Nu, tā…

pašapzinīgs vīrietis2

Mēs, vīrieši ne īpaši labi saprotam sievietes. Tāpēc, ka viņas ir ļoti dīvainas. Viņas visu dara savādāk ka mēs: dzīvo, domā, cieš, priecājas, piekūst, atpūšas. Tāpēc, ka viņas vienkārši ir savādākas. Un vīrietis bez sievietes nav pilnvērtīgs, – tā saka svētie raksti. Un es tam pilnībā piekrītu.

Ja vīrietim nav sievietes, tātad viņam trūkst atbildības sajūtas. Bet bez atbildības vīrietis degradējas, tāpēc, ka pats par sevi viņš neko nedarīs. Viņš nebūvēs pats sev 400m2 lielu māju. Precīzāk, es zinu vienu tādu tipu, viņš uzcēla milzīgu māju, bet vienalga darīja to, rēķinoties ar to, ka sieviete viņam būs. Tāpēc viņš dzīvo 6m2 istabiņā, kurā uz grīdas ir matracis un stūrī pakaramais ar krekliem – un viss. Un viņam ir ērti – viss pa rokai, viss blakus.

Vīrietis ir askētiskāks kā sieviete, – mums nemaz daudz nevajag. Un, stājoties attiecībās ar sievieti, mēs domājam, ka viņas ir tādas pašas, un, ka arī viņām neko nevajag. Bet viņām vajag. Un vajag daudz. Ne tāpēc, ka skopas vai alkatīgas, bet tāpēc, ka viņas ir sievietes – tā ir tāda īpaša dzīvības forma. Un to pastāvīgi vajag zināt un ņemt vērā.

Vīrietis un sieviete atšķiras it visā. Viņus vieno vien tas, ka viņi ietilpst vienā bioloģiskajā sugā. Viņi ir atšķirīgi it visā pat fizioloģijā. Bet no psihes viedokļa viņi ir kolosāli atšķirīgi.

Jau uzreiz pēc dzimšanas puisītis atšķiras no meitenītes psihiskajā ziņā – un tas ir galvenais. Sieviete piedzimst pašā augstākajā vērtības līmenī. Viņā jau sākotnēji ir ieliktas visas sievišķīgās īpašības un viņas uzdevums tās dzīves laikā nepazaudēt. Viņas dzīvei jāizskatās kā taisnai līnijai, bez stresiem un traumām, bez kritieniem viņas vērtību skalā.

Galvenais sievietes uzdevums, nodzīvot dzīvi tā, lai viņas vērtība atrastos šajā līmenī, nevis ar gadiem pazeminātos. Un meitenīti, meiteni, sievieti trijos viņas dzīves etapos ir jāaizsargā trim vīriešiem: sākumā tētim, pēc tam vīram un pēc tam dēlam. Viņa nekad nedrīkst palikt viena, bez vīrieša aizsardzības.

Savukārt vīrietis piedzimst nulles vērtību līmenī. Tas nenozīmē, ka vīrietis ir ar kaut ko sliktāks, – viņš vienkārši ir tāds. Viņš ir kā sagatave, konstruktors, kurš vēl tikai jāsaliek. Piedzimšaans brīdī vīrietim netiek dotas nekādas vīrišķās īpašības. Nevar, piemēram, piedzimt drosmīgs, tāpēc, ka drosmīgs ir tas, kurš pārvarējis bailes. Nevar piedzimt dāsns, jo dāsns ir tas, kurš pārvarējis skopumu. Tas pats attiecas arī uz izlēmību, mērķtiecību utt.

Sekojoši, vīrietis ir tas, kurš aug visu laiku, cenšoties šīs izaugsmes laikā sasniegt sievietes vērtību līmeni, kura atrodas vērtību skalas paša augšā. Var pat teikt, ka sieviete ir vīrieša izaugsmes motivators.

Ja vīrieša dzīvē nav sievietes, tad viņš, visticamāk, pārāk spēcīgi neattīstīsies, jo nav jēgas. Priekš kam? Tāpat viss ir labi.

Vīrietis ir tāda dzīvības forma, kura neko nemaina, kamēr esošais darbojas. Ja var kaut ko nedarīt, tad viņš nedarīs.

Gluži dabiski, vīrietis nepieaugs līdz sievietes līmenim. Viņa dzīve izskatās sekojoši: nokriti, celies augšā, atkal nokriti – atkal celies. Tāpēc stress vīrieša dzīvē vienmēr ir iemesls izaugsmei.

Stress, ja nenogalina vīrieti, noteikti to norūda, un vīrietis pateicoties tam progresē. Ja vīrietim dzīvē ir problēmas, – tātad viņš var augt. Aizvākt no vīrieša dzīves stresu, nozīmē novākt svaru zālē svarus. Visi nāk tajā nodarboties ar piepūšamajām hantelēm. Un it kā visi tādos smukos krekliņos, kaut ko dara, bet jēgas nekādas.

Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt: vīrietis aug tikai pārvarot grūtības.

Vīrietis, kurš aug augšup, – tas ir adekvāts vīrietis, kurš vēlās komunicēt ar cienīgām sievietēm, kurām ir ļoti augsta pašapziņa. Visi normālie vīrieši aplido sievieti, lai sasniegtu viņas vērtību līmeni. Bet ir arī otra vīriešu kategorija, kuri visu mūžu atrodas tajā līmenī, kurā piedzimuši. Un tie nav vīrieši, bet tēviņi. Un šiem tēviņiem ir vajadzīgas mātītes.

Bet ar īstenām un cienīgām sievietēm tēviņu ceļi nekrustojas. Ko darīt, lai tie krustotos? Tēviņš pats nevēlas augt uz augšu un uz priekšu, viņš negrib sevi mainīt, tātad centīsies mainīt sievieti. Lai saņemtu kaut ko vērtīgu un par to nemaksātu, vajag pazemināt tā vērtību. Eksistē noteiktas tehnoloģijas, kā pazemināt vērtību tam, kas ir vērtīgs. Tādu tēviņu uzdevums ir izdarīt tā, lai sieviete kristu lejup. Vai viņa to var izdarīt pati? Nē. Nemēdz būt tādas situācijas, lai sieviete domātu: “Kaut kā es neesmu pietiekami tīra…. Gribētos tā ritīgi uzdzīvot, sapīpēties hašišu un kailai pastaigāties pa ielām”. Sievietei tāda doma prātā neienāktu. Taču kāds cits to var izdarīt viņas vietā. Starp citu, ja viņa ir pakritusi, tad pašai piecelties ir ārkartīgi grūti, viņu kāds var tikai pacelt.

Jēdziens “sieviete ar augstu pašvērtējumu” arī ir nedaudz pievilkts aiz ausīm. Tāpēc, ka sieviete pati nevar sevi novērtēt.

Vai vīrietis var sevi novērtēt? Viegli. Vīrietis var sevī būt kruts. Viņš var domāt: “Es kaut ko esmu sasniedzis, un man nospļauties uz citiem vīriešiem, ko viņi par mani domā”

Vai sieviete var pati sevī būt laimīga? Protams, ka nē. Protams, vīriešiem svarīgi, lai kāds viņus novērtētu. Novērtēja – lieliski. Bet, ja nenovērtēja, mēs paši sevi novērtēsim.

Sieviete pati to nevar. Ja ilgākā laika periodā ikvienai sievietei atkārtot, ka viņa ir līkkājaina aita, tad viņa sevi uzskatīs par līkkājainu aitu. Ja vīrietim visa pasaule centīsies iegalvot, ka viņš ir briesmonis, tad to viņš laidīs gar ausīm.

Autors: Satja Das
Tulkoja: Ginta Filia Solis

:) :) pirmajai daļai es pilnībā piekrītu, otrajai – ne gluži :) Un tomēr, garastāvokli uzlaboja :)

“BŪT” – tas, pirmkārt, ir stāsts par nesteidzību

paris

Mūs neviens nav mācījis “būt”…
Pie manis nāk 37 gadīgas meitenes, kuras nezin, kā mīlēt un atdoties. Viņas prot uzrakstīt vārdu “pieņemt” piecās valodās, bet nav spējīgas to sajust.
50 gadīgi puiši, kuri uzbūvējuši žilbinošu karjeru, un tajā pat laikā, neprot apskaut tā, lai tas būtu ar visu ķermeni, sirdi un Dvēseli.
Es ļoti cienu tos, kuri meklē sevi, kuri pēkšņi saprot, ka kaut kas ir ne tā un nāk, pilni apņēmības to mainīt, un izaudzēt sevī to, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav izaudzis. Atrast to garšu, kas bija bērnībā vai kaut kad vēl. Sen vai nesen. Bet tagad… “Nebaro un neapglabā”. Esības krīze.

“Būt” – tas pirmkārt ir stāsts par nesteidzību, pat tad, ja tev ir tikai pusstunda laika. Tas ir stāsts par katra kumosa garšu, katra zāles stiebra krāsu, katras minūtes izdzīvošanu. Tas ir stāsts par labsajūtu un sāpēm, par vienotību un vientulību, par sevis apzināšanos caur emocijām un auksta vēja pūsmu uz vaiga. Par to, kas caurvij visu tavu dzīvi un padara tevi pa īstam dzīvu. Gan mīlētu, gan mīlošu, gan seksuālu. Kad tu kādu mīli, tad viss ar viņu kopā ir sekss.
TAS ir stāsts par “būt”.
Autors: Anna Zarembo
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS

Dzimtas enerģētiskie likumi

dzimta

Dzimta – tā ir vienota Dvēseļu (kas sastāv no pastāvīgām radniecīgajām saitēm no vienas iemiesošanās – nākamajā),  enerģētiskā sistēma. Šīs dvēseles apvieno kopīgi uzdevumi un kopīgas problēmas vai dzimtas scenāriji. Dvēseles uzdevums ir atstrādāt dzīves programmas “plusā”, lai tās nenodotu saviem pēctečiem, “mīnusā” (vai kā tautā saka – dzimtas lāsti) un ar to pašu atbrīvotu tos no liekām grūtībām un nelaimēm.

Kad no Dzimtas sistēmas Redzamajā pasaulē “izkrīt” cilvēki, no tā cieš visa dzimta – tā zaudē spēku. Zaudējums ir, kad bērni atsakās no vecākiem vai – otrādi, kad vecāki atsakās no saviem bērniem, vai nogalina vēl nedzimušu bērnu (šajā gadījumā atbildību nes māte un arī tēvs, ja tas bijis iniciators šādam solim.)

Vecāki un bērni

Mēs visi esam savu vecāku bērni. Un tātad mums visiem ir saknes. Koks bez saknēm nokalst un tam vairs nav iespēju augt un nest augļus. Tas pats notiek arī ar cilvēku. Kad mēs atsakāmies no saviem vecākiem, atsakāmies tos pieņemt, nosodām, neieredzam – mēs atsakāmies no savas nākotnes.

Mūsu attieksme pret tēvu ietekmē mūsu radošumu, iedvesmu, spēju vadīt savu realitāti, būt patiesam un izrādīt patiesas jūtas. Attiecīgi tēva nepieņemšana sev līdzi nes emocionālu nospiestību, neprasmi priecāties par dzīvi, dzīvot iekšējas brīvības stāvoklī.

Attieksme pret māti ļoti ietekmē loģikas attīstību, veiksmi jebkurā darbībā, karjeru, finansiālo veiksmi. Atsakoties no savas mātes, mēs atsakāmies no materiālajiem labumiem.

Un, vēl, attiecības starp vecākiem jau bērnībā formē ģimenes bāzes modeli. Un jau tad, kad esam pieauguši, mēs neapzināti pievelkam vīriešus, kuri līdzīgi mūsu tēviem un sievietes, kuras līdzīgas mūsu mātēm. (Kurš gan to nezin?)

Tā zēns, kuru māte aptekāja, meklēs sievieti, kura viņu aptekās. Ja meitenes tēvs bija skops emocijās, tad viņa varēs iemīlēties tikai tadā pašā emocionāli skopā vīrietī.

Tēvs un meita

Tēvs ir pirmais vīrietis meitenes dzīvē. Viņas attieksme pret tēvu programmē tālākās viņas attiecības ar savu vīru. Turklāt, šim vīrietim jābūt psiholoģiski spēcīgākam par viņas tēvu, pretējā gadījumā viņa nevarēs viņu atzīt un cienīt. Tāpēc ir ļoti svarīgi formēt pozitīvu tēva tēlu. Un šeit ļoti svarīga ir mātes attieksme pret tēvu, jo tieši no mammas meitene mācīsies attieksmi pret vīrieti.

Kad tēvs bērnībā meiteni vada, viņa izrāda paklausību, jo atzīst tēva autoritāti. un tāpat jānotiek attiecībās ar vīrieti, pretējā gadījumā ģimene lemta neveiksmei. Retais vīrietis samierināsies ar situāciju, kad sieviete ar viņu nerēķinās.

Māte un dēls

Tas pats notiek arī ar vīriešiem. Ja zēns nosoda savu mammu, viņam smagi veidosies attiecības ar sievietēm. Viņas neapzināti jutīs, ka agri vai vēlu šis vīrietis sāks meklēt viņā nepilnības un tad būs ļoti grūti uzbūvēt harmoniskas attiecības.

Dzimtas scenāriji

Ļoti bieži vienā dzimtā daudzām sievietēm ir līdzīgi likteņi. Vai nu nevar apprecēties, vai arī “velk” vienas visu ģimeni, strīdās ar vecākiem – tātad dažādas kopīgas tēmas. Katra šajā ķēdītē esošā ģimenes locekļa uzdevums ir novest šo programmu “plusā”, izmantojot senču pieredzi.

Pāru savstarpējo attiecību likumi

Kamēr cilvēki vēl tikai satiekas, nav grūti veidot attiecības, nav grūti būt uzmanīgiem vienam pret otru, realizēties, ņemt vērā otra intereses, kopā pavadīt laiku, teikt komplimentus, dot iespēju otram cilvēkam nodarboties ar savām sirdslietām un hobijiem, satikties ar draugiem, būt uzticīgam, atklātam un brīvi paust savas jūtas.

Uzdevums kļūst grūtāks, kad rodas kopēja sadzīve un bērni. Arvien vairāk paliek atbildības, pienākumu un gaidu. Pēc statistikas datiem, visvairāk pāru izšķiras uzreiz pēc pirmā laulībā pavadītā gada vai gadu pēc pirmā bērna piedzimšanas.

Jebkuros apstākļos ir svarīgi atcerēties to, ka vīrs un sieva – ir labākie draugi, kuri pieņēmuši lēmumu dzīvot kopā, būvēt savu ģimeni tāpec, ka kopā vieglāk, jautrāk un tāpēc, ka viņi kopā jūtas daudz pārliecinātāki un stiprāki.

Ģimenes attiecībās vienmēr ir svarīgi redzēt problēmas sakni un ar sapratni izturēties pret savu partneri. Un svarīgi saprast, ka aiz katras problēmas stāv vai nu sāpes, vai lēmums izdarīt labāk.

Sievietei ir ļoti svarīgi audzināt sevī tādas īpašības kā līdzcietību, pacietību, labestību, mīlestību un pazemību. Patiesi sievišķīgas īpašības, kas dod sievietei vajadzīgo stāvokli, lai viņa būtu mīlēta un lolota un tieši šīs īpašības arī pievelk vīriešus.

Bieži saka “raksturi nesaderēja” – ne jau tas ir šķiršanās iemesls. Būsim godīgi. Iemesls ir slinkums un nevēlēšanās būt sirdsgudrai sievietei, lai būvētu harmoniskas attiecības. Harmoniskas attiecības ir titānisks darbs. Aizejot no neveiksmīgām attiecībām nav iespējams aiziet no problēmas, jo no sevis jau neaizbēgt. Tās pašas problēmas turpināsies arī tālākajā ceļā un ar nākamajiem vīriešiem. Mūsu laime – mūsu pašu ROKU DARBS!

No Ksenijas Silajevas grāmatas “Slāvu Dzimtas horoskops” (“Славянский гороскоп Рода”)

Tulkoja: Ginta FS

Publikācija: http://tasachena.org/