bāzes likums un ne velti Austrumos ir ļoti daudz dažādu prakšu savas enerģijas vadīšanai un pārvaldīšanai. Ko tas nozīmē?

Tur, uz kurieni virzīta mūsu uzmanība, mēs atdodam savu dzīves enerģiju, kura, savukārt, formē mūsu realitāti.

Paskaties uz savu dzīvi no šī redzes leņķa:

  • Kad tu skaties TV, kur ir tava uzmanība un – attiecīgi – arī enerģija?
  • Kad tu apspried kādu, piemēram politiķus vai kaimiņieni, kur ir tava uzmanība un enerģija?
  • Kad tu domā par vīrieti, kurš tevi pametis, tad, kur tajā momentā atrodas tava uzmanība un enerģija?

Tu baro ar savu dzīves enerģiju tos, par kuriem domā, uz kuriem vērs savu uzmanību.

Ja tevi atstāja vīrietis un tu turpini domāt par viņu, kas notiks ar tavu dzīvi? Tu visu savu enerģiju esi atdevusi viņam un vai ir iespējams, ka tagad būsi interesanta citiem vīriešiem?

Kas notiek ar sievietēm, kuras atdevušas visu savu enerģiju vīrietim, kurš nepievērš viņām uzmanību? Kas notiks tavā dzīvē, ja tu visu savu enerģiju atdod darbam vai TV? Vai tev pietiks enerģijas, lai pievilktu citu vīriešu enerģiju? Vai vispār sieviete bez enerģijas var pievilkt savā dzīvē vīrieti?

Varbūt ir vērts paskatīties uz savu dzīvi no šī likuma pozīcijām un pārstāt atdot savu enerģiju politiķiem, kaimiņiem un vīriešiem, kuri mūs pametuši?

Jo, lai kā mēs censtos piepildīt sevi ar enerģiju, dalot to pa labi un pa kreisi, visi mūsu centieni būs velta laika tērēšana.

Sievietei ir ļoti svarīgi ne tikai praktizēt kādas tehnikas enerģijas iegūšanai, bet arī – prast netērēt to lieki.

Nevis izmētāt, bet izmantot to savas dzīves uzlabošanai.

Ļauj sev virzīt savu uzmanību un enerģiju uz sevi.
Un kļūsti starojoša un priecīga sieviete, tāda, kura spēj pievilkt vīrieša uzmanību. Kāpēc kopta sieviete vienmēr būs interesanta vīrietim? Tāpēc, ka kopta sieviete ir sevi mīloša sieviete, un skaidri redzams, ka viņa pievērš sev uzmanību un netērē to kaut kur ārpusē.

Senās skaistules zināja šo likumu un ļoti daudz sava laika veltīja sev.- praktizējot uzmanību pašām pret sevi. Tādā veidā katru rītu, priecājoties par debesīm, ziediem un sevi, viņas spēja mainīt savu tēlu, būt interesantas, pievilcīgas. Viņu enerģija viņas pašas piepildīja, tādā veidā, darot pievilcīgas arī vīrietim – ka fiziski, tā arī garīgi un emocionāli.

Lai to realizētu, ir svarīgi iemācīties “Būt Šeit un Tagad”.

Atceries, kad tu par kaut ko domā, tad kādā laika atskaites sistēmā tu domā? Tagadnē? Pagātnē? Nākotnē?

PAREIZI!
Ja pagātnē vai nakotnē. Atbilstoši – kur tu nosūti savu enerģiju? Pagātnē vai nakotnē? Vai tad varēsi izmantot šo enerģiju “šeit un tagad”?

Vai varēsi pievilkt vīrieti šeit un tagad, ja visu laiku tava enerģija plūst pagatnē vai nākotnē (viena jau pagājusi, otra – vēl nav pienākusi). Un kad pienāks tā – Nākotne, vai varēsi izmantot kaut kad – senāk tai nosūtīto enerģiju?

Prasme atrasties Šeit un Tagad ir viena no svarīgākajām sievietes pievilcības atslēgām. Bez šīs atslēgas – savas uzmanības pārvaldīšanas – nekas šajā pasaulē nestrādā. Visas, īpaši sieviešu prakses ir uzbūvētas tieši uz šī principa.
Šeit un Tagad!

Visās tradīcijās ir liels daudzums dažādu prakšu, kas saistītas tieši ar uzmanības pārvaldīšanu. Koncentrācija un dekoncentrācija, vizualizācija un sensualizācija un daudzu citu veidu meditācijas kalpo tikai vienam – savas uzmanības kontrolēšanai visdažādākajās tās formās.

Avots: http://www.aum.news

Tulkoja: Ginta FS