Mīļotā nodarbošanās ir tā, kas sapņos rādās

Lisa-Aisato

Nesen es pieredzēju, ko nozīmē īsta nepieciešamība pēc patiesi savas nodarbošanās. Un tāpat, kā gluži dabiski notiek graudu atdalīšana no pelavām, tāpat notiek sava atšķiršana no sveša, vai vienkārši tā, kas sevi jau sen izsmēlis līdz pašam dibenam.
Izrādās, ka dažkārt vismaz uz laiku ir nepieciešams palikt bez iespējas darīt to, ko visu laiku esi darījis, lai saprastu, ka:
– šis darbs mani vairs nedabūs – es burtiski to nometu kā veco ādu un izjutu milzu atvieglojumu, paraustot plecus un sajūtot, ka beidzot esmu brīva no tā!
– bet bez šīs lietas rokas šķiet tukšas, sirds uzliesmo rudās liesmu mēlēs, vien iedomājoties par pamesto-mīļo, bet smadzenes jau ģenerē jaunas idejas – kā vēl realizēt šo tēmu, kad beidzot būs iespēja atgriezties pie tās.

Dažkārt tas var atnākt ne uzreiz – īpaši tad, ja esam ļoti noguruši vai ļoti daudz laika aizņem citi dzīves uzdevumi, piemēram…
Mūs var mocīt bailes un šaubas, kas saistītas ar to nodarbošanos, kas mūsu dzīvē ienes laimes un pareizības sajūtu. Arī tas ir normāli, to var maigi dziedināt.
Bet tas, kas patiešām ir daļa no mums, agri vai vēlu izaugs cauri sacietējušajai neizlēmības un šaubu garozai, stiepsies pret debesīm kā asns, kas pulsē no dzīvības enerģijas.
Tas atgādinās par sevi.
Mīļotā nodarbošanās ir tā, kas sapņos rādās.

Vēlies saprast, kurp ved tavs ceļš? Iepauzē! Apstājies!
Kādu mirkli pavadi bezdarbībā.
Ieklausies viegli caurspīdīgajā klusumā, kas ir tevī.
Un izdzirdi balsis, kas pirmās sāks atsaukties.
Saukt atpakaļ.
Saukt Mājās.

Autors: Aleksandra Sņeg
Avots: sobiratelzvezd.ru
Ilustrācija: Lisa Aisato
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par to, kā nepadoties

nepadoties

Pazīstamais rakstnieks un uzņēmējs Džeimss Altučers par to, ko darīt, kad ļoti gribās visu pamest un iebāzt galvu dziļi smiltīs.

Dažkārt, kad es jūtos nokļuvis šaurā bezizejā, salauzts un pagalam, es vēlos vienkārši izgaist. Pārvākties uz kādu vecu dzīvokli pilsētā, kurā mani neviens nepazīst. Ēdienu pasūtīt mājās. Paklausīties mūziku, kas skan pa atvērtu automašīnas logu. Šī saldā sajūta, ka tu esi neredzams. Tu domā par to, ka tu vēlies citu darbu, vēlies nodarboties ar kaut ko sev ļoti mīļu.

Es biežāk vēlētos sev atgādināt, ka pagātne nenosaka nākotni. Es domāju: “Man ir diploms specialitātē X, tātad man jādara Y”. “Es dzīvoju ar A, tātad tas ir uz mūžīem”. Vai arī “es cietu neveiksmi biznesā vai mākslā, sākt visu no jauna ir bezjēdzīgi”.

Tas viss ir nepareizi. Es runāju ar Metu Beriju, kuram bija, kā man šķita, sapņu darbs: viņš rakstīja kinoscenārijus. Taču viss, ko viņš vēlējās, bija rakstīt blogu par fantasy sportu. Ir pagājuši astoņi gadi un viņš ir kļuvis par komentētāju kanālā ESPN un stāsta par fantasy sportu.

Vai arī Džims Nortons, ar kuru mēs kopā izaugām. Viņš vadīja traktoru un darīja dažādus gadījuma darbus, taču patiesībā vēlējās būt komiķis. Pagāja 20 gadi, un nu viņš ir viens no pazīstamākajiem komiķiem pasaulē.

Un, vispār, ja esi absolūti nelaimīgs darbā vai attiecībās ar kādu, un zini, ka kaut kur ir kaut kas labāks – tas noteikti mainīsies. Lūk, 10 soļi, kurus es ielāgoju savā ceļā. Un, pateicoties tiem, man pārstāja būt nelabi no tā, ko daru, un es pārstāju atteikties no saviem sapņiem.

1. Atzīsti to

Es jūtos nemierīgi. Es nespēju piecelties. Vienīgais, kas šobrīd jādara, ir jāatzīst šis fakts. Tie ir kā tava ķermeņa čuksti, kas fiziski vēlās tev patraucēt kaut ko izdarīt. Tas sāk grauzt tevi no iekšienes. Un tavs ķermenis tevi nobeigs, ja tu nemainīsies. Taču sākumā vajag to pamanīt un atzīt.
Vairums cilvēku šajā stadijā attopas ap 30 gadiem, pašu ķermenis tos palēnām saēd. Viņi meklē zāles, taču tās nav tās zāles, ko var nopirkt aptiekā.

2. Vilšanās

Labi, es to pamanīju. Taču man šķiet, ka nekad nekas nemainīsies. Esmu slazdā. Es velti esmu iztērējis šos gadus. Sāc uzskaitīt visu, kas tev patīk. Ko tu mīlēji darīt bērnībā? Un tagad? Pamēģini to šodien. Kļūsti tajā nedaudz labāks. Padomā, kā uzbūvēt tiltu starp to, kas tev patika bērnībā un to, kas tev patīk šobrīd.
Braians Koppelmans domāja, ka uz visiem laikiem paliks mūzikas biznesā. Tā bija pieņemts viņa ģimenē. Tam viņu gatavoja. Tas viņam labi padevās. Tacu pagātne nav cietuma uzraugs. Viņi kopā ar draugu Devidu Levinu trīs gadus apsprieda idejas, bet pēc tam uzrakstīja scenāriju filmai “Krāpnieki”, bet pēc tam – scenāriju filmai “Oušena banda”, un tagad jau arī seriālam “Billions”.

Es vēl joprojām katru dienu meklēju zīmes. Katru dienu ir mana otrā dzimšanas diena.

3. Apmācība

Ja mēs no jauna nedzimsim, mēs nomirsim. Aizej uz tuvāko grāmatu veikalu un atrodi grāmatu, kuru lasot, aizraujas elpa. Atceries sarunas, kas visvairāk palikušas atmiņā. Kādas attiecības tevi dzīvē sajūsmina. Lasi! Meklē jaunus cilvēkus, ar kuriem vari sarunāties. Pēti visu. Vēro visu.

Lai cilvēki saka: “Tu sabojāsi sev dzīvi”. Viņi nav mani cietuma uzraugi. Es pats sev esmu cietuma uzraugs. Un izlaižu sevi brīvībā katru rītu.

4. Sakāve

Lai ko es dzīvē darītu, it visā es cietu sakāves. Mani pirmie divi biznesi neizdevās. Ko nu tur, 17 no 20 uzsāktajiem biznesiem sabruka. Manas pirmās piecas grāmatas tā arī nav publicētas. Man tā arī neizdevās uzņemt televīzijas seriālu. Un tā es varu uzskaitīt un uzskaitīt.
Ja tu kaut ko mīli, tad tu zini, kā izskatās kaut kas, kas ir labākais pasaulē. Es cenšos uzreiz kļūt par labāko pasaulē – taču tas ir tikai mans idiotisms. Sākumā man jākļūst par nožēlojamu neveiksminieku un jāsajūt, kā tas ir. Kādās virsotnēs jāuzrāpjas. Tas ir ilgs ceļš.

Veiksme = Neatlaidība + Mīlestība

5. Vai ir vērts turpināt?

Iespējams. Bet varbūt, nē. 90to gadu sākumā es uzrakstīju četras grāmatas. Nekas nesanāca. Es visu pametu un iekārtojos darbā HBO.
7 gadus vēlāk es atkal sāku rakstīt grāmatas. Tās bija garlaicīgas grāmatas par finansēm. Bet vēl pēc 8 gadiem, es sāku rakstīt ko personīgāku. Tagad es rakstu visu, ko vien vēlos. Bet paskatīsimies. Es rakstu kaut ko citu. Kaut ko sāpīgāku. Iespējams, kādreiz es iemācīšos to darīt vēl labāk. Taču man ļoti patīk mācīties būt labākam.

Tāpēc nepamet. nemeklē attaisnojumus. Nenodedzini tiltus. iespējams, tu bērnībā zīmēji. Pamēģini to darīt atkal!

6. Atgriešanās

Mani bieži vien sarūgtina manas romantiskās attiecības, vai tas, ko esmu uzrakstījis, vai arī manas biznesa lietas. Neapmierinatība ar sevi ir izaicinājums pašam sev. Katru dienu es sev uzspiežu vairāk kā vajadzētu. Dažkārt man ļoti sāp. Taču es zinu, kad esmu bezizejā. Es zinu, kā to pamanīt. Es zinu, kā atrast to, ko mīlu. Un es vienmēr atgriežos pie tā, ko mīlu.

7. Mentori

Katrā dzīves sfērā man ir bijuši lieliski mentori. Kā tos atrast? Ja tev vajadzīgs tāds, kurš ar tevi sarunāsies, piedāvā viņam idejas. Nejautā: “kā es varu jums palīdzēt?” Jo tādā veidā tu viņam uzdod mājas darbu. Labāk pastāsti, kā tu vari darīt viņa dzīvi skaistāku. Ja tev vajadzīgs virtuālais mentors (dažkārt tas ir pat labāk), izlasi 200 grāmatas par tevi interesējošo nozari. 50 grāmatas = 1 mentors.

8. Kļūsti par savu balsi

The Beatles, Pink Floyd, Rolling Stones, U2, Wu-Tang Clan — visas šīs grupas skan ne tā, kā tas, kas bija pirms tam. Viņi paņēma kaut ko no pagātnes un sākumā atkārtoja pagātnes paņēmienus, bet pēc tam pakāpeniski atrada savu unikālo skanējumu.

Daudzi cilvēki (un es tajā skaitā) padodas ceļā no imitācijas uz unikalitāti. Neiekrīti šajās lamatās. Ir tāda tehnika – savas balss meklēšana – katru dienu pierakstīt desmit idejas savā interesējošajā jomā.

10. Un atkal neveiksme

Non-stop zaudējumi – lūk, veiksmes noslēpums. Tā zaudējot, pieņemot zaudējumus un dokumentējot tos, rakstot sarakstu “no kā jāizvairās”, “kas nostradāja”, vari kļūt veiksmīgs. Dari to biežāk!

Domas var būt kļūdainas. Tās vajag atzīmēt: “vērtīga”, “nevērtīga”. Tā ir tada prakse. Tā ir prasme mēģinat atkal un atkal. Bet ir svarīgs vēl viens elements.

10. Cilvēki, kurus tu mīli

Kad esmu nonācis strupceļā, es meklēju savus draugus. Kad esmu bedrē, viņi man pastiepj palīdzīgu roku. Ne vienmēr tavi draugi zin, kā tev būs labāk. Taču viņi spēj tevi nomierināt, atbalstīt un tu būsi pateicīgs viniem par to, ka tie tev ir. Netenko par viņiem, necenties viņus mācīt, vienkārši esi pateicīgs par to, ka viņi tev ir. Kad vajadzēs, tu palīdzēsi viņiem.

Piedzimt no jauna nenozīmē obligāti veikt kaut ko radikālu. Nav obligāti pārtapt no kravas auto vadītāja par profesionālu basketbolistu.

Var pārtapt no vienkārši laba cilvēka par cilvēku, kurš kļuvis labāks. No nekompetenta par kompetrentu. No laba drauga par lielisku draugu. No verga par brīvu cilvēku. No cilvēka, kurš citiem ļauj lemt, kad viņš ir laimīgs, par cilvēku, kurš pats izvēlas savu laimi.

Dari šo visu katru dienu. Tā ir prakse. Iespējams, tu kādreiz kļūsi par kosmonautu vai mākslinieku. Taču tev jāpiepilda sava dzīve ar kaut ko vērtīgu līdz tam brīdim, kad tas notiks.

Avots: aum.news
Tulkoja: GInta FS

P.S. Man šķiet, ka šis raksts vairāk derēs vīriešiem. Nav nekāds brīnums, raksta autors ir vīrietis. Taču arī man šeit bija paris noderīgas domas. GFS

Tu esi uz pareizā ceļa

rits3

Apstiprinājums tam, ka esi uz pareizā ceļā ir ļoti vienkāršs: tava spriedze sāks izzust, un tu kļūsi arvien mierīgāks, arvien nesatricināmāks, tu ieraudzīsi skaistumu tur, kur to nekad agrāk nebiji saskatījis, kas nekad agrāk tev nebija šķitis skaists.
Pašas mazākās lietas tev kļūs nozīmīgas. Visa pasaule sāks šķist arvien noslēpumaināka, un ar katru dienu tu kļūsi arvien nevainīgāks – gluži kā bērns, kurš skrien pakaļ tauriņiem, vai lasa akmentiņus jūras krastā,
Tu sajutīsi, ka dzīve nav vis problēma, bet gan dāvana, svētlaime un svētība.
Ja esi uz pareizā ceļā, tu saņemsi tam arvien vairāk un vairāk pierādījumu.
Savukārt, ja tu atrodies uz nepareizā ceļa, viss notiks gluži pretēji.
OŠO
Tulkoja: Ginta FS

Gars. Dvēsele. Ķermenis.

dvesele-uzdevums1
Viss šajā pasaulē ir hierarhisks. Paldies Dievam, ka tā ir. Pateicoties šim principam ir vieglāk izprast veselības un laimes jautājumus. Šī principa neievērošana noved pie daudz un dažādām problēmām.

 

Tas, kas hierarhijā augstāks, ir svarīgākais. Viss dzīvē seko Galvenajam, pat tad, ja mēs to nesaprotam un neievērojam. Cilvēks pēc savas uzbūves ir trīsvienība – Gars-Dvēsele-Ķermenis. Un viņa dzīve arī pakļaujas Galvenajam. Viss sākas ar garīgo dabu, sekojot Galvenajam.

 

Cilvēks šajā dzīvē ir atnācis no nekurienes, no garīgās, kosmiskās, nemateriālās sfēras. Tur viņš arī aiziet. Savukārt dzīve Fiziskajā Visumā, ķermenī arī pakļaujas šiem pašiem garīgajiem, Dieva kosmiskajiem likumiem. Pat tad, ja mēs to nesaprotam un neievērojam, mēs dzīvojam saskaņā ar tiem.

 

Atcerieties uzrakstu, kas padomju laikos bija izvietots transportā: “Sīknaudas neesamība neatbrīvo no soda par braukšanu bez biļetes”. Mūs neviens nav atbrīvojis no atbildības, gadījumā, ja mēs kaut ko nesaprotam vai neievērojam savas neuzmanības dēļ.
Lai mēs neaizmirstu, kādiem likumiem esam pakļauti, mums tiek dots ķermenis un divi tā stāvokļi – veselība un slimība.

 

Mūsu ķermenis ir kareivis. Atnāk signāls no garīgās sfēras un ķermenis izpilda pavēli – dod mums signālus par mūsu dzīves neatbilstību tiem UZDEVUMIEM, kurus esam nākuši šajā dzīvē izpildīt, par nepareizo ceļu, kuru ejam, par mūsu garīgo degradāciju, par to, ka esam iztērējuši mums doto avansu, dzīvojot bezatbildīgi – ķermenis slimo, lai mums pateiktu priekšā.

 

Veselība mums tiek dota, lai palīdzētu izpildīt savu sūtību, savu dzīves uzdevumu. Mēs NEesam radīti tam, lai vienkārši nopirktu aifonu vai sēdētu un blenztu televizorā, sapņojot apceļot kārtējās siltās zemes, lai iepazītu pasauli, neiepazīstot sevi…

“Piedzimt par cilvēku ir ļoti reta iespēja. Tas ir kaut kas tāds, par ko jābūt ārkārtīgi pateicīgam. Taču piedzimšana par cilvēku ir bezjēdzīga, ja savu dzīvi pavadat trakonamā. Tā ir bezjēdzīga, ja visu laiku satraucaties par naudas trūkumu. Tā ir bezjēdzīga, ja kļūstat par neirotiķi dēļ tā, ka nevarat dabūt prestižu darbu. Tā ir bezjēdzīga, ja ilgstoši raudat par to, ka esat pazaudējis savu draudzeni.”
(Kodo Savaki Rosi – viens no pazīstamākajiem japāņu dzenbudisma meistariem)

Ne mēs esam izdomājuši šo pasauli un šos principus. Un, ne mums tos izmainīt. Taču mums būs tiem sekot un pakļuties galvenajam garīgajam, Dievišķīgajam principam, izpildot SAVU DZĪVES UZDEVUMU. Ko paredz cilvēkam viņa Gars? Kā minimums, dzīvot saskaņā ar garīgajiem, Dieva likumiem.

 

Ko par to zin cilvēks? Kad viņš par to aizdomājas?

 

Kā likums, tikai tad, kad ir sadarījis muļķibas, kad ķermenis vairs nespēj elpot no signālu pārbagātības. Kad veselības vairs nav. Bet ļoti gribas dzīvot “ar pilnu krūti”.
Lūk, tad iestājas “otrā maiņa” un “papildus nodarbības”, lai atgrieztu mūs pie veselā saprāta, pie saviem uzdevumiem. Pie Cilvēka, kurš palicis neattīstīts pašā cilvēkā. Pie Sapratnes, kas un kā ir saistīts, un kā it viss mūs ietekmē.
Kā vienmēr, ir Galvenais, kam seko mūsu dzīve.

 

Tulkoja: Ginta FS

Cilvēka sūtība

sutiba
Katrs no mums šeit, uz Zemes atnāk ar savu sūtību. Un mēs paši, vēl pirms savas iemiesošanās, nolemjam, kas mums šeit jāizdara. Gars iedod šim mērķim visus vajadzīgos instrumentus. Tie ir mūsu talanti, spējas un mūsu īpašības, kas nepieciešami vienai vai citai darbībai. Kad cilvēks nokļūst tajā vietā, kas viņam paredzēta, viņš “trāpa šajā nišā” kā atslēga slēdzenē.
Katrs cilvēks ideāli atbilst savai nišai. Kad atrodaties savā vietā – jums izdodas viss. Jums nenākas sevi lauzt un pārtaisīt. Jums nenākas cīnīties un lauzties aizslēgtās durvīs, jums ir labi, komfortabli un mierīgi. Tāds ir viens no Visuma likumiem.
Ja jūsu ceļā nepārtraukti ir kādi šķēršļi, tātad, iespējams, jūs atrodaties vietā, kur jums nevajadzētu atrasties. Šādā brīdī vajadzētu apstāties, nomierināties un paskatīties apkārt, iespējams, jūsu īstais ceļš ir kaut kur tepat blakus. Kad nokļūsiet uz tā, sajutīsiet prieku un mieru un nedienas beigsies.
Var šķist, ka tādā lietu kārtībā ir kāda stingra nolemtība. Tad, kā ir ar brīvo gribu? «Kāpēc gan mēs nevaram nodarboties ar to, ko vēlamies, bet esam spiesti sekot savai sūtībai?» – jautā cilvēki.
Jūs vienkārši esat aizmirsuši, ka vēl pirms dzimšanas paši esat izvēlējušies savu sūtību, savu ceļu. Jūs tieši to izvēlējāties, kā to ceļu, kas vislabāk jums der, un, kas atnesīs jums vairāk prieka, komforta, labklājības, veiksmes un visa tā, kas jums ir svarīgs un vajadzīgs.
Cilvēks, kurš dzird savas Dvēseles balsi, nenovirzīsies no sava ceļa, jo viņa intuīcija nekļūdīgi pateiks, kurš tas ir. Cilvēks, kurš sevi ciena un mīl, nevēlēsies iet pa svešu ceļu, kas var atnest tikai sāpes un vilšanos, viņš zin, ka laime ir tikai savā ceļā.
Un tomēr, visbiežāk cilvēki ne uzreiz saprot savu sūtību un tāpēc aizklīst no sava ceļa. Dvēseles balsi ļoti bieži nomāc sociumā valodošie uzstādījumi un stereotipi, par to, kas ir labi un, kas – ne tik labi… Un cilvēki kļūst nelaimīgi. Visu dzīvi tie pilda kāda cita priekšstatus un piepilda svešus mērķus, un nesaprot, ka velti tērē savus dzīvības spēkus, savu enerģiju. Un to darot, neievēro, ka īstais ceļš ir tepat blakus.
Taču nekad nav par vēlu sākt iet pa pareizo ceļu. Iemācieties sajust sevi. Klausīties sava intuīcijā. Tikai uz sava ceļa ir iespējams būt laimīgam, dzīvot labklājībā, atklāt savas patiesās spējas un realizēt savu potenciālu. Jūs pat nespējat iedomāties, cik daudz jums ir iespēju!
Tikai savā ceļā jūs varēsiet izdarīt ļoti daudz laba sev, cilvēkiem un Zemei kopumā. Un tad, kad atveras patiesās radošuma iespējas, jūs kļūstiet par patieso savas dzīves radītāju.
Vārdu kodi intuīcijas pastiprināšanai
  • Es ļoti labi dzirdu savu ieksējo balsi, kas tiešā veidā savieno mani ar augstākās gudrības un zināšanu avotu.
  • Mana intuīcija vienmēr sniedz man pareizās atbildes, kas ļauj man pieņemt tikai pareizos lēmumus.
  • Es varu redzēt apslēpto jēgu un visu notikumu un parādību cēloņus, un tāpēc varu izdarīt pareizos secinājumus no notikušā, un paredzēt nākamo dienu.
  • Es labi pazīstu sevi, savas labās un sliktās īpašības, un es pieņemu sevi tādu, kads esmu un tāpēc zinu, uz ko esmu spējīgs, un vienmēr varu atrast savu pareizo ceļu.
  • Manī ir neizsīkstošs vieduma avots, es ieklausos tajā un saprotu, ka dvēseles dziļumos manī ir zināšanas par visu, kas bija, ir un būs, un atbildes uz visiem jautājumiem. Un tāpēc man nav par ko raizēties un nav, no kā baidīties. Mana iekšējā gudrība vienmēr ved mani pareizā virzienā, saudzē un aizsargā mani.
Kāpēc talanti ne vienmēr realizējas uzreiz?
Pirmais uzdevums, ar kuru cilvēks atnāk uz Zemes ir savas dvēseles pilnveidošana.
Ja šajā jomā cilvēkam jāizdara  ļoti daudz, uz kādu laiku tā var kļūt par viņa galveno sūtību.
Šajā laikā viņš var just, ka talanti ir, bet tie ne uzreiz realizējas – uzreiz neatveras īstās durvis, cilvēks sitas kā ar galvu sienā, cenšoties parvarēt šķēršļus. Parasti šajā laikā vairums no mums domā:: «Es taču skaidri zinu, ka esmu talantīgs. Es skaidri zinu, ka tā ir mana sūtība. Kāpēc man neizdodas neko tajā sasniegt un šos talantus realizēt?»
Var būt tā, ka, pirms realizēt savus talantus, cilvēkam sevī ļoti daudz kas ir jāmaina. kamēr dvēsele nav pietiekami pilnveidojusies, šī realizācija varētu kaitēt pašam cilvēkam. Kamēr dvēsele pilnveidojas, jums ļaus darīt tikai to, kas nāks dvēselei par labu.
Ja cilvēks ir talantīgs, bet cieš no lepnības, vai arī neieredz citus, viņam var būt noslēgta pieeja sava talanta realizācijai. Jo, ja gadījumā viņš realizēs savu talantu, kļūs slavens un bagāts, viņa lepnība tikai augs. Un tas nodarīs kaitējumu dvēselei.
Un tāpēc cilvēkam tiek noslēgtas viņa talanta realizācijas iespējas, lai tas pievērstos tajā brīdī daudz svarīgākam uzdevumam – savu trūkumu novēršanai, savas dvēseles pilveidošanai.
Ļoti bieži notiek tā, ka cilvēkam nepieciešamas ciešanas tāpēc, lai viņš kļūtu labāks. Cilvēks, kurš iepazinis ciešanas, visdrīzāk kļūs līdzcietīgāks, pazemīgāks, piedodošāks, labestīgāks un saprotošāks pret citiem. Un tajā brīdī viņam atvērsies viņa realizācijas ceļš, viņa sūtība.
Ja vēl pagaidām jums neizdodas realizēt savu talantu, esiet mierīgi, koncentrējaties uz to, kas šobrīd jums ir svarīgi garīgas izaugsmes ceļā. Augstākie spēki parūpēsies par to, lai šajā dzīves etapā jūs varētu saņemt visus nepieciešamos līdzekļus izdzīvošanai.
Jūsu Eņģeļi ir ieinteresēti tajā, lai jūs mācītos, saņemtu jaunas zināšanas un īpašības. Tie jums palīdzēs apmācību procesā un parūpēsies, lai jūs neciestu trūkumu un nebūtu diskomfortā. Un, ja jūs cienīgi iziesiet šo dzīves skolu, uzticoties un paļaujoties, jums atvērsies durvis uz patiesu sevis atklāšanu.

 

Tulkoja: Ginta FS

Sajust savu sūtību

13256229_1058352917557313_1104157475305511183_n

Bez tās ir grūti mosties no rītiem. Bez tās negribās katru dienu kļūt arvien labākam. Bez tās dzīvei, šķiet, nav jēgas. Sūtība. Cik ilgi to meklē, cik dziļi rok? Bet varbūt viss ir daudz vienkāršāk? Pacenties atrast savu sirdslietu ar piecu vienkāršu soļu palīdzību.

Kas ir mans spēks?

Pirmais pakāpiens ceļā uz savas sūtības sajušanu ir savu prasmju un talantu apzināšana. Kas jau šodien tev izdodas labāk par visu? Uzraksti to!

Dažkārt šķiet, ka tev nav nekādu īpašu talantu, un “es neko daudz nespēju un neprotu”. Tā ir aplama doma. Pat prasme labi izgulēties ir zelta vērta – tūkstošiem cilvēku cieš no bezmiega. Šajā vienā jomā var izgudrot tik daudz kā jauna! Atslābināšanās tehnikas, individuālā miega grafika izstrādāšana, ērtu guļampiederumu izgudrošana un izstrāde, aromatizētas gultasveļas ražošana…

Nesodi sevi par to, ka neproti izgudrot kaut ko īpašu. Lepojies ar savām šodienas iemaņām un prasmēm – tā ir milzīga bagātība.

Pa dzīvi ar labsajūtu

Vēl viena joma, kur meklēt savu sūtību – lietas, kuras sagādā labsajūtu. Mīli ieviest kārtību? Paskaties, kur to var izmantot – varbūt organizējot kadus kursus. Bet varbūt tavā galvā un lietās ir tāda kārtība, ka vari iemācīt cilvēkiem to pašu, jo ir tik daudz cilvēku, kuriem visapkārt valda haoss?

Mīli audzēt puķes? Un atkal tev ir iespēja šo prasmi pielietot dzīvē un daudz plašāk?

Sastādi sarakstu ar 30 tavām mīļākajām nodarbēm. Piemēram: lasīt angļu romānus oriģinālvalodā, degustēt vīnus, taisīt manikīru, gulēt gultā un analizēt pagājušās dienas notikumus u.t.t.

Kad 30 punkti būs uzrakstīti, pārlasi visu sarakstu. Tagad tev radīsies priekšstats par to, kas ir tas, ko tu mīli darīt. Daudziem no šiem punktiem būs kas kopīgs. Piemēram: es  mīlu spēlēties ar bērniem, mācīt, organizēt procesus, komunicēt – lūk, jau varam sazīmēt pasniedzēju, pedagogu. Vai arī: mīlu pareģot tendences (trendus) – staigāt pa veikaliem, radīt modernus tēlus savā garderobē, fotogrāfēt tos – kāpēc gan lai nenodarbotos ar dizainu vai stila lietām?

Pamēģini kombinēt iemīļotās lietas savā starpā. esi drosmīgs un kreatīvs. Tu vari radīt unikālu savas dzīves lietu, nodarbošanos.

Atbrīvoties no bezdarbības

Iedomājies, ka tev ir ļoti daudz brīva laika. Nepieklājīgi daudz. Vai arī esi kļuvis pilnībā finansiāli neatkarīgs un vairāk nav jādomā par to, kā nopelnīt naudu. Ar ko tad tu nodarbotos?

Jā, protams, par to ir viegli spriedelēt tad, kad realitātē ir tadi labumi. Bet tavā realitātē brīva laika nav vispār un naudu nākas pelnīt smagā darbā.

Un tomēr, neskatoties uz to, padomā, kādas nodarbes nestu tev labsajūtu un laimes sajūtu, ja tomēr tu būtu finansiāli neatkarīgs? Un pamazām sāc tās ieviest savā ikdienas dzīvē. kaut pusstundu dienā. Lai pēc pāris gadiem varētu pamest nemīamo darbu, atrast laiku sev – dzīvei, dzīvot labsajūtā.

Tracināšana kā bonuss

Cilvēki bieži viens otru tracina. Nav svarīgi, ar ko. Kas tev nepatīk citos? Pamēģini atrast tajā labumu sev.

Nedēļas laikā pavēro savus draugus, paziņas, radiniekus un fiksē savu neapmierinātību atsevišķā bloknotā. Varbūt tevi tracina tas, ka sievietes atļaujas staigāt ar aplauztiem nagiem, nolupušu nagu laku. Vai arī tu vienmēr ievēro to, cik negaumīgs ir interjers ofisos, sabiedriskās telpās un dzīvokļos.

Savas emocijas šajā gadījumā varēsi pielietot savā lietā, kas būs saistīta ar manikīra pakalpojumiem, interjera dizainu un kas palīdzēs cilvēkiem būt sakoptiem un dzīvot sakoptā gaumīgā vidē.

Zāles palīdzība

Bieži vien pašam ir ļoti grūti ieraudzīt savas spēcīgās puses. Toties mūsu apkārtējie ļoti labi redz mūsu spēku un var objektīvi to novērtēt. Vērsies pie tuviniekiem un uzdod tiem dažus jautājumus:

  • – Kā tu domā, kādā jomā es esmu spēcīgs?
  • – Ar kādu darbības veidu es tev asociējos?
  • – Kādā jomā es tev esmu autoritāte?

Daudzas atbildes tev šķitīs pārsteidzošas, taču necenties tās uzreiz noliegt. Tieši tās var palīdzēt tev pieņemt lēmumu, kas mainīs tavu dzīvi.

Vēl var vērsties pie astrologa, numerologa, gaišreģa. Arī šie speciālisti tev var dot vertīgas idejas. Taču atceries – tava dzīves svarīgā lieta jau sen ir ar tevi. Atliek vien saskatīt to un piešķirt tai nozīmi. Tas atnesīs labklājību un prieku. Iespējams, tas palīdzēs atrisināt ne tikai tavas problēmas, bet arī simtiem citu cilvēku problēmas. Lai šie meklējumi nestu rezultātu, pamēģini sevi izmēģināt vairākās nozarēs. Veidi, kā atrast savu sūtību ir tikai teorija, kamēr nav ieviesti praksē. Teorija bez prakses nav nekas.

Un nebaidies kļūdīties. Tu nezaudē laiku pielaikojot sev dažādas lomas un tēlus. Ar to tu tikai pietuvojies arvien vairāk savai ideālajai dzīvei.

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS