Reiz dzīvoja Zostēviņš. Viņš bija daudz lidojis, daudz ko redzējis un ļoti daudz ko varēja pastāstīt. Un, lūk, viņam sagribējās ar savām zosu zināšanām dalīties, paveikt labus darbus, palīdzēt visiem zemes iemītniekiem ar visu, kas vien būs viņa spēkos.
Bet, tā kā viņa palīdzību neviens nelūdza, Zostēvinš nolēma doties ceļojumā un pa ceļam palīdzēt visiem nelaimīgajiem. Domāja, domāja, uz kurieni lidot, un izdomāja, lidos uz jūru.
Viņš lidoja visu dienu, bet tā arī nevienu nesatika.
Pārnakšņot viņš nolēma purvā un bija izdomājis, ka no rīta ceļos tālāk.
Uzausa rīts, Zostēvinš pamodās un pamodās arī visi purva iemītnieki.
“Lūk, arī tie, kam man jāpalīdz izglābt viņus no šīs nožēlojamās eksistences!” – nodomāja Zostēviņš, skatoties uz vardēm, čūskām, krupjiem un ūdriem.
“Brāļi un māsas, paskatieties sev apkārt. Vai tiešām jūs neredziet, cik nožēlojamu dzīvi dzīvojat?! Vai tiešām jūs nevēlaties izkļūt no šī netīrā purva?! Dodieties man līdz uz brīnišķīgo jūru, tur mūs gaida laimīga dzīve, pilna prieka un brīvības!” – iesaucās Zostēviņš, iedvesmots no iespējas palīdzēt “nelaimīgajiem”.
“Bet mēs mīlam savas mājas. Mūsu senči tās mīlēja. Kam mums jūra?” – atbildēja pārsteigtie purva iemītnieki.
“Jums šo mīlestību un nebrīvi ir iedvesuši! Kā gan var mīlēt tadu maziņu, tadu netīru purvu?!” – turpināja klaigāt Zostēviņš.
Atradās tie, kas noticēja un piebalsoja Zostēviņam, ka pie tālās un nezināmās jūras viņus gaida laime. Arī tie posās ceļam. Savukārt Zostēviņš bija ārkārtīgi priecīgs un apmierināts, ka bija izdevies izdarīt labu darbu. Un nav zināms, ar ko šis stāsts beigtos, ja purvā nebūtu ielidojis vecais Zvirbulis, sens purva iedzīvotāju draugs.
Ieraudzījis notiekošo, Zvirbulis pārbijās par saviem draugiem un ātri tiem paskaidroja to, ka, lai cik skaista arī nebūtu jūra, taču tā vide purva iedzīvotājiem būtu ļoti bīstama.
Savukārt Zostēviņš aizlidoja viens, un uz visiem laikiem ielāgoja vienu mācību: pirms censties izvilkt kādu no “purva”, vajag padomāt, – varbūt tā ir vienīgā vieta uz pasaules, kurā šis kāds ir spējīgs izdzīvot.
© Amu Mom
Foto: pixabay
Tulkojums: © Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 