Tas būs tāds, kādu tu to redzi

Domāt par slikto, tas ir tāpat kā sapņot par nepatikšanām. Tā ir veidots cilvēka smalkais ķermenis, psihe, zemapziņa, kam nu kā ierastāk.

Ja tu pastāvīgi baidīsies no tā, ka tevi krāps, apmānīs, nodos, ar to pašu tu ēterā radīsi nākotnes ainu, tādu, kādu tu to redzi. Tā ir tavas subjektīvās realitātes programmēšana.

Domā par labo!

Neskaitāmie eksperimenti, tajā skaitā arī zinātniskie, ir pierādījuši to, ka, ja tu domāsi labu par savu vīru/sievu, domāsi, ka šis cilvēks ir tev uzticīgs, mīlošs, rūpīgs utt., viņš noteikti tāds arī būs.
Iespējams, tagad viņš pieļauj kļūdas un dažkārt uzvedas ne īpaši cienīgi, taču tava ticība viņam palīdzēs izmainīt arī viņa zemapziņu.

Atceries, kas ir vārdots ūdens? Kad “vecmāmiņa” vārdoja ūdeni un deva to dzert slimajam, tas drīz vien sāka atlabt pat vissmagākajos gadījumos.
“Vārdo” visu – ūdeni, telpu, māju, vīraku, sveces… visu! Lai tavs mīļotais cilvēks atrodas tava pozitīvisma, tavas ticības, tavas mīlestības apskāvienos!
Tavi ārējie vārdi (runa) un iekšējie (domas) ir spējīgi mainīt tavu realitāti, tavu apziņu, tavus tuvos.Tam vajag ticēt un rīkoties pozitīvu nolūku vadītam.

Sapņo tieši par to, ko tu patiesi vēlies, pat tad, ja tev tas šķiet kaut kas neiespējams. Padari savus sapņus par tava mīļotā cilvēka labajām īpašībām par ikdienas praksi un negaidi vilšanos, nenolaid rokas, jo šajā pasaulē ar ticību un mīlestību sirdī viss ir iespējams!

Protams, tas prasīs laiku, tāpēc neatlaidība tev būs vajadzīga. 
Vajadzīga būs ticība un līdzcietība.
Esi laimīgs kopā ar saviem mīļajiem!

Autors: Hanna Savarska
Foto: Artem Beliaikin
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mans milzis

Katrā no mums snauž milzīgs spēks, kas spēj izmainīt visu dzīvi. Vajag vien to atmodināt, pacelt augšup un ļaut darboties.

Viens no veidiem kā atmodināt šo iekšējo milzi ir PATEICĪBA. Vajag būt pateicīgam no paša atmošanās brīža.

Aug tas, par ko savā dzīvē esam pateicīgi, par ko domājam, uz ko koncentrējam savas domas. Šis likums darbojas ikvienam cilvēkam, jebkurā pasaules malā. Tas, ko mēs uzskatām par svarīgu, kļūst nozīmīgs. Visa pamatā ir prāta darbs. Prāts pievelk to, uz ko tas nomērķēts.

Mums tas jānovirza uz labām, gaišām lietām, savādāk prāts pats atradīs kam pieķerties, un par to mēs nemaz nebūsim priecīgi. Ka izskatās prāts? Prāts ieņem tā objekta formu, kuru viņš šobrīd iedomājas.

Pateicība ir tilts no trūkuma pasaules uz pārticības pasauli – kā iekšējo, tā ārējo.

Pateicība dod spēku, entuziasmu dzīvot un spēju saskatīt brīnumus katrā dienā. Tā atklāj mūsu potenciālu, ļaujot saskarties ar milzīgo snaudošo spēku mūsos.

No Romāna Kočetova lekcijas “Atmodini sevī milzi”
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepieķerties domai

Domas vienkārši rodas. Tās atnāk ne no kurienes un aiziet nekurienē, līdzīgi debesīs skrienošiem mākoņiem. Tās atnāk lai aizietu, nevis paliktu.

Doma ir nekaitīga līdz brīdim, kamēr mēs tai neticam. Ne jau pašas domas rada ciešanas, bet gan mūsu pieķeršanās tām. Pieķeršanās domai nozīmē beznosacījumu ticību tam, ka tā ir patiesa. Pati ticība ir doma, kurai esam pieķērušies, kā likums, daudzu gadu garumā. Vairums cilvēku domā, ka viņi ir tieši tie, par ko sevi savās domās uzskata.
Reiz es pamanīju, ka ne jau es elpoju – caur mani elpo. Sev par brīnumu es pamanīju arī to, ka ne jau es domāju – ka patiesībā caur mani domā un, ka manās domās nebija nekā mana.

Vai tev ir gadījies no rīta pamosties un pateikt sev: “Es labāk šodien nedomāšu”? Par vēlu: tu jau domā! Domas vienkārši rodas. Tās atnāk ne no kurienes un aiziet nekurienē, līdzīgi debesīs skrienošiem mākoņiem. Tās atnāk lai aizietu, nevis paliktu. Tās nenodara neko ļaunu, ja tikai mēs tām nepieķeramies. Neviens nav spējīgs tās kontrolēt, kaut gan daudzi cilvēki var izstāstīt par to, kā viņi to dara.

Es neatlaižu savas domas, es tās sagaidu ar sapratni. Un tad tās atlaiž mani. 

Domas ir līdzīgas vieglam vējiņam, vai koku lapām, vai krītošām lietus lāsēm. Tās rodas tādā pat veidā, un mēs varam ar tām iedraudzēties izpētot tās. Vai tu strīdēsies ar lietus lāsēm? Tajās nav nekā personīga tāpat kā domās. Ja reiz tu slimīgu ideju sagaidīsi ar sapratni, tad nākamo reizi tās parādīšanās tev var šķist interesanta. Tas, kas agrāk šķita murgs, tagad vienkārši ir interesanti. Nākamo reizi uzradusies, tā tev var šķist pat smieklīga. Bet vēl nākamajā reizē tu to vienkārši nepamanīsi.

Te nu arī ir mīlestības spēks pret to, kas ir.

© Bairone Keitija “Mīlēt to, kas ir” 
Foto: Tessa K
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pazaudētā dzīves instrukcija

spogulis6

Tu vari kļūt laimīgs tieši tagad!

Zini, laime ir izvēles jautājums (kaut gan, ja tu to skaļi pateiksi, diez vai tev kāds ticēs). Tu vari kļūt laimīgs tieši tagad. Jā, tieši tagad!
Kā?… Vienkārši nolēmis kļūt laimīgs.

Tam tev nav vajadzīgs daudz naudas (kaut gan, protams, nebūtu slikti, ja tā būtu). Tev nevajag notievēt (kaut gan, iespējams, tev tas patiktu). Tev vispār nevajag neko (kaut gan dažas lietas, visticamākais, tu tomēr vēlētos). Tu vari vienkārši pateikt: “Es grasos tieši tagad kļūt laimīgs!”

Šis paņēmiens ir zināms vien nedaudziem, jo tikai retajam ir instrukcija paša dzīvei.

Pasmaidi! Un esi laimīgs!

Ja tu neesi laimīgs, tātad palaid garām lielas iespējas.

Dzīvei nav jābūt smagai

Arī to daudzi nezin (jo nav lasījuši šo instrukciju). Vairums ļaužu uzskata, ka ir jācīnās un jākaro. Tā tas nav. Var ļaut dzīvei ritēt savu gaitu. Bet noslēpums ir prasmē koncentrēties savām vēlmēm, risināt pašreizējos uzdevumus un ticēt šim procesam.

Jā, dzīve var būt smaga. Taču tā var būt arī viegla. Starpība starp vienu un otru ir tajā, kāda ir tava attieksme pret notiekošo. Ja tu maratonu uzskati par ļoti smagu lietu, tad tas pilnīgi noteikti priekš tevis nebūs viegls. Taču, ja tev patīk skriet un tu maratona distanci uztver kā personīgu izaicinājumu, kuru tu ar prieku sagaidi, tad tev to noskriet nebūs grūti. Jā, tu svīdīsi, tu saspringsi un strauji elposi, taču maratons nesīs tev prieku.
Vienmēr un visur izvēle ir tava!
Tu esi virs sevis.

Reiz es gulēju slimnīcā uz operāciju galda. Operacija nebija sarežģīta un tāpēc es biju pie samaņas, kamēr ārsts “rakņājās” manās krūtīs un tīrīja brūci. Nekas briesmīgs nenotika. Man neoperēja sirdi un nepārstādīja plaušu. Es gulēju uz galda un biju nomodā; man šķita, ka ārsts remontē kaut kādu mehānismu. Bet es esmu šajā mehānismā. Tas, ko viņš darīja, nenotika ar mani, bet ar kaut ko, kas man piederēja.

Ņem vērā, ka:
Tev ir ķermenis. Bet tu neesi ķermenis.
Tev ir prāts. Bet tu neesi prāts.
Tev ir sajūtas. Bet tu neesi sajūtas.
Tu esi radība, kas paceļas virs visa minētā, spējīgs izvēlēties un rīkoties pēc savas vēlmes. Izvēlies gudri.

Tavas sajūtas ir slēptas domas

“Sajūtas ir domu ēnas”, – tā rakstīja Maikls Raiss savā grāmatā “Kāpēc ar mani tas notiek atkal?”
Domas rada tavas sajūtas, bet dažkārt tas notiek tik zibenīgi, ka tu nepaspēj izdzirdēt domu, pirms tā pārvērtusies sajūtā. Raiss raksta: “Sajūtas stāsta par domu enerģijas ietekmes raksturu uz tavu fizioloģiju. Ja tu jūti sāpes, tātad tu maldies”.
Sāc apzināties. Tu labāk sapratīsi šo ideju, kad izlasīsi šo instrukciju un sāksi to pielietot dzīvē. Bet pagaidām sev ieskaidro, ka tavas sajūtas nepielavās tev bez brīdinājuma, tās ir kontrolējamas.

Tavas sajūtas izriet no tavām domām. Izmaini savas domas – un tām līdzi mainīsies tavas sajūtas. Te nu vajadzīgs ir treniņš. Izbaudi šo procesu.

Viss atkarīgs no enerģijas, kuru virza tavas domas

Pateicoties enerģijai eksistē visa mūsu pasaule – tu, es, šī grāmata, krēsls, uz kura tu sēdi, istaba, kurā tu atrodies un tā tālāk.
Mūsu domāšanas veids piešķir enerģijai formu.
Piemēram, padomā par kaut ko negatīvu dažas minūtes un pēc tam paskaties spogulī. Tu ieraudzīsi, ka pasaule apkārt ir satumsusi. Tu esi sarāvies, sagumis un tavs skatiens ir drūms. Negatīvās domas ir izmainījušas tavu enerģiju.

Bet tagad uz dažām minūtēm padomā par kaut ko pozitīvu. Paskaties spogulī. Tu ieraudzīsi gaismu. Tavi pleci ir iztaisnojušies, acis mirdz un seja smaida. Atkal domas ir izmainījušas tavu enerģiju.
Domas ir spējīgas mainīt no tevis plūstošo enerģiju. Un, lai sev palīdzētu, domā par pozitīvo. Tādas domas tevi aizvedīs pie laimes un auglīgas dzīves.

Tu nevari savas domas apstādināt, taču tev nav obligāti tājās jāieklausās.

Tavs prāts strādā dienu un nakti, esot nomodā un guļot, – visu tavu dzīvi. Prāts ir vērtīga lieta. Tas vajadzīgs lai ietu, runātu, vadītu mašīnu. Bet dzīves gaitā tu ievērosi, ka vienas domas rada labu garastāvokli, bet citas – sliktu. Vienas domas ir patīkamas, bet citas – liek tev vilties.

Nav obligāti jāklausās visas savas domas. Uz mana sporta krekliņa, kuru nopirku pirms daudziem gadiem, ir uzraksts “Meditācija nav tas, ko tu domā”. Labi teikts.

Meditācija ir ekrāns, kas atrodas aiz domām. Jo vairāk uzmanības tu velti šim ekrānam, uz kura paradās domas, jo brīvāks no tām tu esi. Iespējams, šobrīd tas tev šķiet absurdi, tāpēc vienkārši atceries: “Tu nevari apstādināt savas domas, taču tev nav obligāti tajās jāieklausās”.
Viss tev apkārt ir tava paša projekcija.

Lūk, acīm neredzamais, bet īstais Visuma noslēpums: tu saņem to, uz ko koncentrējies.

Vārdi, ar kuriem tu sevi raksturo, nosaka to, par ko tu kļūsti. Ir svarīgi apzināties, ka raksturojot sevi, tu pats sevi formē. Es nerunāju par tiem vārdiem, kurus tu izrunā skaļi, kaut gan arī tiem ir nozīme. Es runāju par tiem vārdiem, kurus tu izrunā domās, par sevi. Frāzes “resns”, “es – muļķe” skan kā pašvērtējums. Patiesībā tās ir komandas, dēļ kurām tu esi kļuvis tāds, kāds esi.
Sāc apgalvot to, kāds tu vēlies kļūt, – tavi vārdi ātrāk parvertīsies par faktiem.

Tu pievelc visu, ko mīli un nīsti

Tas ir piemērs tam, kā izpaužas Pievilkšanās likums. Citiem vārdiem runājot: ja tu ienīsti kādu nebūt politisko partiju vai dzīves veidu, tu ar to saskarsies it visur. Tavs naids ir enerģijas sabiezējums, kurš pievelk tieši tādu enerģiju. Tieši tāpat, ja tu kaut ko vai kādu ļoti mīli – vai tā ir lieta, vai darbības veids,- tu ievilini savas mīlestības objektu savā dzīvē.

Secinājums:
Ir ļoti uzmanīgi jāskatās, kādi ir tavi kaisles objekti. Sapratne par to, ka šo magnētu vadi tu pats, palīdzēs tev apzināties savu spēku.

Tavs ķermenis nav jāizmaina
Paskaties spogulī.
Visu redzi? Tev ir rokas, kājas, acis, ausis, vai ne?
Gadās, ka kādam cilvēkam kaut kas trūkst, bet viņš vienalga dzīvo brīnišķīgu dzīvi. Tā kā neuztraucies, ja kaut kas tev ir pārāk maziņš, pārāk liels vai vispār kaut kas trūkst. Tev viss ir savās vietās.
Ja “tā mantiņa” tev ir, tu esi vīrietis. Ja nav – tu esi sieviete. Jebkurā gadījumā es tevi apsveicu. Viss, kas tev šai dzīvei vajadzīgs, tev ir. Nekas tavā ķermenī nav jāmaina.

“Brīnišķīga frizūra. Brīnišķīga diena”
Pēdējā no manām sievām ļoti mīlēja pucēties. Uz viņas vizītkartes bija uzrakstīta tikai viena frāze: “Brīnisķīga frizūra. Brīnišķīga diena”.

Morāle:
Izturies pret sevi labi. Ja labi nozīmē skaista frizūra vai skaists krekls – lieliski. Jo labāk tu pret sevi izturies, jo labestīgāka pret tevi ir pasaule.

Džo Vitale
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dziedināšanās likumi

ar putniem

1. Tev vienmēr atradīsies spēks, lai sevi izdziedinātu.
Fiziskajā ķermenī ir ielikti pašdziedināšanās mehānismi. Ķermenis ir apveltīts ar lielisku aizsardzības sistēmu, kas neielaiž tajā ārējos un iekšējos slimības izraisītājus. Ķermeņa uzbūve paredz pašreģenerācijas procesus – jaunu šūnu rašanos. Un mēs paši varam šos procesus apstādināt tikai tad, ja neticam šai spējai un nedodam ķermenim to, kas tam vajadzīgs: atpūtu, vajadzīgo barošanu un slodzes.

2. Tikai tu pats vari sevi dziedināt. Neviens to tavā vietā neizdarīs.
Radīt komandu, kas palīdzēs dziedināšanas procesā: ļoti svarīgi, ka tās dalībnieki var piedāvāt savas zināšanas, idejas, dažādus uzskatus un, kas pats galvenais – savu atbalstu. Tomēr šie cilvēki nevar tevi izdziedināt – to vari tikai tu pats.
Tas ir personīgs pašam sevis iepazīšanas un garīgās evolūcijas ceļojums. Neviens cits nevar izjust tavas emocijas, saprast, kā strādā tavs Prāts, vai radīt tavas domas. Citi var palīdzēt tev atsekot tavus neveselīgos modeļus, bet izmainīt tos vari tikai tu.

3. Sākumā izdziedini Dvēseli; tai līdzi sekos Prāta un Ķermeņa izdziedināšanās.
Dvēselei, Prātam un Ķermenim ir atšķirīgas vajadzības, un, ja visi tie saņems nepieciešamo, tad visi būs veseli. Taču, ja kaut vienu no tiem tu atstāsi novārtā, radīsies nesaskaņa un slimība uzbruks visiem. Dziedināšanās atjaunos Dvēseles, Prāta un Ķermeņa saikni. Tai pat laikā, kad medicīna strādā, pirmkārt, tikai ar Ķermeni, dievišķā dziedināšanās māksla mums atgādina par nepieciešamību sākt ar Dvēseli, jo tieši Viņa ir mūsu eksistences avots, kas iedveš dzīvību kā Prātā tā arī Ķermenī. Ja mēs sākam no šejienes, tad viss parējais pieslēdzas automātiski.
Bet kādas tad ir Dvēseles vajadzības?

Dzīvot priekā un ar jēgu, attīstīties, augt un paust savus nodomus ar domu, vārdu un rīcības  palīdzību.

4. Dziedina tikai Mīlestība.
Mīlestības enerģija ir piesātināta ar neticami lielu dziedinošo spēku. Ja tu pats Mīlestību virzi uz jebkuru Ķermeņa daļu, kur ir sāpe, vai kāda trauma, Mīlestība to piepilda ar Dvēseles un Prāta atjaunojošo spēku. Prātā notiek uzmanības pārvietošanās no problēmas atklāšanas uz risinājuma meklēšanu, Bet Dvēsele “redz” slimo vietu un piepilda to ar beznosacījumu Mīlestību.
Šī sajūta dzīvo tagadnē, tieši tur, kur arī notiek dziedināšanās, – nevis pagātnē un, ne nākotnē.

5. Piedošana atbrīvo Sirdī vietu Mīlestībai.
Kad Sirds ir pilna baiļu, naida, skumju vai izmisuma, tajā nav vietas siltām jūtām, bez kurām ir ļoti grūti palikt veselam.
Mīlestība ir saistīta ar Dvēseli, bet Piedošana – ar Prātu; tā atbrīvo emocionālo lādiņu, kas piepilda slimīgās domas – tās, kuras izsauc upura uzvedību un, kas liek mums dzīvot mokošu dzīvi tā vietā lai dzīvotu pilnasinīgi.
Piedošana novērš sabiezējumus un blokus enerģētiskajā Ķermenī, lai informācija, kas atrodas tajā, spētu kustēties brīvi, nodrošinot saikni ar Dvēseli, Prātu un Ķermeni, tā nodrošinot veselību.
Ar pareizo vibrāciju palīdzību tā novērš neveselīgos uzstādījumus un bailes, kas parasti uzkrājas muguraulā, saindē emocionālos lādiņus orgānos, dziedzeros un muskuļos. Tā iekustina dziedināšanās procesus un paaugstina imunitāti un mēs kļūstam mazāk uzņēmīgi pret slimībām.

6. Pārmaiņas – lūk, vienīgais rīcības plāns.
Evolucionārais ceļojums ir viena no pārmaiņām, nav citas izvēles dzīvē. Tas ir tas, kas notiek no domas uz domu. Pārmaiņas pārveido mūsu domāšanu un palīdz virzīties no pagātnes tagadnē un no tagadnes nākotnē.
Pirmais solis transformācijā ir Piedošana, nākamais aiz tās – Mīlestība.
Kad mēs piedodam sev un saviem pāridarītājiem, mēs paplašinām sava Prāta telpu jaunām domām un paplašinām Sirdi, lai tā spētu ietilpināt vairāk Mīlestības.
Kad mēs slimojam, mūsu Dvēsele, Prāts un Ķermenis prasa pārmaiņas. Tie sūta trauksmes signālus par to, ka kaut kas ir ne tā, ka starp viņiem ir pazudusi vienotība – un viss iespaido mūsu stāvokli.

Psihodvēseliskās dziedināšanas modelis, ko piedāvā Dvēsele, mums atgādina: ja ir slimas Domas, tad saslimst Ķermenis. Vienīgais veids tos dziedināt – izmainīt domāšanu. “Dzīvot nozīmē mainīties; mainīties nozīmē pieaugt; pieaugt nozīmē katru reizi bezgalīgi radīt sevi no jauna”.

7. Koncentrējies uz to, ko tu gribi, nevis uz to, ko negribi.
Izdziedināšanās ir saskaņā ar Pievilkšanās Likumu: par ko tu domā, tas arī kļūsti. Par ko tu kļūsti, to arī domā.
Labākais veids, kā pārbaudīt, vai veselas ir tavas domas, – izanalizēt savu dzīvesveidu, attiecības ar citiem cilvēkiem un veselības stāvokli. Ja tas, ko tu rezultātā ieraudzīsi, nav tas, ko tu gribi, tad maini kaut ko.
Mums visiem ir viena kopīga kaite, kas agri vai vēlu katru no mums dzīvē noķer: mēs sākam pievilkt sev to, ko negribam, tā vietā, lai pievilktu to, ko gribam. Vienīgais veids, kā apstādināt šo procesu – izmainīt to.

Džozefs Mērfijs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Kas tagad būs bagātība

bagaza4

Vai jūti kā šobrīd mainās enerģija? Jūtīgi cilvēki sajūt to kā asas atmosfēras spiediena maiņas. Jā, mēs visi izjūtam trauksmi dēļ tā, ka apdraudēta ir mūsu veselība. Dēļ bīstamā vīrusa. Taču caur šo trauksmi ir jūtams, kā mainās naudas enerģija, vērtību un bagātības enerģija.

Tu sapņoji par bagātību. Un iedomājies to kā čemodānu pilnu ar banknotēm, zelta stieņiem, cipariem bankas kontā… Bet pašu bagātību ir grūti iedomāties. Tas ir kas abstrakts. Naudas enerģija ir mainīga un nepastāvīga. Dažkārt tā mainās.

Vērtību maiņa… Lūk, kas šobrīd notiek!

Čemodāns ar banknotēm izraisīs sajūsmu. Tā ir bagātība! Taču, ja šīs naudas zīmes jau sen ir pazudušas no apgrozības, sajūsma pazudīs. Vai arī, ja tā ir viltota nauda. Vai arī, ja šis čemodāns izrādīsies kopā ar tevi uz neapdzīvotas salas vai citas planētas, kur tev nāksies palikt uz mūžu.

Zelts, briljanti, pērles pārstās būt bagātība, nerunājot par cipariem bankas kontā. Tie pārvertīsies par neko. Pārstās būt kaut kas vērtīgs, kā koka nauda, kas bija senatnē. Vai gliemežvāki.

Skaista, dārga mašīna kļūs par neko, ja nebūs degvielas un ceļu, pa kuriem braukt. Smalks dators nebūs nekas bez elektrības. Tas momentā zaudēs savu vērtību, ja elektrība pazudīs uz visiem laikiem.

Un par bagātību kļūs pavisam citas lietas:

Ēdiens. Labi produkti. Dabīgi. Tas, ko dod zeme. Tas, ko var izaudzēt. Bet vissvarīgākā – veselība – lūk, vērtība.

Par bagātību kļūs grupa, kurā ir savstarpējs atbalsts. Grupa, kurā ir savstarpēja palīdzība.

Un praktiskās prasmes būs bagātība, vai ne? Prasme kaut ko darīt, radīt.

Un prāts. Nevis gudru vārdu zināšana un spēja apspriest visdažādākas tēmas, bet praktiskais prāts. Veselais saprāts, apķērība, prāta asums.

Un pieredze kļūs par bagātību. Spēja saprast cilvēkus un viņu uzvedību.

Prasme veidot attiecības un izturība – arī kļūs par vērtību un bagātību.

Lūk, kas šobrīd notiek. Vērtību maiņa. Mūsu acu priekšā. Protams, nauda paliks, kā maksāšanas līdzeklis. Taču nauda ir mainīga bagātība.

Ir jākrāj un jāsaudzē tas, kas tiks uzskatīts par bagātību un resursu. Arī resursi mainās, kā redzams. Visiem tik ļoti bija vajadzīga nafta, tā ir bagātība! Bet pēc tam kļuva ne tik ļoti vajadzīga. Uz kādu laiku.

Tāpēc krāj un audzē tos resursus, kuriem ir un būs vērtība. Viss pārējais ir mainīgs. Un šis pārējais būs tiem, kuriem būs resurss.

Lūk, kādas pārmaiņas. Iespējams, tās būs lēnas, taču tās notiek. Kļūstiet bagāti, tas ir iespējams un visiem pieejams. Tie arī ir mūsu līdzekļi, jo viss parējais acīmredzami zaudē savu vērtību.

Anna Kirjanova
Avots:econet.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

“Lielā meistarība ir dzīvot šeit un tagad”, Pēteris Kļava

peteris-klava-una

Cilvēkam dienā dzimst 85 tūkstoši domu! Tas ir haoss, kas neļauj būt laimīgam un realizēties. Vai nu prāts vada tevi, vai tu to izmanto gudrai dzīvei. (..) Ir milzīgs gandarījums, ja kaut uz vienu stundu izdodas pakļaut šos haotiskos prāta zirgus. Tas rada pozitīvās enerģijas šūnu, ko vari izmantot savas laimes veidošanā. (..) Lielā meistarība ir dzīvot šeit un tagad. Nekas tā neatņem enerģiju kā dzīvošana rītdienā vai pagātnē. (..)Patiesībā mēs nevaram izvairīties no pašapzināšanās dziļuma, nevaram izvairīties no attīstības. Jautājums tikai, cik ilgs laiks katram no mums tam ir nepieciešams.

Intervija ar Pēteri Kļavu (Una Ulme, žurnāls “OK!”, pārpublicēts kasjauns.lv)

Jaunā gada sākums ir pārdomu laiks, kad esam apņēmības pilni sākt labāku, skaistāku, aktīvāku un veselīgāku dzīvi. Diemžēl pieredze liecina, ka liela daļa apņemšanos ātri izplēn. Kā mainīt dzīvi, jautājam bērnu ārstam, reanimatologam Pēterim Kļavam, kurš savās lekcijās daudz runā par dzīves jēgu un uzdevumiem.

Cilvēkiem nav mācīts, ka visas izmaiņas, kuras vēlies veikt pasaulē, vispirms ir jāveic sevī. Lai saprastu, kā mainīt dzīvi, jāsaprot, kā realizēt sevi,” saka Pēteris Kļava.

Ar ko sākt, lai Jaunā gada apņemšanās būtu dziļākas un piepildītākas? Lai pēc brīža mēs neatgrieztos tur, kur bijām iepriekš?

Esam radīti, lai dzīvē nepārtraukti kaut ko mainītu. Nesamierināšanās ar veco rada adrenalīna alkas pierādīt sevi un radīt kaut ko jaunu, bet nelaime tā, ka nezinām, kā to izdarīt. Visa šī pasaule – tas, ko mēs dzirdam, redzam, saožam, sataustām, sagaršojam, domājam – ir koncentrēta prātā. Ja izprotam, ka pasaule ir prāta datora potencialitātes milzīga spēle, jāsaprot arī, ka visas izmaiņas vispirms notiek mūsu prātā. Tā kā prāta pasauli paši sev esam uzbūvējuši, tad arī izmaiņas varam veikt paši.

Respektīvi, mums jāpārprogrammē prāts, dodot tam jaunu uzdevumu?

Jā, tikai ir vēl viena nianse – iespēja kaut ko mainīt ir determinēta. 2016. gadā nevar notikt tas, kam jānotiek 2036. gadā. Nepieciešama sagatave – izpratne, kā tu pats dzīvo savā prātā. Tāpēc dzīves programmēšana sākas ar sava es atrašanu prāta dimensijā – kas tu esi.

Tas taču ir pats grūtākais! Liela daļa no mums sevi meklē visu mūžu.

Diemžēl. Jo pat inteliģentiem cilvēkiem nav mācīts, ka visas izmaiņas, kuras vēlies veikt pasaulē, vispirms ir jāveic sevī. Lai saprastu, kā mainīt dzīvi, jāsaprot, kā realizēt sevi. Mēdzu jauniešiem teikt – padomājiet, kāpēc Eiropā astoņi miljoni jaunu cilvēku ar augstāko izglītību ir bez darba? Nevar dabūt darbu, tas ir neatbilstošs, neapmierina atalgojums, vai gluži vienkārši viņi negrib strādāt. Visi grib būt laimīgi, īpaši daudz nedarot, bet Stīvs Džobss strādāja ļoti daudz.

Tātad vainīgs slinkums?

Šis laikmets atmet cilvēkus, kuri tikai grib. Tas pieprasa cilvēkus, kuri grib, var un zina, kā to izdarīt. Nepieciešamas jaunas, modernas zināšanas par realitātes vadību. Nesen iepazinos ar angļu pētījumu, kurā secināts, ka 30 procenti bērnu, kuri izmesti no skolām par sliktām sekmēm, uzvedību, nepakļaušanos sistēmai, patiesībā ir ģeniāli – ar milzīgu potenciālu. Arī 80% harizmātiskāko pasaules līmeņa menedžeru šīs zināšanas nav ieguvuši skolās un augstskolās. Tā ir iedzimtā neordinārā potencialitāte, kas ir augstākā vērtībā. Sabiedrībai jāapzinās, ka no šiem citādi domājošiem prātiem ir atkarīga valsts. Viņi ir prometeji, nevis apmācītā, “nolaizītā” sistēma. Piemēram, Google inženieris Čade Mens Taņs, kurš sarakstījis grāmatu “Meklē sevī” (izdota arī latviešu valodā), kā programmētājs un moderns cilvēks ir izstrādājis cilvēces attīstības metodoloģiju. Mens Taņs salīdzina cilvēka prātu ar datoru, uzskatot, ka prātam nepieciešamas programmas jeb aplikācijas, lai to lietotu gudrāk, optimālu, ar mazākām pretrunām un radošāk.

Kā zināt, kāda tieši aplikācija manam prātam ir nepieciešama?

Tur jau tā lieta, ka sākumā mēs to nezinām. Palīdzēt varētu konsultants vai skolotājs, kādu pie mums Latvijā nav daudz, tāpēc jāstrādā ar sevi pašam. Kā tu realizēsi savu potencialitāti? Sāc ar lēmuma pieņemšanu uz vienu stundu. Izmēģini sevi, attīsti sevī iemaņu, kas nepieciešama, lai sasniegtu mērķus. Piemēram, tu vēlies sevī samazināt agresiju vai neapmierinātību, kas dedzina prātu un paņem daudz enerģijas. Atpazīsti to, definē un apzinies, kas tev jāizdara, lai atbrīvotu savu procesoru no liekas informācijas, kas neļauj koncentrēties uz radošajiem mērķiem. Pieņem lēmumu, ka vienu stundu kontrolēsi savu prātu un atpazīsi, kādā veidā tevī piedzimst dusmas vai neapmierinātība. Kad redzi, kā tā izplatās, uzreiz vari operēt ar šo informāciju un atbrīvot no tās prātu. Ja tev vienu reizi izdodas kontrolēt domas, tu vari kontrolēt arī savu dzīvi un laimi. Cilvēkam dienā dzimst 85 tūkstoši domu! Tas ir haoss, kas neļauj būt laimīgam un realizēties. Vai nu prāts vada tevi, vai tu to izmanto gudrai dzīvei. Ļoti vienkārši. Tikai jāpamēģina! Ir milzīgs gandarījums, ja kaut uz vienu stundu izdodas pakļaut šos haotiskos prāta zirgus. Tas rada pozitīvās enerģijas šūnu, ko vari izmantot savas laimes veidošanā.

Nemaz tik vienkārši tas nav. Visa pamatā ir nopietns, nepārtraukts darbs pašam ar sevi. Kā ikdienas skrējienā par to piedomāt un neatgriezties pie vecajiem ieradumiem?

Spolējot automašīnas riteņus dubļos, ārā neizbrauksi. To var atrisināt ar zināšanām. Mūsdienu zinātnes par to daudz runā. Neredzamā doma, ar kuru mēs identificējam sevi, ir netverama dimensija. Sevis izpratne sākas no akadēmiskas apmācības. Kad saproti, ka tavs ķermenis sastāv no simts triljoniem šūnu un viena šūna sekundē izdara sešus triljonus informatīvu kustību, rodas jautājums – kas tu šajā procesā esi? Nepieciešamas jaunas zināšanās, kas tuvina mūsu sabiedrību dziļākai izpratnei par to, kas ir realitāte. Cilvēka eksistenci var iedalīt trīs līmeņos – fiziskais, mentālais un informatīvais. Ja mentālais līmenis jeb prāts neapgūst jaunas zināšanas, fiziskais līmenis strādās pret viņu pašu. Iedomājies, ka tavs datora ekrāns ir pilns ar neaizvērtām apakšprogrammām. Ja nemāki tās atinstalēt, esi nelaimīgs cilvēks, jo šis informācijas apjoms traucē dzīvot. Tu esi kompleksains, skaudīgs, destruktīvs, noliedzošs. Tu mokies pats savās neaizvērtajās programmās, savos prāta mezglos, kas ir noteikts domu apjoms, kuru pats ilgākā laikā esi veidojis attiecībā pret kādu tēlu vai notikumu. Tu pat nesaproti, kur šīs programmas atrodas, un neapzinies, kā tās tevi žņaudz. Tikai atsienot vienu mezglu, vari atsiet nākamo. Pretējā gadījumā var iestāties errors, un dators gribēs pašiznīcināties. Tāpēc izpratne par to, kādā veidā rodas domas, kādā veidā tiek pieņemts lēmums un kā tavs prāts spēj sekot šim lēmumam, ir dzīves jēga un attīstības evolūcija.

Kur iegūt šo izpratni?

Kādam tas ir dots spontāni, bet lielākajai daļai jāmācās. Gluži tāpat, kā mācāmies braukt ar automašīnu, jāmācās braukt ar prātu. Tam nepieciešama uzcītība, gudra piepūle un disciplīna. Bez tā nestrādās neviena metode, taču daudzi to nesaprot. Mēs vēlamies tā viegli – padzerot vīnu, padejojot būt laimīgi. Tam, cik liela nozīme ir uzcītībai, ir matemātiska pieeja. Ja uzskatām, ka vieninieks ir dzīves rutīnas plūsma un mēs pieliekam attīstībai 1,01 daļu piepūles, tad, kāpinot vienu gadu 365. Pakāpē, iegūstam skaitli 37,8. Taču, izdarot to ar 0,99 lielu piepūli, vienkārši eksistējot un sūdzoties, gala rezultāts ir 0,03. Tikai pāris procentu, bet kāda rezultāta atšķirība! Šo formulu esmu saviem bērniem pielicis pie sienas, lai viņi to atceras katru dienu:

1,01 365 pakāpē =37,8

0,99 365 pakāpē = 0,03.

Par pašizziņu un pašizaugsmi bieži aizdomājamies, kad kaut kas nogājis šķērsām. Dzīve piespēlē pārbaudījumus, un nekas cits neatliek, kā tikt ar to galā, taču tas ir lēns attīstības ceļš. Kā motivēt sevi negaidīt likteņa triecienu, bet sākt ar sevi strādāt šodien?

Lielā meistarība ir dzīvot šeit un tagad. Nekas tā neatņem enerģiju kā dzīvošana rītdienā vai pagātnē. Ir divu veidu cilvēki – kam ir zināšanas un kam ir viedoklis; kam ir enerģija un kam nav enerģijas. Kādam ir labi tā, kā ir, bet tiem, kas knosās, grib darboties un attīstīties, jāsaprot sava sūtība. Tikai 15 procentiem cilvēku ir potence uz biznesu, četri procenti interesējas par transcendentālām lietām, sešiem procentiem ir tieksme strādāt zemes darbus. Tās ir ģenētiskas programmas, kas mums nav jāmaina. Cilvēkam, kuri jūt sevī šo uguni, ļoti svarīgi mācēt ar to apieties. Svarīgi saprast savu izejas līmeni, to, kas ir tava dziļākā struktūra.

Daudz runājam par sevis mīlēšanu. Mums ir ļoti grūti sevi pieņemt, līdz ar to izprast šo dziļāko struktūru, un tas traucē pilnveidoties un attīstīties.

Nesen satiku uzņēmēju, kurš izskatījās ārkārtīgi laimīgs. Vaicāju, kā viņam tas izdodas, un viņš atbildēja, ka bērnībā no vecākiem saņēmis ārkārtīgi lielu mīlestību. Tāpēc mīliet savus bērnus! Mīlestība, ko var sniegt vecāki, rada prāta bāzes mikrosistēmu, kurā vēlāk cilvēks dzīvos. Tas ir milzīgs pašpietiekamības atslābums, kas baro prātu tā, kā nepieciešams. Pieņemšana sākas ar izpratni. Mainīt situāciju un cilvēku nav iespējams, var mainīt uztveri. Bet to var izdarīt, ja izprot uztveres mehānismu neredzamajā prāta dimensijā. Tā ir optimālā dzīves vadīšanas formula. Lai to izprastu, atkal nepieciešamas zināšanas. Jauniešiem neesam iemācījuši rast atgriezenisko saiti pašiem ar sevi. Katrā cilvēkam jābūt savam iekšējam psihoanalītiķim. Lai atrastu savas izaugsmes resursus, nepieciešama milzīga piepūle. Latvijai nav lielākas nelaimes kā gudro smadzeņu aizplūšana. Man sāp, ka nenovērtējam savus praviešus, nedodam viņiem iespējas realizēties. Ir jāapzinās mūsu gaišie prāti, jādomā, kā viņus piesaistīt un noturēt.

Cenšoties jaunieti šeit noturēt, barojam viņa ego. Esmu bieži saskārusies ar jauniem cilvēkiem, kuri pārvērtē savu nozīmību.

Ir svarīgi pārlēkt zemā līmeņa egoismam un izprast, ka dabā visi nav radītāji un pavēlnieki. Ir bišu māte, un ir bitītes, kas to apkalpo. No vienas puses, tu pasaulei esi niecība, no otras – ir vēlēšanās būt par kaut ko nozīmīgu. Līdz ar to jābūt kādam bāzes līmeņa ego, kas sniedz adrenalīnu. Mēs nedrīkstam nogalināt šo ambīciju, kas ir potenciāla degviela. Taču svarīgi, ka šī ambīcija tiek integrēta modernā prāta vadības tehnoloģijā, jo ar pliku ambīciju vien būs par maz. Savas individualitātes apzināšanās ir milzīga zināšanu dimensija, kas parauj tevī radošo džinu tik lielu, ka tu vari tikai brīnīties pats par sevi. Tā ir milzīga laimes izjūta, kad saproti, kā tu esi, kā tu notiec. Tāpēc man ir ļoti būtiski, lai jaunieši sāk apgūt šīs zināšanas. Negribas gaidīt vēl 20 gadus uz nākamo paaudzi, kamēr sabiedrībā sāksies reālas pārmaiņas.

Panākumi saistās ar materiāliem ieguvumiem, un mēs zinām, cik grūti ir izturēt pārbaudījumus ar varu un naudu. Cilvēkiem ir raksturīgi pieķerties, un arī bailes no zaudējumiem var būt nopietns pašizaugsmes šķērslis.

Aizejot uz teātri un redzot, ka kāds tiek nogalināts, līdzpārdzīvojam. Sakām, ka izrāde bija ārkārtīgi laba, jo cilvēkiem patīk drāma. Mēs neietu uz izrādi, kurā pāris vairākas stundas skūpstītos. Zemapziņā gribam šo laimi, bet skatīties uz to nevēlamies. Tātad aktuāls ir jautājums – vai patiesībā mēs vēlētos dzīvot šādā pārlaimes ilūzijā? Aizejot mājās, saprotam, ka tas bija tikai teātris un galvenais varonis ir dzīvs, jo dzīve turpinās. Pieķeršanās ir mūsu izglītotības dimensijas spogulis. Protams, mēs mīlam savus tuvākos, tajā pašā laikā apzināmies, ka visi reiz nomirs. Patiesi veiksmīgs cilvēks neko negrib dzirdēt par nāvi, jo tas bloķē viņa ambīciju uguni, viņu tas neinteresē. Reinkarnācijas teorija ir sen pierādīta. Ķermenis nomirst, bet tu paliec. Tu neesi iznīcināms. Tu neesi smadzeņu produkts, tu esi mūžīgā kreatīvā apziņas enerģija, vienmēr saglabājot sava es patības identitāti. Šī modernā izpratne rada milzīgu lēcienu, likvidē bailes, ka tu vairs nebūsi. Mums ir grūti atbrīvoties no šīs nastas, tāpēc ka to neizprotam. Proporcionāli izglītībai varam operēt ar šīm zināšanām. Vēlreiz atkārtoju – ļaujies šim brīdim! Jo vairāk esi šeit un tagad, jo enerģijas plūsma ir brīvāka. Jā, zaudējumi un ciešanas rada mūsos dziļākas vērtības un izpratnes, taču nav jāmaksā tik dārga cena, jo izziņas procesu var sākt jau šodien.

Cilvēka galvenā degviela, kas nodrošina dzīves kvalitāti, ir enerģija. Diemžēl tās bieži pietrūkst, rodas vienaldzība un apātija, kam seko regress. Kur uzlādēt šīs baterijas, kas ļautu īstenot visas apņemšanās?

Vispirms jāpadomā, kas šo enerģiju noēd. Mēs guļam, lai restartētu enerģiju un atslēgtu pārkarsušo procesoru. Pilnvērtīgs miegs ir pirmais enerģijas avots. Enerģiju noēd prāts un domāšana, taču to visvairāk izsūc negatīvas emocijas – dusmas, grūtsirdība, skaudība, ilgas, sēras, psiholoģiskas sāpes. Ja labi izguļas un izdzen šos prāta vīrusus, iestājas viegls, harmonisks līdzsvars. Papildu enerģiju var iegūt, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm. Otrais līmenis ir māksla, mūzikas terapija, trešais – garīgais procesors. Tā ir pašapzināšanās, kam arī vajag enerģiju. Šī enerģija tiek barota ar meditāciju, pieslēdzoties enerģijas avotam. Garīgo dimensiju varam uzlādēt tikai tad, kad prāts ir atinstalēts un, kontrolējot elpošanu, notiek dzīvības enerģijas akumulēšana. Tā ir garīgā psiho higiēna, kad protam apvienot visus trīs elementus. To dēvē par holistisku pieeju, kad neesi tikai naudas vergs, bet gan garīga, fantastiska būtne, pašpietiekama un neatkarīga no ārējiem apstākļiem.

Kādā savā lekcijā minējāt, ka dzīvē atnāks tāds skolotājs, kāds ir tavs izmisums. Ko ar to domājāt?

Izmisumi mums visiem ir vieni un tie paši, pamatā saistīti ar veselību, attiecībām, finansēm un vecumu. Skolotājs nav tikai cilvēks, tā var būt situācija, atziņa, sajūta, grāmata, filma. Neviens nevar izdzīvot tavu sāpi, tavu prāta domu kombināciju. To vari tikai tu pats. Otrs var atbalstīt, mazinot melno nokrāsu, kuru pats esi radījis. Iedot citu otu, smaržu, garšu tavam skatījumam. Skolotājs ir kā palīdzība, bet bieži vien tas netiek saprasts. Es esmu par to, ka nav jāgaida skolotājs, kas atrisinās tavas problēmas, bet jāskolojas pašam. Tu ej pa priekšu, un Dievs iet aiz tevis, nevis kāds tevi vada. Pašizglītošanās ir pāri visam. Spēja apstrādāt ciešanas, ilgas vai izmisumu ir atkarīga no intelekta rezervēm. Ja esi inteliģenti pozitīvajā attīstības scenārijā, bet bez zināšanām, tas ir ārkārtīgs izmisums. Jo esam spējīgāki mainīt lēcas fokusu, nedaudz pacelties un paskatīties uz zemi no saules līmeņa, jo labāk saprotam, kas viss, ap ko mēs te ņemamies, ir niecība. Nepieciešama atkāpšanās dziļākā realitātes izpratnes līmenī. Proporcionāli tai mainīsies attieksme un samazināsies sāpju nozīmības jēga tavā dzīvē. Visiem sāp, viss ir pakļauts ciešanām, bet raugies uz to citādi, necenšoties saskatīt izmisumu. Patiesībā mēs nevaram izvairīties no pašapzināšanās dziļuma, nevaram izvairīties no attīstības. Jautājums tikai, cik ilgs laiks katram no mums tam ir nepieciešams.

Una Ulme, žurnāls “OK!” / Foto: http://www.diena.lv

Par ko domāt pirms miega?

miegs13

Uzreiz gribu pabrīdināt: informācija, kuru tu izlasīsi, var, neatkarīgi no tavas gribas, mainīt tavu domāšanu. Tāpēc, lasot tālāk, esi uzmanīgs un koncentrējies.

Par ko tu domā pirms miega? Kādas domas ņirb tavā galvā? Varu saderēt, ka tu nezināji, ka tavs rīta garastāvoklis ir atkarīgs no tā, ar kādām domām tu vakarā aizej gulēt. Tas, par ko tu domā pirms miega, patiesībā modulē tavu rītdienas dzīvi.

Tas ir kā domino efekts. Tavu domu ķēdes reakcija rada neironu ķēdes galvas smadzenēs. 8 stundu laikā, kamēr tu guli, tavā galvā notiek informācijas apstrāde, par kuru tu pat neiedomājies. Pavisam vienkāršoti runājot, kamēr tu guli, tavā galvā notiek process, kas nosaka tavu rītdienas gaitu – tavu esību. Un no šī procesa ir atkarīgs:

– kā tu jutīsies;
– vai tu izgulēsies vai neizgulēsies;
– kāds būs tavs garastāvoklis;
– cik daudz tev būs enerģijas;
– kā atjaunosies tavs organisms – ātri vai lēnām;
– ko tu darīsi no rīta/dienā/vakarā.

Kad tu pamodies, tu esi pārliecināts, ka tu visu vadi, ka tu pieņem lēmumus. Bet tu kļūdies. Tāpēc, ka viss jau ir noticis bez tavas līdzdalības. 8 stundu laikā ir ierakstījusies programma, saskaņā ar kuru, tu rīkosies visas dienas garumā, no kuras tu atslēgsies tikai gadījumā, ja tavu ierastās dzīves plūdumu pārtrauks kāds negaidīts notikums, kura nav programmā.

Kad notiek kas neordinārs, programma nojūk, smadzenes sekundes simtdaļā pārprogrammējas un sāk meklēt izeju no neierastās situācijas.

Taču tas nav galvenais.

Svarīgi ir tas, ka tam, par ko tu domā pirms miega ir būtiska nozīme tavā nākotnē. Un pati lielākā problēma slēpjas cilvēka nezināšanā. Parasts cilvēks nezin, kā strādā smadzenes, nejūt savu domāšanu un vispār par sevi ļoti maz ko zin, izņemot savu svaru, augumu, pirkstu skaitu un krūšu izmēru. Tāpēc, ka parastam cilvēkam viss notiek pašplūsmā. Viņš vienkārši pirms miega apdomā savas problēmas, meklē veidus, kā tās atrisināt un sapņo par to, kā būtu, ja būtu. Bet no rīta pieceļas un sāk jaunu dienu, kas jau ir uzmodelēta pagājušajā naktī.

Piemēram, miega laikā smadzenes pārtin nākamo dienu līdz pat sīkākajai detaļai. Tiek pārtīta iespējamā tikšanās ar bijušo draudzeni, karstā ūdens atslēgšana, meteorīta nokrišana u.t.t. Viss – līdz sīkumiem. Mūsu smadzenes pārtin visus iespējamos variantus un situācijas. Un, vadoties no visvairāk iespējamajām situācijām, no rīta tev pasniedz jau gatavu tavu stāvokli.

Ja programma “redz”, ka tev labāk būt izklaidīgam, tu tāds būsi. Ja programmai vajag, lai tu būtu mundrs un dzīvespriecīgs, tad tāds tu arī būsi. Un tas nav atkarīgs no tavām vēlmēm.

Smadzenes izvēlas evolūciju.
Pats svarīgākais smadzenēm un programmai, kas nosaka tavu nākotni – ir visērtākā izdzīvošana. Pie viena noteikuma, ja smadzenes uzskata, ka tu esi vajadzīgs evolūcijai.

Ja smadzenes uzskata, ka tu neesi vajadzīgs, tad tās ieslēdz pašiznīcināšanās programmu. Un tu sāc graut savu dzīvi. Ķermenis nevar sevi nogalināt un smadzenēm bioloģiskais laiks tiek aprēķināts pēc citiem parametriem. Tu vienkārši ātrāk noveco, vairāk slimo. Un kā izdarīt tā, lai tu novecotu vēl ātrāk? Ļoti vienkārši. Tev iedod sliktu garastāvokli, tev pastāvīgi neveicas. Tu vienmēr atrodies neīstajā vietā, neīstajā laikā. tev ir vilkme pēc alkohola. Tu nervozē par sīkumiem. Tavas smadzenes tevi lēnām nogalina..

Būtu vienkāršāk tevi nogalināt ātrāk, vai ne? Piemēram, atslēgt tavu uzmanību brīdī, kad tu brauc pie stūres vai arī ej pāri pārejai. Taču evolūcijai ir svarīgi nenovērtējamie resursi. Ir vajadzīga, tā saucamā degviela. Ir jāpalīdz audzināt mazbērnus, vajag pildīt “melno” darbu. vajag uzņemties visu negatīvās enerģijas melnumu. Vajag būt buferim starp agresīvo vidi un vērtīgajiem resursiem, vajadzīgam sugas attīstībai.

Šķiet, ka viss ir tik ļoti sarežģīti, bet tā tikai šķiet. Viss slēpjas vien nezināšanā. Ja tu mazāk skatītos seriālus vai sēdētu internetā, bet vairāk censtos izzināt sevi, savu iekējo būtību, tad viss kļūtu skaidrs un saprotams. Un tu zinātu, cik tas ir svarīgi. Katrs sīkums, katra doma tavā galvā.Vispār – katra!

Kas nosaka programmu? No kurienes tā rodas ik dienu?

Atbilde ir gaužām vienkārša. Pamats tam visam ir tavas domas pirms miega. Tas, par ko tu domā, pirms ej gulēt – ir barība smadzenēm. Kas tu esi – vērtīgs resurss pasaules attīstībā vai bezjēdzīgs “produkts”.

Uzreiz gribu pateikt, ka domas tiek “paņemtas” ne tajā laikā, kad esi apgūlies un guli un par kaut ko domā, bet tās, kas “domājas”, kad tu jau laidies miegā – pirmajā miega fāzē un vairs nekontrolē savas domas, Tās plūst savā gaitā. Pāris sekundēs domās paskrien visa pagājusī diena un tas ir pamats. Tas ir fundaments.

Ja tu praktizē apzinātos sapņus, tad tu esi savas rītdienas pavēlnieks, un tu vari programmu rakstīt pats. Apzinātā miegā tu pārsvītro savu veco programmu. Cik es zinu, visi, kuri kaut reizi ir vadījuši savu miegu, tā vai savādāk, savu dzīvi ir mainījuši uz labo pusi. Bet tie, kuri bieži savā sapnī ir pamodušies, kardināli ir mainījušies paši. Līdz nepazīšanai

Par ko tad tomēr vislabāk domāt pirms miega?

3 svarīgi noteikumi:

Ir daži nesarežģīti noteikumi, kas padarīs tavu dienu daudz efektīvāku. Ja tu pamēģināsi tos realizēt pirms miega, tu sajutīi rezultātu jau nākamajā dienā. Tev diena būs vieglāka, labāka un galva būs skaidra. Tā, vai savādāk, bet visi noteikumi strādās kā izslēgšanas metode.

  1. MIERS
    Pats svarīgākais noteikums ir miers. Neko nevajag izjust. Ir jāizslēdz visas emocijas. Kā labās, tā arī sliktās. Lieta tā, ka smadzenes var pieņemt tavas pozitīvās emocijas kā to nepietiekamību. Nevajag īpaši pacelt savu garastāvokli pirms miega un nevajag sapņot! Emocijas nosaka tavas domas pirmajā miega fāzē. Ja tu esi mierīgs un rāms, tad programma orientējas uz baltu lapu. Vienkārši sakot, tā programmē tevi rīkoties atbilstoši situācijai. Un dod papildus spēku tavam organismam.
  2. DOMU NEESAMĪBA
    Pacenties nedomāt. Izslēdz savas iekšējās pļāpas un klausies klusumā. Klusumam ir savs skanējums un, ja tu ieklausīsies, tu izdzirdēsi šo skanējumu. Tas ir brīniķīgs. Miega laikā, kad tiek analizēta pagājusī diena, domu neesamība nojauks programmu. Smadzenēm tas ir strupceļš. Smadzenēm nevar būt tā, ka domu nav. Tāpēc programma pārtrūkst un tiek pārcelta uz nākamo nakti. No rīta tu jutīsies mundrs un labā noskaņojumā.
  3. ATSLĀBINĀTĪBA
    Kad mēs ejam gulēt, parasti muguras daļa, rokas un kājas nav pilnībā atslābinātas. Tu vari to sajust. Tagad, kad dosies gulēt, pilnībā atslābinies. Kad būsi atslābinājies, atslābinies vēl vairāk. Kļūsti vēl mīkstāks. Pēc tam – vēl un vēl. Tu būsi izbrīnīts, kad apzināsies, cik ļoti saspringts ir tavs ķermenis. Mēs visi aizmiegam ļoti sasprindzināti. Un saņemam saspringtas nākamas dienas.

Principā, ar to arī pietiek. Atceries, kas tev jādara pirms miega.

1. Jānovāc savas emocijas un pārdzīvojumi.
2. Jāaizvāc savas domas.
3. Jāatslābina ķermenis.

Kad tu pirms miega kontrolē domas, ķermeni un savu stāvokli, tu pats kļūsti par programmu. Tavas smadzenes strādā “uz iekšu”, uz tevi. No rīta tu vienmēr pamodies mundrs un enerģijas pilns. Un, pats galvenais, tu jūti sava prāta skaidrību, kuru nejuti agrāk. Rodas priekšstats, ka smadzenes strādā uz 100% un dzīvē viss sāk izdoties.

Avots: http://www.aum.news/

Tulkoja: Ginta FS

Sievietes vārda spēks

11133774_373893102735350_4515033703145622307_n

«Sieviete ir tā, kas uzvar bez kara palīdzības».

Šodien ļoti daudzām sievietēm nākas smagā cīņā izkarot savu vietu zem saules, pierādīt savu taisnību un prāta spējas, tādā veidā upurējot savu personīgo veselību, harmoniju un laimi. Šos noteikumus diktē pasaulē valdošā kārtība un konkurence – tā jau vēsturiski ir vīriešu pasaule. Taču sievietes galvenais spēks ir viņas RUNA.

Mūsdienu apstākļos sievietei ir bijis jāiemācās runāt kā vīrietim – asi, konkrēti, bez emocijām. Tajā pat laikā, viss sievietes spēks ir apslēpts tieši viņas maigumā.

Interesants fakts: vīrieši sievietes runu uztver ar to pašu smadzeņu puslodi, kas atbild par mūzikas uztveri. Savukārt vīrieša runa tiek uztverta ar to puslodi, kas atbild par informācijas uztveršanu un apstrādi.

Zināms, ka mūzika var nenest konkrētu informāciju, taču tā ļoti nozīmīgi ietekmē mūsu emocionālo stāvokli, garastāvokli, domu virzienu. Tāpēc sievietei būtu jāiemācās valdīt pār savu intonāciju, lai pats viņas balss tonis kļūtu par emociju, jūtu un vēlmju nodošanas instrumentu.

Ja sieviete izsakās asi, tieši un konkrēti – vīrieši sāk uztvert viņu kā vīrieti un viņas sievišķīgā būtība viņu apziņā pamazām dzēšas. Viņa pārstāj būt pati.

Senatnē uzskatīja, ka sievietēm piemīt vārda spēks: ka ar vārda palīdzību viņas var iedvesmot, dziedināt, svētīt un arī nolādēt. Ir viens, kas nogalina šo spēku un tās ir BAUMAS.

Baumas un skaudība nogalina sievietes dabu, tās pievelk visu slikto, no tā, ko viņa runā. Tajā pat laikā citu cilvēku un to darbu uzslavēšana, iedrošināšana apbrīns, dod tai spēku. Tas, kas tiek izrunāts, sāk darboties kā buramvārdi.

Vienkāršākais piemērs: «es esmu resna», «mans vīrs ir sliņķis» – un tā viņa arī paliks resna ar vīru – sliņķi. Bet atliek vien pārdēvēt sevi no «resna» uz «skaista», bet vīru no «sliņķis» uz «mans varonis», kā dzīve sāk mainīties uz labo pusi.

Pārbaudiet, ja neticiet!

Avots: http://www.tayni-mirozdaniya.ru/

Tulkoja: Ginta FS

Paldies Deilam Kārnegī

15188810-R3L8T8D-800-a05d8ab707a8

Rakstnieks, publicists, psihologs un pedagogs Deils Kārnegī domāja un dzīvoja, ievērojot principu “pasaulē nav sliktu cilvēku”. Bet ir nepatīkami apstākļi, kurus var pārvarēt un nav nekādas jēgas to dēļ bojāt dzīvi ne sev, ne apkārtējiem. Par to viņš rakstīja gan savās grāmatās gan stāstīja savās lekcijās.

Attieksme pret Kārnegī var būt visdažādākā, tāpat kā viņa grāmatas var lasīt vai nelasīt, var ievērot viņa padomus un var neievērot – katram ir izvēle. Taču ir viņa domu graudi, par kuriem mēs varam teikt viņam paldies.

  1. Katrs cilvēks kaut piecas mintes dienā mēdz būt muļķis. Īstā gudrība ir nepārsniegt šo limitu.
  2. Vēlies savākt medu, neiznīcini stropu.
  3. Nākotnes nasta, kurai pieskaitām pagātnes nastu, kuru esam uzkrāvuši sev tagadnē, liek paklupt pat spēcīgākajiem.
  4. Smaids neko nemaksā, taču tiek vērtēts ļoti augstu.
  5. Ja liktenis tev atnes citronu, pagatavo no tā limonādi.
  6. Neapšaubāmi jūsu vīram ir savi trūkumi. Ja viņam tadu nebūtu, viņš noteikti nebūtu jūs apprecējis.
  7. Esiet nodarbināti. Tās ir pašas lētākās zāles pasaulē un arī pašas efektīvākās.
  8. Izteiksme, ko jūs “nēsājat” uz savas sejas ir ne mazāk svarīga, kā apģērbs, kuru valkājat.
  9. Ja vēlies pārtaisīt cilvēkus, sāc ar sevi. Tas ir vērtīgāk un drošāk.
  10. Iedomājies pašas briesmīgākās sekas tam, ko vēlies darīt, samierinies ar to un sāc darīt!
  11. Atcerieties, ka cilvēka vārds jebkurā valodā ir pati patīkamākā viņam skaņa.
  12. Mūsu visu nelaimju noslēpums ir tajā, ka mums ir pārāk daudz brīvā laika tam, lai domātu par to, vai esam laimīgi vai nē.
  13. Gudram cilvēkam katru dienu sākas jauna dzīve.
  14. Daudzi cilvēki izsauc ārstu, kad viņiem vajadzīga vienīgi klausītāju auditorija.
  15. Vienmēr atcerieties to, ka bērni mīl klausīties pieaugušo runas, tāpēc esiet modri.
  16. Cilvēki neinteresējas ne par jums, ne mani. No rīta līdz vakaram viņi ir aizņemti tikai ar sevi.
  17. Nav rītdienas. Cilvēka glābējdiena vienmēr ir šodien.
  18. Nebaidieties no ienaidniekiem, kuri jums uzbrūk. Baidaties no draugiem, kuri jums glaimo.
  19. Tāda ir cilvēka daba: vainīgais vaino jebkuru, tikai ne sevi.
  20. Bailes neeksistē nekur citur, kā tikai jūsu prātā.
  21. Iemācieties nostāties cita cilvēka vietā un saprast, kas vajadzīgs viņam, ne – jums. Ar to, kas to iemācīsies, būs visa pasaule.
  22. Spēcīga vēlme kaut ko iemācīties jau ir 50% no uzvaras.
  23. Uzvedies tā, it kā jau būtu laimīgs un tu patiešām kļūsi laimīgāks.
  24. Personīgi es mīlu zemenes ar putukrējumu, bet zivs, nez kāpēc – dod priekšroku tārpiem. Lūk, kāpēc tad, kad es eju makšķerēt, es domāju ne par to, ko mīlu es, bet ko mīl zivs.
  25. Veido savus panākumus no savām neveiksmēm. Tavas neveiksmes un citu atrunas ir paši drošākie pakāpieni ceļā uz panākumiem.
  26. Šajā pasaulē ir tikai viens veids kā nopelnīt mīlestību – pārstāt to pieprasīt un sākt pašam to dāvāt, negaidot pateicību.Tulkoja: Ginta FS