Tava personīgā uzvara

Reiz es pieņēmu savu patieso vecumu – ne kā sodu, bet tā, kā pieņem kroni.
Tu sper soli un aizver acis, jūtot kā uz pieres nolaižas vēsa stīpa un uz pleciem gulstas smags apmetnis.
Turi taisnu muguru, karalien, un atver acis: nekas nav mainījies. Tavi vīrieši nav beiguši tevi mīlēt un skaistums nav pazudis, tikai tu esi pārstājusi sev melot.
Tomēr skaistums kādreiz zudīs. Tas, ārējais skaistums, kuru mēs tik ļoti mīlam un kurš mums šķiet tik vērtīgs. Un pēc tam tu turpināsi kaut kā dzīvot, vērojot kā prožektoru stari, kuri reiz apspīdēja tevi, tagad sakrustojas uz kādu citu.

Pieņem to. Tāpēc, ka no šī brīža tavu ceļu apspīdēs tikai tavs personīgais starojums, tavi personīgie jāņtārpiņi, kurus esi salasījusi iepriekšējā dzīvē, – tavs intelekts, tavs maigums, tavas asaras, kas izlietas rakstot muļķīgu vēstuli un katrs tavs smaids. Visas sāpes, kas zīmēja uz tavas sejas un prieks, kas arī atstāja savas pēdas. Tavs talants, kas pat nedomā izgaist.  Un viss, ko tu izdarīsi šajā gaismā, būs tikai tava, personīgā uzvara.

Marta Ketro “Trīs sievišķās histērijas aspekti”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Atbalsts sev pašam

Ir ļoti grūti kļūt sev par atbalstu, ja atzīsti sevī tikai savu parādes pusi: sasniegumus, labās īpašības, varonību…
Ja noliedz visu savu pilnīgo pieredzi, nespējot pieņemt tās gluži cilvēciskās izpausmes, kas it kā dara kaunu iekšējam perfekcionismam.
Tā rodas paaugstinātas prasības pret sevi, kuras nav iespējams izpildīt un pastavīgi tām atbilst, un kuras tikai papildina PAŠvilšanās krājkasīti.
Un tas, mani mīļie, ir tas pats, kas dzīvot zem pastāvīgi auksta lietus un nekad neredzēt sauli…
Un tieši tad mūsu cietsirdība pret sevi neizbēgami sāk atspoguļoties arī tajos cilvēkos, kas ir mums blakus.
Un cilvēkiem šķiet, ka mēs esam pārāk neobjektīvi, ciniski un pasīvi agresīvi… pret viņiem…. kaut gan patiesībā viņiem tiek tikai neliela daļa no tā, ko saņemam mēs paši.
Lūk, kāpēc ir tik svarīgi izveidot kvalitatīvas mīlošas attiecības ar sevi – vēl ilgi, pirms ielaižam kādu citu savā dzīvē.
Lūk, kāpēc ir tik svarīgi zināt un pieņemt visas savas puses.
Citā veidā nav iespējams līdzsvarot savu kroni…

Ļiļa Grad
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Laime nav krāsa

laimiga87

Man sen vairs nejūk dienas, un manā leksikonā nav jēdziena “pelēkā ikdiena”…
Kas tās tādā krāsā nokrāsojis, tas lai arī ar tām dzīvo…
Bet, ja noņemam visus šablonus, tad saki man, kas vainas pelēkai krāsai?
Vai tad tā ir tukša vai traģiska?
Un vai tad tikai karnevāla krāsas spēj atnest laimi?

Laime nav krāsa…
Tā ir spontāna, tūlītēja šī brīža pašpietiekamības sajūta…
Tieši šeit un tagad ar tevi notiekoša…
Tā ātri paiet, taču tās siltums saglabājas laikā…

Man nejūk dienas ne jau tāpēc, ka ikkatrai no tām būtu atšķirīgs notikumu komplekts…
Bet gan tāpēc, ka ikviena no tām man dod iespēju atšķirīgi izdzīvot vienādo un nepiekust no ikdienas dzīves…
Man ļoti patīk vienu un to pašu acu dažādā izteiksme…
Patīk dažādās sajūtas sevī, kas no vakardienas nemaz nav stipri izmainījušās…
Patīk arī tas, kas vienkarši ir palicis ar mani iepriekšējā variantā, bet nav apnicis un nav nomācošs…

Es esmu atbrīvojusies no privātīpašnieciskās iedomības mīlestībā un draudzībā…
Un negūstu baudu no kaut kā vai kāda noturēšanas, lai kas tas arī būtu… ir bauda no labās gribas…
Ir godīgu attiecību augstākā pilotāža, kurās cilvēki atrodas pēc pašu vēlēšanās – tur, kur viņiem labi ir kopā būt…

Un katru rītu, nolaižot kājas uz grīdas, es sāku ar atbildi uz jautājumu – kāpēc es to daru….
Un ko es vēl varu izdarīt, lai iznīcība neienāktu manā dzīvē…

Mīļie, izdzīvojiet SAVAS dienas, un nekopējiet svešas…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Cik labi ir nomierināties

miers dvesele33

Cik labi ir nomierināties…
Mīļie mani, tieši nomierināties…
Neimitējot vienaldzību, bet nonākot pie apzinātas sapratnes par to, ka nav iespējams dzīvot histērijā, mūžīgā neapmierinātībā, nenovērtējot to, kas tev ir…
Vienkārši nomierināties, saprotot, ka mierīgi vari sakārtot savu dzīvi bez tā, kas tajā nav…
Bez tiem, kuriem labāk ir citā vietā…
Bez cilvēkiem, ar kuriem kopā nevar turpināt vai ar gluži otrādi, ar tiem, par kuriem sapņoji tiki tu…
Vienkārši nomierināties, atmodinot savu aizmirsto pašcieņu, bez kuras mēs esam savārījuši lielas ziepes, izkalpojoties dēļ nesaņemtas mīlestības ilūzijas…
Nomierināties un sakārtot katru savu dienu…
Nomierināties un nekad vairs neprasīties tur, kur mūs neaicina…
Nomierināties un sākt darīt labi to, ko esam spējīgi darīt, nevis tēlot efektivitāti tur, kur jau sen viss ir kļuvis pretīgs…
Nomierināties un salīgt ar sevi mieru, ar savu ķermeni, savām domām, savām reālajām iespējām…
Nomierināties un pārstāt domāt, ka cilvēki, kuriem mēs nepatīkam, var pretendēt uz mūsu vērtētāju lomu, vai patraucēt būt mums laimīgiem…
Vienkārši nomierināties…
Vairs izmisīgi un juceklīgi netraukties, salīdzinot savu dzīvi ar svešu un cenšoties savus rezultātus pataisīt par ārkartīgi svarīgiem…
Nepalikt savos aizvainojumos…
Nenovelt vainu par jebko uz citiem…
Pat tad, ja mums neviens nav mācījis mīlēt, ir daudz vienkāršāk apzināties mīlestības nepieciešamību, nevis līdz pat sirmiem matiem žēloties par savām neveiksmēm…
Nomierināties…
Līdz vienkāršiem priekiem…
Līdz vienkāršām attiecībām, kurās viss ir skaidrs un caurspīdīgs, nevis “sarežģīti” tikai tāpēc, ka šaušalīgi bail atzīt acīmrezamo…

Līdz vienkāršiem lēmumiem…
Līdz vienkāršai dzīvei, kuru nevajag jaukt ar vienšūņa dzīvi…

Kad mēs vēlamies mieru, mēs nenovecojam…

Mēs beidzot kļūstam viedāki…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

10 lietas, ko nedarīs nobriedusi sieviete

nobriedusi sieviete1

Ļoti bieži klasiskajā lieteratūrā mīlestība tiek pasniegta kā upurēšanās. Sākot no “Romeo un Džuljetas” līdz pat “Meistaram un Margaritai”, kur mīļotie viens otra dēļ izcieš visdažādākās mokas, pavisam neilgu laiku ir kopā, lai pēc tam šķirtos vai vispār nomirtu. Mīlestība tiem nedodas viegli, tās dēļ ir jācieš, jāgaida un jāmokās.

Droši vien arī es jaunībā biju izlasījusi ļoti daudz grāmatu par tieši šādu mīlestību, tāpēc ilgu laiku mana mīlestība tāda arī bija: pilna bezgalīgas drāmas, asaru un šķiršanos. Šķita, ja tā nenotiek, tad tā vispār nav mīlestība – tikai tāda vieglprātīga aizraušanās.

Par laimi es nobriedu, bet varbūt vienkārši izaugu, vai arī piekusu ciest. Tagad man mīlestība ir milzīgs prieks. Un nekādu upuru.

Man ir gandrīz 42 gadi un laiku pa laikam man patīk būt ciniskai, teikt, ka es neticu mīlestībai, romantikai un mūžīgai laimei. Attiecībās ar vīriešiem es esmu tieša kā bambuss – bez vilcināšanas paziņoju par to, kas man patīk, kas nepatīk un kādas ir manas vēlmes.

Arī pie velna pasūtu bez minstināšanās. Periodiski es sevi pārbaudu – vai tiešām mana sirds nav pārakmeņojusies un dvēsele nocietinājusies? Agrāk diennaktīm ilgi es varēju gaidīt vienu vienīgu sms un tad traukties kaut uz pasaules malu, ja vien viņš pasauca. Es ne mirkli nešauboties pirku un dāvināju dārgas dāvanas – lai tikai viņam sagadātu prieku. Gatavoju brokastis un pusdienas – tikai tādas, kuras patika manam iemīļotajam. Nomocīju savu draudzeni ar bezgalīgajiem: “viņš teica, interesanti, ko ar to viņš domāja…..?”

Protams, šie “viņš” bija dažādi vīrieši, Kādu es mīlēju, ar kādu kopā dzīvoju, kadā vienkārši biju iemīlējusies, bez pretmīlas. Bet sajūtas, ko manī izsauca vīrieša figūra, bija līdzīgas – un katru reizi es viņu dēļ biju gatava uz visu. Ja tagad šī gatavība ir pargājusi, vai tas varētu nozīmēt, ka arī spēja mīlēt pagaisusi?

Jaunībā mēs mokoši meklējam sevi, 15-25 gados mēs esam “kaut kas”. Kā saprast, kas tev patīk un kur ir tavas robežas, un kas vispār tu esi, ja neesi pamēģinājis dažādas lietas, un tev vēl nav nekādas dzīves pieredzes? Tāpēc jaunībā mēs drosmīgi metamies eksperimentēt – gan ar ārieni, gan profesiju, gan seksu, gan…..mīlestību.
Pēc 25 mums jau ir kaut kāds karkass – esam saņēmuši izglītību, nedaudz, iespējams arī profesionālo pieredzi, ir jau pirmie puni attiecībās un seksā. Mēs vairs tik bezbailīgii neraujamies eksperimentēt un vairāk vai mazāk zinām savus mērķus. Daudzas ir jau apprecējušās, piedzemdējušas bērnus vai arī veido attiecības ar perspektīvu to izdarīt. Šo to jau dzīvē saprotam, bet mazāk visā tajā saprotam sevi. Mums jūk savas un sabiedrības vēlmes un ļoti bieži mīlestību sajaucam ar vēlmi upurēties. Mēs cenšamies iztapt vīrietim, jo savādāk šķiet, ka viņš apvainosies un aizies.

Briedums – man tā ir patiesā tikšanas ar sevi. Pēc “aklās” jaunības “kāda dēļ”, mēs sākam dzīvot sevis dēļ. Tas nenozīmē to, ka mums neviens nav vajadzīgs vai arī mēs esam kļuvušas veiksmīgas, egoistiskas un pašpietiekamas vientuļnieces. Nē!. Mēs tāpat kā 20 gados vēlamies mīlestību, vēlamies attiecību siltumu.

Vienkārši mēs saprotam, ka veselīgās attiecībās viss ir abpusēji. Kā teica Omārs Haijams: ” Man nav vajadzīgs tas, kam neesmu vajadzīgs es.”

Tāpēc es vairāk:
1. Negaidu vīrieša zvanus vai ziņas. Es vai nu rakstu un zvanu pati, vai izdzēšu to kontaktus, kuriem nav laika pat īsai atbildei: “Piedod, šobrīd esmu aizņemts, piezvanīšu, kad atbrīvošos.”

2. Neeju uz randiņu, ja tikšanās vieta un laiks man ir neizdevīgi. Lai tikšanās būtu prieka pilna, tad tai jābūt ērtai. Ja vīrietis neinteresējas ne par sievietes laiku, ne vēlmēm, ne viņas ērībām, tas nozīmē, ka viņam vispār neinteresē šī sieviete. Tāds vīrietis man nav vajadzīgs.

3. Es nepiedodu dāvanu neesamību ne manās dzimšanas dienās, ne citos man svarīgos svētkos. Man patīk vīrieši, kuriem patīk tērēt naudu, lai apdāvinātu savas mīļotās sievietes.

Finansiāli skopi cilveki parasti ir skopi it visā. Neuzmanība pret datumiem, kuri svarīgi otram cilvēkam, nozīmē tikai neuzmanību pret pašu cilvēku. Tos, ko mēs mīlam, mums gribās lutināt un iepriecināt, un tas viss, kas ir svarīgi viņiem, ir svarīgi arī mums.

Ja nav svarīgi, vai žēl, vai aizmirsu – vari aizmirst arī manu telefona numuru.

4. Negaidu, kad vīrietis sameklēs attaisnojumus tam, ka viņš nav veiksmīgs un nedzīvo labklājībā. Tas nenozīmē, ka no vīrieša man vajadzīga tikai nauda. Bet  stāsts par “ar mīļoto laime arī būdiņā” nav nobriedušas sievietes stāsts. Savās būdās mēs pabijām jau 20 un 30 gados un 40 gados mums jau pašām ir sava komfortablā dzīve un tāpēc attaisnojumiem nav vietas.

5. Neklusēju par to, kas man nepatīk. Protams, es “nekompostrēju vīrietim smadzenes” ar visdažādākajām pretenzijām. Taču ir lietas, par kurām otrs cilvēks nenojauš, kaut vai tāpēc, ka viņš nav es. Ja es nemīlu lielu ātrumu, jo tas mani biedē, tad es neklusēju un netēloju sajūsmu, ja vīrietis brauc ar 120 km stundā. Tāpat arī es aizkaitināti nesaku “kā tu brauc!”, es mierīgi saku: “lūdzu, nebrauc tik ātri, es nervozēju un man ir bail.”

6. Es nebaidos uzdot jebkurus jautājumus. Tāpat arī esmu gatava atbildēt uz jebkuru jautājumu. Jaunībā mēs baidamies noskaidrot nesaprotamo, jo baidāmies izbiedēt vai ievainot vīrieti. Taču tieši šī neskaidrība pēc tam ievaino mūs pašas. Es vairāk nevēlos sāpes, tāpēc es visu noskaidroju.

7. Es negludinu vīrieša kreklus. Man nepatīk gludināt. Man arī manus kreklus nepatīk gludināt. Es vairs nedaru neko tādu, kas mani apgrūtina. Ja viņš mani mīl, tad pats izgludinas savus kreklus.

8. Es nejaucu seksu ar mīlestību. Sekss var būt saistīts ar mīlestību un var arī nebūt saistīts. Man mīlestība ir izgludināt pašam savu kreklu, paklusēt kopā ar mani no rītiem, jo no rīta man negribās runāt. Atcerēties mana kaķa vārdu un to, cik karotītes cukura es beru savā kafijā,  uzdāvināt tiko grieztu pojeņu pušķi un, klusējot atnākt un salabot manu tekošo krānu. Ja tā visa nav, un ir tikai sekss – tātad mums ir tikai sekss.

9. Es neesmu greizsirdīga uz viņa draugiem un darbu. Vai arī uz viņa bērniem no iepriekšējām attiecībām. Ja vīrietis mani mīl, viņš atrod laiku, ko veltīt man. Viņš mani “iekļauj” savā noslogotajā grafikā, neskatoties uz komandējumiem, futbolu, draugiem, makšķerēšanu kopā ar dēlu. Jo arī es dzīvoju piepildītu dzīvi.

Ja mēs abi atrodam laiku viens otram, tātad mums ir attiecības. Ja laiku attiecībām atrodu tikai es, bet vīrietis visu laiku ir aizņemts, tātad attiecībām man jāpameklē kads cits.

10. Es necenšos izskatīties labāk vīrieša dēļ. Tieši otrādi – iepazīšanās brīdī es varu būt pat sliktāka kā esmu – ciniskāka, tiešāka. es nekautrējos stāstīt par savām grūtībām un problēmām. Tas, kuram esmu vajadzīga, paskatīsies dziļāk un tālāk. Tas, kuram neesmu – paies garām.

Man ir gandrīz 42 gadi. Un es esmu bambuss. Tiešs, stingrs, lokans un bez liekām pretenzijām. Mani ir grūti salauzt, saliekt un pat atstumt. Es esmu norūdījusies. Taču es vēljoprojām vēlos mīlēt, taču neesmu gatava upurēties mīlestības deļ.

Mīlēt  nozīmē radīt nevis ciest.

Autors: Jeļena Špundra (psihologs, geštaltterapeits un mākslas terapeits)
http://www.b17.ru

Tulkoja: Ginta FS

Kā Upuris ar Naudu sanaidojās

upuris

Kad pasaulē nāca Upuris, katra dzīves joma ieguva jaunu ienaidnieku. Īpaši no tā cieta finanses. Upuris tās neieredzēja, saniknojās un uzsāka karu. Cīņa ilga dienu un nakti, ar zobeniem un cirvjiem. Viss beidzās ar to, ka Nauda padevās – tā pārstāja uzbrukt Upura uzceltajam cietoksnim. Cilvēks palika nabags, apsēdās pie loga un rūgti raudāja par savu neizdevušos dzīvi un sūro likteni. Pēkšņi viņa priekšā paradījās labā burve un teica: “Mīļais mans cilvēk! Es tev palīdzēšu tikt pie naudas un kļūt bagātam! Tagad klausies!”

Upuris nekad nekļūst bagāts

Kāpēc Upuris nepelna pietiekami daudz naudas? Tas vienkārši to nevēlas. Tam komfortablāk ir ciest, dzīvot pagātnē, kad zāle bija zaļāka. Tam patīk vainot katru stabu par to, ka dzīve ir tik nelaimīga. Tas bieži sevi vaino dzīves situācijās un pilnīgi noteikti nemīl sevi.

Klasisks piemērs – ir māte, kura savu dzīvi nolikusi uz altāra “visu labāko bērniem!” Pat tad, kad “bērnam” ir jau 45 gadi un pats tas ir darba spējīgs. Taču kā gan neatdot pēdējo kreklu? Un pēc tam vienmēr un visur atgādināt: “Es taču tevi izaudzināju, visu atdevu un tagad tu….!”

Vai vientuļa jauna sieviete, kura uzskata, ka nav nevienam vajadzīga? Viņai ir pārparēm brīva laika. Taču, par nožēlu, viņa to tēŗē ne ideju realizācijai un iespēju meklēšanai, bet bailēm, šaubām, puņķiem un asarām.

Upuris nevar iziet no ierastajiem rāmjiem, jo ir tajos iekrampējies nāvīgā tvērienā. Jo sevi žēlot ir ērtāk, nekā ieraudzīt patiesību un izmainīt savu realitāti. Vienu vārdu sakot, Upurim ir ārkārtīgi daudz dažādu savu darāmo lietu, lai domātu par naudu! Kādu naudu!? Tai laika nepaliek it nemaz.

Vīrs + Nelaimīga sieva = Nabadzība

Labi, visi zin vai nojauš, ka sieviete Upura stāvoklī nav spējīga radīt labklājību. Tad varbūt vīrietis šo situāciju var labot? Nekā nebija! Atcerēsimies frāzi: “Līdzīgs pievelk līdzīgu!”. Diez vai vīrs domās savādāk kā sieva. Taču pat tad, ja viņš ir daudz attīstītāks šajā jomā, sievietes enerģētiskais lauks “apēdīs” visas iespējas un tikai palīdzēs zaudēt naudu.

Upuris domā nabadzības kategorijās. Vīrs atnes mājas naudu, bet viņa domā: “Šodien atnesa. Bet kas būs rīt? Ja nu gadījumā viņu atlaiž? Tātad, jāieekonomē. Sākšu ar sevi. jauna kleita pagaidīs. Un tas, ka veļas mašīna salūzusi galu galā nav nekas traks. Ar rokām izmazgāšu. Nav jau grūti.”

Katru reizi sievietes – Upura galvā notiek līdzīgs monologs. Toties  tā ļoti labi prot izdzīvot – piecus gadus vienās zeķubiksēs. Priekš kam jaunas pirkt, vecās vēl gana labas, var salāpīt.

Tādās ģimenēs labklājībai vietas nav. Vīrietis nesaņem ticību sev, jo viņam trūkst varenās, virzošās sievietes enerģijas un nav kur ņemt spēkus, lai palielinātu ienākumus. Sieviete, kura neko negrib un nav pārliecināta par savu vīrieti, attīsta viņā finansiālo impotenci. Un nekā smieklīga tur nav!

Upuris biznesā

Vēl viena naudas sfēra, kur Upurim ceļš ir liegts, un tas ir uzņēmējdarbība. Uzņēmējam ir ļoti neizdevīgi ņemt par darbinieku Upuri. Ar savu uzvedību tas izsūc enerģiju no biznesa un traucē darba procesam. Kā tas notiek? Nabadzīgi un nelaimīgi cilvēki pastavīgi pievelk forsmažora situācijas. Viss sākas ar: “Piedodiet, ka nokavēju, atslēga bija ieķerusies un durvis nevarēju atslēgt” līdz “Nevarēju sagatavot atskaiti, jo šausmīgi sāpēja vēders.”

Protams, katram mēdz gadīties kādi kreņķi, mēs visi esam cilvēki. Taču Upuri ir “īpaši”, tie vienmēr kavēs, neizdarīs darbu līdz galam, sūdzēsies, īdēs. Viņi ir raduši novelt vainu uz apstākļiem vai citiem cilvēkiem. Viņiem vienmēr kāds ir vainīgs, vai kaut kas gadījās. Pat tad, ja darbinieks būs vienkāršs kurjers, darba process būs traucēts.

Ieraudzīji savā kompānijā Upuri, pacenties no tā atbrīvoties, neko labu tavam biznesam tas nesola. Lai cik viņš arī būtu talantīgs, lai cik mazu algu neprasītu, labāk izdot vairāk naudas un samaksāt atbildīgam darbiniekam, nekā cerēt, ka Upuris mainīsies

Nauda mīl stipros

Ja jūti, ka kaut kas no iepriekš minētā ir tavs, bet tomēr gribi būt veiksmīgāks un bagātāks, tiec vaļā no Upura stāvokļa! To var izdarīt, ja attīrīsies no četrām ļoti nepatīkamām lietām:

Atbrīvosies no Vainas apziņas

Nemitīgi justies vainīgam nozīmē atrasties enerģijas aiztecēšanas stāvoklī. Nauda nenāk pie tiem, kuru laimes maisiņš ir tukšs. Bet apvainot citus, nozīmē neuzņemties atbildību par savu paša dzīvi, peldēt pa straumi. Labklājība pateiks “fui” un droši aizies uz citu pusi. Ko tai krāmēties ar cilvekiem, kuriem nav gribas?

Kā aizvākt šo pretīgo sajūtu? Ir ļoti daudz metožu, kā  strādāt ar šo nepatīkamo emociju. Kurš meklē, tas atrod. Atrod tas, kam tas ļoti vajadzīgs. Vienkārši pasaki sev: “Es neesmu vainīgs. Šajā situācijā es tā rīkojos, jo savādāk nevarēju, bet tagad redzu, ka rīkoties var savādāk. Šo kļūdu es vairs nepieļaušu.” Ja tevi “velk” vainot citus, pieņem faktu, ka pats pievelc šādas situācijas. Pat tad, ja vecāki tevi tādu izaudzinājuši, vienalga, tev bija izvēle un tā bija tava skola. Dvēselei gribējās tādu pieredzi un tā atnāca tieši pie šiem cilvēkiem. Taču, lai atkal loks nenoslēgtos uz tās pašas vainīguma nots, sāc domāt radošuma virzienā. Kā jāizmaina sevi, lai kas tads vairāk neatkārtotos?

Atbrīvosies no Naida

Arī naids atņem tavu enerģiju. Tās ir tik spēcīgas jūtas, ka tajā brīdī tu nevari domāt ne par ko citu. Pie kam naudas trūkums tajā brīdī vispār ir pats mazākais zaudējums. Naida sajūta ļoti spēcīgi ietekmē veselību – sāp nieres, no ritma izsitas sirds u.t.t.. Tāpēc, ja tev naids ir ierasts stāvoklis, ir laiks ar to tikt galā.
Paskaties šo video:

Atbrīvosies no Aizvainojuma

Apavinojusies sieviete – kas var būt vēl briesmīgāks? Cieš visi – ģimene, privātā dzīve, veselība, cilvēki apkārt. Pilnīgs pozitīvisma trūkums. Aizvainojumi ceļ milzīgus dambjus uz enerģijas upēm – tā, ka ar laiku tas izžūst. Tāpēc par naudu var vispār nesapņot.

Krāt aizvainojumus un aizmirsties šajās sajūtās varbūt ir patīkami. Mazohistiem. Bet tas ir ārkārtīgi kaitīgi. Ir lieliska grāmata Колин Типпинг: “Радикальное прощение” – to izlasot, var pilnā mērā sajust, cik gan nejēdzīgi ir apvainoties. To lasot, tu sajutīsi totālu atvieglojumu un varēsi izdziedināts savu dvēseli.

Atbrīvosies no Sūdzībām un Žēlabām

Pats bīstamākais labklājībai ir žēlošanās. Mažākais ļaunums, ka enerģija nonāk nulles līmenī. Visums uztver žēlosanos kā signālu – sākt darboties. Tas klausās un domā: “Skat, dīvaina gan, visu laiku runā par bezpalīdzīgiem vīriešiem. Nu, ja jau viņai to vajag, labs ir, būs viņai tāds.” Vai arī: “Maza alga, maza alga! Staigā novalkātos zābakos un prasa mazu algu. Neko nesaprotu! Nu, labi, nāksies atlikt algas pielikumu un paaugstinājumu amatā.”

Tātad – dzīve nesaprot mājienus, jārunā tiešā tekstā: “Gribu pelnīt trīsreiz vairāk! Gribu mašīnu! Gribu vasarnīcu! Bet vislabāk uzrakstīt, kurā gadā tu saņemsi to, ko vēlies, kāds tas izskatīsies. Šeit vari to palasīt:
http://flourish-strategy.com/blog/poproshu-u-sudby-tonkaya-magiya-zhelanij/

Aizvācot negatīvās emocijas, tu atbrīvosi vietu gaišajām un saulainajām. Mākoņi izklīdīs un aiz tiem tu ieraudzīsi sauli un jaunas, brīnišķīgas iespējas. Parādi sev citu dzīvi un sāc runāt ar labklājību kā līdzīgs ar līdzīgu.

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

15 pazīmes tam, ka tev ir augsts emocionālais intelekts

zens_kakis5

Emocionālais intelekts (EQ) ir cilvēka spēja saprast un kontrolēt savas un apkārtējo cilvēku emocijas. Uzskata, ka EQ ir daudz svarīgāks faktors veiksmīgai dzīvei kā IQ. Jo pārvaldīt savas kaislības ir daudz izdevīgāk kā pārvaldīt prātu. Šo sarakstu no 15 pazīmēm augstam emocionālajam intelektam sastādījis Tonijs Robinss. Pārbaudi sevi!

1. Tu vienmēr vari nosaukt īstajā vārdā to, ko jūti.

Jo precīzāk tu vari aprakstīt savas emocijas, jo labāk vari saprast šo sajūtu cēloņus un skaidrāk saprast to, kas tev jādara, lai būtu labā garastāvoklī.

2. Tu centies iepazīt cilvēkus.

Interese par apkārtējiem cilvēkiem ir viena no svarīgākajām augsta emocionālā intelekta pazīmēm. Cenšoties izprast cilvēkus, tu paud daudz lielākas rūpes par tiem, kā neinteresējoties.

3. Tu pieņem jebkuras pārmaiņas.

Vēl viena pazīme tam, ka tev ir augsts EQ ir tas, ka tu spēj ātri adaptēties jebkuros apstākļos. Bet, ja tu pats meklē pārmaiņas, un jau iepriekš vari noformulēt savu plānu, saskaņā ar kuru noteiktā momentā vajadzēs ko izmainīt savā dzīvē, tad tavs EQ ir ievērojami augstāks par vidējo rādītāju.

4. Tu zini savas stiprās un vājās puses.

Tu skaidri zini savas labākās un sliktākās īpašības un nešaubīgi spēj novērtēt tos faktorus, kas var aizvest tevi pie veiksmes. Un vēl, tu vienmēr maksimāli efektīvi izmanto visas savas stiprās puses un paslēp vājās.

5. Tu saproti citus cilvēkus.

Par augstu EQ liecina spēja saprast citus un pareizi vadīt to jūtas un garastāvokli. Atceries, ja tu spēj lasīt cilvēkus kā atvērtas grāmatas, tu esi intelektuāli attīstīts cilvēks.

6. Tevi ir grūti aizvainot un tu neturi ļaunu prātu uz citiem.

Praktiski tu esi imūns pret jebkura veida negatīvām situācijām un absolūti neapvainojies. Neveiklās situācijās tu mierīgi spēj pasmieties pats par sevi un ātri šīs situācijas atlaist.

7. Tu pilnībā pārvaldi sevi.

Ja tu spēj paklusēt tad, kad tas ir vajadzīgs un izvairīties no neapdomātas impulsīvas rīcības, tad tavs EQ ir ļoti augsts. Tu nelieto tādas frāzes kā “Es nedomāju, ka varēšu to izdarīt” vai “Neesmu pārliecināts”, bet tajā pat laikā viegli spēj pateikt “NĒ”.

8. Tu nebaidies pieļaut kļūdas un neglabā savā galvā negatīvas domas.

Tu nekad neieciklējies uz savām neveiksmēm un viegli tās atlaid. Savas kļūdas tu uztver kā atslēgas uz veiksmi, un vienkārši izdari secinājumus, un gūsti svarīgas dzīves mācības.

9. Tu viegli atdod un neko negaidi pretī.

Emocionāli attīstīti cilvēki vienmēr novērtē stipras attiecības un dara visu iespējamo, lai tās uzturētu. Tieši tāpēc viņi bieži dāvina dāvanas bez jebkāda īpaša iemesla, negaidot par to kaut ko pretī.

10. Tu izvairies no nepatīkamiem cilvēkiem.

Ja tu spēj kontrolēt savu mijiedarbību ar tādiem cilvēkiem, tad noteikti tev ir augsts EQ. Kad satiecies ar tādiem cilvēkiem, tu neļaujies naidam vai dusmām, bet gluži otrādi – centies cilvēkam, kurš nokļuvis grūtā situācijā, palīdzēt

11. Tu netiecies būt ideāls.

Tu nekad neapstājies savā attīstībā, taču tavs galamērķis nav ideāls, jo skaidri zini, ka ideāla vienkārši nav. Tu nekad nenolaid rokas, ja kaut kas neiet pēc plāna, un nekādā gadījumā nedomā, ka tu neesi spējīgs ko sasniegt.

12. Tu novērtē to, kas tev ir.

Tu katru dienu atceries pateikties savai dzīvei par iespējām, kuras tā tev dod. Tu esi pateicīgs par saviem saniegumiem un visu, kas tev ir. Tāds ieradums, neapšaubāmi, uzlabo garastāvokli, paceļ enerģētiku un fizisko labklājību un labsajūtu.

13. Tu proti atpūsties.

Ja tu domā, ka ilgas darba stundas ir galvenais veiksmes faktors, tu kļūdies. Tāds nepratīgs grafiks agri vai velu novedīs tikai pie stresa, veselības problēmām un pilnīgas izdegšanas. Tāpēc vienmēr ir vērts atcerēties par kvalitatīvu atpūtu.

14. Tu nedzer daudz kafijas un pietiekami ilgi guli.

Tu skaidri zini, ka pārāk daudz kafijas un pārāk maz miega nelabvēlīgi ietekmē darba spējas un nervu sistēmu. Tāpēc novērtē miegu, jo saproti, ka tikai tā laikā atpūšas nervu sistēma, tavas smadzenes, uzlabojas atmiņa, paškontrole un prāts ir spējīgs darboties ar pilnu sparu.

15. Tu nevienam neļauj sabojāt savu garastāvokli.

Tu pats esi savas laimes saimnieks un neļauj citiem cilvēkiem sabojāt savu garastāvokli – ne ar indīgām piezīmēm, ne kritiku, ne viedokļiem, ne darbībām. Tas viss tev netraucē gūt labsajūtu no saviem sasniegumiem un savas dzīves. Tev ir izteikta pašcieņa, tomēr tajā pat laikā tu nekad nestādi sevi augstāk par citiem. Tu ņem verā aizradījumus, kas palīdz tev ar katru dienu būt arvien veiksmīgākam un labākam.

Avots:  © AdMe.ru

Tulkoja: Ginta FS

Sievietes vārda spēks

11133774_373893102735350_4515033703145622307_n

«Sieviete ir tā, kas uzvar bez kara palīdzības».

Šodien ļoti daudzām sievietēm nākas smagā cīņā izkarot savu vietu zem saules, pierādīt savu taisnību un prāta spējas, tādā veidā upurējot savu personīgo veselību, harmoniju un laimi. Šos noteikumus diktē pasaulē valdošā kārtība un konkurence – tā jau vēsturiski ir vīriešu pasaule. Taču sievietes galvenais spēks ir viņas RUNA.

Mūsdienu apstākļos sievietei ir bijis jāiemācās runāt kā vīrietim – asi, konkrēti, bez emocijām. Tajā pat laikā, viss sievietes spēks ir apslēpts tieši viņas maigumā.

Interesants fakts: vīrieši sievietes runu uztver ar to pašu smadzeņu puslodi, kas atbild par mūzikas uztveri. Savukārt vīrieša runa tiek uztverta ar to puslodi, kas atbild par informācijas uztveršanu un apstrādi.

Zināms, ka mūzika var nenest konkrētu informāciju, taču tā ļoti nozīmīgi ietekmē mūsu emocionālo stāvokli, garastāvokli, domu virzienu. Tāpēc sievietei būtu jāiemācās valdīt pār savu intonāciju, lai pats viņas balss tonis kļūtu par emociju, jūtu un vēlmju nodošanas instrumentu.

Ja sieviete izsakās asi, tieši un konkrēti – vīrieši sāk uztvert viņu kā vīrieti un viņas sievišķīgā būtība viņu apziņā pamazām dzēšas. Viņa pārstāj būt pati.

Senatnē uzskatīja, ka sievietēm piemīt vārda spēks: ka ar vārda palīdzību viņas var iedvesmot, dziedināt, svētīt un arī nolādēt. Ir viens, kas nogalina šo spēku un tās ir BAUMAS.

Baumas un skaudība nogalina sievietes dabu, tās pievelk visu slikto, no tā, ko viņa runā. Tajā pat laikā citu cilvēku un to darbu uzslavēšana, iedrošināšana apbrīns, dod tai spēku. Tas, kas tiek izrunāts, sāk darboties kā buramvārdi.

Vienkāršākais piemērs: «es esmu resna», «mans vīrs ir sliņķis» – un tā viņa arī paliks resna ar vīru – sliņķi. Bet atliek vien pārdēvēt sevi no «resna» uz «skaista», bet vīru no «sliņķis» uz «mans varonis», kā dzīve sāk mainīties uz labo pusi.

Pārbaudiet, ja neticiet!

Avots: http://www.tayni-mirozdaniya.ru/

Tulkoja: Ginta FS