Apsoli sev…

pievilksanas spēks

Apsoli sev:
Būt tik stipram, lai nekas nespētu iztraucēt tavu Dvēseles mieru.
Vēlēt veselību, laimi un pārpilnību katram cilvēkam, ko tu satiec savā ceļā.
Likt sajust katram tavam draugam to, ka viņā ir kaut kas īpašs.
Ikvienam notikumam meklēt tā gaišo pusi, un savu optimismu pārvērst realitātē.
Domāt tikai par labo, strādāt tikai vislabākajam, un gaidīt tikai labāko.
Uztvert citu veiksmes ar ne mazāku prieku, kā savējās.
Aizmirst par pagātnes kļūdām, un koncentrēties uz sasniegumiem nākotnē
Pastāvīgi saglabāt laimīgu sejas izteiksmi, un dāvāt smaidu visiem un katram.
Veltīt savai izaugsmei tik daudz laika, lai neatliktu laiks kritizēt citus.
Būt tik brīvam, lai neuztrauktos, tik augstsirdīgam, lai nedusmotos, tik stipram, lai nebaidītos un tik laimīgam, lai nepieļautu domu par to, ka eksistē problēmas.
Par sevi domāt labu un to demonstrēt arī pasaulei – nevis skaļos vārdos, bet ar iespaidīgiem darbiem.
Ticēt tam, ka visa pasaule ir tavā pusē, kamēr vien esi uzticīgs labākajam sevī.

Džo Vitale “Atslēga”
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

“Nerakstīts” nenozīmē “Neesošs”

image-byallan-davey

Mēs ikdienā ievērojam likumus, kurus sarakstījuši cilvēki – kāds ir bijis nodoms, mēs nezinām. Taču ir nekur nerakstīti likumi, kuru ievērošana ir daudz svarīgāka par to, vai būsiet likumpaklausīgs cilvēks.

PIEVILKŠANĀS LIKUMS

Cilvēks pievelk to, ko viņš mīl, no kā baidās vai pastāvīgi gaida t.i. visu, kas atrodas viņa apziņas fokusā. Dzīve mums dod to, ko mēs gaidām no tās, nevis to, ko gribam.

PRETPOLU LIKUMS

Dzīve nav iedomājama bez pretstatiem. Tajā ir vieta gan dzimšanai un nāvei, gan mīlestībai un naidam, draudzībai un konkurencei, tajā ir tikšanās un šķiršanās, prieks un bēdas, zaudējumi un ieguvumi. Arī pats cilvēks ir pretrunīgs: no vienas puses tiecas pēc stabilitātes, no otras savā neapmierinātībā skubina dzīvi ātrāk ritēt uz priekšu. Šajā pretrunu pasaulē cilvēks cenšas atrast vienotību ar sevi, citiem cilvēkiem un pašu dzīvi. Visam ir sākums un beigas – tas ir dzīves ritenis. Dažkārt, lai kaut ko saprastu, tas jāzaudē. Viens pretpols nevar eksistēt bez otra – lai būtu diena, ir jābūt naktij.

SAMAKSAS LIKUMS

Par visu šajā dzīvē IR jāmaksā: par darbību un bezdarbību. Kas sanāks dārgāk? Bieži atbilde būs acīmredzama tikai dzīves beigās – uz pirmsnāves sliekšņa – dārgāk jāmaksā par bezdarbību. Vairīšanās no neveiksmēm nedara cilvēku laimīgu. “Manā dzīvē bija daudz neveiksmju, vairums no kurām tā arī nenotika” – veca vīra vārdi dēliem pirms nāves.

LĪDZĪBU LIKUMS

Līdzīgs pievelk līdzīgu. Mūsu dzīvē nav nejaušu garāmgājēju. Mēs pievelkam tieši tos cilvēkus, kurus nevis vēlamies pievilkt, bet tos, kuri ir līdzīgi mums. Pazūd tie, kuri sūtīti mums mūsu pieredzei, paliek tie, kurus sūta mums liktenis.

DOMĀŠANAS LIKUMS

Nevajag savu neveiksmju un nelaimju cēloni meklēt kaut kur ārpusē – skats jāvērš uz iekšu – sevī. Mūsu ārējā – redzamā dzīve ir mūsu domu rezultāts.

HARMONIJAS LIKUMS

Cilvēks meklē harmoniju visur: sevī, pasaulē. Sasniegt harmoniju ar pasauli var tikai tad, kad esi harmonijā ar sevi. Laba attieksme pret sevi, mīlestība pret sevi, sevis pieņemšana ir harmonijas ar pasauli, cilvēkiem un savu dvēseli pamats. Harmonija nenozīmē grūtību un konfliktu neesamību, jo tās parasti ir personības izaugsmes stimuls. Harmonija starp Saprātu, Sajūtām un Darbībām – varbūt tā arī IR Laime?

BUMERANGA LIKUMS

Tas vēsta: viss, ko sūti Visumā – atgriežas. Darbi, vārdi, domas, labie, sliktie….viss atgriežas pie tā, kurš tos sūtījis. Bībelē teikts: “Pie tā es teikšu: kas skopi sēj, tas skopi pļaus; bet kas dāsni sēs, tas dāsni arī pļaus”

SVIRAS LIKUMS.

Kad cilvēks kaut ko vēlas, bet tas nav sasniedzams, ir jāizdomā cita interese, līdzvērtīga pirmajai. Ja izvēlētais ceļš netuvina mērķim, jānomaina ceļš.

LŪGUMA LIKUMS

Ja neko no dzīves neprasi, neko arī nesaņemsi. Ja mēs prasām sazin ko un paši nezinām ko, tad arī saņemam “nezin ko”. Mūsu lūgums pievelk atbilstošo realitāti. Ja dotajā mirklī mūsu lūguma izpildīšana varētu mums kaitēt, tas neizpildās. Agri vai vēlu mūsu lūgumi tiek izpildīti. Ja tas izpildās “nelaikā”, mēs sakam: “Pateicos, vairs nevajag!” Tātad dzīve māca mūs vēlēties un prasīt to, kas nestu labumu.

LIKUMSAKARĪBU LIKUMS

Dzīvē bieži notiek lietas, kuras nav atkarīgas no mums. Vienreiz notikušu notikumu var izskatīt kā sagadīšanos, divreiz notikušu – kā sakritību, trīsreiz notikušu – kā likumsakarību. Viss, kam jānotiek, notiks, lai kā mēs censtos no tā izvairīties. Viss, kam nav jānotiek, nenotiks. Lai kā Jums to gribētos.

PĀRMAIŅU LIKUMS

Gribi savā dzīvē pārmaiņas, ņem visu varu pār apstākļiem savās rokās. Nevar izmainīt savu dzīvi, nemainoties pašam. Tieši savas pasivitātes dēļ, cilvēki bieži palaiž garām reālas iespējas, ko liktenis noliek priekšā kā saldo ēdienu. Kas Jūsu dzīvē nosaka prioritātes – Jūs pats vai kāds cits?
Varbūt tās nosaka pati dzīve un Jūs peldat pa straumi?
Kļūstiet par savas dzīves un likteņa saimnieku. ja nekur nedosieties, nekur arī nenokļūsiet!

Avots: © Nancy Fouts
Foto: Allan Davey
Tulkoja: Ginta FS

Pievelc to, ko patiešām vēlies!

pievilksanas-likums5

Pilnīgi noteikti katrs no mums praksē ir pamēģinājis, kā strādā pievilkšanās likums – vai nu fiziskajā variantā vai enerģētiskā līmenī. Taču, neskatoties uz to, vairākums cilvēku tomēr tic veiksmei vai liktenim un mazāk tam, ka mēs paši esam savas dzīves scenārija radītāji. Tāpēc, ka tā ir vieglāk – mazāk atbildības. Bet, ja tomēr uzdrošināsimies atzīties sev, ka tieši mēs paši pievelkam sev burtiski visu, tad rodas jautājums, kā tieši darbojas pievilkšanas likums un kā pievilkt sev tikai labo?

Ir zināms tads interesants fakts. Kad ilgi pie kaut kā strādā, bieži vien bez panākumiem, sāk notikt dīvainas lietas. kaut kādā noteiktā momentā paši no sevis sāk parādīties vajadzīgie cilvēki, burtiski no debesīm krīt vajadzīgās grāmatas, raksti, dažāda svarīga informācija.

Precīzi nevar pateikt, kad tas sāk notikt, bet tas notiek absolūti vienmēr un ar katru cilvēku.

Noslēpumaini, nesaprotami spēki magnetizē telpu, pievelk un rada apstākļus. Tā darbojas pievilkšanās likums. Intuitīvi par to zina vai nojauš ikviens, taču ne visiem izdodas to izmantot savā labā. Visbiežāk mēs secinām, ka vienīgais cilvēks, kurš palīdzējis mums nonākt kārtējā dzīves strupceļā ir tas, ko mēs itin bieži redzam spogulī.

Un paradoksāli ir tas, ka par šī likuma eksistenci mēs ļoti bieži aizmirstam. Jā – jā, tieši tā! Aizmirstam kā par kaut ko mazsvarīgu un nenozīmīgu. Un pat tad, ja simts reizes dienā sev atkārtosim, ka “domas materializējas” un pakārsim pie sienām atgādinājumus, vienalga atradīsies kaut kas, kas novērsīs mūsu domas no šīs idejas.

Kādi ir iemesli tam, ka mēs aizmirstam par pievilkšanās likumu?

1. Nepatikšanas

Mazas, lielas, ikdienišķas, gaidāmas vai arī bieži pēkšņas kā pirmais sniegs. Pat tad, ja tikko kā esam iedvesmojušies, noskatījušies kādu filmu, piemēram “The Secret”, tas bieži vien nedod mums gaidīto dvēseles līdzsvaru. To viegli  var pārtraukt pēkšņs priekšniecības zvans vai bērna histērija. Mēs momentā pārslēdzamies un sākam dusmoties, apvainoties, pacelt balsi, aizmirstot, ka domu radiostacija vēl joprojām strādā, sūtot ēterā tagad jau vairs ne tos pozitīvākos viļņus.

2. Gaidas no sevis un citiem

«Njā, no tevis es to negaidīju!..» mēs sakām un ar to pašu sadalām pasauli divās daļās: vienā – patīkamajā, kur mūsu gaidas piepildās, otrā – ne patīkamākajā, kurā gaidas nepiepildās. Un kā tikko mēs atrodamies tajā otrajā daļā, viss labais pazūd vienā acumirklī. Citi cilvēki šķiet slinki, neuzmanīgi, rupji pat naidīgi, jo atļāvušies iziet no rāmjiem, kurus viņiem esam uzzīmējuši. “Palaižot” šīs negatīvās gaidas, mēs burtiski piespiežam citiem cilvēkiem pagriezties pret mums ar viņu ēnas pusi.

3. Vide (Окружение)

Tie atkal ir mūsu draugi un tuvinieki, kas kārtējo reizi uzrīkos “sirsnīgas” sarunas un gādīgi sacīs: «Izmet taču visu to no galvas! Tāds liktenis un neko tu tam nepadarīsi!…» Un mēs labprātīgi pieņemam šo padomu un atgriežamies «normālā dzīvē», un pārtraucam izstarot «nepareizās domas» par labāku dzīvi. Un pašiem to nemanot, šī «izmešana no galvas» pārvēršas reālā iespēju zaudēšanā, kuras tikko kā sāka mums pievilkties šī paša pievilkšanās likuma ietekmē.

4. Īslaicīga vēlme lēmuma vietā

Kad mēs redzam savā priekšā glāzi ūdens, kuru grasāmies izdzert, mēs vienkārši pastiepjam roku un ņemam to, un izdzeram. Nekādu šaubu. Nekādu “aizmugurisku domu”. Mēs vienkārši to darām. Tā stradā mūsu NOLŪKS, kas iet roku rokā ar pievilkšanās likumu. Taču, ja šajā procesā iejaucas mūsu apzinātā daļa pildīta dažādām mirklīgām vēlmēm un citu «svarīgu» informāciju, tad viss sarežģījās. Mēs pēkšņi varam apzināties, ka mums priekšā nav vis vienkārša glāze ar ūdeni, bet gan vērtīgs kristāla priekšmets, kurš maksā tūkstošus un tas pildīts nevis ar vienkāršu ūdeni, bet gan mūžīgās jaunības ūdeni, kas uz planētas atrodams tikai vienā vienīgajā vietā. Pēc šādām domām mūsu nolūks ņemt glāzi un vienkārši izdzert ūdeni, saskaras ar daudziem šķēršļiem. Un visus tos būs pievilcis šis pats pievilkšanās likums.

5. Iekšējais konflikts

Iepriekšējais piemērs raksturoja to, ko sauc par iekšējo konfliktu. Vēl bez tā, ka vēlmes nesakrīt ar nolūku, konflikts var būt starp loģiku un intuīciju, apziņu un ķermeni, pagātni un nākotni. Pēdējie ir nekas cits kā vecāku priekšraksti un aizliegumi, kas nāk no pagātnes un liek šaubīties par mūsu mērķiem uz nākotni. Kad mēs pasaulē sūtam pretrunīgus signālus, rezultāts var būt neprognozējams, vai vispār nekāds, jo mūsos sēž mūsu protestējošā daļa, kas rada traucējumus.

Pamēģināsim savākt visu augstāk teikto vienkopus.

Sanāk tā, ka likt pievilkšanās likumam stradāt mūsu labā, nav nemaz tik vienkārši. ir rinda iemeslu, kā ārējo tā – iekšējo, kas rada nopietnus traucējumus šajā metafiziskajā domu materializācijas procesā.

Kā tam pretoties?

Ir tikai viena izeja. ja mēs vēlamies kontrolēt savas domas, mums palīdzēs mūsu apzinātā daļa, kurai ir vērts uzdot papildus kontrolējošās funkcijas. Konkrēti – pašam sev periodiski uzdot jautājumus, uz kuriem, protams, vajag saņemt arī atbildes. Tāpēc vēlreiz iziesim cauri augstāk minētajiem pieciem punktiem:

1. Nepatikšanas

  • Vai patiešām šīs nepatikšanas ir tik lielas, lai par tām tik briesmīgi uztrauktos?
  • No kā slikta mani pasargāja šis nepatīkamais notikums?
  • Vai nākamreiz es varēšu ieturēt pauzi un reaģēt nedaudz mierīgāk uz to?

2. Gaidas no sevis un citiem

  • Ko ,manuprāt, nopietnu parkāpa otrs ar savu uzvedību?
  • Vai es pats vienmēr ievēroju šo principu?
  • Kas vēl svarīgāks, izņemot šo, ir mūsu attiecībās?

3. Vide (Окружение)

  • Vai tajās šaubās, kuras vēlas man uzspiest citi cilvēki, ir kāds racionāls grauds?
  • No kā tādā veidā viņi cenšas mani pasargāt?
  • Kam citu cilvēku kritikā es varui piekrist un kam nav vērts piekrist?

4. Īslaicīga vēlme lēmuma vietā

  • Vai tiešām man vajadzīgs ir tas, ko es vēlos?
  • Kas briesmīgs notiks, ja es nesaņemšu to, ko vēlos?
  • Cik nozīmīga patiesībā ir mana vēlme?

5. Iekšējais konflikts

  • Kas manī pretojas tam, ka es iegūšu vēlamo?
  • Kāpēc es nedrīkstu iegūt vēlamo?
  • Kādus argumentus “par” es varu likt pretī katram iebildumam?

Autors: psihologs Dmitrijs Vostruhovs, cilvēks, kurš pats ar savu piemēru parādījis, kā strādā pievilkšanās likums. Pirms 15 gadiem sācis mainīt savu dzīves scenāriju, veiksmīgi apprecējis savu mīļoto sievieti, izveidojis ģimeni, atbrīvojies no ēšanas atkarības un “nometis” 30 liekos kg, atmetis smēķēšanu, alkohola lietošanu, aizgājis no nemīlētā darba un sācis nodarboties ar to, kas sirdij tuvs.

Tulkoja: Ginta FS

Došanas likums

10806259_10153011809617526_4464026269927511715_n

Šodien man ļoti aktuāls šķita otrais likums no Dīpaka Čopras grāmatas “Septiņi garīgie veiksmes likumi”. Un tas ir Došanas likums.

Visums darbojas, pateicoties dina­miskai apmaiņai… došana un gūšana ir divi dažādi Visuma enerģijas plūduma aspekti. Ja mūsos ir vēlme dot to, ko paši mek­lējam, caur mums nebeidz plūst Visuma dāsnums.

Šo vāro trauku tukšo tu arvien un nemitīgi piepildi ar jaunu dzīvību. Šo mazo niedres stabuli tu nesi kal­niem, lejām pāri un mūzām jaunas melodijas skandi­nāji… Tavas bezgala daudzās dāvanas nokļūst šais manās mazajās rokās. Paiet mūži, bet tu vēl arvien dod, un vēl arvien tām rodas vieta.
(Rabindranats Tagore)

Otrais garīgais veiksmes likums ir došanas likums. Šo likumu var saukt arī par do­šanas un gūšanas likumu, jo Visums darbojas, pateicoties dinamiskai apmaiņai. Nekas nestāv uz vietas. Tavs ķermenis ir nemitīgā kustībā, un tas nemitīgi mainās ar Visuma ķermeni, tavs prāts ir nemitīgā mijiedarbībā ar kosmosa prātu, tava enerģija ir kosmiskās enerģijas izpausme.

Dzīves plūdums nav nekas cits kā har­moniska visu esības valstības elementu un spēku mijiedarbība. Šī harmoniskā tavas dzī­ves elementu un spēku mijiedarbība izpaužas kā došanas likums. Tavs ķermenis, tavs prāts nepārtraukti un dinamiski apmainās ar Vi­sumu, tāpēc šīs enerģijas plūsmas nosprostošana līdzinās asinsrites nosprostošanai.

Ja asinsrite ir nosprostota, asinis sāk recēt un vei­dojas trombi. Lai tavā dzīvē nebeigtu riņķot bagātība un turība vai jebkas cits, ko tu vēlies, tev ir gan jādod, gan jāgūst.

Turība nozīmē bagātības plūdumu. Nauda simbolizē dzīves enerģiju, ar ko mēs apmai­nāmies un ko saņemam par kalpošanu Visu­mam. Naudu mēdz saukt arī par valūtu. Vārds “valūta” ir cēlies no itāļu vārda valūta, kas nozīmē “vērtība”.

Ja mēs neļaujam vērtībām vai naudai riņ­ķot, ja mēs turamies pie naudas un krājam to zeķē, būdama dzīves enerģija, tā vairs nenāks pie mums. Lai šī enerģija turpinātu plūst pie mums, mums jāļauj tai riņķot. Naudai, tāpat kā upei, ir jāļauj plūst, citādi tā sastāvas, sasmok un nosmacē pati savu dzīvības spēku. Tikai plūstot tā spēj būt dzīva un vesela.

Katrās attiecībās ir jādod un katrām attie­cībām ir jāgūst. Došana ir nesaraujami saistīta ar saņemšanu, un saņemšana — ar došanu. Tam, kas augstu kāpis, reiz jānolaižas, tam, kas izgājis, reiz jānāk atpakaļ. Došana ir tas pats, kas saņemšana, jo kā viens, tā otrs ir tikai dažādas Visuma enerģijas plūduma iz­pausmes. Un apturot vienu no plūsmām, tu izjauc lietu dabisko kārtību.

Katra sēkliņa slēpj sevī iespēju, ka no tās reiz var izaugt tūkstošiem mežu. Bet šai sēk­liņai jāļauj uzdīgt, tai jāievieto savu informā­ciju auglīgā augsnē. Dodot tās neredzamā enerģija plūst, līdz atrod materiālu izpausmi.

Jo vairāk tu dod, jo vairāk tu saņemsi, jo dodot tu ļausi savā dzīvē cirkulēt Visuma dāsnumam.

Patiesībā, viss, kam šajā dzīvē ir kāda vērtība, dodot tikai vairojas. To, kas dodot ne­vairojas, nav vērts nedz dot, nedz saņemt. Ja dodot tev liekas, ka tu kaut ko zaudē, tad šī velte nav dota no sirds un nevairos turību. Ja tu dod negribīgi, doto velti nepavada enerģija.

Būtisks ir nodoms, ar kuru kaut kas tiek dots vai saņemts. Velti vienmēr vajadzētu pa­vadīt vēlmei darīt laimīgu devēju un saņēmēju, jo laime ir dzīvību atbalstošs un dzīvību uztu­rošs spēks, tādēļ tā spēj vairot un palielināt. Ja tu dod no sirds un bez aprēķina, tas, ko tu sa­ņemsi pretī, būs tieši proporcionāls dotajam. Tādēļ ir jādod ar prieku, tavam prātam jābūt noskaņotam tā, lai pats došanas process tev sagādātu prieku. Tikai tādā gadījumā enerģija, kas pavada velti, vairojas neskaitāmas reizes.

Došanas likumu īstenot nepavisam nav grūti — ja tu gribi saņemt prieku, dāvā to citiem, ja gribi būt mīlēts, iemācies mīlēt ci­tus, ja tu vēlies, lai tevi ievērotu un novērtētu, iemācies pamanīt un novērtēt citus, ja tu gribi, lai tu dzīvotu pārticībā, palīdzi citiem tikt pie pārticības.

Visvieglākais veids, kā tikt pie tā, ko tu gribi, ir palīdzēt citiem sasniegt to, ko viņi vēlas sasniegt. Šis princips attiecas kā uz atsevišķiem cilvēkiem, tā uzņēmumiem, sa-biedrībām un tautām. Ja tu vēlies būt svētīts ar visu labo, ko dzīve var piedāvāt, iemācies klu­sām apveltīt citus ar šīm veltēm.

Cilvēkus var labvēlīgi ietekmēt pat tikai doma par došanu, doma par apveltīšanu vai pavisam vienkārša lūgsna. Un tas ir tikai tā­pēc, ka mūsu ķermenis savā ierobežotajā iz­pausmē ir informācijas un enerģijas krātuvīte lielajā enerģijas un informācijas Visumā. Mēs esam apziņas krātuvītes lielajā Visuma apziņā. Vārds “apziņa” ietver ne tikai enerģiju un in­formāciju vien — tas apzīmē enerģiju un infor­māciju, kas dzīvo kā doma. Tāpēc mēs esam arī mazas domu krātuves lielajā, domājošajā Visumā. Un domu varā ir pārveidot visu.

Dzīve ir mūžīga apziņas deja, kas izpaužas kā dinamiska gudrības impulsu apmaiņa starp mikrokosmu un makrokosmu, starp cilvēka ķermeni un Visuma ķermeni, starp cilvēka prātu un Visuma prātu.

Iemācies dot to, pēc kā tu pats tiecies, un tu spēsi ar izsmalcinātas, enerģiskas un vitālas kustības palīdzību atdzīvināt šīs dejas horeo­grāfiju jeb mūžīgo dzīvības pulsu.

Labākais veids, kā iedzīvināt došanas li­kumu ir uzsākt cirkulācijas procesu. Apņemies vienmēr, satiekot kādu cilvēku, dāvāt viņam kaut ko. Šai veltei nebūt nav jābūt materiālai vērtībai — tā var būt zieds, kompliments vai lūgšana. Patiesībā vislabākās dāvanas ir tieši nemateriālas veltes. Uzmanība, rūpes, pieķer­šanās, apbrīna un mīlestība ir viena no la­bākajām dāvanām, ko tu kādam vari pasniegt, un tās nemaksā pilnīgi neko.

Satiekot kādu, tu vari klusi pie sevis svētīt viņu, vēlot laimi, prieku un smieklus. Šī klusā dāvana ir ļoti spēcīga.

Kad es vēl biju bērns, man mācīja, ka nekad nedrīkst ieiet svešā mājā bez dāvanas, un tagad es mācu arī saviem bērniem, ka ne­kad nedrīkst iet ciemos ar tukšām rokām. Tu vari jautāt: “Kā gan lai dodu citiem, ja šobrīd man pašam nav tik daudz, cik vajadzētu?” Bet tu vari uzdāvināt ziedu. Tikai vienu vienīgu ziedu. Tu vari uzdāvināt kartīti, kurā izsaki savas jūtas pret cilvēku, kuram to raksti. Tu vari uzdāvināt komplimentu. Tu vari uzdāvi­nāt savu lūgšanu.

Pieņem lēmumu — lai ietu kur iedams, lai satiktu ko satikdams, tu vienmēr kaut ko uzdāvināsi. Un kamēr vien tu dosi, tu arī sa­ņemsi. Jo vairāk tu dosi, jo stiprāk ticēsi šī likuma brīnumainajam rezultātam. Un jo vairāk tu saņemsi, jo vairāk tu spēsi dot.

Mūsu patiesākā būtība ir dāsna un devīga, mēs esam turīgi, jo daba piepilda visas mūsu vajadzības un vēlmes. Mums nekā netrūkst, jo mūsu iespējas ir neierobežotas un bezgalīgas. Tev jāsaprot, ka turība tev ir iedzimta. Nav svarīgi, cik daudz vai maz naudas tev ir, jo visas bagātības avots slēpjas visu iespēju val­stībā — apziņā, kas zina, kā piepildīt katru vajadzību, kā dāvāt prieku, mīlestību, smiek­lus,

mieru, harmoniju un gudrību. Ja tu pir­mām kārtām tiecies pēc šīm lietām, vēloties tās nevis sev, bet citiem, viss pārējais pats pie tevis atnāks.

DOŠANAS LIKUMA ĪSTENOŠANA

Es īstenošu došanas likumu, apņemoties, ka:

  1. Lai es ietu kur iedams, lai satiktu ko sa-tikdams, man vienmēr līdzi būs kāda dāvana. Dāvana var būt gan labs vārds, gan zieds, gan mana lūgšana. Šodien es katram, ko satikšu, kaut ko uzdāvināšu, un tā darot, es ļaušu savā un citu dzīvēs riņķot priekam, bagātībai un turībai.
  2. Šodien es ar pateicību pieņemšu visas vel­tes, ko dzīve man var sniegt. Es ar pateicību pieņemšu dabas dāvātās veltes — saules gaismu, putnu dziesmas, pirmo pavasara lietu vai pirmo sniegu. Es būšu gatavs pieņemt arī citu dāva­nas, vienalga vai tā būtu kāda materiāla vērtība, nauda, labs vārds vai lūgšana.
  3. Es apņemšos ļaut bagātībai riņķot ma­nā dzīvē, dodot un saņemot visvērtīgākās no dzī­ves dāvanām — rūpes, pieķeršanos, apbrīnu un mīlestību. Ikreiz, kad kādu satikšu, es klusi pie sevis vēlēšu šim cilvēkam laimi, prieku un smieklus.

Dīpaks Čopra “Septiņi garīgie veiksmes likumi”

Tulkoja: Ilze Dika