Fizika un nekādas maģijas

Kvantu fizikas zinātnieki jau laiku atpakaļ ir pierādījuši, ka svarīga ir ne tik daudz patiesā realitāte, kas mums apkārt, cik vibrācijas un enerģija. Un šim faktam ir milzīga loma katra no mums dzīvē.

Ja viss mums apkārt ir enerģija, tātad arī mūsu domas ir enerģija, tātad tām ir potenciāla spēja ietekmēt ārpasauli.

Ja viss mums apkārt ir enerģija, tātad cilvēki ir šīs enerģijas sakopojumi.

Un no šī pieņēmuma uzreiz izriet divi secinājumi:
1. Cilvēka izaugsmi un attīstību ierobežo tikai viņa vēlme augt un attīstīties.
2. Visi cilvēki savā ziņā ir nemirstīgi, jo enerģiju nevar iznīcināt.

Kas notiek, kad mēs virzām savu enerģijas plūsmu uz kādu objektu vai ķermeni? Šī objekta/ķermeņa vibrācija palielinās, tādējādi mainot tā stāvokli.

Tātad, ja mēs sildīsim ledu, tas pārvērtīsies ūdenī. Ja mēs turpināsim to sildīt, ūdens pārvērtīsies tvaikā, un, lai gan mūsu acis to vairs neredzēs, tas joprojām būs mums apkārt. Nekas nekur nepazūd. Tie ir fizikas likumi.

Taču viss, kas attiecas uz ledu un ūdeni, attiecas arī uz cilvēku. Un, ja kādam izdodas būtiski paaugstināt savas vibrācijas, ir loģiski pieņemt, ka pienāks brīdis, kad šis cilvēks kļūs neredzams. Un tam nav nekāda sakara ar mistiku vai maģiju. Tikai fizika.

Ja cilvēks ir kļuvis neredzams, tas nozīmē, ka viņam izdevās savu “neapstrādāto” materiālo ķermeni pārveidot “apstrādātā” ķermenī, un nāves jēdziens viņam vairs nepastāv.

Tātad, ja cilvēks ir vibrācijas, tad tās var mainīties pēc paša vēlēšanās. Jautājums tikai kā? Un atbilde uz to ir ļoti vienkārša – ar domu palīdzību. Mēs varam mainīt sava ķermeņa vibrācijas ar savas domāšanas palīdzību.

To ir ļoti viegli pārbaudīt. Padomā par mīlestību un naidu. To ietekme uz jūsu ķermeni ir pilnīgi atšķirīga, jo abas šīs jūtas maina mūsu vibrāciju frekvenci.

Tā kā viss apkārt ir vibrācijas, jebkura slimība nav nekas cits kā vibrāciju disharmonija. Acīmredzot šo disharmoniju var labot ar citu vibrāciju palīdzību: mūziku, krāsām, smaržām un, protams, domu palīdzību. Un to noteikti nevar saukt par jaunatklājumu. Viss apkārt ir saistīts ar enerģiju un vibrācijām.

Pieņemsim, ka cilvēks ir mūzikas instruments. Kā mēs jau zinām, mūzika un skaņas ir vibrācijas, un, ja instruments ir nepareizi uzskaņots, tas radīs neharmoniskas melodijas. Cilvēku var salīdzināt ar slikti uzskaņotu mūzikas instrumentu, kas rada nepatīkamas skaņas, kas galu galā noved pie viņa agresijas, konfliktiem un neapmierinātības.

Tu noteikti zini vārdu “disonanse”. Uzdevums ir mēģināt ar savu domu palīdzību atgriezt šo instrumentu, ko sauc par “cilvēku”, normālā stāvoklī. Bet to var izdarīt tikai viņš pats. Katrs no mums ir atbildīgs par sevi un par savu domu gaitu un līdz ar to arī par harmoniskajām vai neharmoniskajām vibrācijām, ko radām un sūtam apkārtējai pasaulei.
Ja izvirzi sev mērķi atrisināt problēmas, kā arī ātri sasniegt savus mērķus, tad jāatceras, ka viss apkārt ir vibrācijas, un tāpēc to var mainīt. Gan betons, gan neizturams kolēģis darbā arī ir vibrācijas, kuras var mainīt.

Mēs burtiski izmetam savu laiku un naudu, turpinot veltīgos mēģinājumus izskaidrot un izprast pasauli, šim nolūkam izmantojot tikai materiālistiskas metodes. Bet var taču vienkārši ievērot Visuma pamatprincipu. Un šis princips vēsta: viss apkārt ir vibrācijas.

Atceries to, jo tas ir par tavu dzīvi. Tu izlem, kur tavas domas tevi vedīs – tumsā vai gaismā. Neviens cits to nevar izlemt tavā vietā.
Taču tā ir taisnība, visu, kas apkārt, nosaka mūsu domas, neziņa un aizspriedumi. Ja tu skaties uz pasauli kā uz ciešanu jūru, tad tavas vibrācijas pazeminās. Ja tev tā šķitīs kā mūžīgā triumfa vieta, tās paaugstināsies. Viss ir vienkārši. Nekādas maģijas vai reliģijas. Tikai fizika.

Avots: МАГИЯ СЛОВА
FOTO: Yan Krukau
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tava dzīve ir TAS, KO TU DOMĀ

Mēs paši piesaistām visu, kas ienāk mūsu dzīvē. Pievelkam ar to tēlu palīdzību, kas pastāvīgi ir mūsu galvās. Tava dzīve ir TAS, KO TU DOMĀ.

Tu pievelc visu, kas notiek tavā apziņā.
Domas ir kā magnēts un tām ir noteikta frekvence. Kad tu domā, tavas domas lido Visumā un kā magnēti pievelk visu, kas vibrē šajā pašā frekvencē. Un Visumā aizsūtītais atgriežas pie sava avota, un šis avots esi TU!
Dzīve, kuru tu šobrīd dzīvo ir to tavu domu atspulgs, ko domāji iepriekš. Visa dzīve ir ne tikai lielais un skaistais, bet arī tas, kam tu nepiešķir īpašu nozīmi. Ņemot verā to, ka tu pievelc to, par ko visvairāk domā, ir ļoti viegli noteikt, kādas domas par katru tavas dzīves aspektu ir tavā galvā un ņem virsroku – jo tieši to tu arī savā dzīvē saņem.
Ja tu vēlies kaut ko savā dzīvē mainīt, tev jāpārslēdz kanāls: jāuzskaņo uz citu frekvenci, izmainot savas domas.
Bet, lūk, kur ir problēma: vairums cilvēku domā par to, ko negrib, bet pēc tam brīnās, kāpēc tieši tas viņu dzīvē uzpeld atkal un atkal.
Pievilkšanās likums ir dabas likums. Tas ir objektīvs un nešķiro labo un ļauno, tas vienkārši paņem tavas domas un atgriež tās dažādu pārdzīvojumu un dzīves notikumu veidā. Pievilkšanās likums tev dod tieši to, par ko tu domā.
Tas, ko tu domā šobrīd, rada tavu nākotnes dzīvi. Tu pats to radi ar savām domām. Ņemot vērā to, ka cilvēks domā vienmēr, tad vienmēr viņš piedalās radīšanas procesā. Tas, par ko tu visvairāk domā, tas, uz ko tu koncentrējies un kam velti savu uzmanību, kļūs par tavu dzīves realitāti.
Ja tu par kaut ko žēlojies, pievilkšanās likums tieši to pievilks tavā dzīvē – vairāk situācijas, kurās tu jutīsies kā upuris un par ko varēsi žēloties. Kad tu klausies kāda cita cilvēka žēlošanos, koncentrējies uz to, simpatizē vai piekrīti viņam, tu arī pats pievelc līdzīgas situācijas.
Viss tavs spēks, kas rada tavu dzīvi ir pieejams tev tieši tagad, tāpēc, ka tieši tagad tu domā. Ja tev agrāk bija kādas domas, kas tavā dzīvē atnesa nepatikšanas, tu vari tās izmainīt tieši tagad. Tu vari tās nomainīt pret citām – labām un pozitīvām.
Tāpēc ir svarīgi savas domas apzināties un izvēlēties, ko domāt. Un ir ļoti svarīgi iemācīties gūt prieku šajā procesā, tāpēc, ka tava dzīve ir tavs personīgais mākslas darbs, tavs šedevrs.
Tavas domas nosaka tavu frekvenci, tavas sajūtas un tavas emocijas tev ziņo, kādā frekvencē šobrīd tu skani. Kad tu jūties slikti, kad tev ir slikts garastāvoklis, tavas vibrācijas pazeminās un pievelk vēl vairāk negatīvā. Un pievilkšanās likums noteikti atbildēs, un iedos tev vēl vairāk atbilstošu tēlu un iespēju justies vēl sliktāk.
Viss ir tavā varā, tu vari visu izmainīt, jo tu izvēlies savas domas un jūti to, ko jūti.
Jo uz gaišāka viļņa esi uzskaņojies, jo vairāk tu pievelc to, kas tev palīdzēs saglabāt dvēseles mieru un justies arvien labāk un laimīgāk. Neskatoties ne uz ko.
Ja tev ir slikti: zini, tu pats vari to izmainīt!

© Ronda Bērnsa
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Uzskaņo sevi uz Dievišķo frekvenci
Tiešraide 24h diennaktī
https://www.youtube.com/watch?v=xWDp0ydIGT4&ab_channel=SimplyHypnotic

Izvēle, kas paplašinās Gaismā

Mani Mīļie, šobrīd uz Zemes notiek aktīvs process, kas atbrīvo mūs no daudzām ilūzijām, savtīgām īpašībām un vēlmēm, bailēm… lai mēs ar katru dienu arvien vairāk atvērtos Gaismai un savai Dievišķajai būtībai.
Dzīves mācības nāk katram un tiek dots tikai tas, kas ir nepieciešams un kam cilvēks ir spējīgs iziet cauri, ko jau ir gatavs apzināties, lai izkļūtu no ilūzijām. Savādāk tas netiktu dots.
Cilvēki ļoti bieži šaubās: vai tiešām ar Sirdi ir sajutuši un izdarījuši pareizo izvēli. Kā nesajaukt?
Patiesībā pareizo Sirds, tavas Dvēseles un Dievišķās būtības izvēli nav iespējams sajaukt ar kaut ko citu. Sajūti savu izvēli, bet es aprakstīšu dažas sajūtas, kuras pati esmu piedzīvojusi.

Kad atnāk kāda dzīves situācija, īpaši sāpīga un smaga, tad tā mums ir dota ka palīgs, lai mēs iekšēji atvērtos un sajustu savu Dievišķo būtību.
Protams, ka brīžos, kad ir bailīgi un sāpīgi, sākumā uznirst mūsu ego emocijas un to dēļ no pašiem mūsu būtības dziļumiem uzpeld vesela zemo enerģiju straume.
Tikpat aktīvi sāk stradāt mūsu cilvēciskais prāts, kurš ieprogrammēts mūs no visa norobežot, sargāt, aizvērt un rezultātā domu straume mūs pilnībā pārklāj.
Prāts cenšas visu loģiski izsvērt, izskatīt visus iespējamos variantus un izejas no situācijas, sāk attaisnot visas mūsu ne pārāk ētiskās rīcības un vēlmes, pieslēdz visus iespējamos dzīves šablonus un kā piemēru mums rāda citus cilvēkus un viņu dzīves…
Un tas viss ir absolūti normāli, ja šo situāciju vēl nekad iepriekš neesi piedzīvojis un tādas pieredzes tev nav, tātad ir ko sevī dziedināt un no kā atbrīvoties, lai izietu no ilūzijām.
Kad tu sāc apzināties, ka emocijas un domas tev traucē sajust patieso Izvēli, tās pamazām sāk dzist. Tava apzinātība dzēš liesmu, jo tu pārstāj piemest šai ugunij “kurināmo”, tātad pārstāj iesaistīties un vairs negrimsti destruktīvajās domās un emocijās. Tu no tā visa izej un redzi, it kā no malas, kā tās lido ap tevi. Un no tā kļūst daudz vieglāk.
Bet pēc tam tu sāc uzskaņoties un savas Sirds tīrību un godīgumu, (kādam palīdz nomierinoša mūzika, kādam meditācija, kādam pastaiga dabā un tā pamazām cilvēks sevi harmonizē) uz Dievu sevī, tā it kā tu stāvētu Viņa priekšā, kā Viņam uz delnas un neko sevī neslēp, nepiesedz, netēlo, un arī negribas to darīt. Tu esi pilnībā atvērts un pieņem sevi līdz pašiem sevis dziļumiem.

Un tajā brīdī tevī ieplūst bezgalīgs miers, klusums, mīlestība un pārpasaulīga svētība…. Un šeit tu vari sev pajautāt, kā šajā dzīves situācijā tev rīkoties.
Tad tu ieraudzīsi visas ilūzijas un ego izpausmes, kas pazibēja šajā pieredzē, un sajutīsi savu patieso Dvēseles izvēli. Un tā ir tik skaidra atbilde, ka tev nebūs ne mazāko šaubu, tev nebūs vajadzīgi apstiprinājumi un pierādījumi. Tu vienkārši jutīsi un zināsi, ka tikai tā un ne savadāk.  Ar visu savu būtību tu sajutīsi šīs Izvēles patiesumu, ka tā ir pati Augstākā, tavas Dveseles Izvēle.
Kad tu esi gatavs rīkoties tieši tā un ne savādāk, tā, it kā Gaismas vilnis tevi pārklāj. Tu sajutīsi agrāk nesajustu vieglumu, tā, it kā no taviem pleciem būtu novelta smaga nasta. Un tieši tā tu izdziedināsies un būsi izgājis šo savas dzīves macību.
Tu vari sajust paplašināšanos Gaismā, sajust ka vēl vairāk atveras tava Sirds, kā plūst Bezgalīgas Mīlestības straumes.
Tu sajutīsi Apziņas paplašināšanos, tā, it kā no jauna paskatītos uz savu dzīvi un visu pasauli ar savas Dievišķās Būtības acīm.
Absolūti vienmēr, kad sarežģītā dzīves situācijā tu izdari pareizo Dvēseles Izvēli, tevi pārklāj šī Dievišķā svētības sajūta. Tas nav prāta prieks, ka tu esi malacis, pareizi rīkojies, ka esi garīgs un gaišs…. Nē, tas ir kas pavisam cits. Tu jūti, ka esi kļuvis daudz tuvāks sev, vēl vairāk esi sācis sajust pats sevi, savu vienotību ar Dvēseli, Garu un Dievu….
Mani Mīļie, izdariet savas Sirds izvēles un lai Dvēsele jūs vada katru dienu. 

Mīlestībā
Magda Fjunija
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana.
Doma ir dažādu plakņu (dažādu vibrāciju līmeņu) aminosavienojumu komplekss. Domas struktūra parāda Cilvēka ķermeņa bioķīmiskās laboratorijas grandiozitāti, apziņas varenību, kas spēj mainīt tajās realitātes, pasaules un notikumus.
Tikai ar vienu noteikumu, ka cilvēks apzinās sevi pasaulē, tad šīs izmaiņas būs harmoniskas. Kad cilvēks pārstāj “gulēt ceļā”, sāk domāt, sāk analizēt, salīdzināt. Tajā pat laikā mainās visa ķermeņa ķīmija, ir arī patīkami bonusi – dabiska atjaunošanās. Fakts ir tāds, ka tad, kad apziņa guļ, atjaunošanās NEvar fiziski sākties, jo šim procesam NAV nepieciešamās enerģijas. Un tā var parādīties tikai apzinoties.
Smalkā Dzīvības Spēka struktūra, ko savulaik nosauca par Proteusu, JAU šodien ir klātesoša organismos, palīdzot apziņas atvēršanās procesam. Tomēr grūtības slēpjas faktā, ka Proteuss nekad nav pārstājis būt mūsu šūnās. Tieši ar tā palīdzību darbojas ģenētiskais aparāts. Tieši viņa zeltainā gaisma ir iemūžināta ikonās ugunīga oreola formā virs svētā galvas. Tieši viņu sauc par Ēteru. Un viņš Tas arī ir.
Un tagad padomājiet par to – Ēters darbojas un pulsē katrā ķermeņa atomā. Kad jūs, kas lasāt šīs rindas, sākat iedziļināties, jūsos pamazām mostas dziļa apziņa par to, KAS notiek jūsu ķermeņos, un KĀDĀ pasaulē jums ir tas gods dzīvot.
Arī smalkā dzīvību sniedzošā elektrība ķermeņos ir Proteuss. Tas ir tilts starp nervu šūnām un Apziņu. Tas ir Kosmiskais Starpnieks, kas palīdz izpaust ugunīgo matēriju mūsu pasaulē – un arī tas esat jūs visi.
Tā uzstādītie rekordi izpaudīsies pakāpeniski, viss savā laikā, pasaules pārveides procesā. Tam, ka pārvērtības JAU notiek, nevajadzētu jūs mulsināt. Mēs – Planetārā Cilvēce, Zeme un Kosmoss – esam šķērsojuši Rubikonu, atstājot aiz sevis vecās enerģijas, kas kavē evolūcijas attīstību. Tie nav tukši un skaisti vārdi, tie ir apstiprināti zinātniski fakti, kas izklāstīti “PROTEUSS vai TRAKTĀTS PAR DZĪVĪBAS SPĒKU”.

P.S. Krievu valodā to lasīt vari ŠEIT 

Jebkurā gadījumā šis materiāls ir melnraksts, kas iezīmē sākotnējās kontūras turpmākiem zinātniskiem pētījumiem.
Pētījumiem par Cilvēka Domu.
Apzinātu.
© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova, 2017
Foto: Jayant Kultkarni
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Starp mums, meitenēm, runājot…

No sarunas ar Akadēmiķi Valentīnu Mironovu.

Jautājums: Lūdzu, padalieties savā noslēpumā, ko jūs darāt, ka izskatāties tik brīnišķīgi? Meitenēm tas ir svarīgi. Varbūt kādas enerģijas sejas maskas, vai ko citu?

Atbilde: Nekāda noslēpuma nav. Kad vēlies saņemt kaut ko īpašu, ir vienkārši JĀTIC, ka TAS IR kaut kas ĪPAŠS.
Droši vien būs kāds, kurš teiks – “Ar to nepietiks!”
Protams, tas viss sākas no pašcieņas. Pieņemot sevi tādu – kāda esi. Iespējams, tu vēlēsies pārbaudīt, ko nozīmē BŪT SIEVIETEI? Vai – KĀ tas ir – BŪT SIEVIETEI? Tad Visums piedāvās tev situācijas-notikumus, lai sevi ieraudzītu dziļāk. Un saprastu, kaut ko jaunu priekš sevis…
Pieņemot sevi tādu, kāda tieši tu esi, tu ļauj sev atšķirties no pieņemtajiem stereotipiem. Kad tu šādi domā, ķermenis sāk ieklausīties. Protams, tas neizmainīsies uzreiz, taču pretimnākoši “atvērs” savas ausis.
Un, protams, tās ir rūpes par sevi. Pirmkārt, par savām DOMĀM. Tu vēlies būt vesela un jauna? Seko savām EMOCIJĀM un REAKCIJĀM uz tām. Atsakies no tā, kas tevi tavās domās grauj.

Jūsu visu spēks – kā puišiem, tā arī meitenēm – ir jūsu DOMĀS. Tās rada pasauli un jūsu realitāti. Tieši IKDIENĀ. Jo tieši tur arī izvietots “Dievišķais nodomu realizācijas poligons”.

Tavām domām jābūt TĪRĀM – tas, starp citu, ir svarīgākais moments izslavētajā “vibrāciju paaugstināšanā.
Bet domas kļūst par vārdiem. Tātad arī VĀRDIEM jābūt TĪRIEM. Un ar tiem, tāpat kā juveliera instrumentiem burtiskā nozīmē, ir jāprot rīkoties. Visums tevi dzird – un ar domām un vārdiem tev atbild. Šobrīd tas notiek momentā, un nav nekādas vajadzības lauzot rokas saukt “par ko man tas viss?!”

Protams, rūpes par ķermeni. Ķermeņa “inventerizāciju” tieši tāpat var pasūtīt, izmantojot pareizos vārdus. Piemēram “Esmu pateicīga Garam par kvalitatīvu konsultāciju par manu veselību pie burvju ārsta.”

Atceries, kurp vērsta tava uzmanība, turp arī dodas enerģija.
Starp citu, pareizi atsekojot savu argumentāciju (un arī domas), mūsu dziļā nervu sistēma iemācās atslābināties, kas nozīmē, ka tā sāk dzīvot BEZ STRESA. Mēs lēnām “izstūrējam” pie savas Būtības.

Paradoksāli, bet fakts. Tur, dziļi mūsu ķermenī dzīvo Prieks. Ja ieklausīsies, tu savienosies ar pavisam jaunu priekš sevis sajūtu. Tā dzīvo pati par sevi, un absolūti nav atkarīga no ārpasaules. Tikai mēs parasti tur “neieklausāmies” un “neieskatāmies”.  Tā ir Dievišķa Sajūta. Izrādās, ka mēs esam tik bagāti!

Tikai klausies TO! Minūti-divas ieklausies, palūdz lai PRIEKS paceļas pie tevis. Un paceļoties augšup, tas dos ne tikai baudījumu. Viss organisms atcerēsies šo jauno stāvokli. Un gribēs to izbaudīt vēl un vēl.
Jo vairāk tu atļausi šim patiešām Dievišķajam Priekam būt “virspusē”, jo vairāk tevī atmodīsies prasme zināt atrisinājumu visām savām situācijām.
Tā pat nav intuīcija, tas ir kas dziļāks. Ja tu izlemsi uzticēties šai sajūtai, tev zudīs jebkura vēlme raizēties (un no tavas dzīves aizies STRESS). Un tavā dzīvē ienāks brīnumaini notikumi.

Sadzīves brīnumi – kad ej garām spoguļojošām virsmām (spoguļiem, vitrīnām, skapja pulētajām durvīm…), pasaki savam ATSPULGAM – “kāda brīnumskaista sieviete”. Tie nav tikai vārdi – tā ir sava iekšējā apbrīna atzīšana…. pat tad, ja tev ir pavisam citādāks garastāvoklis. Vienalga pasaki. Tāpēc, ka tavām smadzenēm ir pilnīgi vienalga, vai šis notikums ir reāls, vai tu to iztēlojies.
Un kas notiks pēc tam?.

Pēc tam sāks notikt tev saskanīgi un harmoniski notikumi… Tev tas ļoti patiks.

Es novēlu jums visiem priekpilnu sevis iepazīšanu!.
Un tas arī ir ceļš uz jaunību.

P.S. Turklāt tu vari (un tas pat ir jādara) sev izgudrot citu maģiju. Atceries par uzmanību? Kurp tu to vērs, tur arī enerģija ies. Un noteikti atceries, ka tas, ko tu radi, arī ir ĪPAŠS. Lūk, arī visa jaunības recepte.

© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova
Foto: Karolina Grabowska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par zināšanām un dzīvi

Kad mans pasniedzējs lika man piecinieku atzīmju grāmatiņā, viņš klusiņām teica, ka pagaidām tas ir tikai cipars: “Zināšanas kļūst izcilas tikai tad, kad cilvēks no tām izvelk prasmes.”

Mani mīļie, būdama nesatricināma reāliste, es šos vārdus vienmēr paturu galvā un esmu dziļi pārliecināta, ka mūs patiesi raksturo tikai dzīva praktiska dzīves pieredze…
Paši harmoniskākie cilvēki ir tie, kuri atbilst saviem vārdiem, saviem sapņiem, savai rīcībai, pielietojot realitātē visas tās zināšanas, kuras ieguvuši un uzskata par vērtīgām.
Un ir neatbilstības paradoksi, kuros cilvēki sevi piebāž ar nevajadzīgām zināšanām un ar realitātei neatbilstošām fantāzijām, bet nespēj ar tām sinhronizēties dzīvē un iegūt to priekšstatu par sevi, ko viņi tik bieži rada, ka jau uzskata par savējo.
Ļoti bieži tie sapņi, no kuriem netiek gūta reāla pieredze, kļūst par nelaimi…
Nelaimi, pie kuras turpina turēties, neievērojot citas savas iespējas.
Un, iespējams, viena no godīgākajām cilvēku darbībām ir lēmums veikt savu iekšējo auditu, lai saprastu, kas var būt realitāte un ko ir vērts atstāt “nepieprasītajā plauktiņā”…
Uz sauli var iet ļoti ilgi… tikai lai tā ir tava saule.

Ļiļa Grad
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā tikt ārā no šīs sistēmas?

Kā tikt ārā no šīs sistēmas? Beidzot sākot domāt pašiem. Šī ir pēdējo 2 nedēļu labā ziņa. Bla bla bla tiek nomainīts pret domāšanu. Daudzi ir sākuši domāt, nevis akli uzticoties citiem, bet pašiem veidojot izpratni. Kas notiek un kāpēc. Caur to vēl turpina ienākt stereotipi un spraukties iekšā ne veselīgais egoisms, tomēr ikvienam ir dota iespēja to atpazīt.

Vēl nav daudzu atbilžu, varbūt pat vēl īstie jautājumi nav atnākuši.

Prāts izshēmo, bet impulsam ir jānāk no sirds. Šajā laikā šo var novērot arvien biežāk un biežāk. Šajā laikā daudz tiek runāts un rakstīts par pienākumu pret kādu. Kā Tu vari sekot kāda izvirzītajam pienākumam, ja tas ir pret Tavām sajūtām, Tavas sirds impulsam? Pazaudēt daļu pašam no sevis, lai piepildītu pienākumu pret kādu citu? Un kā pienākums un kā izdomājums tas ir? Tieši tāpat šis darbojas ar impulsiem, kuri vedina uz kaut ko. Racionālais prāts sākotnēji neizpratīs, bet, ja impulss ir spēcīgs, ļaujies.

Kamēr notiek cīņa ar Veco un Jauno pasauli, parādās nogurums. Tu centies izdomāt, kā būt un ko man darīt. Daudz kas turpmākajā laikā būs atkarīgs no tā, kur tiek koncentrēts Tavs fokuss. Jā, atkal atgriežos pie šī vārda. Tātad – kam Tu dosi atļauju, kā Tu izmantosi šobrīd dominējošo uguns spēku? Ļoti būtiski šajā laikā ir neieslīgt sevis žēlošanā, lai gan kārdinājums būs liels.

Daudziem šobrīd aktuāls ir jautājums “kā un kur man būt?”. Kad vajag ir pretrunā ar vēlmēm. Kad racionālais prāts ved uz citu pusi kā sirds kompass. Kā nokļūt no punkta A uz B? Tajā brīdī, kad kāds Tevi patraucē, Tu jūties atrauts pats no sevis, un tas izraisa pretreakciju pret otru. Tu esi aizkaitināts par to, ka Tevi traucē. Tu apzinies, ka šis laiks ir vajadzīgs tieši Tev pašam. Tev ir jāsadzird pašam savs ritms.

Viena no šī brīža kopējām iezīmēm ir tukšuma sajūta. Kad ir tukšums, esi tikai Tu pats. Atmošanās ceļā tukšums vienmēr nāk ar pozitīvu iezīmi, tāpat kā šoreiz. Tas atņem Vecās pasaules balstu, to, uz kā ir turējies līdz šim balstītais pasaules redzējums. Kad pazūd balsts, nāk apjukums, ko, kā un kāpēc. Jaunās enerģijas nojauc vecos fundamentus, jo tikai tā var piedzimt jaunais. Jau agrāk rakstīju par to, ka Jaunais laikmets ir pilnībā nojaucis standarta definējumus par mīlestību, attiecībām, ģimeni, darbu un arī sajūtām. Prieks, piepildījums, miers – tos vairs nevar ietērpt Vecās pasaules vārdos. Un līdz ko pazūd definējums, tā prāts ir apjucis. Kā? Kas tas ir? Vēl daudziem traucē tas, ka ir pārlieku liela piesaiste tam, kā būtu jābūt. Agrāk tak bija tā, kāpēc tas vairs nedarbojas? Es vēlos, lai būtu kā agrāk, es vēlos, lai būtu kā pasaku grāmatās rakstīts. Ir jāapzinās, ka vecie modeļi vairs nedarbojas, nav jēdziena “kā agrāk”, tas mirklis ir pagājis. Tāpat arī kā par nākotni, Tu nevari to balstīt, pasaku grāmatu scenārijos.

Kas ir bīstamākais tukšuma stāvoklī. Tā noliegšana. Kur ir noliegums, tur attīstībai stop zīme uzlikta. Tad paliek vai nu iestrēgšana šajā posmā vai arī atgriešanās pie iepriekšējiem uzskatiem. Tukšums ir jāizdzīvo. Laiks pirms. Tukšums nav stāvoklis, tā ir tikai sajūta pārejā. Tas, kas tukšumu padara par konstantu stāvokli, ir stagnātiskums.

Tukšums nojauc un izjauc kārtību. Tukšumā nav nekā nepareiza. Pareizi un nepareizi laiks ir pagājis. Tā arī ir viena no atslēgu frāzēm šim laikam.

Nedaudz pieskaršos tēmai par darbiem. Ir bailes zaudēt, palikt bez ienākumiem, bet jau tagad tik daudzi cilvēki veido kopienas, atbalsta grupas, caur kurām Tu vari atrast jaunu veidu, kā sevi realizēt. Un vai patiesi Tu būsi mazāk piepildīts, ja komfortu aizstāsi ar domāšanu? Tas jau nenozīmē, ka ir jāatsakās no visām ērtībām, Tev vienkārši ir jāapzinās, kas ir Tavas prioritātes. Kam patiesi šajā laikā priekš Tevis ir pievienotā vērtība. Kam tādam, kas Tev atņem laiku vai Tevi piepilda? Jau iepriekš rakstīju par to, ka Tev ir jābūt gatavam no kaut kā atteikties. Tevi pārbauda tajā, cik stabils Tu spēj būt savā kodolā, ticībā sev (ne jau tajā, kas Tev pieder materiālajā matricā, bet kas ir daļa no Tavas būtības). No kā Tu spēj atteikties Zemes matricā, lai nepazaudētu pats sevi. Mēs pietiekami ilgi esam bijuši nosacītajā komfortā, aizmirstot, ko nozīmē būt mierā pašam ar sevi. Tiem, kuri ļausies, kuri saglabās ticību savai patiesajai būtībai, būs iespējas. Ar vienu noteikumu, tai ir jābūt patiesai ticībai, nevis cepumu dalīšanai par labu uzvedību. Komforta tēmai īstais prakses laiks būs rudenī. Kāpēc par to runāju tagad? Jo mums ir dots laiks sagatavoties un beidzot domāt.

Dzīvot, lai domātu, nevis domāt, lai izdzīvotu.

Laikā, kad daudzi tiek šūpoti, kad it kā nav stabilitātes, atgriezies pie fundamenta. Saraksti tos aspektus sevī un cilvēkos, kuri ir Tavā energolaukā, kas ir Tava stabilitāte. Koncentrējies uz emocionālo pusi, nevis materiālajām vērtībām. Tieši tāpat saraksti arī tos aspektus, kas traucē Tavai stabilitātei un ko Tu vari darīt, lai to izmainītu.

Domas vada mūsu dzīvi un domas rada mūsu dzīvi. Šis viss ir ne tikai individuālā, bet arī kolektīvā līmenī. Kāda ir kopējā enerģētika laukā, tāda arī tiek pastiprināta. Bez maz vai tā, ka jebkura sajūta tiek dubultota, trīskāršota vai pat desmitkāršota. Šeit ir viena būtiska nianse. Pastiprinās tikai tās sajūtas, kuras ir patiesas.

Jā, ir iespējamas interpretācijas, variācijas un pārradīšana. Par šo jau runāju kādu laiku. Ir jāsaprot, ka iepriekš apgūtās metodes, prakses un tehnikas vairs nedarbojas, ja tās netiek ietērptas šī laika nogrieznī. Bez tā visa, tas viss paliek kā jauka un patīkama laika pavadīšana. Kāpēc? Jo ir pienācis laiks, kad abas pasaules ir arvien tālāk viena no otras. Tās vairs nevar apvienot, pielāgot vienu otrai, esi vai nu tur vai šeit, bet ne ar vienu kāju un roku kaut kur.
Paldies Indu Puri

Tas būs tāds, kādu tu to redzi

Domāt par slikto, tas ir tāpat kā sapņot par nepatikšanām. Tā ir veidots cilvēka smalkais ķermenis, psihe, zemapziņa, kam nu kā ierastāk.

Ja tu pastāvīgi baidīsies no tā, ka tevi krāps, apmānīs, nodos, ar to pašu tu ēterā radīsi nākotnes ainu, tādu, kādu tu to redzi. Tā ir tavas subjektīvās realitātes programmēšana.

Domā par labo!

Neskaitāmie eksperimenti, tajā skaitā arī zinātniskie, ir pierādījuši to, ka, ja tu domāsi labu par savu vīru/sievu, domāsi, ka šis cilvēks ir tev uzticīgs, mīlošs, rūpīgs utt., viņš noteikti tāds arī būs.
Iespējams, tagad viņš pieļauj kļūdas un dažkārt uzvedas ne īpaši cienīgi, taču tava ticība viņam palīdzēs izmainīt arī viņa zemapziņu.

Atceries, kas ir vārdots ūdens? Kad “vecmāmiņa” vārdoja ūdeni un deva to dzert slimajam, tas drīz vien sāka atlabt pat vissmagākajos gadījumos.
“Vārdo” visu – ūdeni, telpu, māju, vīraku, sveces… visu! Lai tavs mīļotais cilvēks atrodas tava pozitīvisma, tavas ticības, tavas mīlestības apskāvienos!
Tavi ārējie vārdi (runa) un iekšējie (domas) ir spējīgi mainīt tavu realitāti, tavu apziņu, tavus tuvos.Tam vajag ticēt un rīkoties pozitīvu nolūku vadītam.

Sapņo tieši par to, ko tu patiesi vēlies, pat tad, ja tev tas šķiet kaut kas neiespējams. Padari savus sapņus par tava mīļotā cilvēka labajām īpašībām par ikdienas praksi un negaidi vilšanos, nenolaid rokas, jo šajā pasaulē ar ticību un mīlestību sirdī viss ir iespējams!

Protams, tas prasīs laiku, tāpēc neatlaidība tev būs vajadzīga. 
Vajadzīga būs ticība un līdzcietība.
Esi laimīgs kopā ar saviem mīļajiem!

Autors: Hanna Savarska
Foto: Artem Beliaikin
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Mans milzis

Katrā no mums snauž milzīgs spēks, kas spēj izmainīt visu dzīvi. Vajag vien to atmodināt, pacelt augšup un ļaut darboties.

Viens no veidiem kā atmodināt šo iekšējo milzi ir PATEICĪBA. Vajag būt pateicīgam no paša atmošanās brīža.

Aug tas, par ko savā dzīvē esam pateicīgi, par ko domājam, uz ko koncentrējam savas domas. Šis likums darbojas ikvienam cilvēkam, jebkurā pasaules malā. Tas, ko mēs uzskatām par svarīgu, kļūst nozīmīgs. Visa pamatā ir prāta darbs. Prāts pievelk to, uz ko tas nomērķēts.

Mums tas jānovirza uz labām, gaišām lietām, savādāk prāts pats atradīs kam pieķerties, un par to mēs nemaz nebūsim priecīgi. Ka izskatās prāts? Prāts ieņem tā objekta formu, kuru viņš šobrīd iedomājas.

Pateicība ir tilts no trūkuma pasaules uz pārticības pasauli – kā iekšējo, tā ārējo.

Pateicība dod spēku, entuziasmu dzīvot un spēju saskatīt brīnumus katrā dienā. Tā atklāj mūsu potenciālu, ļaujot saskarties ar milzīgo snaudošo spēku mūsos.

No Romāna Kočetova lekcijas “Atmodini sevī milzi”
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepieķerties domai

Domas vienkārši rodas. Tās atnāk ne no kurienes un aiziet nekurienē, līdzīgi debesīs skrienošiem mākoņiem. Tās atnāk lai aizietu, nevis paliktu.

Doma ir nekaitīga līdz brīdim, kamēr mēs tai neticam. Ne jau pašas domas rada ciešanas, bet gan mūsu pieķeršanās tām. Pieķeršanās domai nozīmē beznosacījumu ticību tam, ka tā ir patiesa. Pati ticība ir doma, kurai esam pieķērušies, kā likums, daudzu gadu garumā. Vairums cilvēku domā, ka viņi ir tieši tie, par ko sevi savās domās uzskata.
Reiz es pamanīju, ka ne jau es elpoju – caur mani elpo. Sev par brīnumu es pamanīju arī to, ka ne jau es domāju – ka patiesībā caur mani domā un, ka manās domās nebija nekā mana.

Vai tev ir gadījies no rīta pamosties un pateikt sev: “Es labāk šodien nedomāšu”? Par vēlu: tu jau domā! Domas vienkārši rodas. Tās atnāk ne no kurienes un aiziet nekurienē, līdzīgi debesīs skrienošiem mākoņiem. Tās atnāk lai aizietu, nevis paliktu. Tās nenodara neko ļaunu, ja tikai mēs tām nepieķeramies. Neviens nav spējīgs tās kontrolēt, kaut gan daudzi cilvēki var izstāstīt par to, kā viņi to dara.

Es neatlaižu savas domas, es tās sagaidu ar sapratni. Un tad tās atlaiž mani. 

Domas ir līdzīgas vieglam vējiņam, vai koku lapām, vai krītošām lietus lāsēm. Tās rodas tādā pat veidā, un mēs varam ar tām iedraudzēties izpētot tās. Vai tu strīdēsies ar lietus lāsēm? Tajās nav nekā personīga tāpat kā domās. Ja reiz tu slimīgu ideju sagaidīsi ar sapratni, tad nākamo reizi tās parādīšanās tev var šķist interesanta. Tas, kas agrāk šķita murgs, tagad vienkārši ir interesanti. Nākamo reizi uzradusies, tā tev var šķist pat smieklīga. Bet vēl nākamajā reizē tu to vienkārši nepamanīsi.

Te nu arī ir mīlestības spēks pret to, kas ir.

© Bairone Keitija “Mīlēt to, kas ir” 
Foto: Tessa K
Tulkoja: Ginta Filia Solis