Dziedināšanās likumi

1. Tev vienmēr atradīsies spēks, lai sevi izdziedinātu.
Fiziskajā ķermenī ir ielikti pašdziedināšanās mehānismi. Ķermenis ir apveltīts ar lielisku aizsardzības sistēmu, kas neielaiž tajā ārējos un iekšējos slimības izraisītājus. Ķermeņa uzbūve paredz pašreģenerācijas procesus – jaunu šūnu rašanos. Un mēs paši varam šos procesus apstādināt tikai tad, ja neticam šai spējai un nedodam ķermenim to, kas tam vajadzīgs: atpūtu, vajadzīgo barošanu un slodzes.

2. Tikai tu pats vari sevi dziedināt. Neviens to tavā vietā neizdarīs.
Radīt komandu, kas palīdzēs dziedināšanas procesā: ļoti svarīgi, ka tās dalībnieki var piedāvāt savas zināšanas, idejas, dažādus uzskatus un, kas pats galvenais – savu atbalstu. Tomēr šie cilvēki nevar tevi izdziedināt – to vari tikai tu pats.
Tas ir personīgs pašam sevis iepazīšanas un garīgās evolūcijas ceļojums. Neviens cits nevar izjust tavas emocijas, saprast, kā strādā tavs Prāts, vai radīt tavas domas. Citi var palīdzēt tev atsekot tavus neveselīgos modeļus, bet izmainīt tos vari tikai tu.

3. Sākumā izdziedini Dvēseli; tai līdzi sekos Prāta un Ķermeņa izdziedināšanās.
Dvēselei, Prātam un Ķermenim ir atšķirīgas vajadzības, un, ja visi tie saņems nepieciešamo, tad visi būs veseli. Taču, ja kaut vienu no tiem tu atstāsi novārtā, radīsies nesaskaņa un slimība uzbruks visiem. Dziedināšanās atjaunos Dvēseles, Prāta un Ķermeņa saikni. Tai pat laikā, kad medicīna strādā, pirmkārt, tikai ar Ķermeni, dievišķā dziedināšanās māksla mums atgādina par nepieciešamību sākt ar Dvēseli, jo tieši Viņa ir mūsu eksistences avots, kas iedveš dzīvību kā Prātā tā arī Ķermenī. Ja mēs sākam no šejienes, tad viss parējais pieslēdzas automātiski.
Bet kādas tad ir Dvēseles vajadzības?

Dzīvot priekā un ar jēgu, attīstīties, augt un paust savus nodomus ar domu, vārdu un rīcības  palīdzību.

4. Dziedina tikai Mīlestība.
Mīlestības enerģija ir piesātināta ar neticami lielu dziedinošo spēku. Ja tu pats Mīlestību virzi uz jebkuru Ķermeņa daļu, kur ir sāpe, vai kāda trauma, Mīlestība to piepilda ar Dvēseles un Prāta atjaunojošo spēku. Prātā notiek uzmanības pārvietošanās no problēmas atklāšanas uz risinājuma meklēšanu, Bet Dvēsele “redz” slimo vietu un piepilda to ar beznosacījumu Mīlestību.
Šī sajūta dzīvo tagadnē, tieši tur, kur arī notiek dziedināšanās, – nevis pagātnē un, ne nākotnē.

5. Piedošana atbrīvo Sirdī vietu Mīlestībai.
Kad Sirds ir pilna baiļu, naida, skumju vai izmisuma, tajā nav vietas siltām jūtām, bez kurām ir ļoti grūti palikt veselam.
Mīlestība ir saistīta ar Dvēseli, bet Piedošana – ar Prātu; tā atbrīvo emocionālo lādiņu, kas piepilda slimīgās domas – tās, kuras izsauc upura uzvedību un, kas liek mums dzīvot mokošu dzīvi tā vietā lai dzīvotu pilnasinīgi.
Piedošana novērš sabiezējumus un blokus enerģētiskajā Ķermenī, lai informācija, kas atrodas tajā, spētu kustēties brīvi, nodrošinot saikni ar Dvēseli, Prātu un Ķermeni, tā nodrošinot veselību.
Ar pareizo vibrāciju palīdzību tā novērš neveselīgos uzstādījumus un bailes, kas parasti uzkrājas muguraulā, saindē emocionālos lādiņus orgānos, dziedzeros un muskuļos. Tā iekustina dziedināšanās procesus un paaugstina imunitāti un mēs kļūstam mazāk uzņēmīgi pret slimībām.

6. Pārmaiņas – lūk, vienīgais rīcības plāns.
Evolucionārais ceļojums ir viena no pārmaiņām, nav citas izvēles dzīvē. Tas ir tas, kas notiek no domas uz domu. Pārmaiņas pārveido mūsu domāšanu un palīdz virzīties no pagātnes tagadnē un no tagadnes nākotnē.
Pirmais solis transformācijā ir Piedošana, nākamais aiz tās – Mīlestība.
Kad mēs piedodam sev un saviem pāridarītājiem, mēs paplašinām sava Prāta telpu jaunām domām un paplašinām Sirdi, lai tā spētu ietilpināt vairāk Mīlestības.
Kad mēs slimojam, mūsu Dvēsele, Prāts un Ķermenis prasa pārmaiņas. Tie sūta trauksmes signālus par to, ka kaut kas ir ne tā, ka starp viņiem ir pazudusi vienotība – un viss iespaido mūsu stāvokli.

Psihodvēseliskās dziedināšanas modelis, ko piedāvā Dvēsele, mums atgādina: ja ir slimas Domas, tad saslimst Ķermenis. Vienīgais veids tos dziedināt – izmainīt domāšanu. “Dzīvot nozīmē mainīties; mainīties nozīmē pieaugt; pieaugt nozīmē katru reizi bezgalīgi radīt sevi no jauna”.

7. Koncentrējies uz to, ko tu gribi, nevis uz to, ko negribi.
Izdziedināšanās ir saskaņā ar Pievilkšanās Likumu: par ko tu domā, tas arī kļūsti. Par ko tu kļūsti, to arī domā.
Labākais veids, kā pārbaudīt, vai veselas ir tavas domas, – izanalizēt savu dzīvesveidu, attiecības ar citiem cilvēkiem un veselības stāvokli. Ja tas, ko tu rezultātā ieraudzīsi, nav tas, ko tu gribi, tad maini kaut ko.
Mums visiem ir viena kopīga kaite, kas agri vai vēlu katru no mums dzīvē noķer: mēs sākam pievilkt sev to, ko negribam, tā vietā, lai pievilktu to, ko gribam. Vienīgais veids, kā apstādināt šo procesu – izmainīt to.

Džozefs Mērfijs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Sievietes spēks ir viņas sievišķīgajās rakstura īpašībās

Sievietei ir jaiemācās trenēt savas sievišķīgas rakstura īpasības, jo tās ir viņas spēks. Piemēram: šodien ļoti bieži sievietes dodas uz treniņu zāli lai “uzkačātu” labu sportisko formu, un rāda to vīriešiem. Vīriešiem tas nav interesanti, viņiem tas nav vajadzīgs.

Tāpat kā vīrieši trenē savu fizisko spēku, kļūst vīrišķīgi, sievietei jātrenē savs psihiskais spēks. Viņai jau bērnībā jāieaudzina sevī noteiktas sievišķīgās rakstura īpašības. Un tas viņai jādara ļoti izlēmīgi. Tāpēc, ka no tā, cik labi viņa tās sevī ieaudzinās, ir atkarīgs tas, cik spēcīgs vīrietis viņai blakus būs.

Jo spēcīgāks vīrietis, jo stiprāks, jo maigāku sievieti sev blakus izvēlas un jo spēcīgāka ir viņu savienība un ģimene. Ja sieviete nespēj būt sievišķīga, viņa izvēlas sev nevīrišķīgu vīrieti, tāpēc, ka cits uz viņu neskatīsies. Tāpēc jātrenē sievišķīgās rakstura īpašības. Viņai nav jātrenē sevī muskuļu spēks, ne prāta spēks, nav jālasa britu enciklopēdija un jādomā, ka tas darīs viņu laimīgu. Viņai jātrenē savs raksturs un tas ir viņas spēks.

Katra rakstura īpašība sievietei dod noteiktu spēka veidu. Piemēram, labestība un līdzcietība dod sievietei spēcīgākas hormonālās funkcijas, viņa ir spējīga dzemdēt bērnus. Ja viņa ir līdzcietīga, viņas dzemde grūtniecības periodā nebūs paaugstinātā tonusā un nebūs spontānā aborta draudi.

Ja viņa būs labestīga, viņas hormonālas funkcijas dos viņai iespēju normāli ieņemt bērnus.

Vīrišķīgai sievietei vienmēr būs problēmas ar hormonālo sistēmu. Pat tad, ja runājam par seksu, sieviete, kura nav līdzcietīga, nespēs normāli bez sāpēm mīlēties.

Citiem vārdiem runājot, sievietei jābūt šīm rakstura īpasībām, kaut fizioloģiski, kaut psiholoģiski, ja viņai tās nebūs, viņa vienkārši zaudēs veselību.

Iecietība ir sievišķa rakstura īpašība. Tā dod sievietei augstu imunitāti. Ja sieviete nav iecietīga, viņa bieži apaukstēsies. Labestība, uzlabojot hormonālās funkcijas, dod iespēju ilgstoši būt auglīgai un viegli izdzīvot klimaksa periodu, tas arī neiestāsies agri.

Labestīga sieviete vienmēr ir skaista. Kā tikko viņa sāk niknoties – hormonālas funkcijas pavājinās, sākas spazmas, sāpīgas mēnešreizes.

Vēl, spēja adaptēties dažādos apstākļos. Sievietei ir jāiemācās pielāgoties, tas dod iespēju dzemdēt bērnus bez mokām. Tāda sieviete dzemdē viegli, viņa adaptējas šai situācijai.

Un šīs pašas sievišķīgās īpašības dod iespēju pievilkt savā dzīvē atbilstošu vīrieti. Ja sieviete ir labestīga, viņa pievelk cēlsirdīgu vīrieti. Iecietīga sieviete pievelk izlēmīgu vīrieti. Ja viņa ir spējīga adaptēties un mainīties, viņas dzīvē ienāk vīrietis, kurš spējīgs turēt solījumus. Atkarībā no tā, kādas rakstura īpašības viņa sevī ir ieaudzinājusi, viņa var prognozēt, kāds vīrietis ienāks viņas dzīvē.

Ja viņā nav iecietības, viņa vienmēr pastāvēs uz savu un tad viņas vīrietis būs lupata. Jo mazāk sievietē sievišķīgās īpašības, jo smagāka viņas ģimenes karma, arī to var noteikt pēc savām rakstura īpašībām.

Oļegs Torsunovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Klusais Līcis

Reiz kaut kur pasaulē bija Klusais Līcis. Tajā visi klusu dzima un klusu nomira. Ārkārtēji notikumi notika ļoti reti, pārsvarā kāpņu telpas vai pagalma mērogā. Ja gadījās kāds kautiņš vai šaudīšanās, laimīgie žurnālisti ilgi un priecīgi aprakstīja šo notikumu, un par to vēl ilgi runas klīda Līča attālākajos nostūros.

Bet reiz Līcī ielidoja Vīruss un sāka duļķot mierīgos ūdeņus

– Ei, – viņš sauca, – paskatieties, kā jūs dzīvojat! Jūs mostaties tikai tāpēc, lai ieslēgtu televizoru, kas jums norādīs, kā dzīvot, ko mugurā vilkt, ko ēst un ko domāt.

– Ei, pievērsiet uzmanību tam, ko jūs elpojat! Jūs nejūtat smaržas, neatšķirat garšas. Pat vecie ļaudis neatceras, kā pogo lakstīgalas, jo visi putni jau sen ir pametuši šīs vietas.

– Ei, jūs taču domājat tikai par baudām, par to, kā piepildīt vēderus, kaut neesat izsalkuši. Jums pat nav svarīgi, ar ko piepildīt, lai tik ēdiena būtu arvien vairāk.

– Ei, paskatieties, ko jūs ēdat! Tas taču ir miris ēdiens, to gatavo no atkritumiem. Kā gan jūsu bērni var izaugt gudri, veseli un laimīgi, ja visi šie produkti indē gan miesu gan garu! Paskatieties, jūsu bērni ir gatavi atdot dvēseli par malku mākslīga sīrupa, kuru tiem iemācījuši dzert mātes piena vietā!

– Ei! Mātes mīlestību un glāstus jūsu bērniem aizvieto televizors un gadžeti, bet viņu vientulību ārstē nomierinoša tablete.

– Ei, – kliedza Vīruss, – paskatieties, ar ko jūs ārstē! No šīm zālēm nomirst vairāk, kā no pašas slimības. Sākot ārstēties no vienas slimības, jau pēc laika jūs slimojat ar trīs un četrām jaunām. Un atkal ārstējaties ar to pašu…

Atbalss paķēra šo “Ei – ei!” un aiznesa to pa visu Kluso Līci, arvien vairāk saduļķojot ūdeni. Un sāka Klusā Līča iedzīvotāji apspriest šo ārkārtas notikumu. Daži sāka pievērst uzmanību tam, ko bija redzējuši visu savu dzīvi, bet kam nebija pievērsuši uzmanību.

Un patiešām…

Lai būtu iespēja ēst to ēdienu, kuru tiem piedāvāja, daudziem nācās dzert tabletes, lai nebūtu slikta dūša.

Bērni jau piedzimstot bija slimi. Lai vismaz kaut ko iemācītos, viņi bija spiesti dzert stimulējošas zāles. Viņi neprata priecāties, lēkāt, skriet, tikai sastingušu skatienu blenza monitoros.

Cilvēki vairs neprata mīlēt. Mīlestība tika pielīdzināta pārošanai, bet draudzību uztvēra kā iespēju kopā iedzert.

Galvenās īpašības šeit bija vienaldzība un apātija. Visi dzīvoja pēc principa “diena pagāja, nu i labi”.

Vīrusa uzbudināti, Līča iemītnieki izbrīnīti un ar šausmām sāka vērties sev apkārt. Klusais Līcis sakustējās. Tie, kuriem bija grūti atzīt, ka visu dzīvi spēlējuši muļķa lomu, dancojot pēc svešas stabules, “nogāja pagrīdē”. Virspusē, kā jau nākas, uzpeldēja pats vieglākais, kas agrāk netika pamanīts uz kopējā pelēkuma fona.

Līcī kļuva gaišāks un saules stari pamanījās iespīdēt pat visdziļkajā akacī. Kā jau varat saprast, ne visiem tas patika.

Tie, kuri dzīvoja Klusajā Līcī un ievēroja tā baušļus, īpaši nenodarbinot sevi ar domāšanu, kāpēc un ko dara, bija nikni uz apnicīgo Vīrusu, kurš ar savu bļaustīšanos traucēja to miegaino un paēdušo dzīvi.

Tie, kuri saņēma dividendes no paklausīgo un nedomājošo Līča iedzīvotāju maciņiem, dusmās grieza zobus par to, ka viņus traucē iekasēt labumus no saviem cilts brāļiem. Un tika nolemts izdomāt vakcīnu pret bīstamo Vīrusu.

Tika iztērēti milzu līdzekļi vakcīnas radīšanai, un tad kāds sāka sēt paniku par Klusajam Līcim tuvojošos baisu epidēmiju. Visus iedzīvotājus aicināja ar steigu vakcinēties.

Līdz nāvei nobiedētie Klusā Līča iedzīvotāji stāvēja rindās un visos iespējamajos veidos centās tikt pie brīnumainās vakcīnas, līdzi velkot savus bērnus, vīrus, sievas, vecākus, lai glābtu viņus no nāvējošā Vīrusa.

Kā jūs domājat, ar ko tas viss beidzās?
Taisnība – visus “vakcinēja”, protams, vakcīnas pietika visiem…

Bet šai vakcīnai, tāpat kā visām zālēm, bija viena īpaša blakne. Klusajā Līcī pārstāja dzirdēt ne tikai Vīrusa balsi, bet arī savus paša sirds pukstus. Klusais Līcis atkal kļuva kluss.

Viss vieglais sakoncentrējās centrā, smagais vienmērīgi izplūda pa visu dīķa virsu kā viskozs un smirdošs šķidrums. Par Vīrusu vairs neviens neatcerējās, bet Kāds, panākumu iedvesmots, izgudroja vēl pāris vakcīnas, gadījumam, ja nu atkal kaut kas noies greizi.

Bet tās vairs nebija vajadzīgas, jo Klusais Līcis bija pārvērties par purvu…

Autors: Med.zin.dr., profesore Jeļena Kols (nodarbojas ar imunoloģijas jautājumiem, alerģijām, psihoneiroloģiju un vielmaiņas problēmu risināšanu kā pieaugušajiem, tā arī bērniem)

Tulkoja: Ginta FS

Labs garastāvoklis ir jāsargā

Tas, kurš tev sabojāja garastāvokli, izdarīja , lūk ko: paaugstināja tavu hemoglobīna un adrenalīna līmeni – kamēr tu dusmojies. Un strauji to pazemināja – kad tu sajuties depresīvs un noguris. Lika tavam kuņģim izstradāt asu sulu. Radīja kapilāru spazmas un izjauca vielmaiņas procesus.

Faktiski šis personāžs tevi piekāva – tieši tās pašas vielas, kas rodas piekaušanas rezultātā, nonāca tavās asinīs.
Ja tu ātri padzini bezkauņu, pacenties par viņu aizmirst, nekas traks tev nenotiks. Savukārt, ja tu ilgu laiku to pacieti un turpināji komunicēt, tas ļoti kaitēja tavai veselībai. Un tas ir bīstami!

Bet tas, kurš uzlaboja tavu garastāvokli, pateica kaut ko labu, pajokoja, izstāstīja anekdoti vai pateica komplimentu – tas izsauca hormonus, kas uzlabo veselību, nostiprina to. Asinsvadi paplašinājās, skābekļa kļuva vairāk, uzlabojās vielmaiņa, un nostiprinājās imunitāte. Un dzīve pagarinājās.

Un ļoti sagribējās arī pašam pateikt kaut ko labu un labu izdarīt – sākāš ķēdes reakcija.

Labs garastāvoklis ļoti uzlabo asins analīzes un vispār visu organisma stāvokli. Un, protams, tas pagarina mūžu.

Tāpēc labu garastāvokli vajag sargāt un saudzēt. Un novērtēt tos, kas to dāvā. Un neļaut citiem to sabojāt – mēs taču nepastiepjam savu vaigu, lai kāds mums iecirstu pļauku!

Pamodies no rīta – tā ir jauna piedzimšana, jauna mazā dzīve – lai tā sākas ar labu garastāvokli, ar labām ziņām un labsajūtu!

Autors: Anna Kirjanova

Tulkoja: Ginta FS

Atcerējos bērnību:)