Sievietes uzvedības stratēģija

sievietes laime12

Esmu ievērojusi vienu lietu: kad tu komunicē ar kadu vīrieti, vai tas ir tēvs, vīrs, brālis, draugs vai kolēģis, un sarunas skar kādu no taviem plāniem un jautājumiem, tu uzreiz saņem instrukcijas tālākām darbībām : “Nopelni”, “Nopērc”, “Saņemies”, “Sasniedz”, “Meklē”.

Saproti, ka vīrietis šajā brīdī nevēlas pateikt tev neko sliktu (vienkārši viņi spriež no sava skatu punkta), droši vien grib kaut kā iedvesmot, jo viņiem vektors” uz priekšu” ir vienīgais un pareizais visu uzdevumu risinājums. Tāda ir viņu daba, un ar tevi viņi runā tā, it kā tu būtu vēl viens vīrietis, absolūti nesajūtot to, ka sieviete ir pavisam citadāka.

Un tā nav viņu kļūda. Tā ir visas mūsu vīrišķīgās sabiedrības kļūda, kurā par dzimumu psiholoģiskajām un enerģētiskajām atšķirībām neviens nerunā, audzina un skolo visus vienādi – vīrišķīgi. Tajā pat laikā šī atšķirība starp dzimumiem ir kolosāli liela (kas absolūti netraucē vilkmei vienam pie otra).

Kad man dod šādas instrukcijas, manī kaut kas nodevīgi noklikšķ un apraujas. Man gribas piecelties, aiziet un vairāk ar šo cilvēku nesatikties. Man kļūst nemierīgi un trauksmaini.

Reiz es apjautu vienu savu nepareizu uzstādījumu, kas vēstīja: “Jo nemierīgāka ir situācija, jo vairāk jautājumu karājas gaisā, jo vairāk nenoteiktības, jo vairāk es saspringstu, pielieku milzīgas pūles, lai atrisinātu šos jautājumus, pastāvīgi kaut kur skrienu pārņemta ar savām domām un vēlmēm atrast, sasniegt, nopelnīt utt.”

Vienkāršiem vārdiem runājot: “Jo lielāka ārējā spriedze, jo lielāka ir iekšējā”. Un gala rezultātā šī stratēģija noveda vien pie iztukšošanās un izdegšanas. Un tagad es nerunāju par situācijām, kad, piemēram, jāaizsargā sava dzīvība, savas tiesības. Es runāju par gluži sadzīvistiskām lietām.

Un šis uzstādījums tika nomainīts uz gluži pretēju: “Jo lielāka ārējā spriedze, jo lielāks iekšējais atslābums”, un tieši sim principam es sāku aktīvi sekot. Tas nozīmē, ka tad, kad smadzenes atkal vēlas ieiet ekstrēmā panikas režīmā (sievietes mani sapratīs), es, gluži otrādi, izslēdzos no procesa un dodu sev atpūtas pauzi, jebkuru, kas šobrīd der īsai relaksācijai.

Un tālāk jau skatos skaidru un mierīgu skatu, sāku spriest un visu lēnītiņām salikt pa plauktiņiem, dozējot uzdevumus. Tu it kā centies, neapstādināt plūsmu ar milzīgiem lieku darbību un satraukumu akmeņu krāvumiem.

Brīnumaini, ka tas darbojas daudz labāk kā bezgalīga un nekontrolēta steiga. Galvenais – laicīgi un apzināti nomierināties, noturēt savu enerģētisko līdzsvaru (neļaut sev nogurt) un pasaudzēt sevi.

Daudzas problēmas vispār tie mākslīgi radītas un izdomātas, bet reālu uzdevumu risināšanai Visums sāk dot (ja tu tam netraucē) taciņas, iespējas, tāpēc, ka gandrīz viss sievietes pasaulē ir atkarīgs no psihes stāvokļa un enerģētikas.

Aleksandra Aleksejeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Hipertonijas psihosomātika

hipertonija

Šodien pēc statistikas gandrīz piektā daļa planētas iedzīvotāju sirgst ar hipertoniju. Vienkāršiem vārdiem runājot, hipertonija ir paaugstināts spiediens asinsvados, ko izsauc paaugstināts asinsvadu sieniņu tonuss. Ja sieniņu tonuss paaugstinās, asinsvadi sašaurinās, un rezultātā paaugstinās asinsvadu slodzes spiediens.
Cilvēka organismā viss ir savstarpēji sasitīts.
Veģetatīvā nervu sistēma no vienas puses ir saistīta ar emocijām, no otras – pārvalda mūsu asinsvadu tonusu. Tādā veidā mūsu emocionālais stāvoklis, neatkarīgi no mūsu vēlmēm, vada mūsu iekšējo orgānu darbību.

Kad uz cilvēku kāds izdara spiedienu, vai tie būtu psiholoģiskie vai fiziskie faktori, organisms sāk pretoties: muskuļi saspringst, sirds sāk sisties ātrāk, pastiprinot asins plūsmu, lai nodrošinātu pieaugošo muskuļu  un iekšējo orgānu vajadzību pēc skābekļa un citām vielām.

Tādā veidā organisms cenšas ārējo spiedienu līdzsvarot ar iekšējo. Ja saspringtā situācija pēc kāda laika izbeidzas, un šādas saspringtas situācijas nav regulāras,  ar laiku asinsvadi atgriežas savā normālajā stāvoklī un spiediens normalizējas. Taču, ja negatīvo emociju uzliesmojumi notiek regulāri, tad jau pēc kāda laika asinsvadi pārstāj atgriezties savā normālajā stāvoklī un arteriālais spiediens cilvēkam paliks stabili paaugstināts.

Te nu arī secinājums: starp negatīvajām emocijām un paaugstinātu arteriālo spiedienu ir tieša saikne.

Šodien psihologi uzskata, ka vienas vai otras slimības cēlonis ir paša cilvēka pasaules redzējums un pasaules uztvere.
Asinspiediens ir rādītājs tam, kā cilvēks uztver dažādus notikumu,s un kā viņš pārvar šķēršļus savā dzīves ceļā. Daudzu hipertoniķu raksturā ir vairākas kopīgas iezīmes. Ar to sirgst cilvēki, kuri ilgstošā periodā pārdzīvo iekšēju saspringumu, kas ir neuzticēšanās dzīvei sekas, visdažādāko baiļu sekas, nevēlēšanās pieņemt vienu vai citu situāciju sekas. Tāpec, lai tiktu galā ar paaugstinātu asinsspiedienu, nepietiks ar to vien, ka dzersiet tabletes.

Situāciju reāli var mainīt tikai tajā gadījumā, ja cilvēks kļūs daudz elastīgāks, sāks mainīties, sāks strādāt ar savām pārliecībām.

Vienmēr ir grūti atzīties tajā, ka tev nav taisnība, ir grūti atteikties no ierastajiem uzskatiem un ieradumiem, ir grūti mainīt savu attieksmi pret sevi, savām attiecībām un dzīvi kopumā. Tāds darbs prasa savas apziņas un pasaules redzējuma palašināšanu, prasa atzīt savas negatīvās īpašības un trūkumus, negatīvās emocijas, tādas kā agresija, aizvainojums, aizkaitināmība u.c.
Pret tādu atzīšanu dažkārt protestē visa cilvēka būtība, jo ļoti plaši izplatīts ir viedoklis par to, ka negatīvās emocijas – tas ir slikti, ka cilvēks, kurš izjūt dusmas, naidu, aizvainojumu – ir slikts cilvēks.

Tāpēc daudzi cilvēki, tā vietā, lai mācītos šīs gluži dabiskās emocijas pareizi atbrīvot, apslāpē tās, noglabā kaut kur tālu, tālu, tā veidojot enerģētiskos blokus un nosprostojumus.

Un, ja tas notiek sistemātiski, daudzu gadu garumā, tad agri vai vēlu notiek “sprādziens”, skandāls, tiek sabojātas attiecības, un ar laiku sākas veselības problēmas.

Lūk, kāpēc ir svarīgi nevis nospiest negatīvās emocijas, bet atbrīvot tās, tā atbrīvojoties no smagās nastas, kuru šīs emocijas rada.

Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS