Spainis ar krabjiem

Droši vien esi dzirdējis stāstu par spaini ar krabjiem…
Patiesībā šis stāsts ir par to, ka daudzi cilvēki apzināti vai neapzināti neiecietīgi izturas pret citu cilvēku centieniem un vēlmēm veikt izmaiņas savā dzīvē, tās izmaiņas, uz kurām viņi paši vai nu nav spējīgi, vai arī neatrod spēku un vēlmi tās pārvērst realitātē.
Viņiem daudz vienkāršak ir maksimāli iegudīt savus spēkus citu noniecināšanā, izgudrot šķietami saprātīgus pretargumentus, paust pasīvu vai aktīvu agresiju, dažkārt pat atklātu naidu un izsmiet tos, kuri dara.
Ar to arī viņi nodarbojas: atklāti un slepeni.

Ikvienā diskusijā nav grūti pamanīt šos spilgtos krabjucilvēkus: kuri nenogurstoši atskaņo neticības pilnu tāda cilvēka pozīciju, kurš nevienam un nekam netic, un iespējamas lietas pārvērš neiespējamās.
Tik ļoti neiespējamās, ka labāk pat nesākt darīt.
Pēdējais tiem ir pats svarīgakais. Tāpēc, ka tie nespēj nepiekasīties un mierīgi izturēties pret to, kurš kaut ko dara.
Viņi jūtas trauksmaini, nemierīgi, tas ļoti iedragā viņu pašapziņu, jo negribas taču domāt, ka pašam nesanāk, bet citiem – sanāk.

Ja uzmanīgi ieklausīsies, ātri ievērosi, ka viņi nekad nerunā tikai par sevi: viņu runās nemainīgi figurē vispārināti formulējumi  par to, ka “visi” grib – negrib, var – nevar, zin – nezin.

Viņus “visi” krāpj, ” visi” nodod, “visi” nevar izveidot normālas partnerattiecības, “visi” audzina bērnus ar siksnu, “visi” māna, “visi” zog, “visi” cieš, “visi” pamet, “viss” ir tik ļoti, ka atliek vien kaisīt pelnus uz galvas un nokaunēties par savām apzinātajām vēlmēm izdarīt kaut ko savā labā.

Ar viņiem nav jēgas strīdēties, jo viņi strīdas pēc “baložu” rokasgrāmatas, kuras nosaukums ir ” Kā uzvarēt strīdā pirmajam, aplejot otru ar mēsliem”…

Te nu viss ir skaidrs.

Atliek vien izvēlēties, kurp doties: spainī vai ārā no tā.

Mani mīļie, par krabjiem jau nekļūst vienkārši tāpat….

Viss augstāk rakstītais nav par “sliktajiem” cilvēkiem. Tas ir par to, kā parastu cilvēku pārvērš bailes, neizglītotība, šaurs skats uz lietām, zems pašvērtējums, nevēlēšanās patstāvīgi domāt, pasivitāte un iestigšana šķietamās bezizejas purvā

Un izvairīties no tāda likteņa nozīmē beidzot izrāpties no šī spaiņa, notraust no saviem pleciem svešas spīles un atbrīvoties no tiem, kuriem tu esi vajadzīgs tikai kā izdevīga biomasa, kas der savas maziskās filosofijas “nekārpīties” nostiprināšanai.

Kārpīties!

Un darīt to ne tāpēc, lai kādam kaut ko pierādītu, bet tāpēc, lai saņemtu no dzīves citādāku rezultātu par to, ka esi tajā piedalījies…

Sēdēt spainī kopā ar citiem krabjiem, nozīmē atteikties no dalības, atteikties no atbildības, atteikties no pieaugšanas.

Izrāpties no spaiņa nenozīmē saņemt laimes, veiksmes garantiju vai iespēju nodrošināties pret kļūdām… taču tas nozīmē, ka tev ir tiesības dzīvot savu dzīvi, iegūt savu pieredzi un savu attīstību.

Tiesības būt cilvēkam, nevis blāvam krabim, kurš trīs minūšu laikā ievilks sev līdzi spainī ikvienu, kurš šaubās…

Nešaubies – ievilks.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

*****************************************************

Kāda ir “spainis ar krabjiem” teorijas būtība

Noteikti ikviens saskāries ar situācijām, kas līdzīgas iepriekš aprakstītajām: tu dalies savos plānos, bet atbalsta vietā saņem negatīvu nostāju, tiek noniecināti gan tavi plāni, gan tu pats. Tāda izturēšanās tiek dēvēta par krabju mentalitāti. Tā nozīmē savtīgu cilvēku vēlmi neļaut citam sasniegt to, kas nav gaidāms no viņiem pašiem vai neiederas viņu pasaules ainā. Šķiet, kāds sakars ar to vēžveidīgajiem? Iemesls ir viņu uzvedības īpatnības, kurām pievērsa uzmanību psihologs un arī kaislīgs makšķernieks Džons Rojeks.

Viņš pamanīja, ka spainī ar lomu notiek īsta drāma: viens no krabjiem mēģināja izkļūt, bet viņa nelaimes biedri neļāva to izdarīt, un vilka viņu atpakaļ. Vienatnē vēžveidīgais salīdzinoši mierīgi izkļūtu no spaiņa, bet sugas brāļu klātbūtnē nolemts bojāejai. Izrādījās, ka līdzīgs uzvedības modelis raksturīgs arī cilvēkiem.

Pievērsiet uzmanību, ka spaiņa ar krabjiem teorija neietver konstruktīvu kritiku vai noderīgus padomus. Citiem vārdiem sakot, ne jau visi negatīvie vārdi par tavu ieceri jāuztver kā krabju mentalitātes izpausme – dažreiz negatīvās atsauksmes ir noderīgākas nekā pozitīvās. Krabju teorija apraksta noniecināšanu, nekonstruktīvu kritiku, nepamatotu negatīvismu.

Krabja mentalitātes iemesli

Patiesībā krabji nemēģina otru noraut lejā ļaunu nodomu vadīti, arī viņi vēlas izkļūt no spaiņa, taču šim nolūkam izmanto vienkāršāko ceļu – mēģina kārpīties uz augšu pa to sugas brāli, kurš jau ticis augstāk (bet rezultātā visi slīd lejā). Ar cilvēkiem ir sarežģītāk – viņu gadījumā šādas mentalitātes izpausme var būt gan apzināta, gan nē. Arī iemesli ir dažādi.

1. Egoisms

Ja tavi plāni nav otram cilvēkam izdevīgi, viņš var sākt aizstāvēt savas ērtības un ar tevi manipulēt. Cilvēki ar nopietniem garīgās attīstības traucējumiem, tostarp perversi narcisi un sociopāti, bieži rīkojas šādā veidā.

2. Slinkums un bailes no pārmaiņām

Aiz mēģinājuma atturēt tevi no plānu īstenošanas var maskēties oponenta nevēlēšanās atstāt savu komforta zonu un sagraut pazīstamo pasaules ainu. Ja cilvēks ieraudzīs, ka esi sasniedzis vairāk nekā viņš, viņam būs jāatzīst, ka līdzīgi sasniegumi ir iespējami. Daudzi izmanto dažādus attaisnojumus, piemēram, “Tas ir bezjēdzīgi, jo tas ir neiespējami” (“Man neizdosies gūt panākumus nevis tāpēc, ka es neko nedaru, bet gan tāpēc, ka visi apkārtējie apstākļi ir pret mani”) un pat nemēģina sākt.

Tavs piemērs parādīs, ka līdzīgas atrunas nedarbojas un arī viņš spētu sasniegt augstāku līmeni (citiem vārdiem sakot, arī viņam jāpieliek pūles, lai izkļūtu no spaiņa ar krabjiem). Bet diskomforts, izejot no komforta zonas, ir pārāk spēcīgs, un šādi cilvēki nevēlas paplašināt savas domāšanas robežas.

3. Skaudība

Citu panākumi izraisa skaudību. Lai nesniegtu sev iemeslu apskaust, cilvēki attur citus no potenciāli veiksmīgiem centieniem, vadoties pēc principa: “Ja es to nevaru izdarīt, tad arī tu nevari.”

4. Bailes no vientulības

Šādu rīcību var diktēt bailes palikt vienatnē otrā barikāžu pusē. Cilvēkam ar līdzīgām problēmām vajadzētu uzlabot pašapziņu un pašnovērtējumu.

5. Kompleksi, nepārliecinātība par sevi

Cilvēkam var piemist uzmācīga nepieciešamība sacensties ar kādu (kaimiņu, kolēģi, paziņu) un pastāvīgi pierādīt vērtību/inteliģenci/panākumus. Tādiem cilvēkiem būs ļoti grūti panākt tevi, ja dari to, kas, viņuprāt, ir “neiespējami”. Tāpēc ir vieglāk tevi vispār atturēt no plāna.

Ir svarīgi pretoties cilvēkiem, kas mēģina ievilkt atpakaļ krabju spainī, pretējā gadījumā vēlāk nožēlosi, ka neīstenoji savu plānu.

Kā atpazīt krabju domāšanu sevī?

Krabju izturēšanās ir neapzināta – bieži vien mēs vienkārši neapzināmies, ka rīkojamies tieši tā. Iedomājies, ka darbā tev ir ikdienas rituāls – došanās uz smēķētavu kopā ar kolēģi. Tev patīk šie pārtraukumi, jo var atpūsties no ikdienas uzdevumiem un papļāpāt. Pēkšņi kolēģis paziņo, ka atmet smēķēšanu.

Ko tu jutīsi – patiesu prieku par draugu vai vientulības sajūtu, jo tagad nāksies smēķēt vienatnē? Vai sāksi pārliecināt draugu, ka pēc tik daudziem smēķēšanas gadiem viņš nespēs atmest? Vai mēģināsi pavedināt ar dārgas markas cigareti? Vai arī no sirds novēlēsi viņam panākumus?

Krabju domāšana var izpausties dažādos veidos, un ir svarīgi ne tikai spēt tai pretoties, bet arī iznīdēt to sevī.

Kā labot situāciju?

Jāsaprot un jāpieņem, ka ir nepareizi atņemt citam iespēju realizēt savus plānus un sasniegt mērķus tikai tāpēc, ka tev tas sagādās diskomfortu. Kam tu dod priekšroku: savām neērtībām vai tuva cilvēka laimei? Neļauj skarbiem izteicieniem sabojāt jūsu attiecības. Labāk priecājies par draugu, atbalsti viņu.

Jāpaanalizē arī sava uzvedība. Ļoti svarīgi saprast, kas tieši izraisīja tavu negatīvo reakciju: bailes no vientulības, bailes no pārmaiņām vai citas personīgās problēmas un īpašības. Ja tās uztrauc, rada diskomfortu, loģiskāk būtu cīnīties ar tām, nevis ar citu cilvēku iespējamiem panākumiem.

Kā nepakļauties cilvēkam ar krabja mentalitāti?

Uzvedības stratēģija atkarīga no tā, cik svarīgs tev ir oponents un kāpēc viņš mēģina novirzīt tevi no mērķa. Vispirms mēģini saprast, kas motivē šo cilvēku, un pārdomā turpmāko mijiedarbības stratēģiju.

Ja tā ir toksiska, skaudīga personība, vienkāršāk būs distancēties vai vismaz nedalīties ar personīgu informāciju. Ja runājam par patiešām tuvu cilvēku, ar kuru nevēlētos zaudēt kontaktu un sabojāt attiecības, jāizmanto cita taktika.

Atceries: tavu ieceru noraidīšana nenozīmē, ka cilvēks nevēlē tev laimi un panākumus. Varbūt viņu pārņēmušas dziļas pretrunīgas emocijas, kas saistītas ar viņa paša kompleksiem un ilgstošām problēmām, un tāpēc viņš patiesi tic, ka tu taisies velti tērēt laiku. Izmēģini šādus paņēmienus un padomus:

1. Atbrīvojies no vēlmes izpatikt visiem
Tu nekad nevarēsi izpatikt visiem, lai kā tev to gribētos. Padomā, kāpēc to mēģini darīt – vai baidies palikt viens, baidies, ka par tevi domās sliktu un aprunās, vai nevēlies konfliktus?

2. Uzlabo pašnovērtējumu
Par sevi pārliecinātiem cilvēkiem ir vieglāk pretoties manipulācijām.

3. Pulcē ap sevi pozitīvi noskaņotus cilvēkus

4. Distancējies no toksiskiem cilvēkiem un enerģijas vampīriem

5. Nepadodies manipulācijām ar vainas sajūtu
Nesoļo to cilvēku pavadā, kuri mēģina likt justies vainīgam par viņu cerību nepiepildīšanu. Ja tie ir draugi vai ģimenes locekļi, un nevari pārtraukt ar viņiem komunicēt, izturies saprotoši.

Vari mēģināt iedvesmot kopīgiem sasniegumiem. Lai to izdarītu, vairāk runā par savām emocijām: mēģini pateikt, cik svarīgs un interesants ir tavs plāns. Iesaisti viņus procesā. Piemēram, ja gatavojies mācīties otru valodu, parādi, cik daudz iespēju tā paver. Varbūt arī viņi sagribēs apgūt svešvalodu un ceļot pa pasauli.

6. Iemācies pateikt nē
Dažās situācijās ir svarīgi aizstāvēt savu viedokli un nepiekrist sarunu partnerim. Ja pastāv iespēja, ka vari viņu pārliecināt, izmēģini, ja nē – saki “nē” un slēdz tēmu.

Krabju mentalitāte ir universāla parādība, vienā vai otrā mērā tā raksturīga daudziem. Šāda tuvredzīga domāšana var izpausties gan nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošu cilvēku, gan sabiedrības augšējo slāņu vidū. Svarīgi spēt atpazīt krabju domāšanu gan sevī, gan citos, saprast tās rašanās iemeslus un savlaicīgi to iznīdēt.

Tēmu aplūkoja lapas experimental-psychic.ru speciālisti.
Avots: https://epadomi.lv/

Tu nevari būt apzināts un nelaimīgs vienlaicīgi

Atlaid pretestību – to ir vieglāk pateikt, kā izdarīt. Es vēl joprojām ne īpaši skaidri saprotu, kā ir jāatlaiž. Ja tu saki, caur piekāpšanos, tad man rodas jautājums: “Kā?”

Sāc ar to, ka atzīsti, ka pretestība ir. Esi tajā, kā tikko tā rodas. Vēro, kā tavs prāts to rada, kā tas piekabina birkas tai situācijai, kas radusies, tev pašam, citiem cilvekiem. Paskaties, ar ko aizņemta ir tava domāšana. Sajūti šīs emocijas enerģiju. Vēro pretestību un tu pats ieraudzīsi, ka tā nekalpo nekādam mērķim.

Fokusē visu savu uzmanību mirklim šeit un tagad, tu padari neapzināto pretestību apzinātu, un te nu tai ir beigas. Tu nevari būt apzināts un nelaimīgs vienlaicīgi, būt apzināts un vienlaicīgi būt negatīvā noskaņojumā

Negatīvisms, neapmierinātības sajūta un jebkuras formas ciešanu klātesamība nozīmē tikai to, ka pretestība ir klātesoša, bet tā vienmēr ir neapzināta. 

Ekharts Tolle
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nepieķerties domai

Domas vienkārši rodas. Tās atnāk ne no kurienes un aiziet nekurienē, līdzīgi debesīs skrienošiem mākoņiem. Tās atnāk lai aizietu, nevis paliktu.

Doma ir nekaitīga līdz brīdim, kamēr mēs tai neticam. Ne jau pašas domas rada ciešanas, bet gan mūsu pieķeršanās tām. Pieķeršanās domai nozīmē beznosacījumu ticību tam, ka tā ir patiesa. Pati ticība ir doma, kurai esam pieķērušies, kā likums, daudzu gadu garumā. Vairums cilvēku domā, ka viņi ir tieši tie, par ko sevi savās domās uzskata.
Reiz es pamanīju, ka ne jau es elpoju – caur mani elpo. Sev par brīnumu es pamanīju arī to, ka ne jau es domāju – ka patiesībā caur mani domā un, ka manās domās nebija nekā mana.

Vai tev ir gadījies no rīta pamosties un pateikt sev: “Es labāk šodien nedomāšu”? Par vēlu: tu jau domā! Domas vienkārši rodas. Tās atnāk ne no kurienes un aiziet nekurienē, līdzīgi debesīs skrienošiem mākoņiem. Tās atnāk lai aizietu, nevis paliktu. Tās nenodara neko ļaunu, ja tikai mēs tām nepieķeramies. Neviens nav spējīgs tās kontrolēt, kaut gan daudzi cilvēki var izstāstīt par to, kā viņi to dara.

Es neatlaižu savas domas, es tās sagaidu ar sapratni. Un tad tās atlaiž mani. 

Domas ir līdzīgas vieglam vējiņam, vai koku lapām, vai krītošām lietus lāsēm. Tās rodas tādā pat veidā, un mēs varam ar tām iedraudzēties izpētot tās. Vai tu strīdēsies ar lietus lāsēm? Tajās nav nekā personīga tāpat kā domās. Ja reiz tu slimīgu ideju sagaidīsi ar sapratni, tad nākamo reizi tās parādīšanās tev var šķist interesanta. Tas, kas agrāk šķita murgs, tagad vienkārši ir interesanti. Nākamo reizi uzradusies, tā tev var šķist pat smieklīga. Bet vēl nākamajā reizē tu to vienkārši nepamanīsi.

Te nu arī ir mīlestības spēks pret to, kas ir.

© Bairone Keitija “Mīlēt to, kas ir” 
Foto: Tessa K
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Pati augstākā kārtība

Kādā dzīves posmā vairums cilvēku sāk apzināties, ka ir ne tikai piedzimšana, augšana, laba veselība, prieki un uzvaras, bet arī zaudējumi, neveiksmes, slimības, vecums, sabrukšana, sāpes un nāve.

Parasti viņi to apzīmē kā “labs” un “slikts”, kārtība un nekārtība.
Arī dzīves “jēgu” cilvēki parasti asociē ar to, ko sauc par “labu”, taču šo labo parasti apdraud iznīcība, sakāve, sabrukšana; tam draud jēgas zudums un “sliktais”.
Tad jebkuri paskaidrojumi un attaisnojumi izrādās nepieņemami un dzīve zaudē jēgu.
Vienalga nekārtība agri vai vēlu, gaidi to vai negaidi ielauzīsies jebkura cilvēka dzīvē, neatkarīgi no tā, cik viņam ir apdrošināšanas polišu. Jo viņš var pēkšņi nonākt gan zaudējuma gan negadījuma, slimības, spēju zuduma, vecuma vai nāves varā.
Tomēr nesakārtotības ienākšanas cilvēka dzīvē un līdz ar to arī reiz ar prāta palīdzību atrastās jēgas zudums, var pavērt durvis uz daudz augstāku kārtību.
“Jo pasaules gudrība ir neprāts Dieva priekšā” teikts Bībelē.

Kas tad ir šī pasaules gudrība? Domu kustība un nozīme, kuru nosaka tikai domāšana.

Domāšana šķiro situācijas vai notikumus un padara tos izolētus. Tā nosauc tos par labiem vai sliktiem, tā, it kā tie varētu eksistēt paši par sevi.

Ja tu pārāk paļaujies uz savu domāšanu, tava realitate kļūst fragmentāra. Šī fragmentācija ir ilūzija, kas šķiet pat ļoti reāla, kamēr tu atrodies tās slazdos. Un tomēr, Visums ir neredzami vienots vesels, kur viss ir saistīts un nav nekā izolēta.

© Ekharts Tolle
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tikumi

balanss1

Mēs neprotam domāt. Mēs domājam vai nu labā vai ļaunā, labā vai kreisā kategorijās.

Tas, ka mūsu radinieki var mums būt liela svētība un vienlaicīgi būt liela bīstamība mūsu dvēselēm, to ir grūti saprast. Sociālisms mums lika aizmirst, kā tas ir domāt dialektiski. Taču ikviena reliģija, apvienojot cilvēciskās un Dievišķās intereses, palīdz mums domāt dialektiski. Un viens no tādiem lieliskiem domātājiem bija Jēzus Kristus.

Bet vēl līdz viņam jūdaismā un indiešu filosofijā bija lieliski harmoniskas domāšanas piemēri.
Pirms dažiem gadiem es biju pārsteigts, uzzinot, ka eksistē jēdziens “pāra tikumi”.

Tikums nevar eksistēt viens, pats par sevi. To līdzsvaro savs pretmets. Dāsns clvēks var kļūt par izšķērdētāju. Tāpēc:

💜 dāsnumu balansē ar ekonomiskumu.
💜 drosmi balansē ar piesardzību.
💜 mīlestību ar atsvešināšanos.
💜 labsirdību ar stingrību.
💜 sabiedriskumu ar distancēšanos. utt.

Sergejs Lazarevs “Karmas diagnostika” 10. grāmata
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sinhronitāte

sinhronitāte keho

Ir vērts saprast, ka zemapziņa tev vienmēr dos to, ko tu vēlies, un katru dienu savā prātā iedomājies, kā tavā dzīvē sāksies priecīgas pārmaiņas. Tavs varenais iekšējais “partneris” tevi savedīs ar cilvēkiem un apstākļiem, kas nepieciešami tavu vēlmju realizācijai. “Tūkstošiem neredzamu roku” (kā to sauc Džozefs Kempbels), nāks tev palīgā.
Nezinātājam var šķist, ka sinhronitāte ir kādas sakritības vai veiksmes rezultāts, bet patiesībā tai nav nekāda sakara ne ar vienu, ne otru. Tā ir dabisko likumu funkcionēšanas sekas, kas sāk darboties tavu domu iespaidā.
Paskaidrošu šo principu.

Materiālā realitāte sastāv no enerģijas daļiņām. Mēs dzīvojam gigantiskā enerģētiskajā zirnekļu tīklā. Kad tu savā zemapziņā sāc kultivēt veiksmes uzstādījumus, tas rada rezonansi visā enerģētiskajā tīklā. Zemapziņa nepārtraukti uztver šīs enerģijas svārstības un tās savukārt pievelk tev cilvēkus, apstākļus, kas vajadzīgi, lai tu varētu realizēt savus mērķus.
Jāpiemetina, ka tieši tādā pat veidā zemapziņa var pievilkt gluži pretējo – neveiksmi, ja tavā prātā pārsvarā ir negatīvas domas. Zemapziņa neatšķir un nevērtē, tikai strādā ar vēlmēm, bailēm, cerībām, kas ir tavās smadzenēs.
Paldies Dievam, ka cilvēki sāk orientēties materiālās pasaules likumos, kam pakļautas cilvēka smadzenes. Vēl tikai pirms dažiem gadiem šķita neiespējama ideja par to, ka mēs varam pievilkt un radīt realitāti ar savu domu palīdzību, taču šodien  viss ir mainījies, un cilvēki lielākoties saprot, kā notiek šis process.
Būdami enerģijas sakopojumi, mūsu domas (vairākkārtīgi atkātojošies tēli, pārliecības, vizualizācija, uzskati un vēlmes) ietekmē realitāti. Ja dziļāk par to padomāsi, sapratīsi, ka savādāk nemaz nevar būt, ka viss šajā pasaulē ir savstarpēji saistīts.
Es vēlreiz vēlos atkārtot šo ārkārtīgi svarīgo domu: kad tu domās sevi asociē ar kaut ko pozitīvu, kaut ko labu, ko vēlies panākt realitātē, tava zemapziņa reaģē atbilstoši tam.
Tavs ierastais domāšanas veids un valdošie mentālie tēli ap tevi rada realitāti, veidojot tavu unikālo likteni. Kādas domas, tāds liktenis.
Džons Keho
Tulkoja: Ginta Filia Solis

“Nerakstīts” nenozīmē “Neesošs”

image-byallan-davey

Mēs ikdienā ievērojam likumus, kurus sarakstījuši cilvēki – kāds ir bijis nodoms, mēs nezinām. Taču ir nekur nerakstīti likumi, kuru ievērošana ir daudz svarīgāka par to, vai būsiet likumpaklausīgs cilvēks.

PIEVILKŠANĀS LIKUMS

Cilvēks pievelk to, ko viņš mīl, no kā baidās vai pastāvīgi gaida t.i. visu, kas atrodas viņa apziņas fokusā. Dzīve mums dod to, ko mēs gaidām no tās, nevis to, ko gribam.

PRETPOLU LIKUMS

Dzīve nav iedomājama bez pretstatiem. Tajā ir vieta gan dzimšanai un nāvei, gan mīlestībai un naidam, draudzībai un konkurencei, tajā ir tikšanās un šķiršanās, prieks un bēdas, zaudējumi un ieguvumi. Arī pats cilvēks ir pretrunīgs: no vienas puses tiecas pēc stabilitātes, no otras savā neapmierinātībā skubina dzīvi ātrāk ritēt uz priekšu. Šajā pretrunu pasaulē cilvēks cenšas atrast vienotību ar sevi, citiem cilvēkiem un pašu dzīvi. Visam ir sākums un beigas – tas ir dzīves ritenis. Dažkārt, lai kaut ko saprastu, tas jāzaudē. Viens pretpols nevar eksistēt bez otra – lai būtu diena, ir jābūt naktij.

SAMAKSAS LIKUMS

Par visu šajā dzīvē IR jāmaksā: par darbību un bezdarbību. Kas sanāks dārgāk? Bieži atbilde būs acīmredzama tikai dzīves beigās – uz pirmsnāves sliekšņa – dārgāk jāmaksā par bezdarbību. Vairīšanās no neveiksmēm nedara cilvēku laimīgu. “Manā dzīvē bija daudz neveiksmju, vairums no kurām tā arī nenotika” – veca vīra vārdi dēliem pirms nāves.

LĪDZĪBU LIKUMS

Līdzīgs pievelk līdzīgu. Mūsu dzīvē nav nejaušu garāmgājēju. Mēs pievelkam tieši tos cilvēkus, kurus nevis vēlamies pievilkt, bet tos, kuri ir līdzīgi mums. Pazūd tie, kuri sūtīti mums mūsu pieredzei, paliek tie, kurus sūta mums liktenis.

DOMĀŠANAS LIKUMS

Nevajag savu neveiksmju un nelaimju cēloni meklēt kaut kur ārpusē – skats jāvērš uz iekšu – sevī. Mūsu ārējā – redzamā dzīve ir mūsu domu rezultāts.

HARMONIJAS LIKUMS

Cilvēks meklē harmoniju visur: sevī, pasaulē. Sasniegt harmoniju ar pasauli var tikai tad, kad esi harmonijā ar sevi. Laba attieksme pret sevi, mīlestība pret sevi, sevis pieņemšana ir harmonijas ar pasauli, cilvēkiem un savu dvēseli pamats. Harmonija nenozīmē grūtību un konfliktu neesamību, jo tās parasti ir personības izaugsmes stimuls. Harmonija starp Saprātu, Sajūtām un Darbībām – varbūt tā arī IR Laime?

BUMERANGA LIKUMS

Tas vēsta: viss, ko sūti Visumā – atgriežas. Darbi, vārdi, domas, labie, sliktie….viss atgriežas pie tā, kurš tos sūtījis. Bībelē teikts: “Pie tā es teikšu: kas skopi sēj, tas skopi pļaus; bet kas dāsni sēs, tas dāsni arī pļaus”

SVIRAS LIKUMS.

Kad cilvēks kaut ko vēlas, bet tas nav sasniedzams, ir jāizdomā cita interese, līdzvērtīga pirmajai. Ja izvēlētais ceļš netuvina mērķim, jānomaina ceļš.

LŪGUMA LIKUMS

Ja neko no dzīves neprasi, neko arī nesaņemsi. Ja mēs prasām sazin ko un paši nezinām ko, tad arī saņemam “nezin ko”. Mūsu lūgums pievelk atbilstošo realitāti. Ja dotajā mirklī mūsu lūguma izpildīšana varētu mums kaitēt, tas neizpildās. Agri vai vēlu mūsu lūgumi tiek izpildīti. Ja tas izpildās “nelaikā”, mēs sakam: “Pateicos, vairs nevajag!” Tātad dzīve māca mūs vēlēties un prasīt to, kas nestu labumu.

LIKUMSAKARĪBU LIKUMS

Dzīvē bieži notiek lietas, kuras nav atkarīgas no mums. Vienreiz notikušu notikumu var izskatīt kā sagadīšanos, divreiz notikušu – kā sakritību, trīsreiz notikušu – kā likumsakarību. Viss, kam jānotiek, notiks, lai kā mēs censtos no tā izvairīties. Viss, kam nav jānotiek, nenotiks. Lai kā Jums to gribētos.

PĀRMAIŅU LIKUMS

Gribi savā dzīvē pārmaiņas, ņem visu varu pār apstākļiem savās rokās. Nevar izmainīt savu dzīvi, nemainoties pašam. Tieši savas pasivitātes dēļ, cilvēki bieži palaiž garām reālas iespējas, ko liktenis noliek priekšā kā saldo ēdienu. Kas Jūsu dzīvē nosaka prioritātes – Jūs pats vai kāds cits?
Varbūt tās nosaka pati dzīve un Jūs peldat pa straumi?
Kļūstiet par savas dzīves un likteņa saimnieku. ja nekur nedosieties, nekur arī nenokļūsiet!

Avots: © Nancy Fouts
Foto: Allan Davey
Tulkoja: Ginta FS