Katra diena ir pirmā tavā dzīvē

Katra diena ir pirmā tavā dzīvē. Dzīvo šo dienu tā, it kā šodien būtu no jauna piedzimis. Tev ir tavs personīgais uzdevums. Ja uz mirkli atvērsi acis – šeit un tagad un vienmēr kustībā, – tu ieraudzīsi, ka tajā viss ir pietiekami. Šodiena ir pilnīga un pabeigta pati par sevi.

Katrs mirklis ir pirmais tavā dzīvē, katrs mirklis ir pēdējais tavā dzīvē. Īstenība mainās katru mirkli un tajā pat laikā tā ir mūžīgā dzīve.

Tev ir tikai šis elpas vilciens. Izelpojot tev svarīgai jābūt tikai šai izelpai. Ieelpas brīdī ieelpai jābūt pēdējai tavā dzīvē. Parasti mēs kļūdāmies, kad domājam, ka tur jābūt vēl kaut kam: mums šķiet, ka mums jāspēlē “tēva” loma saviem bērniem un “vectēva” loma saviem mazbērniem. Taču tajā pat laikā viss pastāv tikai sev – mazdēls ka mazdēls, vectēvs ka vectēvs, dēls kā dēls. Tāpat kā izelpa – tā ir pilnīga izelpa, un ieelpa – tā ir tikai šī viena ieelpa. Atslābsti!

Tikai tad, ja kaut kas eksistē pilnībā priekš sevis paša, atsevišķs un caurspīdīgs, tad tas vienlaicīgi ir arī vienots vesels ar visu Visumu.

Mācīties nozīmē meklēt ceļu – un tas nozīmē meklēt pašam sevi.

Vai eksistē ceļš neatkarīgs no tavas dzīves? Iet pa ceļu nenozīmē neko citu, kā noskaidrot jautājumu, par ko vispār runa šajā dzīvē.

Mēs vienmēr esam neapmierināti, pat paši ar sevi un tāpēc pastāvīgi cenšamies kļūt citi. Taču tas ir tas punkts, kurā sākas ilūzijas. Tu neesi neviens cits, kā tas, kurš šajā pat brīdī neapmierināts ar sevi dzīvo šo dzīvi. Neviens cits nevarētu būt tavā vietā. Un viss, ko tu šajā brīdī domā, gribi un dari – esi tu pats, neaizvietojams, tāds, kāds esi – un tas nozīmē, ka nav nekāda “patiesā Es” izņemot to “neapmierināto Es” šeit un tagad.

Tu brīnies, kāpēc cilvēks tev pretī skatās ar tik niknu skatienu? Varbūt tāpēc, ka tu pats dusmojies uz viņu – bet viņš vienkārši skatās atpakaļ ar tādām pašām dusmīgām acīm. Ko tu jūti pret citiem, tas atspoguļojas viņu attieksmē pret tevi.

“Putns dzied, zieds smejas – paši par sevi, gluži dabiski”. Un viņiem pat prātā neienāk doma: “Es tūliņ ar savu dziesmu atstāšu iespaidu uz Savaki”. Vai arī: “Vai esi akls? Vai tad tu neredzi, cik skaisti es te ziedu?”. Putns vienkārši dzied, zieds vienkārši zied – un tādā veidā viņi realizē paši sevi kā pašus sevi ar savu pašu palīdzību.

Dzīvē nav ne laimes, ne nelaimes. Viss atkarīgs no tava personīgā viedokļa: ir cilvēki, kuri pat vislielākajā laimē vēl joprojām cīnās ar savām ciešanām.

Dzīve ir sapnis, kuru tu radi ar savām koncepcijām. Ja tu saki, ka tev patīk dzīve, tad dzīve tev patīk. Ja tu saki, ka tev tā ir apnikusi, tātad tev tā apnīk.

Lai kas ar tevi notiktu: ja tu to mērīsi ar bezgalības lineālu, tu redzēsi, ka tajā nav nekā īpaša. Tāpat arī, ja tev kāds kaut ko uzdāvinās: tu no prieka lēksi līdz griestiem, taču patiesībā tajā nav nekā īpaša.

Daudzas lietas šajā dzīvē ir vienkārši prāta produkti: jēdzieni, kuriem mēs esam uzvilkuši apģērbu. Mums jāatgriežas pašiem pie sevis, jāatmostas pašiem pret sevi, un jāierauga pasaule tāda, kāda tā ir, absolūti kaila, bez mūsu fantāzijām. Viss, ko esam iemacījušies, viss, ko esam sagrābstījušies, viss mums ir jāaizmirst. Savādāk mēs visu laiku ļaujam sevi vest šīm uzkrātajām zināšanām, ko esam ieguvuši skolās un ieraudzījuši televīzijā.

Tikai prāta punduri aizraujas ar to, kas rakstīts grāmatās. Tev jaiemācās atšķirt patiesība no savām fantāzijām. Kad tu lasi, lasi pats sevi, radi pats sevi. Tu tikai tad esi tu pats, kad atstāj aiz muguras visas teorijas.

Ir ļoti svarīgi, lai tu saprastu cilvēkus. Un, ja tu vēlies kaut ko kaut kam paskaidrot, tev ir vajadzīga ļoti laba intuīcija: tikai tad, ja tu sapratīsi sava sarunu biedra redzes punktu, no kura tas skatās uz lietām, tu varēsi viņam paskaidrot visu tā, lai viņš tevi saprastu.

Ja tu kādu lamā, tu nedrīksti būt naidīgs savā sirdī. Tev vienmēr jābūt pietiekami lielam plašumam, lai nākamajā brīdī atkal varētu iesmieties. Vienmēr, kad es uz kādu kliedzu, tad savā sirdī smejos.

Ja saule spīd, ļauj tai spīdēt; ja sniegs snieg, ļauj lai tas snieg. Tev jāvēro visa telpa kopumā nevis tikai tavs personīgais izgriezums no tās. Taču cilvēki dod priekšroku radīšanai, tā vietā lai pieņemtu dabu tādu, kāda tā ir.

Tavs ķermenis, tāds, kāds tas ir, izstaro patiesības gaismu. Vienīgais, kas stāv šai gaismai ceļā, ir tavs prāts, kurš centīgi vērpj intrigas.

Ja tu pēkšņi aizmirsīsi visus savus slēptos nodomus un plānus un pavērsies sev apkārt ar atvērtām acīm un ausīm, neko necenšoties noķert, tu ieraudzīsi, ka viss ir labi tāds, kāds tas ir.

Esi pilnībā tu pats. Katrā vietā, katru mirkli, tev stingri jastāv ar kājām uz zemes.

Netērē bezjēdzīgi nevienu savas dzīves mirkli.

Tev katru dienu jārada sava dzīve. Un tavai šodienai jāiestiepjas mūžībā. Nepadari to par vakardienas domu kopiju. Tavām šodienas domām jābūt absolūti brīvām.

Būt brīvam no domām nozīmē pieņemt sevī bezgalīgo.

Kodo Savaki Rosi – Dzen meistars
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ļaut savai Gaismai izplesties Apziņā

gaisma9

Eņģeļi caur Ann Albers

Atvēliet sev laiku tieši tagad. Iedomājieties uz brīdi, ka jums ir čaula visapkārt jūsu ķermenim. Iedomājieties, ka šī čaula ir radusies no uzskatiem vai apstākļiem, kas noveduši jūs pie pārliecības, ka neesat Mīlēti, vai neesat Mīlestības cienīgi.

Iedomājieties, ka šo čaulu veido visi skarbie un nelaipnie vārdi, ko esat dzirdējuši, visas paškritiskās piezīmes, ko esat sev veltījuši, visa aizsardzība, ko esat uzcēluši savai Sirdij..

Iedomājieties, ka visu laiku jūs tikāt iegalvojuši paši sev, ka jums nevar būt tas, ko jūs vēlaties, ka jūsu Sapņiem droši vien nekad nebūs lemts piepildīties, ka dzīve ir tik smaga … un čaula kļuva arvien biezāka.

Jums likās, ka čaula pasargās jūs no sāpēm. Taču īstenībā jūsu čaula traucēja jums saņemt visu to Svētību, ko Dievišķais bija vēlējies ienest jūsu dzīvē. Tā ir jūsu ilūziju stiprinātā čaula.

Jums nebūt nav jāzina, no kādiem uzskatiem ir būvēta šī čaula.
Jums nebūt nav jāuztraucas, kas to ir ieprogrammējis, vai kādēļ jūs esat radījuši šo čaulu.
Vienkārši iedomājieties, ka jums tā ir..

Iedomājieties, ka jums tā ir bijusi jau ļoti ilgu laiku. Dažiem no jums tā ir bijusi ļoti cieta un bieza, citiem – ļoti plāna.

Tagad iedomājieties Gaismas dzirksti savās krūtīs. Sajūtiet, kā viņa aug un izplešas, piepildot visu jūsu ķermeni ar Gaismu. Un kad Gaismas maigie pieskārieni aizsniedz jūsu čaulu no iekšienes, tie sāk pamazām drupināt un šķīdināt to. Iedomājieties, ka jūsu čaula sadrūp, izkūst, un iesūcas zemē.

Sajūtiet brīvību, kas rodas, ļaujot Gaismai izplesties jūsu Apziņā. Turpiniet iztēloties, ka tā izplatās no iekšienes uz āru, dabiski un viegli. Jums nebūt nav jāpiespiež tā. Jums tikai jāatļauj tai. Viņa pati vēlas izplesties.

Bez jūsu čaulas jūs esat Iekšējās Gaismas sargāti. Jūsu čaula patiesībā bija magnēts visam, kam jūs ticējāt, visam, no kā baidījāties! Tagad jūs esat magnēts Gaismai.

Dariet to bieži. Tā vietā, lai analizētu visas savas sāpes un problēmas, jums tikai vajag izšķīdināt tās savā Iekšējā Gaismā.

Jums tikai vajag ļaut Patiesībai, Mīlestībai, Mieram, Pilnībai un Priekam vērsties uz āru.

Praktizējiet to bieži, un jūs spēsiet ļaut savai Gaismai izplesties jūsu Apziņā pat tad, kad esat nonākuši sarežģītās un smagās situācijās, vai arī atrodaties netīkamu cilvēku lokā.

Jūsu Gaisma ir jūsu Patiesība. Tā var viegli ienākt un iesaistīties jūsu pieredzē jebkurā laikā.

Viss, kas jums vajadzīgs – būt gataviem ĻAUT tai darīt to, ko tā dabiski vēlas – ienest Dievišķo Mīlestību jūsu Apziņā, jūsu Ķermenī, Prātā, Sirdī, Dvēselē un Dzīvē.

Avots:http://angelmessages.visionsofheaven.com/…/dissolving-shell…
Tulkoja: Maija Čepule
Pārpublicēja: OmShanti

Par Mīlestību

107518882_1495375463999947_7850495733678740881_o

Tikai nedaudzi cilvēki pasaulē ir iepazinuši Mīlestību. Tie ir tie cilvēki, kuri kļuvuši tādi klusi un mierīgi… un šajā klusēšanā un mierā viņi nonākuši kontaktā ar savu dziļāko iekšējo būtību, ar savu Dvēseli.
Kad tu pieskaries savai Dvēselei, Mīlestība tev kļūst nevis par attiecībām, bet tā vienkārši tev seko kā ēna. Lai kur tu arī ietu, lai ar ko kopā tu būtu, tu mīli.

Tas, ko tu šobrīd un tagad sauc par Mīlestību, ir uz kaut ko, uz kādu virzīts, ar kaut ko ierobežots. Bet Mīlestība nav tā parādība, kuru varētu ierobežot. Tu vari to turēt atvērtās plaukstās, bet – ne kulakā. Mirklī, kad tavi pirksti sažņaugti kulakā, tie ir tukši. Mirklī, kad tavas plaukstas ir atvērtas, tev pieejams ir viss eksistējošais.
Sokrātam bija taisnība: tas, kurš pazīst Mīlestību, zin arī Patiesību, tāpēc, ka tie ir tikai vienas un tās pašas pieredzes divi nosaukumi. Un, ja tu neesi iepazinis Patiesību, atceries – tu neesi iepazinis arī Mīlestību. Lai iepazītu šo cilvēciskās dabas svētību, nav labāka palīga par Mīlestību.

OŠO
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Apstāties un izlemt

vienatne10

Cilvēki runā, ka nemīl nenoteiktību, taču vairums no mums cer, ka būs kāds cits, kurš izlems mūsu vietā….

Es pazinu kādu sievieti, kura 12 gadus tikās ar vīrieti, gaidot viņa iniciatīvu kopdzīvei…
Būtu jau labi, ja būtu gaidījusi viegli un nenovērstos no savas dzīves…
Taču, nē, gaidīja mokoši, sāpīgi, nakts asarām un histērijām dienās, pilnībā zaudējot interesi par visu pārējo, kas neskāra gaidīšanas tēmu….
Tai pat laikā šī vīrieša priekšā viņa staroja, runāja par neitrālām tēmām un iztapa, kā vien varēja…
Un ne reizi viņam nepajautāja par to, kas viņu patiešām interesēja…
Viņa gaidīja, kad viņš beidzot izlems, viņš taču ir vīrietis… ak, šie dzimumu stereotipi, kas paģēr DAŽĀDIEM cilvēkiem rīkoties VIENĀDI tikai tāpēc, ka tie pieder vienam dzimumam…
Un viņa pat neiedomājās par to, ka, ja šis vīrietis 12 gadu laikā neko nemaina, tātad viņš JAU IR IZLĒMIS un VIŅU VISS APMIERINA… pretējā gadījumā viss būtu savādāk…

Mīļie, nenoteiktība ir to problēma, kuri no tās cieš…
Un tas nozīmē tikai to, ka viņiem pašiem to vajag pārvērst noteiktībā…
Un izdarīt to ir vienkāršāk par vienkāršu – ŅEMT UN PAJAUTĀT…

Tici man, uzreiz uzzināsi patiesību, pat tad, ja tev teiks nepatiesību…
Protams, jautājums ir tikai viens, vai esi gatavs to dzirdēt…

Es ļoti bieži redzu, ka nenoteiktība daudziem no mums ir noteiktība, no kuras slēpjas…. no kuras mūk, ko kājas nes… no kuras baidās kā no krītošas lidmašīnas…
Un, izrādās, ka nenoteiktība, kas izstiepta gadiem ilgā gaidīšanas neirozē, daudziem ir mazāk biedējoša, kā viens nežēlīgas patiesības mirklis…
Nenoteiktība ir salda savā ilūzijā….

Nav taisnība, ka mēs nenojaušam, kā pret mums patiesībā izturas…
Nav taisnība, ka mēs nezinām savas vēlmes…
Nav taisnība, ka mēs neapzināmies notiekošo tik ļoti, ka nespējam izdarīt pat visvienkāršākos secinājumus par to, ko ir vērts gaidīt un, ko nav…

Un arī tā nav taisnība, ka mūs noteikti vēlas piemānīt vai izmantot – visbiežāk mūsu klusēšanu un akurātu aktuālo tēmu apiešanu, cilvēki, no kuriem mēs kaut ko gaidām, uztver kā pilnīgu piekrišanu tam, ko viņi mums var piedāvāt….
Un viņi patiesībā ir godīgāki par mums – tāpēc, ka piedāvā to, ko var piedāvāt…
Mums ar to nepietiek, taču mes tēlojam, ka viss ir labi, un apvainojamies uz tiem, kurus paši mānām ar savas spēles palīdzību…
Mēs gaidām, kad uzminēs mūsu vēlmes un aizmirstam par to, ka viņi ir tikai cilvēki, ne burvji ar trešo aci pierē…

Mēs paši būvējam sienas, caur kurām saule iespīd ar grūtībām…
Bet varētu taču būvēt pavisam ko citu…

Esi noguris no nenoteiktības?
Apstājies un izlem!

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tava patiesība

11021142_342793695911099_2607693818159857084_n

Patiesība ir vienkārša kā zeme. Tā ir caurspīdīga kā ūdens. Viegla kā gaiss un garda, kā ēdiens izsalkušajam.
Patiesība ir tevī. Un arī ārpus tevis. Patiesība ir visur. Tā nekur, nekad un ne no viena neslēpjas. Kamdēļ gan to meklēt?
Tu jau dzimis esi patiesībā. Tu jau zināji, tu redzēji to savā bērnībā. Jā, nevarēji izpaust to vārdos. Bet to taču neviens nekad arī nevarēs!
Patiesība ir ķiršu smarža, kas piepilda tevi pilnībā.
Atceries, čāpstinot tu ņurdēji kaut ko līdzīgu: mmm… Tik līdzīgu Ommm…
Patiesība ir ūdens šļakatas, kad tveicīgā dienā, paguris no karstuma tu ar ieskrējienu meties savas mīļotās upītes apskāvienos. Katra upīte pasaulē ir tava Jordāna un tava svētā Ganga. Visa tava dzīve kā upīte plūst cauri Dieva Valstībai, skrien cauri paradīzei zemes virsū. Un lai iekāptu tajā šeit un tagad, esi vienkāršs un bezkaislīgs, kā mazs bērns. Jo tikai tas atrodas patiesībā, kurš par to pat nenojauš. Un tikai tas atrod, kurš neko nemeklē. Un tikai tas ir lietas kursā, kurš zin dzīves garšu, tagadnes garšu. Un tikai tas pārstāj ciest, kurš kā bērns, noslaucījis asaras, paberzējis nobrāzto ceļgalu, atkal smejas pretī bezrūpīgajam saules staram. Miljoniem un miljoniem bezgalīgi mīlošā Dieva stariem.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja:Ginta Filia Solis

Tavs skolotājs

skumjas8

– Tavs skolotājs ir tevī. Viņš ir kluss. Viņš klusē. Viņš klausās. Viņš līksmo, kad dzird tevis un citu cilvēku teiktos patiesības un mīlestības vārdus…
Vai zini, par kādu līksmošanu es runāju? Vai zini, par šīm tikšanās reizēm ar sev tik ļoti tuvo un mīļo?Vai tevī skanēja šī laimes rezonanse no vienotības ar kaut ko sen aizmirstu un no jauna atklātu? Ja tu saki “jā”, tad vairs nekad nešaubies par tā patiesumu. Tāpēc, ka tā arī ir patiesība.
Vai gan tu vari nelaisties dejā ap savu skolotāju, kurš līdzīgi viesulim līksmo tavā sajūsminātajā sirdī? Vai gan tu vari pretoties savai paša laimei un negriezties dejā ap to? Nav pasaulē noslēpumu laimīgam cilvēkam, jo tas kurš spēj būt tik dziļi sevī, tas iegūst dzīvi it visā, kas ir šajā pasaulē.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ja tu kādu mīli, atlaid viņu brīvībā

68618326_1995014773931669_9078327349136588800_n

Libāņu dzejnieks, filosofs un mākslinieks Džibrāns Halils Džibrāns ir uzrakstījis vairāk kā 30 grāmatas, pazīstamākā no kurām “Pravietis”. Tajās ir viss pasaules viedums un dziļums.

Esi pateicīgs par grūtiem laikiem. Tie tev parādīja, cik ļoti spēcīgs tu esi.
“Visspēcīgākās dvēseles dzimst grūtībās, spēcīgākas no tām ir vienās rētās”.

Labestība ir spēcīgu cilvēku rakstura īpašība.
“Jutīgums un laipnība nav vājuma un izmisuma pazīmes, bet gan spēka un apņēmības izpausmes.”

Nav absolūtās patiesības.
“Es nezinu absolūto patiesību. Bet es samierinos ar savu nezināšanu, un tas ir mans gods un balva.
“Nesaki “es atradu patiesību”, bet saki “es atradu patiesības graudu”.”

Tu nekad neaizmirsīsi tos, kas bija blakus pašos tumšākajos laikos.
“Tu vari aizmirst, to, ar ko kopā smējies, bet nekad neaizmirsīsi to, ar kopā raudāji. Skumju saites saista sirdis stiprāk nekā svētlaime un prieks. Asarās mazgāta mīlestība ir tīra, skaista un mūžīga. ”

Visvienkaršākās lietas bieži ir visbrīnišķīgākās.
“Un lai smiekli un abpusēji prieki pavada draudzības saldmi. Jo mazuma rasā sirds satiek savu rītu un sevi atsvaidzina”.

Mīlestība ir dzīve. Dzīve ir mīlestība.
“Kad tu mīli, tev nevajadzētu teikt: “Dievs ir manā sirdī”, bet drīzāk: “Es esmu Dieva sirdī”. Un nedomā, ka vari virzīt mīlestību tās plūdumā, jo mīlestība, ja uzskatīs tevi par tās cienīgu, pati tevi vadīs”.
“Dzīve bez mīlestības ir kā koks bez augļiem un ziediem”.

Visu dari ar mīlestību.
“Darbs ir mīlestība, kas padarīta redzama. Ja Tu nespēj strādāt ar mīlestību, bet vienīgi ar pretīgumu, tad būtu labāk, ja Tu pamestu darbu, apsēstos pie dievnama durvīm un saņemtu žēlastības dāvanas no tiem, kuri strādā ar prieku. Jo, ja Tu cep maizi ar vienaldzību, tad Tu izcep rūgtu maizi, kas apmierina izsalkumu tikai pa pusei. Un, ja Tu ar nepatiku spied vīnogas, tad Tava nepatika ietek vīnā kā inde. Un, ja Tu dziedi eņģeļu balsī, bet nemīli dziedāšanu, Tu padari cilvēku ausis kurlas pret dienas un nakts balsīm”.

Mīlestību nav iespējams piesavināt.
“Mīlestībai nekas nepieder un tā nevēlas kādam piederēt. Un nedomā, ka tu vari pārvaldīt mīlestības ceļus, jo, ja mīlestība tevi uzskatīs par cienīgu, tā virzīs tavu ceļu”.

Tava attieksme pret dzīvi nosaka dzīves attieksmi pret tevi.
“Tavu dzīvi nosaka nevis tas, ko tā tev dod, bet tas, kāda ir tava attieksme pret to; nevis tas, kas ar tevi notiek, bet tas, kā tu interpretē notiekošo”.

Skaties uz gaišo pusi.
“Optimists redz rozi, nevis tās ērkšķus; pesimists skatās uz ērkšķiem, neievērojot rozi”.

Mēs redzam lietas nevis tādas, kādas tās ir, bet tādas, kādi esam mēs paši.
“Lietu izskats mainās atbilstoši noskaņojumam un tāpēc mēs redzam to skaistumu un brīnišķīgumu tad, kad tie patiesībā ir mūsos.”

Patiesa mīlestība ir garīgās tuvības auglis.
“Kļūdaini ir domāt, ka mīlestība izaugs no ilgstošas draudzības un pacietīgas aplidošanas. Mīlestība ir garīgās tuvības auglis un, ja tuvība nerodas uzreiz, tā neradīsies ne pēc gada, ne pēc paaudzēm”.

Ozols un ciprese neaug viens otra ēnā.

“Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no vien kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no vien rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līgsmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā”.

Patiess skaistums nāk no iekšienes.
“Skaistums nav sejā, skaistums ir gaisma sirdī”.

Cilvēks, kurš ierobežots sirdī un domās, ir līdzīgs aklajam.
“Cilvēks, kurš ierobežots sirdī un domās, sliecas dzīvē mīlēt ierobežoto. Tas, kuram ierobežota redze, nevar redzēt tālāk par savu elkoni ceļu, kuru viņš iet, vai sienu, pret kuru balstās”.

Tavi bērni nav tavi bērni.
“Tavi bērni nav tavi bērni.
Viņi ir Dzīves alkas pašai pēc sevis.
Viņi atnāk caur tevi, bet ne no tevis.
Un, lai arī viņi ir ar tevi, viņi vienalga nepieder tev.
Tu vari viņiem dot savu mīlestību, bet ne savas domas,
Jo viņiem pašiem ir savas domas.
Tu vari dot patvērumu viņu ķermeņiem, bet ne dvēselēm,
Jo viņu dvēseles mājo rītdienas mājās, kur tu nevari atnākt
Pat savos sapņos…

Galu galā dzīve neiet atpakaļ un neaizkavējas vakardienā…”

Ja tu kādu mīli, palaid to brīvībā.
“Ja tu kādu mīli, palaid to brīvībā. Ja viņš pie tevis atgriežas, viņš ir tavs, ja, nē, viņš nekad arī nav bijis tavs”.

Domā, kam uztici savus noslēpumus.
“Ja uztici savus noslēpumus vējam, nevaino viņu par to, ka tas atklās tos kokiem”.

Atdod vairāk.
“Būt dāsnam nozīmē dot vairāk, kā vari; būt cēlam, nozīmē ņemt mazāk kā vajag”.

Avots: @maitribuddha
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tici! Tev izdosies!

ticēt

Zini, vairums cilvēku pasaulē tic, ka Visumā notiek milzīga cīņa, cīņa starp labo un ļauno. Tikai tā nav taisnība. Tiesa, ir konflikts, taču tas eksistē vien cilvēka prātā, ne Visumā.

Tā nav patiesība augiem vai dzīvniekiem. Tā nav patiesība zvaigznēm vai kokiem, vai visai dabai. Tā ir tikai patiesība cilvēkiem. Un cīņa cilvēka prātā nav gluži starp labu un ļaunu. Īstais konflikts mūsu prātā starp patiesību un nepatiesību, starp patiesību un meliem. Un labais un ļaunais ir vien šī konflikta rezultāts. Ticība patiesībai noved pie labestības, mīlestības un laimes.

Kad tu dzīvo patiesības dzīvi, tu jūties labi un tava dzīve ir brīnišķīga. Melīgi uzskati un to aizstāvēšana noved pie tā, ko tu sauc par ļaunumu; noved pie fanātisma. Ticība meliem rada visas šīs netaisnības, vardarbību un apvainojumus, visas tās ciešanas, ne tikai sabiedrībā, bet arī atsevišķos cilvēkos. Visums ir vienkāršs, viss eksistē vai neeksistē, taču ļaudis visu mēdz sarežgīt.
Migels Rīzs

Johans Volfgangs fon Gēte ir teicis: “Brīnums ir Ticība sev. Un, kad tev tas izdodas, tad izdodas viss”.

Ne katram no mums ir izdevies dzīves gaitā saglabāt ticību – sev, augstākajiem spēkiem. Ļoti bieži, īpaši pēc smagiem zaudējumiem un kritieniem šī ticība kaut kur pazūd un tās vietā nāk bailes un šaubas, sevis šaustīšana un kritizēšana.
Taču labā ziņa ir tā, ka mēs katrs varam sev to atgriezt, noticēt atkal un kļūt daudz atvērtāki, mīlošāki un laimīgāki.

Par to, kā to izdarīt, runāsim pirmdien, 3. jūnijā Pavasara studijā klātienes seminārā “Tici! Tev izdosies!”

Piereģistrēties vari šeit:

http://www.pavasarastudija.lv/2019/05/20/seminars-tici-tev-izdosies-306/

Trīs sieti

siets

Kāds cilvēks jautāja Sokrātam:

– Zini, ko par Tevi man teica Tavs draugs?

– Pagaidi! – apstādināja viņu Sokrāts, – vispirms to, ko Tu vēlies pastāstīt, izlaid caur trīs sietiem.

– Trīs sietiem?

– Pirms kaut ko teikt, savu sakāmo trīsreiz vajag izsijāt. Vispirms caur patiesības sietu.

Tu esi pārliecināts, ka tā ir taisnība?

– Nē, es vienkārši to dzirdēju.

–Tātad Tu nezini, vai tā ir taisnība. Tagad izsijāsim to caur otro – labestības sietu.

Tu gribi teikt par manu draugu kaut ko labu?

– Nē, gluži pretēji.

– Tātad, – turpināja Sokrāts, – Tu gatavojies teikt par viņu kaut ko sliktu, bet īsti pat nezini, vai tā ir taisnība. Pamēģinam trešo – labuma sietu. Vai patiešām man ir nepieciešams dzirdēt to, ko Tu grasies man pastāstīt?

– Nē, nav tādas nepieciešamības.

– Un tā, – noslēdzot šo sarunu – tajā, ko Tu gribi man pateikt, nav ne taisnības, ne labestības ne arī labuma. Tad kāpēc to vispār teikt?

Avots: pritchi.ru

Tulkoja: Ginta FS

Tur, kur nav mīlestības, nav patiesības

zimejums_alise matison

Kāds gudrais nokļuva debesīs.

– Kā tu nodzīvoji savu dzīvi? – viņam jautāja eņģelis.

– Es meklēju patiesību, – atbildēja gudrais.

– Ļoti labi! – paslavēja viņu eņģelis. –
Pastāsti, ko tu darīji, lai atrastu patiesību?
– Es zināju, ka cilvēku sakrātā gudrība ierakstīta grāmatās un es ļoti daudz lasīju, – teica gudrais un eņģelis pasmaidīja.
– Debesu gudrību cilvēkiem nodod reliģija. Es studēju svētos rakstus un apmeklēju dievnamus, – teica gudrais. Eņģeļa smaids kļuva vēl gaišāks.
– Es ļoti daudz ceļoju patiesības meklējumos, – turpināja gudrais un eņģelis piekrītoši māja ar galvu.
– Es ļoti mīlēju sarunāties un strīdēties ar citiem gudrajiem. Mūsu strīdos dzima patiesība, – piebilda gudrais un eņģelis atkal piekrītoši pamāja ar galvu.
Gudrais apklusa un eņģeļa seja pēkšņi sadrūma.
– Vai tad es kaut ko izdarīju nepareizi? – brīnījās gudrais.
– Tu visu darīji pareizi, taču tu neko nepateici par mīlestību, – atbildēja eņģelis.
– Man nebija laika mīlestībai, es meklēju patiesību!
– lepni paziņoja gudrais.
– Tur, kur nav mīlestības, nav patiesības, – skumji teica eņģelis. – Visdziļākā patiesība rodas tikai visdziļākajā mīlestībā.
Autors nezināms
Ilustrācija: Alice Mason
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS