Sensenos laikos, kad Dievs tikko bija radījis cilvēku, Viņš tam jautāja, par ko tas velētos būt. Cilvēks vēl bija pavisam jauns, nepieredzējis un, dzirdot tādu jautājumu, apjuka, pašūpoja galvu un apmulsis teica: “Es nezinu”.
Tad Debesu Tēvs paņēma cilvēku aiz rokas un aizveda pie bangojošās jūras. Pieveda viņu pie ūdens, norādīja uz jūras dibenā gulošajām brīnumskaistajām gliemežnīcām un teica: “Ja gribi, tu vari sev izvēlēties gliemežnīcas dzīvi. Tu būsi pašā jūras dibenā kopā ar miljoniem tādu pašu kā tu. Tavs ēdiens būs tikai tas, ko atnesīs tev siltās straumes. Katra tava nākamā diena būs līdzīga iepriekšējai un visa tava dzīve paies bez riska un uztraukumiem. Tevi neuztrauks ne uzvaras, ne zaudējumi. Visu dzīvi tu stabili gulēsi smiltīs, tikai ik pa brīdim atverot un aizverot savas mājiņas durvis.”
Parādījis cilvēkam labi paēdušās gliemežnīcas dzīvi, Dievs paņēma viņu aiz rokas un veda sniegotajos kalnos. Tur netveramā augstumā uz pašas klints malas stāvēja ērgļa ligzda. Un Dievs teica: “Tomēr, ja tu gribi, vari izvēlēties arī šādu dzīvi. Tu varēsi lidot, cik augstu vien vēlēsies un sasniegt pašas neaizsniedzamākas virsotnes. Un šeit tu sastapsi tikai nedaudzus tādus pašus kā tu. Tu pats lemsi, uz kurieni tev lidot. Tu varēsi dzīvot, kā vien vēlies. Bet tādas brīvības cena būs tas, ka nekas tev šajā dzīvē netiks dots tāpat vien. Par visu nāksies maksāt – ar saviem pūliņiem, sirdi un arī sāpēm.
Tu katru dienu dosies barības meklējumos un tas nenāksies tev viegli. Tu vari izvēlēties”.
Un no tā brīža uz Zemes radās daudzi cilvēki, kuri izvēlējās sev gliemežnīcas dzīvi un tikai nedaudzi, kuri izvēlējās ērgļa dzīvi.
Attiecību Zelta Likums: ko izstarojam, to arī saņemam.
Gribu padalīties ar domām par to, kāpēc sieviete neizstaro.
Uzreiz varu piedāvāt “panaceju panīkumam”, precīzāk – līdzekli “seksuālajai radiācijai”. Atbrīvo savu Mīlestību, ja tā sitas ieslodzījumā un nevar izlauzties brīvībā! Ko tas nozīmē?
Kāds paziņa pavisam nesen mani aicināja atgriezties kristīgās baznīcas klēpī, it kā es būtu no tās aizgājusi… Dievu nevar mīlēt pēc pavēles, viņu var vienkārši Mīlēt. Un šis “labdaris”, pat neiedziļinoties manās attiecībās ar Dievu, sāka mani biedēt ar elles bildēm, sakot, ka visi debesu vārti man no iekšpuses ir slēgti. Paldies Dievam, mani ir bezjēdzīgi iebiedēt, jo Mana Brīvība – ir atslēga uz visiem vārtiem un slēdzenēm – slepenais kods, kas atver visas durvis.
Bet kas tad ir tas, kas mums traucē būt brīviem?
Morālo parādu un atbildības smagums. Es negrasos šeit sludināt amoralitāti, vienkārši padalīties ar zināšanām par to, kāpēc brīnišķīgas, augsti morālas sievietes zaudē dzīves prieku un līdzi ar to arī savu pievilcību vīriešu acīs. Vai arī otrādi – no sākuma notiek konflikts ar vīriešu pasauli un vienu, konkrētu vīrieti, un pēc tam jau sāk bālēt sievietes dzīves krāsas.
Kādā vebinārā, kas bija veltīts iņ un jaņ enerģiju līdzsvara atjaunošanai – sievietēm, kuras nomāc viņu ikdienas rutīna, es demonstrēju kadu video, kurā parādīts akustiskās rezonanses fenomens.
Eksperimenta ideja ir tajā, ka divi kamertoņi var rezonēt tikai tad, ja tie noskaņoti uz vienas frekvences.
Viens no kamertoņiem ar āmuriņa palīdzību tiek iesvārstīts, un otrs – arī sāk skanēt. Šis eksperiments ir lieliska metafora tam, lai nodemonstrētu attiecības starp cilvēkiem – nav obligāti, ka tieši starp vīrieti un sievieti. Ja diviem indivīdiem ir saskaņa smalkajā plānā, tātad – gara enerģētikas līmenī, viņu “kamertoņi” rezonē. Parasti kamertoņi ir noskaņoti uz pirmās oktāvas nots “la” – frekvenci 440Hz, bet, ja viens no diviem kamertoņiem ir noskaņots uz citas frekvences, rezonanses nebūs.
Šķiet, viss ir ļoti vienkārši: izdari pareizo izvēli, apprecies ar jau tavā frekvencē esošu atbilstošu vīrieti, līdzīgu enerģētikā un garā un dzīvojat laimīgi. Taču viss nav tik vienkārši! Bieži vien vīriešu interesi zaudē sievietes, kuras ir kopā ar cienīgiem vīriešiem! Kāpēc tā?
Eksperimentam ar kamertoņiem ir turpinājums. Ja uz viena no tiem uzlikt nelielu slodzi, šajā gadījumā metāla atsvariņu, kamertonis pārstās translēt vibrācijas un saskaņa ar otru kamertoni nebūs. Atkal pārsteidzoša metafora! Smagums kamertoņa “plecos” atņem iespēju tam rezonēt, tāpat kā negatīvās enerģijas un informācijas nasta neļauj sievietei saglabāt un uzturēt vīrieša interesi.
Kas tad ir tā nasta sievietes plecos, kas nospiež viņas apziņu? Tas ir pienākums, morālais parāds un atbildība apkārtējo cilvēku, ģimenes, priekšniecības u.t.t. priekšā.
Tagad atgriezīsimies sarunas sākumā – par Mīlestību, kas grib izlauzties brīvībā. Kas tas ir Griba, vēl bez tā, ka tā ir Brīvība? Griba ir viena no personības spilgtākajām izpausmēm, kas raksturo aktīvo individualitātes pusi. Taču ļoti bieži šo cilvēka gribu apspiež sabiedrība ar saviem aizspriedumiem un ideoloģiju. Ja uz sievietes gribas ir uzlikti dažādi ierobežojumi, mīlestība tiks iesprostota pienākumu, parādu un atbildības slazdā.
Ja runājam par parādu, dažādās valodās tas tiek tulkots dažādi, bet pati ideja ir, ka parāds ir “pienākums un atbildība par kādreiz ņemto aizņēmumu”, Filosofiskajā enciklopēdijā tas tiek tulkots kā “morāli argumentēts piespiedus līdzeklis darbībām”. Tātad tas, ko mēs kādreiz esam paņēmuši un tagad mums tas jāatdod, atbilstoši līguma noteikumiem. Savukārt no filosofiskā viedokļa – tā ir sava veida vardarbība pret personību, kas paslēpta zem sabiedrībai izdevīga formulējuma. Par kādu brīvību vispār te varam runāt? Bet tur, kur nav brīvības, nevar būt Mīlestības.Un ir brīžam sajūta, ka likumdošana ir paredzēta amorālai sabiedrībai ar zemu apziņas līmeni, lai ar varu piespiestu dvēseliski slimas kopības locekļus sekot noteikumiem, kuriem vesels un harmonisks cilvēks seko pēc savas gribas un par labu sev un apkārtējiem. Taču šoreiz runa nav par to... Atgriezīsimies pie kamertoņiem.
Ja sieviete seko savas sociālās grupas likumiem, atsakās uzticēties savai iekšējai pārliecībai – sirds balsij, viņa uzkrauj sev plecos šīs neīstās parādsaistības, zaudē brīvību un “uzmauc savam kamertonim atsvaru”, kas neļauj rezonēt vajadzīgajā frekvencē. Viņa pārstāj izstarot vibrācijas, kuras cenšas uztvert vīrietis. Ja nav vibrāciju, nav arī rezonanses.
Varbūt jums šķiet, ka es esmu nelikumību piekritēja? Nebūt, nē! Ne velti Imanuels Kants ir teicis: „Nekas nerada manī lielāku izbrīnu kā zvaigžņotā debess virs manas galvas un morālais likums manī.”. Tas arī ir Mīlestības kā brīvības iņ un jaņ. Ja morālais likums ir tikpat liels un dziļš kā Visums, tad arī Mīlestība būs bezgalīga. Savukārt, ja nav ierobežojumu un smaguma, tad arī rezonanse būs brīnišķīga.
Izstarojiet Mīlestību un Brīvību un būs jums apbalvojums!
Autors: Krievijā pazīstama un atzīta rakstniece, žurnāliste Liza Piterkina
Avots: http://www.b17.ru/
Ginta Filia Solis 