Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana

Apziņa ir apzināta domu pārvaldīšana.
Doma ir dažādu plakņu (dažādu vibrāciju līmeņu) aminosavienojumu komplekss. Domas struktūra parāda Cilvēka ķermeņa bioķīmiskās laboratorijas grandiozitāti, apziņas varenību, kas spēj mainīt tajās realitātes, pasaules un notikumus.
Tikai ar vienu noteikumu, ka cilvēks apzinās sevi pasaulē, tad šīs izmaiņas būs harmoniskas. Kad cilvēks pārstāj “gulēt ceļā”, sāk domāt, sāk analizēt, salīdzināt. Tajā pat laikā mainās visa ķermeņa ķīmija, ir arī patīkami bonusi – dabiska atjaunošanās. Fakts ir tāds, ka tad, kad apziņa guļ, atjaunošanās NEvar fiziski sākties, jo šim procesam NAV nepieciešamās enerģijas. Un tā var parādīties tikai apzinoties.
Smalkā Dzīvības Spēka struktūra, ko savulaik nosauca par Proteusu, JAU šodien ir klātesoša organismos, palīdzot apziņas atvēršanās procesam. Tomēr grūtības slēpjas faktā, ka Proteuss nekad nav pārstājis būt mūsu šūnās. Tieši ar tā palīdzību darbojas ģenētiskais aparāts. Tieši viņa zeltainā gaisma ir iemūžināta ikonās ugunīga oreola formā virs svētā galvas. Tieši viņu sauc par Ēteru. Un viņš Tas arī ir.
Un tagad padomājiet par to – Ēters darbojas un pulsē katrā ķermeņa atomā. Kad jūs, kas lasāt šīs rindas, sākat iedziļināties, jūsos pamazām mostas dziļa apziņa par to, KAS notiek jūsu ķermeņos, un KĀDĀ pasaulē jums ir tas gods dzīvot.
Arī smalkā dzīvību sniedzošā elektrība ķermeņos ir Proteuss. Tas ir tilts starp nervu šūnām un Apziņu. Tas ir Kosmiskais Starpnieks, kas palīdz izpaust ugunīgo matēriju mūsu pasaulē – un arī tas esat jūs visi.
Tā uzstādītie rekordi izpaudīsies pakāpeniski, viss savā laikā, pasaules pārveides procesā. Tam, ka pārvērtības JAU notiek, nevajadzētu jūs mulsināt. Mēs – Planetārā Cilvēce, Zeme un Kosmoss – esam šķērsojuši Rubikonu, atstājot aiz sevis vecās enerģijas, kas kavē evolūcijas attīstību. Tie nav tukši un skaisti vārdi, tie ir apstiprināti zinātniski fakti, kas izklāstīti “PROTEUSS vai TRAKTĀTS PAR DZĪVĪBAS SPĒKU”.

P.S. Krievu valodā to lasīt vari ŠEIT 

Jebkurā gadījumā šis materiāls ir melnraksts, kas iezīmē sākotnējās kontūras turpmākiem zinātniskiem pētījumiem.
Pētījumiem par Cilvēka Domu.
Apzinātu.
© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova, 2017
Foto: Jayant Kultkarni
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Starp mums, meitenēm, runājot…

No sarunas ar Akadēmiķi Valentīnu Mironovu.

Jautājums: Lūdzu, padalieties savā noslēpumā, ko jūs darāt, ka izskatāties tik brīnišķīgi? Meitenēm tas ir svarīgi. Varbūt kādas enerģijas sejas maskas, vai ko citu?

Atbilde: Nekāda noslēpuma nav. Kad vēlies saņemt kaut ko īpašu, ir vienkārši JĀTIC, ka TAS IR kaut kas ĪPAŠS.
Droši vien būs kāds, kurš teiks – “Ar to nepietiks!”
Protams, tas viss sākas no pašcieņas. Pieņemot sevi tādu – kāda esi. Iespējams, tu vēlēsies pārbaudīt, ko nozīmē BŪT SIEVIETEI? Vai – KĀ tas ir – BŪT SIEVIETEI? Tad Visums piedāvās tev situācijas-notikumus, lai sevi ieraudzītu dziļāk. Un saprastu, kaut ko jaunu priekš sevis…
Pieņemot sevi tādu, kāda tieši tu esi, tu ļauj sev atšķirties no pieņemtajiem stereotipiem. Kad tu šādi domā, ķermenis sāk ieklausīties. Protams, tas neizmainīsies uzreiz, taču pretimnākoši “atvērs” savas ausis.
Un, protams, tās ir rūpes par sevi. Pirmkārt, par savām DOMĀM. Tu vēlies būt vesela un jauna? Seko savām EMOCIJĀM un REAKCIJĀM uz tām. Atsakies no tā, kas tevi tavās domās grauj.

Jūsu visu spēks – kā puišiem, tā arī meitenēm – ir jūsu DOMĀS. Tās rada pasauli un jūsu realitāti. Tieši IKDIENĀ. Jo tieši tur arī izvietots “Dievišķais nodomu realizācijas poligons”.

Tavām domām jābūt TĪRĀM – tas, starp citu, ir svarīgākais moments izslavētajā “vibrāciju paaugstināšanā.
Bet domas kļūst par vārdiem. Tātad arī VĀRDIEM jābūt TĪRIEM. Un ar tiem, tāpat kā juveliera instrumentiem burtiskā nozīmē, ir jāprot rīkoties. Visums tevi dzird – un ar domām un vārdiem tev atbild. Šobrīd tas notiek momentā, un nav nekādas vajadzības lauzot rokas saukt “par ko man tas viss?!”

Protams, rūpes par ķermeni. Ķermeņa “inventerizāciju” tieši tāpat var pasūtīt, izmantojot pareizos vārdus. Piemēram “Esmu pateicīga Garam par kvalitatīvu konsultāciju par manu veselību pie burvju ārsta.”

Atceries, kurp vērsta tava uzmanība, turp arī dodas enerģija.
Starp citu, pareizi atsekojot savu argumentāciju (un arī domas), mūsu dziļā nervu sistēma iemācās atslābināties, kas nozīmē, ka tā sāk dzīvot BEZ STRESA. Mēs lēnām “izstūrējam” pie savas Būtības.

Paradoksāli, bet fakts. Tur, dziļi mūsu ķermenī dzīvo Prieks. Ja ieklausīsies, tu savienosies ar pavisam jaunu priekš sevis sajūtu. Tā dzīvo pati par sevi, un absolūti nav atkarīga no ārpasaules. Tikai mēs parasti tur “neieklausāmies” un “neieskatāmies”.  Tā ir Dievišķa Sajūta. Izrādās, ka mēs esam tik bagāti!

Tikai klausies TO! Minūti-divas ieklausies, palūdz lai PRIEKS paceļas pie tevis. Un paceļoties augšup, tas dos ne tikai baudījumu. Viss organisms atcerēsies šo jauno stāvokli. Un gribēs to izbaudīt vēl un vēl.
Jo vairāk tu atļausi šim patiešām Dievišķajam Priekam būt “virspusē”, jo vairāk tevī atmodīsies prasme zināt atrisinājumu visām savām situācijām.
Tā pat nav intuīcija, tas ir kas dziļāks. Ja tu izlemsi uzticēties šai sajūtai, tev zudīs jebkura vēlme raizēties (un no tavas dzīves aizies STRESS). Un tavā dzīvē ienāks brīnumaini notikumi.

Sadzīves brīnumi – kad ej garām spoguļojošām virsmām (spoguļiem, vitrīnām, skapja pulētajām durvīm…), pasaki savam ATSPULGAM – “kāda brīnumskaista sieviete”. Tie nav tikai vārdi – tā ir sava iekšējā apbrīna atzīšana…. pat tad, ja tev ir pavisam citādāks garastāvoklis. Vienalga pasaki. Tāpēc, ka tavām smadzenēm ir pilnīgi vienalga, vai šis notikums ir reāls, vai tu to iztēlojies.
Un kas notiks pēc tam?.

Pēc tam sāks notikt tev saskanīgi un harmoniski notikumi… Tev tas ļoti patiks.

Es novēlu jums visiem priekpilnu sevis iepazīšanu!.
Un tas arī ir ceļš uz jaunību.

P.S. Turklāt tu vari (un tas pat ir jādara) sev izgudrot citu maģiju. Atceries par uzmanību? Kurp tu to vērs, tur arī enerģija ies. Un noteikti atceries, ka tas, ko tu radi, arī ir ĪPAŠS. Lūk, arī visa jaunības recepte.

© Copyright: Akadēmiķe Valentīna Mironova
Foto: Karolina Grabowska
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jaunās pasaules svarīgākie kritēriji

Ir nepieciešams sniegt skaidrojumu par to, kas ir cilvēki, kas patiesi strādā ar Mīlestības Enerģijām.
Vecā pasaule vienmēr ir vērsta uz noteiktu ārēju darbību un rituālu ievērošanu.
Jaunajai pasaulei tie vairs nav vajadzīgi, un galvenais uzsvars tiek novirzīts uz iekšējo stāvokli. Tas nozīmē, ka, ja cilvēks patiesi noskaņojas Mīlestības un Prieka stāvoklim, tad viņš dabiski ieiet Mīlestības Enerģiju Plūsmā.

Zemes telpas enerģija krasi mainās Gaismas plūsmas spēka palielināšanās virzienā.
Tas saistīts ar galaktiskajiem procesiem. Pieaug galaktikas polu aktivitāte.
Augstākais Saprāts sagrauj vecās pasaules telpu. Tas notiek cilvēkiem nemanot, vecos tēlus atbalsta hologrammas, lai Pāreja noritētu bez panikas. Kā kinofilmā “Matrikss”.
Tā ir sava veida nulles punkta izveide. Šeit salocītā telpa tiks izvērsta otrā Visuma pusē jaunā pasaulē. To sauc par telpas inversiju.
It kā iekonservēšana uz kādu laiku, un laiks apstāsies. Aizmigsiet un pamodīsities jaunā realitātē. Miega laikā telpa tiek aizlocīta, atbrīvota no enerģijas vīrusiem (veco modeļu domām), tiek iztīrīta un atkal atlocīta. Ejot cauri Nulles punktam, pasaule un cilvēki maina masas un enerģijas lādiņu polaritāti.
To, ko šobrīd zinātnieki sāk daļēji atklāt.

Lai jūs nenobaidītu, uzreiz piebildīšu – mūsu pasaulē tas JAU ir noticis. Tūlīt pēc Harmoniskās Konverģences 1987. gadā. Tad mainījās vecais smalkais plāns, tāpēc, ka 2000. gadā tika izvēlēta Dzīve, nevis aiziešana.
Starp citu, 2000. gadā Harkovas zinātnieki fiksēja īsu planētas kustības apturēšanas brīdi – “nāvi” – un pēc vēl mirkļa Zeme atkal atdzima. Pirmkārt, magnētiskais lauks tika atiestatīts uz nulli un nomira, bet pēc tam tas parādījās atkal, tikai nu jau ar pilnīgi atšķirīgām īpašībām.
Par to vairak var palasīt šeit: “Vispārējā konstitūcija”, jaunākās informācijas apkopojums par stāvokli pasaulē, cilvēkiem un visu pārējo (Anna Fjodorovna Čečokhina ganna-svet@mail.ru).

Augstākais Saprāts mūs jau ir iegremdējis miega vidē, un mēs gulējām apmēram nedēļu.
Kāpēc mēs to nepamanījām? Sākumā darbojas Augstākais Saprāts un pēc tam daudzdimensionalitāte.

= Kas šajā gadījumā būtu jādara, kam jāpievērš uzmanība? =
Saglabāt savu uzmanību maksimālā apzinātībā. Kāds jutīsies vairāk noguris nekā parasti, bet citi – ne. Pazudīs kādi atmiņas segmenti (spontāni un pēkšņi).
Neizprotamas dīvainu slimību epidēmijas planētas kopējās telpas attīrīšanas rezultātā. Taču arī katram cilvēkam ir jāpievērš liela uzmanība savām domām – kamēr neesi nokļuvis slimības gultā.

= Kā tas notiek =
Lūk, ir tīkls ar lieliem caurumiem. Kad tas ir atlocīts, tas aizņem daudz vietas un tīkla pavedieni saskaras tikai pinumu vietās un tādā veidā mijiedarbojas. Šie telpas režģi notur telpas kontūru.
Pašos pavedienos pulsē enerģija, un matērija tiek turēta tīklā. Saskaņā ar šo principu tiek radītas visas planētas un kosmiskie ķermeņi.

Potenciāla nomaiņa
Spriedze “tīkla pavedienos” samazinās un caur tā šūnām izdalās matērija. Kad matērijas blīvums tīkla iekšienē ir pietiekams, lai to saspiestu, telpa sāk salocīties.
Rezultātā izklātais tīkls tiek salocīts vienā punktā. Visi tīkla pavedieni cieši saskaras, un tīkla spriegums pieaugot palielinās.
Pie kritiskās vērtības telpa pagriežas uz otru pusi. Tīkla šūnās uz enerģijas krustojuma līnijām ir sistēmas informācijas ierakstīšanai.
Pēc izgriešanās, režģim izvēršoties, informācija par katru cilvēku sāk atklāties un visas kodu sistēmas veido jūsu jaunās dzīves sistēmas, atjauno ķermeņus un enerģijas struktūru.
Jūs nejutīsiet laiku, jo nulles punktā laika nav.
Viss notiek Augstākā Saprāta vadībā, un katrs no jums patiesībā ir nemirstīgs gars, kā arī informācija par visiem iemiesojumiem. Katrai personai tiek nozīmēti pārejas kuratori – jautājot par jūsu tuviniekiem.
Papildus tam visam šajā nulles punktā cilvēks tiek trenēts – daudzdimensionalitāte, pagātnes iemiesojumi, enerģiju līdzsvars utt.
Kāpēc to māca – ir tādi, kuri vēl nav gatavi pieņemt jaunu informāciju. Augstākajā smalkajā plānā pieņēma, bet šeit tas ir biedējoši.

= Kā daudzdimensionalitāte var izpausties ikdienā =
Kad skaties filmu, 24 kadri tiek izlaisti kā viens attēls. Iedomājies, ka tu redzēsi katru kadru atsevišķi un vienlaikus. Un katrs kadrs ar kaut ko atšķirsies no otra. Tāda var būt realitātes uztvere. Viss atbilstoši apziņas gatavībai.

= Kā var sajust tīkla salocīšanu =
Bieža spīdēšana. Kāds redzēs pasaules tīklu, tā šūnas. Kā mirgošanu. Ir iespējams daudz zibeņu un visu elektrisko procesu pastiprināšanās. Saules aktivitātes palielināšanās. Sajūta, ka pasaule kļūst biezāka. Biezs gaiss, bet tas viss enerģijas līmenī.
Daudzi sajutīs dedzinošu sajūtu iekšienē – vietējās enerģijas paātrināšanos (ja tiek izslēgti ķermeņa darbības traucējumi), reaģējot uz ārējo telpu.
Iespējami konflikti. Daudzi cilvēki nesapratīs, kas ar viņiem notiek, un tas izpaudīsies kā agresija.

Tālāk jūs sāksit pamanīt laika ritējumu. It kā pazudīs pagaidu posmi (enerģijas ķēdes posmu salocīšana).
Kādā brīdī tu vari justies noguris un miegains. Ļaujies šim stāvoklim – pat darba laikā (ir radīts it kā neredzamības kokons). Labāk vienkārši pagulēt un atpūsties.
Pamodīsies spirgts un vesels. Un pasaule mainīsies. Tu to redzēsi, ja pievērsīsi  tam uzmanību. Tas vairs nebūs stingrs un stabils. Tas kļūs mirdzošs un spilgtāks. Nākotnē ar savu kolektīvo apziņu jūs apliecināsit tās jauno cietību un blīvumu.
Starp citu, šai pārejai ir veltīts vissenākais pareģojums – “cilvēks sāk mosties apziņai par VIENOTĪBU ar visu dzīvo. Viņa daba pilnībā pārveidojas, viņš kļūst par starojošu Mīlestības centru. Tas kļuva iespējams, jo Zemes Matērija atrodas vietā, kur iepriekš saistītā starojuma enerģija nomet savas važas. Krīt plīvurs, kas gadsimtiem klājis Cilvēka acis”.
Patiesībā notiek plānota darbība.

= Kā apzināti iziet cauri šim periodam =

Vēro pasauli un sevi. Atzīmē un fiksē katru procesu. Aicini palīgā pavadoņus un palīgus. Viņi vienmēr ir blakus, taču viņi nevar iejaukties, ja tu nelūdz palīdzību. Gaismas meditācijas, prakses.
Iedomājies, ka apgūsti jaunas prasmes. Ikviens saņems nepieciešamās zināšanas. Klausies sevī, savā Augstākajā Es, tas tev pateiks priekšā. Vairāk tici sev. Nedrīkst baidīties.

Šīs zināšanas var šķist muļķīgas. Iespējams, tās būs saistītas ar tava ķermeņa stāvokļa maiņu kosmosā, vislabāko enerģijas plūsmu caur tevi. Piemēram: apsēsties, apgulties, pacelt kāju.
Pakļaujies pēkšņiem impulsiem, kas rodas iekšienē: pieskarties kaut kam, padzerties ūdeni, pacelt galvu, ieslēgt mūziku. Izpildes kritērijs ir iekšējs siltums vai miers, vai mīlestība.

= Svarīgi =

Biežāk paud savu mīlestību. Tev var šķist, ka tas ir jūtu vai sentimentalitātes process, taču tā tava būtība. Tu vari to saprast īsos mirkļos. Tā ir tava patiesā būtība.
Nes sevī mīlestību un prieku. Tas ļaus tev saglabāt stabilitāti jebkurā situācijā.

= telpas “salocīšanas” perspektīva (uz ko tā ir vērsta)=

Katrai matērijai ir savs enerģijas kanāls, kas saistīts ar neitrālu potenciālu (“garu”), kuram nav nepieciešama evolūcija – mūsu dzīvības spēks.

Šis ir viens nemainīgs kanāls; katra cilvēka sākotnējā enerģija, kas pieder tikai viņam un ir saistīta ar apziņu. Caur šo kanālu šūnu forma ieplūst savā enerģijā un kļūst par vienu veselu. Un cilvēks, kuram ir izdevies pieteikt savu patieso enerģiju, no šī brīža ir nemirstīgs uz visiem laikiem.

Ķermeņa šūniņas savā starpā sazinās. Tās izstaro lāzera gaismu, kas pārvēršas radio starojumā. Turklāt, dodot enerģiju, šūnas vienlaikus tiek piepildītas ar to (ja runājam par šūnu reģenerāciju).

Šūnu Saprātu, tāpat kā Cilvēka Saprātu, nevar apstrīdēt. Šūnas vai kodola būtība, ir pastāvīgi apmainīties signāliem ar smadzenēm. Turklāt šūna spēj atjaunoties, bet smadzenes nē. Bet tieši smadzeņu enerģija ir visas informācijas atslēga.
Tas, ko sauc par augšāmcelšanos, patiesībā ir Smadzeņu kodu atvēršana. Starp citu, rokas un pirksti ir visspēcīgākie fokusa punkti, kas pārraida enerģiju pa Smadzeņu kanālu. Līdz ar to sevis glāstīšana ar rokām ir kā elektriskā pašdziedināsanās.
Smadzenēs ir atvērts nāves baiļu apspiešanas mehānisms. Smadzenes zina nākotni (vidussmadzenes, melnā viela – substantia nigra, corpus striatum). RADOŠĀM personībām ir atšķirīga domāšana. Tas ir cits smadzeņu darbības veids. Tas nozīmē, ka sāk mosties senās redzes formas un orientēšanās … daudzdimensionalitātē.
Augstākie apziņas stāvokļi attīra visas asins artērijas, turklāt labā un kreisā Smadzeņu puslode strādā sinhroni. Tā rodas spēcīgs augstākās harmonijas rezonanses lauks. Tāpec, ka Smadzenes ir hologrāfiskas un daudzdimensionālas.

Līdzsvarā esot, cilvēki kļūst par atstarotājiem, neuztverot sarunu biedra negatīvo starojumu. Tad “krītošais vilnis” aiziet uz sāniem. Ja līdzsvars ir izjaukts, tad cilvēka asinis nes caur ķermeni organismā ienākošo starojuma vilni (negatīvo). Asinis ir spēcīgs magnēts, polarizācijas vektors vienmēr ir vērsts uz sirdi, kur tiek savākta spriedze.
Māksla priecāties ir vissvarīgākā lieta. Tā ir gan filozofija, gan vissarežģītākās fizikālās un ķīmiskās reakcijas. Tajā ir viss Cilvēka spēks. Pat mākslīgs smaids var mainīt noskaņojumu un asins sastāvu.

Tāpēc pieprasiet savu spēku – PRIECĀJIETIES!

© Copyright: Valentīna Mironova, 2017
Foto: Faik Akmd
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pasaka par SPĀRNIEM

Apsēdies ērtāk, manu mazu draudziņ; es pastāstīšu tev pasaku par spārniem, lidojumiem un skaistumu.
Tas bija sen. Tik sen, ka cilvēki par to ir aizmirsuši. Taču kosmosā dzīvo mūzika. Tā atceras visu, kas notiek.
Sensenos laikos dzīvoja spārnoti cilvēki. No sliktiem laikapstākļiem viņi patvērās caurspīdīgās mājās, kas līdzinājās ligzdām. Šīs ligzdas kā puduri karājās koku lapotnēs. Kokos dzīvot bija ērti – tur auga garšīgi augļi un visi bija paēduši. Augļu sulīgais mīkstums remdēja gan izsalkumu gan slāpes.
Spārnotā tauta priekšroku deva krāsainam apģērbam. Un tad, kad cilvēki pacēlās debesīs, gaiss piepildījās spilgtām krāsām un melodiskām skaņām – atbalsi no sidraboto spārnu vēzieniem.
Cilvēki lidoja; un viņi maz laika pavadīja uz zemes. Un lidoja viņi ne tikai debesīs. Spēcīgie spārni viņus pacēla augstāk. Spārnotās rases viedie zināja noslēpumu, kā lidot tur, kur nav gaisa.
Viņi mācīja: “Sirds Dziesma paceļ tevi augšup un tu varēsi ieraudzīt Tālās Pasaules”.
Tā viņi teica, apmācot jaunos dzirdēt savu Sirds Dziesmu. Un aizlidoja tālu kalnos sidrabspārnu cilvēku bari, kad iestājās sevis iepazīšanas laiks.
“Pasaule ir vienota un mēs visi esam tās daļas” – mācīja vecākie.
“Pasaule ir radīta ar Mīlestību, kas izpaužas kā lielajā tā mazajā” – viņi turpināja.
“Pasaule eksistē ar Mīlestību un bez tās tā aizies bojā” – un viņi izpleta savus varenos spārnus.
Tā savus jaunos mācīja viņu spārnotie skolotāji. 

Vispirms viena, tad vēl viena grupa pacēlās no akmeņainajām klintīm un uzlidoja tumši purpursarkanajās debesīs. Galvenais spārnoto cilvēku noslēpums bija tas, ka tie mīlēja lidot starp zvaigznēm.
“Tavai Sirds Dziesmai jāskan unisonā ar zvaigznēm. Un tad viss tev apkārt kļūs par Mīlestības liesmu” – mācīja viedie.
Spārnoto cilvēku pasaule bija milzīga un tajā bija ļoti daudz tālu lidojumu. Spārnotā rase redzēja daudzas planētas. Ieklausies mūsdienu zvaigžņu nosaukumos: Aldebarana, Arktura, Kapellas, Oriona un Gulbja Planetārās sistēmas. Lielais Lācis un Ērgļa zvaigznājs. Spikas un Denebola saprātīgā dzīve. Gemmas un Altairus sudrabotā dziesma.
Spārnotā rase zināja kā skan sirds un nodeva tālāk šo zināšanu citiem. Un Sirds Dziesma skanēja kosmosā un pasaulēs…
Leģenda par spārnotajiem cilvēkiem ir saglabājusies tūkstošiem gadu garumā, bet mūsdienu cilvēki to uzskata par dīvainu pasaku. Taču, neskatoties uz to, pasaulēs dzīvo radoša Mīlestība, un Sirds Dziesma skan vēl joprojām.
Ieklausies savā Sirdī, mans draugs, tur skan sena mūzika. Atļauj tai brīvi skanēt un saskanēt kopā ar Tālo Pasauļu dziesmām.
Valentīna Mironova
Avots: https://proza.ru/avtor/eridanus
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par intelektu un mentālo lepnību

Ļoti bieži cilvēki ar attīstītu intelektu uzskata to par savas sirds čakras atvērtību. Taču tie ir maldi. Un tādā veidā attīstās tā sauktā mentālā lepnība attiecībā pret tiem, kuriem intelekts nav tik augsti attīstīts un kuri pat netiecas to attīstīt. Un tas nav pareizi.

Evolūcijai svarīgi ir visi aspekti. Gan sirdij, gan pašam intelektam. Tomēr svarīgākie ir tieši sirds aspekti.

Mentālā lepnība ļoti bieži attīstās tieši tiem, kuriem, kā pašiem šķiet, ir apjomīgas zināšanas. 
Pirmkārt, šīs zināšanas ir pagātne.
Prāts un intelekts ir labi attīstījušies vecajos apstākļos, aizvērtā planetārajā režģī. Tur tam bija plašs darbības lauks. Taču tas nekādā veidā nepalīdzēja tiem cilvēkiem, kuriem bija šīs zināšanas, būt sirsnīgiem un dvēseliskiem attiecībās ar sev tuvajiem cilvēkiem.

Gluži otrādi, cik pazīstu šādus cilvēkus, viņus no saviem tuvajiem šķir bieza akmens siena. Un šajās ģimenēs nav bijis nekā cita kā vien nesaskaņas un aizkaitinājums.

Mentālā lepnība ļoti stingri sargā savas pozīcijas.

Kā no tās atbrīvoties?
Vērsties pie Augstākajiem spēkiem, pie sava Augstākā ES, pie jaunajām enerģijām, lai tās palīdz transmutēties šai enerģijai (jo arī lepnība ir enerģija). Šī enerģija pakāpeniski pārvēršas, tā nekur nepazūd un atgriežas pie jums. Un sirdī paliek viegli.

No Valentīnas Mironovas lekcijām
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Staigāt pa Zemi, bet domāt kā Dievam!

Var teikt, ka šobrīd cilvēce piedzīvo Evolūcijas Vektora pārmaiņu periodu – Horizontālā Evolūcija transformējas Vertikālajā. Ko tas nozīmē?

Gadsimtiem ilgi cilvēce  apguva fizisko plānu, pētīja blīvo matēriju, apguva prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas lai izdzīvotu uz Zemes, tātad paplašināja savas iespējas, savu apziņu horizontālajā, zemes virzienā. Un tikai pēdējos gadsimtos cilvēkos pieauga interese par garīgo dzīves pusi.

Šobrīd šim procesam ir eksponenciāls raksturs un tas atspoguļo Evolūcijas Vektoru – no Horizontālā uz Vertikālo. Šo vektoru grafiskais krustpunkts veido labi zināmo zemes ceļa simbolu – KRUSTU, kas arī izsaka šī vektora izmaiņu evolucionāro priekšnoteikumu.
Šobrīd strauji pieaug no zemes miega atmodušos cilveku skaits, kuri aktivi uzsākuši savus garīgos meklējumus. Šī procesa veiksmīga attīstība prasa ievērojamas pūles, jo ir svarīgi apgūt noteiktas zināšanas, kā arī izprast savus jaunos smalkos priekšstatus, kas sāk izpausties, ejot garīgo ceļu.
Tieši šajā posmā katrs cilvēks, parasti neapzināti, izdara svarīgāko evolucionāro izvēli – vai nu paliek Horizontālajā zemes evolūcijā vai nostājas uz Vertikālā Evolūcijas ceļa, vienlaikus mainot savu iekšējo evolūcijas vektoru.

Kā tas izpaužas cilvēka dzīvē?
Ja uz zemes evolūciju orientētā cilvēka apziņas fokuss ir vērsts uz āru, tad garīgās evolūcijas ceļu uzsācis cilvēks arvien vairāk vērš uzmanību uz iekšpusi. Un tāda savas apziņas koncentrēšana uz iekšējo stāvokli un jaunām sava organisma uztverēm, sajūtām šobrīd ir ārkārtīgi svarīga. Ir jāiemācās mijiedarboties ar savu ķermeni: vērsieties pie konkrētiem saviem orgāniem un ķermeņa sistēmām, pat pie šūnām – tiem visiem ir pašiem sava apziņa un tie būs tikai priecīgi par tādu kopīgo radošo procesu.

Un, ko pats cilvēks?
Rezultātā viņš gūs milzīgu prieku no tāda kopīga radošā procesa un daudz mazākas problēmas savā dzīvē, jo laiks viņa vēlmju piepildījumam samazināsies līdz minimumam un tam tiks patērēts daudz mazāk dzīvības spēku kā iepriekš.
Pamēģiniet un jums izdosies! Es par to nešaubos. Jums katram ir jūsu Patiesais Augstākais Es. Aiciniet Viņu jums palīdzēt kļūt par reālu Dieva daļiņu, un tad jūs spēsiet sajust sevi kā zemes-debesu ķermeni! Un tad jūs savienosiet Zemi un Debesis – staigāsiet pa Zemi, bet domāsiet kā Dievi!
Veiksmi mums visiem!

© Copyright: Valentīna Mironova 2020
Avots: https://proza.ru/2020/12/08/1855
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tiem, kuri pamodušies

Šī informācija tiem, kuri pamodušies (nevis uzskata sevi par tādiem), ir ņemta No Maksa Fraja grāmatas «Полный НяпиZдинг». Maskava, izdevniecība АСТ, 2018. 448с. – (Миры Макса Фрая).

Apzinātība ir vienīgā brīvības atslēga un vienlaikus arī pati brīvība tajā veidā, kādā tā cilvēkam pieejama uz šīs zemes. To paņemt praktiski ir neiespējami. Bet neņemt – ir lielākā izšķērdība, kuru vien var iedomāties.
Tāpēc, ka cilvēka jēga ir komunikācija ar Garu. Citas jēgas mums nav.


… Tie, kuri paļaujas uz svešu, autoritatīvu viedokli, plašāk runājot, meklē ārējo atbalstu, noteikti tiks piemānīti.
Ne vienmēr tas notiks ļāunprātīgi, ne vienmēr – redzami, taču tā notiks.
Vienīgais ārējais atbalsts, kas mums sajūtās tiek dots ir Gars. Viņš, ak, piedodiet jel, nolaižas. Vai uzkrīt uz galvas. Visdažādākajos dīvainos veidos. Lai stiprinātu iekšējo atbalstu tajos, kam tas ir stiprs. Un iznīcinātu iekšējo atbalstu cilvēkā, kuram tas ir vājš.
Ienākošās informācijas apstrādes procesā ir jāpaļaujas nevis uz fantāziju (spēju brīvi operēt ar iegūtajām zināšanām – visbiežāk kāda cita), bet uz iztēli (apziņas spēju pieņemt un ietilpināt sevī vēl nezināmo un pat principā neizzināmo). 

Un tie, kuri neiemācīsies balstīties uz savu iekšējo patiesību, ies bojā zem melu lavīnas. Bet tie, kuri iemācīsies, izdarīs lielāko daļu mājas darba, dēļ kura cilvēks piedzimst uz šīs zemes.

Nevainības zaudēšana (un baiļu ielaišana sevī ir nevainības zaudēšana) ir absolūti nepieciešama, lai pretēji pieredzei un visam kopumā, apzināti atgrieztos pie šīs nevainības. Skaidrs, ka tas ir pilnīgi neiespējami, tad kāpēc gan citādi mēs te esam? Šis brīnišķīgais vingrinājums attīsta apziņas taisnos muskuļus un karmas slīpos muskuļus.

Viss, ko te var izdarīt, ir pacensties runāt pēc iespējas saprotamā valodā ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Un iedragāt šo sasodīto, viņu pašu ienīsto pasaules ainu, kuras uzturēšana prasa visus spēkus – viņu un mūsu.

Sajūtu, ka Dievs tevi ir pametis, var ārstēt tikai ar lēmumu dzīvot, tā, it kā Dievs nekad tevi nebūtu atstājis. Un vispār nevienu. Nav obligāti ticēt, bet obligāti ir zināt. Vai arī vienkārši rīkoties tā, it kā mēs zinātu. Tāpēc, ka mēs patiešām zinām, pat tad, ja to neapzināmies. “Neapzināmies” – tas ir īslaicīgs stāvoklis, tas pāries.

Kamēr mēs dzīvojam tā, it kā Dievs ir ar mums, Viņš arī ir ar mums. Kamēr mēs dzīvojam tā, it kā Gars ir uzvarējis, Viņs ir uzvarējis. Kamēr mēs uzskatām, ka esam nemirstīgi, mēs tādi esam. Pat tad, ja sākotnējos apstākļos tas tā nebija.

Lieta, protams, tāda, ka pagātne nekad neaiziet bez pretošanās. Īpaši pēc tam, kad jau kļuvusi par pagātni. Un pretoties tā var ļoti skarbi. Tā var sev līdzi bezdibenī aizvilkt austošo nākotni, tātad mūs visus. Taču tas neatceļ to faktu, ka mēs jau esam. Precīzāk sakot, ka esam tikai mēs. Bet viss parējais ir jezga. Briesmīga, bīstama, taču pilnīgi bezjēdzīga. Tajā nav nemirstīgās daļas. Un tai nav ne mazākās iespējas turpināties.
Tas ir kaut kas līdzīgs dēmoniem, kuri, pēc manu reliģisko paziņu apliecinājumiem, lielos baros lien virsū svētajiem, kuri ieradušies tuksnesī, lai beidzot kļūtu apgaismoti. Un viņu ierašanās, pēc ekspertu domām, nozīmē pareizu procesa gaitu.

Ir iespējams un ir pat nepieciešams uzticēties Visumam, taču tas nenozīmē, ka var uzticēties cilvēkiem. Tās vispār ir dažādas opcijas. Tikai tāpēc, ka kāds cilvēks rīkojas cūciski, tas nebūt nenozīmē, ka pasaule ir “slikta” un “ļauna”. Un to, ka visi cilveki ir “slikti” un “ļauni”. Taču uzskatīt visus par “labiem” arī nevajag. Katrā jaunā gadījumā ir jātiek skaidrībā atsevišķi un no jauna. Un jāmācās dinamiskais līdzsvars, nevis pamatīgs apliecinājums jebkurā no pozīcijām.

Nav sodu, bet ir cēloņsakarības. Un tās ir divas atšķirīgas lietas. Īpaši šīs zināšanas noderēs astoņpadsmit gadu vecumā, kad vecākie biedri, kuri izlasījuši pusotru ezotērisku brošūru biedēs ar karmu. Kura arī nav nekas cits kā cilvēka prātam neredzamu cēloņu un seku kopums, nevis kāda nepielūdzama debesu skolotāja ļaunā griba.

Ne par ko nav “jāmaksā”. Tadā ziņā, ka par prieka mirkļiem nav “jāmaksā” ar minūtēm (bet dažkārt gadiem) ciešanu un sāpju. Vienkārši  dzīve pati par sevi ir pārmaiņu virkne, pilnībā viss mainās kopumā, dažreiz mums patīk pārmaiņas, dažreiz nē. Bet tā ir dabiska lietu gaita, nevis kaut kāda “maksa” par kaut ko skaistu. Savādāk domāt nozīmē indēt sevi.

Jo cilvēka apziņas spēks ir tik milzīgs, ka, ja mēs savām acīm redzētu to, kā tā darbojas, mums visiem bikses būtu pilnas.

Patiesa apziņas dzīve sākas ar savas radošās gribas aktivizēšanu. Sākumā tai jābūt virzītai uz sevis radīšanu. Tālāk – uz visu.

Par šo tēmu var runāt ļoti daudz un ilgi, taču labāk uzreiz secināt: svarīga ir tikai apziņas skaidrība un katras darbības apzināšanās. Un, kas mums kļūst par skaidrības un apzināšanās atslēgu – vai tā ir plūmju tabaka, kāposti, telefona zvans, lūgšana, smarža, kāds pazīstams rituāls, ciešs gredzens pirkstā, burvestība, draudzīga roka uz pleca, sāpju lēkme, no bērnības pazīstams dzejolis, kadrs , vajadzība braukt ar mašīnu, ūdens spainis uz galvas, putna kliedziens – tam nav nekādas nozīmes. Lai tikai būtu tada atslēga.

Bet labā ziņa ir tā, ka mūsu prāta apslēpto daļu var izsekot kā spiegu. Vērot, kam mums pietiek spēks, pat tad, ja tā nemaz nav. Kas izraisa vismaz prieka ēnu, vismaz nelielu dvēseles atbalsi.

Un bieži vien mēs konstatējam, ka dažas lietas rada prieku pat pilnīgi draņķīgā brīdī. Kas tieši tās ir – līdz tam vienmēr var aizrakties tad, ja tu principā proti aizrakties, noskaidrot, izpētīt.
Tā ir viena no vissvarīgākajām lietām pasaulē – zināt ko mēs PATIESĪBĀ mīlam. Nereti tās ir pavisam vienkāršas lietas, kas, protams, neveicina sava žilbinoši sarežģītā tēla radīšanu iekšējā spogulī, toties ļoti iepriecina. Un tās var kļūt par sākuma punktiem pārgājienā pēc visām pārējām lietām.

Nav jau kur atkāpties, aiz mums ir Visuma Bezdibenis. Un tāpēc mēs neatkāpsimies.
Un tieši tāpēc viss būs labi.

© Copyright: Valentīna Mironova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dievišķā Dzirksts

… parasta individuālā apziņa ir kā ass, un viss griežas ap šo asi. Bet ir Augstākā jeb Supramentālā apziņa. Tā raksturo mūžīgo stāvokli “šeit un tagad”, kas izraisa daudz strīdu tā saukto “iniciātu” vidū; tās visas ir prāta spēles. REĀLI notikumi sāk notikt, kad tu sazinies ar viņiem viņu valodā – Dabas valodā (JŪTAS ir kā Dzīvības pavediens), visas globālās vienotības ar visu pārlaicīgās Esības atbruņojošā saplūšanas un līdzdalības sajūtā.

Un ir tāda nemitīgi atjaunojoša brīnuma sajūta, kas nerodas pēkšņi, bet nāk reizē ar pastāvīgu šīs mūžīgās bezgalības, šī pārlaicīgā Absolūta atklāšanu katrā telpas ierobežotā objektā, katrā laikā ierobežotā mirklī.
Tā ir AUGSTĀKĀ DZĪVES PILNĪBA.

Supramentālajai apziņai piemīt ne tikai kosmiskais, bet arī transcendentiskais aspekts, turklāt to vienlaicīgums ir patiesas dzīves atslēga – tieši IKDIENĀ.
(Satprem. Sri Aurobindo jeb Apziņas ceļojums. No franču un angļu valodas tulkojuši A.A.Ševčenko, V.G. Baranova. – Sanktpēterburga, 2005. – 352 lpp. 3. izdevums, labots un papildināts. http ://lib.ru/ SATPREM/satprem.txt).

… un šobrīd mēs visi ejam cauri garīgā brieduma Pārbaudei, tam, kas mums patiesībā pieder, pretstatā visam virspusējajam ārējam, svešajam un/vai izdomātajam (kāda cita vai mūsu pašu). Sarežģītie apstākļi atklāj visu, un sevi apmānīt kļūst neiespējami – tā pati jušana vienmēr sniedz patiesu atbildi.

Ieejot jaunajā (jaunā pieņemšanā) dzimst jautājums – “Kas tālāk? Tā vairs nedrīkst darīt!” Ir jāsasniedz “punkts”, kurā situācija ir novesta līdz absurdam.

Kad “kaut kas slikts” sāk tevi apgrūtināt, tev ir divi ceļi: ja izvēlies padoties un pakļauties situācijai, tad nostrādās “sliktais”. Ja atteiksies, “sliktais” nenostrādās. Izvēle notiek tevī pašā. Un jaunā realitāte pielāgojas tavai izvēlei.

Intuitīvā zināšana “apdedzina”. Nav iespējams kļūdīties tās saņemšanā.
Ļoti bieži gadās, ka gribās palīdzēt savam tuvākajam, bet, cik labi tu zini viņa Dvēseles plānu? Pieredzes un kļūdu plānu? Kā rīkoties? Atbilde ir viena – pajautāt savam Augstākajam Es. Nepieciešamības gadījumā, apbruņojies ar sava Augstākā Es atbalstu, pajautā tā sava tuvākā Augstākajam Es, kuram tu vēlies palīdzēt – un atkal tevi “apdedzina” intuitīvā zināšana.
To nevar iemācīt, bet to var iemācīties. Un pienāk brīdis, kad savienojušās Uzskatu telpā, Dvēsele ar Dvēseli runā…

Pakāpeniski izzūd vēlme dalīt “pareizajā” vai “nepareizajā” – katram ir SAVA izvēle un SAVA realitāte, kas veidota no SAVĀM domām un jūtām. Saprast notiekošo palīdz šī pati “adversa taktika”, kas redzama visur un visā – attiecībās, ģimenē, darbā, pasaulē. Tiek noņemts viss liekais, svešais, atklājot pašu notiekošā būtību. Tēlaini runājot, notiek pasaules “izpurināšana” it visā – lielajā un mazajā.

Tavs spēks un varenība ir tavās domās un jūtās. Cik kvalitatīvas tās būs, tāda būs arī apkārtne.
Saikne ar savu Augstāko Es caur sajūtām nostiprinās un aug pastāvīgā (ikdienas) lietošanā.

Katrā cilvēkā ir Dieva Dzirksts – tā ir VIENMĒR – to var sajust kā siltumu (karstumu) krūtīs.
Tu vari būt rūdīts ateists, taču Dzirksts turpina būt. Tā ir mūsos ar Dievišķās Dzimšanas tiesībām, kas dota no paša pirmā Esamības brīža un būs līdz Atgriešanās brīdim (ar to domāta nevis iemiesošanās, bet Monādes Ceļš). Tā pavada Dvēseles pieredzi visos šīs pieredzes izpausmes aspektos.

Patiess (sirds) impulss, vai tās būtu lūgšanas vai meditācija, jebkurā gadījumā tā ir cilvēka apzināta darbība un vēršanās pie savas Dzirksts, tur, kur faktiski arī Dievs dzīvo. Tā NAV kaut kāda atsevišķa substance, tas ir Tavas BŪTĪBAS kodols, tas esi TU PATS.

Saikne ar Dievu NEKAD nepārtrūkst. Tāpēc, ka Dievs ir Dievs, zemes saprātam neaptverama Varena Būtne, Kas radījusi šo pasauli un visas parādības tajā – ne tikai zemes pasaulē, bet arī Visumā kopumā (Visuma Konstitūcija http://proza.ru/avtor/scutum ).
Jautājums slēpjas dziļāk – savas Dabiskās DIEVIŠĶĀS BŪTĪBAS pieņemšanā, tātad atmošanās. Nedievišķā nav principā, vispār.

Un lai šādā apzināšanās stāvoklī saglabātu savu iekšējo enerģētisko līdzsvaru, ir jākļūst par neitrālu VĒROTĀJU. Skatīties augstāk un tālāk, kā “pieņemts domāt”. Jo mierīgāka ir tava apziņa, jo vieglāk uztvert Impulsu un, tam noticot, sākt rīkoties. 

Mēs meklējam sevi, bet atrodam Dievu.
Mēs meklējam Dievu, bet atrodam sevi.

© Copyright: Valentīna Mironova, 2021
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jaunā laikmeta akcenti

Sāksim aplūkot šos akcentus vadoties no jēdziena “adversa taktika”, kas ļoti bieži apvieno visu pārējo.

Adversa taktikas būtība slēpjas tajā, ka tikai tad, kad visi pretinieki ir saspringti, dzīvē var ieviest pašus apjomīgākos plānus. Doma kā garīgā plāna būtība nevar tikt iznīcināta. Bet tai var pretnostatīt būtni ar lielāku potenciālu.
Kaut kur dziļi apziņā slēpjas iespēja, taču tā nespēj noformulēties un tad ir nepieciešama adversa taktika, lai atmodinātu cilvēcisko apziņu. Nākas novest darbību līdz absurdam, pretējā gadījumā gulošie nespēj pamosties. Pasaules mēroga notikumos nepieciešama tā pati taktika.

Visā pasaulē mēs varam redzēt, ka savdabīga adversa taktika izrādās pats labākais ceļš. Var tikai pabrīnīties, kāpēc cilvēcei ir jāmaldās pa tik sarežģītiem labirintiem, ja ir daudz vienkāršāki ceļi. Taču evolūcijas spirāle ir sarežģīta. Tai dažkārt nepieciešams īslaicīgi pazemināties, lai pēc tam paceltos daudz augstāk.
Tieši tad, kad Gaišie Spēki ievieš jebkādu plānu uz Zemes, tie ņem vērā visas iespējas, par aprēķina pamatu pieņemot sliktākos apstākļus. Tieši tāpēc, lai iznākums būtu veiksmīgs pat vissliktākajos apstākļos. Protams, pie šadas taktikas, kur tiek ņemta vērā ļaunā griba un svārstīgā jāņtārpiņu vai silto brīvā griba, neveiksmes nevar būt. Plāns realizējas pie jebkuriem apstākļiem. Un ļaunie, un tumšie, domājot, ka ceļ cietumu, patiesība uzceļ dievnamu.

Adversa taktika ir FOKUSĒŠANAS metode, kam seko IZLĀDES bultas, kas trāpa taisni spriedzes centrā. Gaismas spēki to izmanto ne tikai cilvēka dabas dziļas zināšanas dēļ, bet arī saskaņā ar Kosmisko pamatlikumu, saskaņā ar kuru cīņa par eksistenci un spēcīgākā pieredze (ne tikai fiziskajā, bet garīgā sajūta) dominē no brīža, kad Kosmoss izpaužas Esībā.
Tādējādi no visa sliktā tiek gūts labums!
Kad cilvēks apzinās savu DIEVIŠĶO BŪTĪBU ar viņu vairs nevar manipulēt un viņš vairs nav vadāms.

Galvenais Jaunā Laika akcents ir cilvēka saikne ar viņa Augstāko Es (sinonīmi “intuīcija”, “Sargeņģelis”, “Dvēseles sauciens”). Ja cilvēks dzīvo apzināti, palielinās smadzeņu platība aiz pieres kaula – neokortekss, kas piedalās izziņā, maņu un intuitīvajā uztverē.
Viens no Būtības aspektiem atrodas pašā virspusē. Tā ir mūsu elpošana, bet elpošana ir dzīvība. un, lūk, kā tā ir organizēta.
Deguns ir izlūks pasaulē (https://cyberpedia.su/11x91cb.html). Cilvēks VISU izvēlas un vērtē pēc smaržas, bet ne vienmēr dara to apzināti – partneri, darbu, dzīvesvietu. Degunu NEVAR apmānīt. Tas NEPAKĻAUJAS ne ego, ne apziņas manipulācijām. Tas dod spēju mīlēt, būt kaislīgam, laimīgam, izprast patiesību, pārvaldīt paredzēšanas spējas, intuīciju, gaišredzību.

Smaržas interpretē nevis deguns, bet smadzenes, un impulsu ātrums no ožas receptoriem uz smadzenēm ir lielāks nekā sajūtu pārraides ātrums ar sāpju receptoriem.
OŽA – ir INTUĪCIJAS SIĀMAS DVĪNIS, tās ALFA un OMEGA.
Cilvēkiem IR JĀJŪT, tas ir vissmalkākās matērijas pieprasījums, kā nabassaite savienojumam ar augstākām dimensijām. Nav nabassaites – nav dzīvības. Tāpēc visiem sajūtu “elementiem” ir sava personiskā saskaņa gan ar zemes (kosmisko) elektromagnētisko “ķēdi”, gan ar sava Augstākā Es “traktātiem”.
Turklāt to, cik kvalitatīva ir cilvēka saskaņa ar savu Augstāko Es ļoti labi var redzēt magnētiskās rezonanses galvas tomogrāfijā.

Ir tāds medicīniskais termins “periventrikulārais mirdzums” vai “spīdēšana” (agrāk saukta “leikoareoze”), kas attiecas uz smadzeņu elektrisko aktivitāti. MRI attēlos starojuma avoti izskatās kā balti plankumi, kas izkaisīti pa smadzeņu audiem. Pētījuma rezultātā tika atklāta radošās intuīcijas darbība – “virsapziņas ass” jeb “APZINĀTĪBAS ass”.
Un te nu sākas pats interesantākais! Vairumam cilvēku baltie plankumi ir NEKĀRTĪGi izkaisīti pa visu galvas smadzeņu virsmu.
Bet tiem, kuri ir apzināti (ir “atmodušies” – ezotērisks termins), šie baltie plankumi KONCENTRĒJAS KOPĀS, turklāt VIENMĒR sarindojas STARA formā, kas vērsts uz TUMSU.

Jebkurš talants (kā sajūta-zināšana) ir saistīts ar darbu, kas sagādā prieku.
Tā kā to ir izvēlējusies cilvēka Dvēsele, šī nodarbošanās cilvēkam sagādā radošuma prieku un baudu. Un viņš ar galvu metas tajā, nemanot, kā paskrien laiks; darot to, kas patiešām patīk, nevis to, ko nākas darīt piespiedu kārtā. Dvēsele līgsmo un sirds piepildās ar siltumu.
Tajā pat laikā fizioloģijas līmenī tiek fiksēta ATBILSTĪGO smadzeņu daļu PALIELINĀTA aktivitāte, kas ved pie to ATTĪSTĪBAS. Un augstākajā izpausmē (no baltajiem plankumiņiem) tiek veidota skaidra taisna līnija, kuras klātbūtne pati par sevi ir visu harmoniski strādājošo enerģētisko centru sintēze – kā sevi apzinošā Radītāja vizītkarte.

Baltie plankumiņi (un to sakopojumi) ir kustīgi un to kustība ir atkarīga no tā, kādu augstāko spēju cilvēks aktivizē ikdienā. Dažādos radošos stāvokļos balto plankuminu izvietojums būs atšķirīgs. Tā pārslēdzas konkrētā radošā “elektroinstalācija”.

Cilvēka apziņai ir ļoti interesanta īpasība – SINESTĒZIJA vai STARPSAJŪTU saikne. Tas notiek, ja noteiktu sensoro kanālu stimulēšana izraisa citu sensoro kanālu piespiedu reakciju (“Kā darbojas psihiskās smadzenes” (https://senseisekai.livejournal.com/606591.html)).

Atvērtās apziņas fenomens reāli eksistē – un eksistē tieši ikdienā. Kad cilvēka sirds ir atvērta Pasaulei, MRI fotogrāfijā parādās TUNELIS, kurš atduras  galvvidū  (http://wikingi7.narod.ru/acons.htm ).

Piemēram, uztveres jomas paplašināšana, palielinot jutību, var veicināt pašdziedināšanos. IR SVARĪGI, lai JEBKURĀ DARBĪBA BŪTU PAŠPĀRVALDĪTA – APZINĀTA.

Jo tad, ja rodas NEVADĀMI PROCESI var nokļūt pie psihiatra un tad atveseļoties būs sarežgīti.

DAUDZI cilvēki neapzinās, ka viņu sensorās (t.i., jūtamās) reakcijas līmenis ir DAUDZ augstāks nekā var iedomāties. Notiek tūlītēja informācijas nolasīšana no kosmosa tieši, apejot prātu.
Pašreiz tas daudziem cilvēkiem notiek intuitīvi un viņi sāk atpazīt melus – nav svarīgi, kadus: galvenais ir APAZĪŠANA.
Tā notiek dažādu sabiedrību noslāņošanās. Un tas nav ne labi, ne slikti. Ir tāds laiks.

…..

Mēs meklējam sevi, bet atrodam Dievu.
Mēs meklējam Dievu, bet atrodam sevi.

© Copyright: Valentīna Mironova, 2021
Tulkoja: Ginta Filia Solis