Runā…

65699136_1920681464698334_5015421401041993728_n

Runā, ka lai atņemtu vīrietim viņa spēku, spēks jāatņem viņa sievietei.

Kā atņemt sievietei spēku? Jānovērš viņas uzmanība no svarīgākajām lietām: lai viņa aizietu no savas sievišķās vides (mājām un ģimenes) un nodarbotos ar otršķirīgām lietām, piemēram, pilnībā ieslīgtu darbā.

Māja, kurai atņemts sievietes siltums un mājīgums, ar laiku kļūst tukša un nabadzīga. Vīrs, kuru neatbalsta sieva, zaudē spēku. Ģimene, kurā sieviete neizpaužas savās sievišķajās lomās: kā sieva un māte, bet izpauž sevi vien kā labs darbinieks, kurai nav laika ģimenei, pakāpeniski pārstāj būt draudzīga, stipra un harmoniska.

Protams, sievietes var piedalīties sociālajos procesos, var strādāt un to arī vajag. Taču kādā gadījumā tā būs Svētība? Tikai tajā gadījumā, ja ģimenē viss ir labi, ja ārējās darbības sociumā nav pretrunā viņas attiecībām ģimenē un ar sevi.

Ja attiecības ģimenē nav kārtībā, ja māja un ģimene ir pamesta, tad kam gan atnesīs kādu labumu viņas sabiedriskā darbošanās? Vai vīrs novērtēs un mīlēs sievu tāpēc, ka viņa ir labs darbinieks, ja pašu ģimenē valda haoss un visi cieš?

Sievietes rokās ir ģimenes laimes atslēgas. Sievietes spēkos ir saliedēt ģimeni, sakārtot attiecības, radīt mājās harmoniju un omulību, tā lai visi laimīgi, mierīgi un apmierināti. Un tas ir pirmais un galvenais, kur sievietei realizēties. Un pēc tam jau nāk darbs un viss parējais. Kāpēc tā?

Ja pareizi sakartotas prioritātes, tad vinnē visi. Un pašai sievietei prieks no tā, ka vīrs ir veiksmīgs un laimīgs, vīrišķīgs, spēcīgs un cēlsirdīgs, bērni – mīloši, laimīgi, priecīgi un godīgi, bet ģimene – stipra un draudzīga. Ar mīlestību ģimene ir vienota, vīrs iedvesmots, bet mīlestībā dzimuši bērni – pārliecināti par sevi un laimīgi.

Radoša un skaista mīlestība, kas rodas no viedas sievietes sirds un virza mīļoto sirdis uz Gara augstumiem …

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Divi Dvēseles izaugsmes un laimīgas dzīves materiālajā pasaulē ceļi

ģimene2

Visas reliģijas, visi viedie gudrie un arī vienkārši garīgie meklētāji runā par to, ka ir tikai divi Dvēseles izaugsmes un laimīgas dzīves materiālajā pasaulē ceļi: tie ir vai nu mūka ceļš vai ģimenes dzīve – trešā nav. Jebkurš cits ceļš ir egoisma ceļš, tātad ved pie degradācijas visos līmeņos.

Kas ir vīrieši, kuri nevēlas uzņemties atbildību par sievieti, par ģimeni, par bērniem? Tie ir egoisti, kuriem svarīgākas ir tikai savas intereses tā vietā, lai rūpētos par saviem vecākiem, sievām, bērniem, mazbērniem utt.

Pasaulē ir tik daudz kārdinājumu…
Bet emancipētās sievietes izraisa vienīgi līdzjūtību – jo lielākoties viņas nevienam nav vajadzīgas… Un lai cik arī sieviete būtu seksuāla un veiksmīga karjerā, laimi tas viņai neatnesīs.

Sieviete pirmkārt ir māte un sieva. Un visos laikos tas ir bijis galvenais patiesas sievietes veiksmes rādītājs. Tikai tagad “veiksmi” nosaka tas, cik bezkaunīga, cik izaicinoši seksuāla utt. viņa var būt.

Es esmu konsultējis tūkstošiem sieviešu, veiksmīgu karjerā, taču viņu galvenais dvēseles “kliedziens” ir: kā man izveidot laimīgu personīgo dzīvi.
Man savas darbības rakstura dēļ nākas zināt lietas, par kurām cilvēki skaļi un atklāti sabiedrībā nerunās.

Un es droši varu apgalvot, ka, ja sieviete ģērbjas ļoti seksuāli, izaicinoši un visi viņai pievērš uzmanību, viņa kalpo par masturbācijas objektu tūkstošiem cilvēku un viņai i bijis neskaitāmi daudz seksuālo partneru, viņa ar katru savas dzīves gadu kļūs arvien nelaimīgāka, ja nopietni nesāks pievērsties kādai garīgajai praksei. Paskatieties, kā beidzas visi šie pop-, seks- un porno stāsti. Sākot ar Merilinu Monro…
Vārds “māte” – ir svēts un pat pēdējais noziedznieks to zin.

Tad, lūk, vārdi “māte”, “sieva”, “meita” un vārds “padauza” nav sinonīmi. Kā jūs domājat, ko teiktu visi šie mūsdienu psihologi, kuri māca meitenēm agras dzimumdzīves iemaņas, bet sievietēm – krāpt savus vīrus, ja viņu dzīvē mīļotās un svarīgās sievietes, ieskaitot māti, meitu, sievu kļūtu par padauzām?
Bet kas ir īsts vīrietis? Tas ir aizstāvis, mednieks, tas kurš atbalsta savu ģimeni, kurš ir gatavs upurēties, izturēt un kalpot, un kurš nodarbojas ar patiesu garīgo praksi.

Un nevis tas, kurš dzer, skatās porno, atrodas “mūžīgos pagaidu seksuālās partneres meklējumos”  – vai arī kā šodien, atbilstoši sabiedrības degradācijai, daži vīrieši apgalvo, ka viņiem derēs arī partneris vīrietis, jo visu vajag pamēģināt…

Tie nav vīrieši – tie ir strauji degradējošies tēviņi.
Vai arī ir vīrieši, kuri ārēji izskatās garīgi: viņi līdz matu galiem aiziet garīgumā un dažkārt sāk to mācīt arī citiem, bet tajā pat laikā viņi nav mūki un viņiem nav ģimenes, kaut gan viņi  veido attiecības ar sievietēm. Arī tā ir kalpošana savam egoismam un ģenitālijām un arī tā ir degradācija, tikai daudz lēnāka.

Rami Blekts
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Trīs vīrieša atbildības līmeņi

Shelby McQuilkin

Pastāv vīrišķā un sievišķā ķermeņa daba.

Vīrieša ķermenis ir atbildības ķermenis, tāpēc vīrietim savā dzīvē par kādu ir jāuzņemas atbildība. Ja viņš neuzņemas atbildību par kādu, viņš nekad nebūs laimīgs. Vīrieša ķermeņa daba – atbildība, vadība, dot patvērumu, aizsardzību, vest sev līdzi. Tā ir vīrišķā enerģija.

Tā izpaužas trijos līmeņos.
Pirmais līmenis – materiālā ģimenes aizsardzība.
Otrais līmenis – emocionālā atbildība.
Kas tas ir?
Vīrieša un sievietes prāts funkcionē atšķirīgi. Sievietes prāts ir ļoti ieslēgts un savienots ar ārējām emocijām. Tāpēc sievietes ir tik viegli iespaidojamas. Nepastāvīgas. Jūtas visu laiku mainās. “To ieraudzīju un gribu, šo ieraudzīju – gribu, bet tagad neko negribu”. Prāts ir ļoti saistīts ar jūtām. Tāpēc sievietei ir ļoti sarežģīti būt vienai. Un tam viņai ir vajadzīgs vīrietis. Tāpēc ļoti bieži, kad sieviete viņam kaut ko emocionāli stāsta, par to, kas noticis dienas laikā, viņš viņu nesaprot: “Bet kāda ir jēga tam, ko tu stāsti?” Vīrieša daba. Vīrieša – vairāk saprašana, sievietes – iespaidi. Vīrietis var aizsargāt sievietes prātu….
Ir viens veiksmīgas ģimenes dzīves noslēpums. Ņemsim ideālu situāciju: vīrietis visu dienu strādā, bet sieviete nestrādā. Vai arī strādā. Tas nav būtiski. Viņa vienalga dienas gaitā uzkrās emocijas un iespaidus… Tāpēc tad, kad vīrietis atnāk no darba mājās, pirmais, ko sieviete dara, metas pie viņa un stāsta. Tā ir tīri intuitīva reakcija – atbrīvoties. Tāpēc vīrietim vienkārši ir jāpacieš, jo, ja viņš nepacietīs tās 20 minūtes, viņš cietīs visu mūžu. Sieviete vienkārši izstāstīs un pēc tam kļūs mierīga, līdzsvarota un uzmanīgi un maigi izturēsies pret vīrieti. Tā ir vīrieša atbildība par sievietes prātu.
Un trešais līmenis – garīgā atbildība.
Autors: Oļegs Gadeckis no lekcijas “”Likteņa likumi” – “Vīrieša un sievietes attiecību kultūra”
Ilustrācija: Shelby McQuilkin
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Būt SIEVIETEI

milet visu

Vīrietis ir sievietes Dvēseles atspulgs.
Ja viņa ir mierīga, pārliecināta un harmoniska, tad viņas vīrietis būs tāds pats.
Ja viņa ir nepārliecināta, naidīga, vīlusies vai depresīva – tad arī vīrietis viņai blakus būs tāds pats.
Mūsu partneris atspoguļo mūsu iekšējo stāvokli, mūsu attieksmi pret sevi un pasauli.
Vīrietis atspoguļo to, ko mēs sevī nepieņemam un neatzīstam, un kam nevēlamies pievērst savu uzmanību.
Pēti savu Dvēseli uzmanīgi, tiec skaidrībā ar tās slēptajiem nostūriem un tad arī tavā ģimenes dzīvē viss kļūs skaidrs.
Tad, kad tu nodarbojies ar sevi, pilnveido sevi, arī tavs vīrietis sāk mainīties.
Sevis izzināšanas procesā pats galvenais ir nenoliegt sevi, piedot savas nepilnības, pieņemt tās un mīlēt. Tāpat kā mīlēt  sava partnera nepilnības.
Slavenais jogs Svami Vivekananda teica: “Mūsu pirmais pienākums ir neienīst sevi. Lai virzītos uz priekšu vispirms mums jānotic pašiem sev un tikai tad – Dievam”.
Uzskatu, ka šī frāze ir laimes atslēga, īpaši sievietei.
Mēs esam radušas atdot sevi ģimenei, bērniem, sabiedrībai, bet ļoti bieži par sevi vispār aizmirstam. Vēlme rūpēties par citiem nedrīkst būt lielāka par vēlmi rūpēties par sevi. Sievietei ir ļoti viegli uzspiest – uz viņas sirdsapziņu, vainas sajūtu uz to, ka viņai nav taisnība. Un sievietei ļoti bieži kā mātei no dabas nav robežu – kur otram taisnība, bet kur viņš kļūst nekaunīgs un parkāpj viņas robežas.
Sievišķās vainas sajūtas stavoklis, saskaņā ar psihologu pētījumiem, ir ceļš pie nāves. Atdodot vairāk, kā viņa var, viņa sāk novīst, kļūst viegli aizkaitināma, agresīva un sāk slimot. Šāds stavoklis nav veselīgs ne viņai pašai, ne viņas tuvākajam lokam. Pieņem sevi, mīli, cieni un novērtē un ļauj savai iekšējai pasaulei par sevi parūpēties!
Avots: ezo_news
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par Mīlestību un bērnudārziem

dI2WT_MxSWc

Es ne uzreiz izlēmu rakstīt par šo tēmu, jo saprotu, cik ļoti mūsdienu cilvēku galvās ir iesakņojušies stereotipi šajā jautājumā. Šī pasaka par bērnu socializāciju sabiedriskajās iestādēs ir tik ļoti nodrillēta plate, ka ar faktu palīdzību esmu piekususi apgāzt šo tēzi, taču nevarēju mierīgi paiet garām histērijai attiecībā uz aicinājumu saglabāt un pavairot bērnudārzus. Es nerunāšu par to, kas jadara valstij, jo esmu speciālists pavisam cita jomā, vienkārši vēlos vēlreiz atgādināt divas mazas tēzes, pirms rakstīt to, ko vēlējos.

Pirmais. Iedvesmot pašas Vīru apzināties savu atbildību par ģimeni un finansiāli to nodrošināt, palīdzēt viņam formēt pārpilnības redzējumu ir daudz vienkāršāk, kā uz to pašu iedvesmot valsti vai ierēdņus.
Kāpēc sievietēm to ir tik grūti izdarīt? Tāpēc, ka viņām to nemācīja ne bērnudārzos, ne skolās. Viņa zin daudz ko, taču nezin, kā veidot attiecības ar cilvēkiem. No turienes tad arī tik naidpilnas sejas mātēm, kuras tiek intervētas. Bērns uz rokām un māte pilnā kaklā kliedz uz apkārtējiem cilvēkiem (viena tāda reportāža pamudināja mani uzrakstīt šo rakstu. Tajā kāda māte dziļi un no sirds aizsargāja bērnu tiesības uz bērnudārziem, bet ne bērnu tiesības “uz mammu”…). Ko no šīs scēnas savai dzīvei paņems viņas bērns?

Otrais. Darbs un nauda ģimenē nekādā veidā nav saistīti viens ar otru. Ja tu izpildi savu sūtību, tātad esi sapratis, kāpēc dzīvo, un tad mājās vienmēr būs nauda, ja, nē, tad tu un tava ģimene visi rausieties melnās miesās, bet jēgas nebūs nekādas.

Naudu, kas Sievietei pienākas no dabas, vienmēr mājās atnesīs Vīrietis, ja tu viņam uzticēsies. Un, ja uzticēsies Dievam. Bet uzticēties Dievam var tikai garīgas personības, nevis reliģiozas. Tās ir divas absolūti atšķirīgas cilvēku kategorijas. Pirmie pateicas Dievam, otrie kaut ko visu laiku Viņam prasa.
Ja tu sevi pozicionē kā ticīgu cilvēku, tad uzticēšanās Dievam būs tavā apziņā tik ļoti spēcīga, ka tev nekad nebūs baiļu palikt bez maizes rieciena un nebūs šizoidālu noslieču biedēt bērnu ar dzīvi.

Tā, tagad pāriešu pie jautājuma par Mātēm.
Mēs jau noskaidrojām, ka bailes no trūkuma ir tikai bailes. Vai tās piespiež mātem iet stradāt un atstāt savus bērnus citām sievietēm (es vispar nevēlos runāt par beznosacījumu mīlestības kvalifikāciju bērnudārzu pedagogiem). Taču ir tik daudz mammu, kuras finansiāli ir labi nodrošinātas un tomēr atdod savus bērnus bērnudārzos un pieprasa to skaita palielināšanu. Tātad jautājums vispār nav par naudu? Ne arī par ekonomiku? Bet, kur tad ir atbilde? Ģimenē! Vienmēr atbilde ir Ģimenē. Tad kādi ir patiesie iemesli, kāpēc mammas atdod savus bērnus bērnudārzos?

✔ Sieviete tiešām uzskata, ka bērnudārzā viņas bērnam kaut ko iemācīs labāk, kā var iemācīt viņa pati. Viņai neviens nav mācījis, kā nodarboties ar bērnu, kā viņu attīstīt, kā atšķiras zēnu un meiteņu audzināšana. Un rezultātā viņai rodas ilūzija, ka viņa uz to nav spējīga, bet kāda tante bērnudārzā to ir gatava labprātīgi un ar prieku izdarīt! Man jūs jāapbēdina. Nav gatava. Mācību iestādēs audzē priekšmetu pasniedzējus – cilvēkus, kuri māca zināšanu nodošanas metodikas, taču ne jau audzināt jūsu bērnu. Zināšanas bez garīguma jau tika pielietotas praksē – tās bija briesmīgākas lappuses cilvēces vēsturē, kad cilvēki ar augstāko izglītību veica eksperimentus ar citiem cilvēkiem koncentrācijas nometnēs. Garīgs cilvēks uz kaut ko tādu nav spējīgs. Bet cilvēks bez garīguma, bet ar zināšanu bagāžu – vienkārši.

❤ Jūs esat mammas! Tas nozīmē VISAUGSTĀKĀS KLASES PROFESIONĀĻI. Ja Dievs jums uzdāvinājis tādu neticamu laimi kļūt mātei, tātad dos arī visas iespējas palīdzēt savam bērnam būt par Cilvēku. Šodien interneta dzīlēs mēs varam izlasīt miljoniem rakstu par to, kā rotaļāties ar bērnu, kā viņu attīstīt, bet, pats galvenais, kā bez nosacījumiem mīlēt savu bērnu. Bet tam vajadzīgs vispirms pašai piepildīties ar mīlestību.

✔ Sieviete ir iztukšota. Tikai ar Mīlestību piepildīta Sieviete ir spējīga Mīlestību dot bez nosacījumiem, vienkārši tā, kā vienā ļoti labā multfilmā. Bet “tukšs” cilvēks jau ir noguris pēc pirmā bērna piedzimšanas. Viņš savai mammai ir reāli smaga nasta. Emocionali, fiziski, garīgi. Viņa nezin, kā veidot attiecības ar vīru, radiniekiem, un te – vēl bērns. Bet no kā tad atbrīvojas, kad ģimenē ir grūtības? No paša vājakā. Šajā gadījumā – no bērna.

❤ Tāpec es pastāvīgi jaunajām meitenēm, kurām vēl nav ģimeņu, saku – iemācieties būt laimīgas tāpēc vien, ka esat piedzimušas, nevis gaidīt, kad šo laimi jums kāds atnesīs – vecāki, vīrs, radinieki, bērns. Apgūstiet pašcieņu. Tās šodienas meitenēm ir tik maz. Mani ļoti sarūgtina tas, ko redzu. Attiecības, kuras veido meitenes līdz ģimenes radīšanai – vairums no tām nolemtas šķiršanai nākotnē. Diemžēl, to es redzu jau tagad… Tātad – atkal būs pamesti bērni un atkal viņiem veidosies deficīts pasaules redzējums. Lai tas nenotiktu, sāciet jau tagad pašu galveno savas dzīves darbu, kurš saucas “Mīlēt bez nosacījumiem un pirmkārt, iemācīties mīlēt un cienīt sevi!” 

✔ Sieviete vienkārši NE zin (vai negrib zināt), NE redz (vai negrib redzēt) citus piemērus dzīvē. Viņa ir izaugusi tapat kā viņas vecāki, vecmāmiņas, vectētiņi, tie, kuru laikā tika radīti bērnudārzi – ar vienu vienīgu mērķi – atņemt bērnam saikni ar vecākiem, lai viņš pilnībā savu dzīvi veltītu valstij. Cilvēki pazaudēja saikni ar savu dzimtu, ar savām saknēm. Viņi neredz savas mātes, tēvus, viņi kaut kur skrien uz melīgiem mērķiem, rezultātā – uz kapiem, un pat nesaprot, kāpēc un kur skrien. Viņiem pateica: skrien uz pensiju, un viņi noticēja. Bet, lai kaut vai vēlreiz parbaudītu – tas nozīmē pielikt pūles darbā ar sevi. Bet kurš gan to grib? Tās pūles pielikt? Ļoti maz cilvēku. Labāk aiziet uz izaugsmes treniņu, lai iemācītos manipulēt ar cilvēkiem, bet pašam attīstīties – Dievs pasarg!
Ko darīt?

❤ Meklēt literatūrā, filmās, dzīvē citus patiesas laimes un mīlestības piemērus. Atrodiet laimīgu mammu un viņu bērnu stāstus, lai viņu dzīve kļūst par jūsu orientieri, nevis tantes, kura māca tevi dzīvot, bet pati jau divdesmit gadus nekomunicē ar saviem bērniem, jo viņi vienkārši no viņas ir aizmukuši.

✔ Sieviete dzīvo iluzorā stereotipu pasaulē, kur visiem obligāti jāiet caur bērnudārziem, skolām ut.t. tālākai socializācijai. Vienkārši atbildiet uz vienu jautājumu, ja bērnudārzs un skola dod 100% socializācijas zināšanu (bet socializācija ir prasme komunicēt vienam ar otru), tad kāpēc mēs to daudzu gadu garumā neesam iemācījušies? Kāpēc daudzās postpadomju valstīs ir vairāk kā 70% šķirtu laulību un savu bērnu pamesti veci vecāki, tik daudz noziedznieku, dažādu sadzīves slepkavību un narkomānija? Tāpec, ka sievietes strādā, lai maksātu nodokļus par kuriem uzturēt cietumus, narkoloģiskās klīnikas, slimnīcas utt., tā vietā, lai savās mājās radītu mīlestības pilnu atmosfēru, labklājību un līdz ar to dāvātu saviem berniem laimīgu nākotni ĀRPUS augstāk minētajām iestadēm.
Ko darīt?

❤ Saprast vienkāršu patiesību. Tikai tu pats esi spējīgs savam bērnam uzdāvināt pašu vertīgāko. Nav labākas mammas pasaulē. Nav tēvu aizvietotāju. Ja tu neesi kvalificēts vecāks – bērnam nav iespēju iziet no šīs dzīves skolas bez iekšējiem un ārejiem zaudējumiem. Meklējiet variantus. Tie ir. Jūs vienkārši neesat to darījuši. Ja man tas izdevās, kad es viena audzināju bērnu, jums arī izdosies.

Ko var izdarīt Vīrietis, lai Sieviete ar mīlestību MĀJĀS izaudzinātu savus bērnus?

Uzņemties atbildību par savu Ģimeni. Pa īstam. Saprast, ka par šo Sievieti un šiem Bērniem tu esi atbildīgs Dieva priekšā.

Aizsargāt Sievieti. Jebkurā situācijā – Tu esi spēcīgāks. Kaut vai tikai tāpēc, ka Tu esi Vīrietis. Tu esi spējīgs izturēt viņas garastāvokļa maiņas, viņas histērijas, iedzimto nepārliecinātību par sevi un mīlestības trūkumu. Tu esi stiprs. Lūdzies un tu satiksi savu skolotāju, kas palīdzēs grūtības pārvarēt ar viedumu.

Dod viņai pamatu. Atkārto katru dienu viņai to, ka tu viņu mīli, un novērtē katru sekundi, kuru viņa iegulda ģimenē!

Dāvini viņai dāvanas. Jebkuras. Mazas vai lielas – nav svarīgi. Viņai galvenais ir tava uzmanība, atbalsts un sapratne, ka tu viņu mīli un novērtē. Jo vairāk tu “ieguldīsies” savā Sievietē, jo vairāk resursu tev dos Dievs.

Kļūsti par ģimenes LIKUMU! Dari visu, ko māci saviem bērniem!

Formē ģimenes telpu. Pārstāj gandēt savu ķermeni un Dvēseli! Uziacini savās mājās tikai labestīgus un gaišus ļaudis, kuri veicinās gan tavu, gan tavu bērnu un sievas attīstību.

Neļauj savai sievai visu laiku tevi apkalpot. Viņa ģimenē jau tā ļoti daudz dara. Uzdāvini viņai “māmiņdienu” kaut reizi nedēļā, bet pats nodarbojies ar bērniem.  Redzēsi, CIK PATEICĪGA viņa būs.

Saproti, tu esi tuvāk Dievam kā viņa. Palīdzi viņai. Kļūsti par gaismu, kas rādīs ceļu.

Apzinies, ka visu naudu, ko liktens ir lēmis tavai Sievai, mājās atnesīsi Tu, ja viņa būs laimīga ar tevi. Taču, lai tas notiktu, viņai jāiemācās būt laimīgai pašai par sevi! Palīdzi viņai. Palasi grāmatas, kurās ir uzrakstīts, kā to darīt.

Tici man, viss, ko tu dari, ir tavs ieguldījums nākotnē. Tavā. Un Tavas Ģimenes. Paskaties apkārt. KO tu dari un KĀ dari. Ekoloģiski, atbilstoši Dieva likumiem? Vai Tu esi piemērs savam dēlam un aizsargs savai meitai? Kas tu esi un kāds ir tavs mērķis dzīvē? Ja Tu iegūsi savas dzīves jēgu, tava ģimene būs laimīga! Atrodi savu sūtību! Savu Misiju!
Man ļoti daudz ko vēl gribētos pateikt… Sievietes pensijas gados man stāstīja par to, ka visvairāk nožēlo to, ka atdevušas savus bērnus bērnudārzos, pat tad, kad nebija tādas vajadzības. Viņas sevi vaino par to. Taču, ko vairs tur. Nevar atgriezties un visu pārspēlēt. Nevar uzdāvināt bērnam to, kas netika uzdāvināts.

Tāpēc “Mīliet savus bērnus, uzticieties Dievam un būs jums laime un harmonija” Visas izmaiņas pasaulē sākas ar tevi, tā saka gudrie. Ir laiks. Bērni mūs mīl bez nosacījumiem, pienācis laiks mums iemācīties arī viņus mīlēt bez nosacījumiem.
Apzinātu visiem mums dzīvi.
Mīliet un esiet mīlēti!
Nataļja Kovaļova
Avots: благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Gudrā sieva

57090138_1303135649824180_7554645803474616320_n

– Kā jūs dzīvosiet? Par ko? Viņš neko nepelna, viņš visu mūžu nosēdēs tajā savā darbā. Un nesīs tev mājās kapeikas!!!!

– Mamma, es esmu piekususi. Es viņu mīlu. Un tas ir galvenais.
– Mīlestība galvenā ir tikai sākumā. Pēc tam, mīļo meitiņ, sāksies sadzīve. Un tā tevi, ai, kā izmacīs! Tu izleksi no viņa gultas, aiziesi līdz ledusskapim, bet tur tikai makaroni. Un viss! Un kur uzpucēties?! Kurpes, kleita, kažociņš!? Negribās?
Parādīt visu, kā tas būs…
– Nē, es gribu būt ar viņu kopā.

– Jā, tas nu ir skaidrs! Ko tev tagad var iestāstīt!
– Neiestāsti! Es precos!
– Jā, bet kāzas!? Par ko?! Tam taču miljons vajadzīgs! Tas jums ir?
– Tam vajadzēs mazāk par tūkstoti, valsts nodevai. Un samaksāt par metro.
– Dari, kā gribi. Tikai pēc tam neskrien pie manis raudāt uz pleca.
– Labi, kā teiksi.
Pagāja gadi. Meita apprecējās ar “nabaga lupatlasi” – menedžeri. Viņiem piedzima meitiņa. Gadījās arī strīdi. Taču viņi vienmēr salīga mieru. Abi strādāja. Naudu nesa ģimenē. Par izbrīnu mammai, viņiem visam pietika. Pēc tam znots izmācījās kursos un nomainīja darbu. Sāka pelnīt vairāk. Daudz vairāk. Taču viņu ģimenē nauda netika uzskatīta par galveno. Un meita vienmēr bija labi ģērbusies, moderni un gaumīgi. Un bija pat kažoks. Māte brīnījās: kā?

Jā, arī mamma netika aizmirsta. Meita bieži nāca ciemos, nesa gardumus, atveda mazmeitiņu. Un mīlēja savu mammu.

– Klausies. Es tomēr gribu zināt: kā jums tas izdevās? Es ar tavu nekur nederīgo tēvu kopā nesāku dzīvot uzreiz, kā tikko sapratu, ka jēgas no viņa nekādas nebūs. Bet tavs nekur nederīgais vīrs sāka pelnīt naudu. Skaties tik! Vēl jums vajadzētu remontu uztaisīt! Pavilksiet?!
– Nezinu. Mums pagaidām arī bez remonta ir labi. Mans tētis nekad nav bijis nekur nederīgs. Un mans vīrs tāds nav bijis. Vienkārši tēvs bija nemīlēts vīrs. Bet manējais – mīlēts.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Galvenie Vīrieša un Sievietes uzdevumi ģimenē

virietis sieviete14

Tomēr interesanti: kāpec tā notiek, ka bieži vien, gadiem ritot, vīrieša un sievietes attiecības ģimenē sāk pasliktināties. Tas nav normāli, ja tās neuzlabojas, tāpēc, ka tad, ja tu kādai dzīves jomai velti savu spēku, laiku un uzmanību, tātad šī joma sāk augt, attīstīties un uzlaboties.

Tad jājautā, kāpēc šīs attiecības starp laulātajiem, tā vietā, lai ar katru gadu kļūtu arvien stiprākas, priecīgākas un laimīgākas, sāk pasliktināties, nest vilšanos un rūgtas mieles, kas rodas no nerealizētām vēlmēm un cerībām?

Ļoti bieži attiecības starp vīrieti un sievieti pasliktinās tāpec, ka mēs nezinām galvenos Vīrieša un Sievietes uzdevumus ģimenes Savienībā, un attiecīgi, mēs tos vai nu nepildām vispār vai arī uzņemamies otra pienākumus, no kā arī rodas nesaprašanās, konflikti, kas bieži vien noved pie šķiršanās.

Galvenie Vīrieša uzdevumi Savienībā:
1. Garīgais ceļš (īstās Mīlestības jēgas izprašana, pašizzināšana un attīstība, atbildība, Sievietes un bērnu aizsargāšana – ģimenes drošības garants);
2. Virzība pa izvēlēto Ceļu (izpratne par to, kur iet un reāli soļi šajā virzienā, prasme vest aiz sevis Sievieti, bērnus, no tā arī izriet Cieņa, Pārliecība par sevi, skaidrība un jūtu kontrole – Līderis);
3. Redzēt Sievietē dievišķās īpašības un spēja paust savu Mīlestību (Sieviete vēlas būt Vīrietim noderīga un viņai ir svarīgi, lai Vīrietis viņā atmodinātu viņas Sievišķo Dabu – Mīlestība);
4. Ģimenes pamatu nodrošināsana (Māja, dārzs, kārtība, materiālais nodrošinājums – Apgādnieks);
5. Iniciatīva laimīgu bērnu dzimšanā;
6. Sievietes un bērnu audzināšana ar savu Piemēru – caur sevis audzināšanu;
7. Vienotības “Vīrietis un Sieviete” sasniegšana (kopīgs radošums, savstarpējs atbalsts, atbalsts it visās lietās).

Galvenie sievietes uzdevumi Savienībā:
1. Mīlestība, rūpes un Iedvesma (apbrīnot Vīrieša vīrišķo dabu, vienmēr sava Vīrietī redzēt Varoni);
2. Uzticība un Atbalsts (vēlme un gatavība sekot savam Vīrietim pa viņa izvēlēto Ceļu, visu viņa lēmumu un veicamo darbu atbalstīšana);
3. Dvēseles un Ķermeņa tīrība (Sieviete Vīrietim ir skaistuma, tīrības un pilnības ideāls);
4. Orientēšanās uz Vīrieša pozitīvajām īpašībām, palīdzība vājāko īpašību stiprināšanā (pieņemt Vīrieti tādu, kāds Viņš ir);
Savstarpējā Sapratne, Uzticēšanās un Mīlestība ir laimīgas ģimenes pamats.
Skan kā lozungs, bet tā ir balta patiesība.

Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sieviete

sieva_virs

Sievietei nav jābūt cīnītājai, viņas sūtība ir prieks un radošums. Mēs esam dzimušas, lai saņemtu no dzīves visu, ko vēlamies, necīnoties un nepieprasot, bet vienkārši tāpēc, ka esam SIEVIETES!

Tā pasaule, kurā jācīnās, patiešām pieder vīriešiem. Mūsu – sieviešu pasaule ir miers, mīlestība, piepildījuma stāvoklis. Nevis cīņa, bet sadarbošanās. Un tikai atgriežot sev savu sievišķo būtību, var atrast savu vietu dzīvē, izjust mieru un uzbūvēt skaistu, stipru un laimīgu laulību.

Natālija Pokatilova
Tulkoja: Ginta FS

Sieviete

atlauj9

Sievietei dominējošie ir materiālie centieni (ģimene, mājas, mājīguma radīšana, komforts utt.). Tāpēc viņa Dievišķo Mīlestību sasniedz caur bērniem, ģimeni, rūpēšanos un vispār caur mīlestības telpas radīšanu ap sevi. Sievietei svarīga ir ārējā stabilitāte (bez tās ir ļoti sarežģīti audzināt bērnus un būt ar mierīgu prātu).

Sievietes prāts un ķermenis nav radīti askēzēm un aizliegumiem. Diez vai jūs vēsturē sastapsiet daudzas sievietes, kuras devušās uz ilgiem gadiem meditēt vientulībā un būt šajā procesā veiksmīgas.
Bet, lai tomēr īslaicīgā “emocionāli dvēseliskajā ekstāzē” tās tomēr neaizskrietu tumšā alā meditēt vai tuksnesī veikt kādas skarbas epitīmas, daba tas apveltījusi ar bailēm no pelēm un rāpuļiem, tāpat kā ar ļoti lielu vēlmi papļāpāt. Minimums 60% sievišķās enerģijas jāvelta materiālajai dzīves pusei attiecībā pret garīgo, tad sieviete spēs dzemdēt veselus bērnus.
Rami Blekts
Tulkoja: Ginta FS

Teicamnieces komplekss

teicamniece3

Nesen Gallup centrs veica pētījumu, kā rezultātā noskaidrojās, ka no visām vecuma grupām visaugstākais stresa līmenis ir vidēja gada gājuma sievietēm (apmēram no 40 līdz 60 gadiem).
Vēl vairāk, tas ir augstāks, arī salīdzinot ar mūsu mammu un vecmāmiņu paaudzēm.

Mēs audzinām bērnus, strādājam, pieskatām savus pensionārus – vecākus, vienlaikus cenšamies palikt mūžīgi jaunas un skaistas. Šie centieni tikt galā vienlaicīgi ar visiem šiem pienākumiem uz “teicami”, atņem mums visus spēkus, un piedevām, izskatās, ka to neviens nenovērtē.

Visu šo emociju gammā, kuras izjūt šīs pienākumiem apkrautās sievietes, pati galvenā izrādījās VAINAS SAJŪTA.

Nav svarīgi, cik labi tu tiec ar visu galā, cik spēka patērē ģimenei un bērniem, ko upurē, lai izskatītos labi – vienalga, šķiet, ka ar to nepietiek. Ir briesmīgi izradīties ne īpaši labai sievai, matei, meitai, nepietiekami labam profesionālim. Šis perfekcionisms kā skābe saēd psihi un sagrauj veselību.

Mans dēls šobrīd ir students un praktiski visu  laiku es viņu esmu audzinājusi viena. Kamēr viņš bija maziņš, es visu laiku strādāju – pasniedzu augstskolā. Alga nebija maza un arī darba grafiks bija diezgan elastīgs. Apkārtējiem sķita, ka es ļoti labi tieku galā ar visiem saviem pienākumiem, taču es pati visu laiku atrados pastāvīgā spriedzes stāvoklī.

Mani pastāvīgi mocīja nerimstoša vainas sajūta. Man sķita, ka es visu daru nepietiekami labi. Kad biju darbā, es jutos vainīga par to, ka neesmu mājās ar dēlu. Kad biju mājās, tad uzskatīju, ka nepietiekami daudz laika veltu darbam. Es pierakstījos uz kursiem – un atkal mocījos, ka neesmu ne mājās, ne darbā.

Pats briesmīgākais visā tajā bija tas, ka man nebija kam pažēloties par šo šausminošo vainas sajūtu. Jo visas apkārtējās sievietes it kā lielsiki tika ar visu galā. Un es nedrīkstēju sagraut savu supersievietes tēlu, kura spēlēdamās velk milzīgu vezumu. Es sakodu zobus un vilku to tālāk.

Tagad, kad dēls ir izaudzis un man ir parādījies brīvs laiks, lai to visu apdomātu, es saprotu: visas apkārt esošās  veiksmīgās sievietes bija gluži tādas pašas kā es. Bet neviena no manām draudzenēm vai kolēģēm nekad dzīvē nebūtu atzinušās, ka nav ideāla sieva, māte, un darbiniece. Visas mēs centāmies atbilst kādai ideālai bildītei.

Mīļās manas jaukās draudzenes. Tagad, kad  visi ikdienas vecāku pienākumi ir nost no maniem pleciem, es esmu atelpojusies un gribu jums teikt: pacentieties izmest pa logu savu vainas apziņu un brīvi uzelpojiet: visi tēlo, neviens nav ideāls. Lai to pierādītu, es godīgi atzīstos tajā, ko agrāk nebūtu atzinusi pat pie spīdzināšanas briesmām:
Mans dēls bērnībā nekad negāja gulēt laicīgi. Praktiski – ne reizi.

Es ienīdu vecāku sapulces un tāpēc tās regulāri neapmeklēju.

Kad mans dēls ziemā spēlēja beisbolu, es vēroju viņu nevis tribīnēs sēžot, bet mašīnā ar apsildāmajiem sēdekļiem. Bet vasarā tālākajā tribīnē sēdēju tēpēc, ka tur bija labāka interneta uztveršanas zona, un es klusiņām strādāju, ar acu kaktiņu sekojot spēlei.

Ja pie manis mājās pēkšņi kāds ieradās nebrīdinot, es tēloju, ka esam uzsākuši ģenerāltīrīšanu. Tie bija meli: mūžīgais “bardaks” bija mūsu mājas normālais stāvoklis.

Mans dēls skolu pabeidza ar ļoti viduvējām sekmēm un vienalga iestājas labā koledžā, kur pats labprāt mācās. Neskatoties uz to, ka mēs mūždien kavējām skolā pirmo stundu, un es vienmēr aizmirsu parbaudīt mājas uzdevumus, kuri ļoti bieži tikai aizmirsti uz mašīnas pakaļēja sēdekļa, dēlam skolā viss ir vairāk nekā kartībā.
Neskatoties uz visām nepilnībām, mana karjera nav sabrukusi, ģimene ir izdzīvojusi un draugi nav aizmukuši. Mūsu dzīve bija tāla no ideāla, un es ne tuvu nebiju “ideāla mamma”, taču mums viss izdevās.

Esiet labestīgas pret sevi. Tas viss, ko jūs darāt ir ļoti labi. Jūs darāt visu, kas ir jūsu spēkos. Tāpēc, neraudiet par niekiem. Pilnība ir tik garlaicīga! Un lutiniet sevi biežāk: vannas putas un vīna glāze arī būs laba balva.

Patiesi jūsu, socioloģijas zinātņu doktore Mišela Mārtina
Avots: ageofhapiness
Tulkoja: Ginta FS