Es būšu par Mīlestību

Kristine1123

Es ticu, ka jebkurš cilvēks pamostas kādā rītā un uzdod sev jautājumu, vai es esmu laimīgs? Un notiek saruna ar sevi tik kaili, tik godīgi, ka visas iekšas nodreb. Atnāk sapratne, ka vairs nespēj pats sev samelot. Un tad notiek brīnišķīga transformācija. Jo mēs jau parasti sev nepaprasām. Neesam raduši.

Bet mēs bieži vien no rīta pamostamies, meklējam, ar ko aizmālēt to nelaimīgumu. Varbūt ar kafiju? Iešu uz darbu, pa ceļam kādu bulku apēdīšu. Jā, tas arī ir veids, kā nejust to kluso dungojošo balstiņu sevī. Bet, ja tā godīgi pajautā, ko es īstenībā gribu? Jā, kādreiz paliek bail no atbildes. Dvēsele ir drosmīga, viņai nav bail pateikt, ko viņa grib. Vai arī sen negrib.

Es neesmu par to, ka jebkuras attiecības vajag saglābt. Es par to nekad nebūšu. Es būšu par mīlestību.

Bet te katram ir sava pieredze un izpratne par šo gaisīgo, tik cēlo un pasaulē dziedinošāko sajūtu. Līdz mīlestībai attiecībās es arī augu garu ceļu.

Kad man lūdz sarīkot lekciju par to, kādai jābūt sievietei, lai viņai būtu labas attiecības ar vīru, atskatoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka tādas vienas receptes jau nav.

Vairumam no mums ir salauzts MĪLESTĪBAS mehānisms attiecībās. Neskaitāmas vilšanās, cerību nepiepildījumi ir aizvēruši sirdi. Un mēs taču nevaram caurā šķīvī ieliet zupu. Kāpēc man stāstīt, kā jāvāra zupa, ja daudz svarīgāk ir saprast, kā tas šķīvis saplīsa.

Tas ir daudz vērtīgāk – saprast sevi un to, kas mums būtu sevī jāsadziedē pirms ļauties attiecībām… Nav jēgas stāstīt par skaistām lietām, kuras tāpat šķiet tik tālas un nereālas, kamēr neesam pieņēmuši vienu no dzīvē svarīgākiem lēmumiem – es gribu mainīt sevi, ne otru. Gaidot to, kas laimi atnesīs, varam sagaidīt tikai kārtējo vilšanos. Jo laime ir tas, kā es protu sevī justies pilnvērtīgs.

Sievietei ir jāzina, kas viņai ir vajadzīgs, kas viņai patīk, un vēl arī jāprot to maigi vīrietim pateikt. To izdara tikai pašapzinīga sieviete.

Tāda sieviete, kura ir sevi iepazinusi, atzinusi savas vajadzības par vērtīgām, prot organizēt arī laiku sev un pilnasinīgi to izbaudīt, ir sevi mīloša sieviete, kura ir pilna resursu. Tikai tāda sieviete ienes mājās gaismu, enerģiju, mīlestību. Turklāt viņa spēj par savām vēlmēm un vajadzībām brīvi paziņot savam partnerim, bērniem, nejūtoties vainīga. Bez pieprasīšanas, agresijas un manipulācijām šāda sieviete iedod sajūtu: man vajag laiku arī sev, lai jums, ģimenei, iedotu to labāko.

Ja tev patīk, ka kafiju pasniedz gultā, tad saki: «Vai cik es laimīga jūtos, kad tu tā dari.» Pateicība, atzinība ir sievietes alga. Tas ir jāiemācās. Un nevajag apvainoties, ja viņš to nedara. Vīrietis nav gaišreģis. Un, ja viņš kaut ko nedara tā, kā esi sasapņojusies, situāciju nelabos uztaisītā neapmierinātā sejas izteiksme viņa virzienā. Tas vispār nav risinājums. Tu nesaņem to, ko neesi palūgusi, par ko neesi paziņojusi, vai to, ko tu patiesībā neuzskati, ka esi pelnījusi.

Ja jūti, ka esi pretenziju pārņemta, tu esi zaudējusi. Pretenzijas ir milzīgs graušanas mehānisms. Tas sagrauj visu, attiecības, ticību, veselību… Pretenzijas ir agresijas forma.

No intervijas ar Kristīni Om Shanti žurnāla “Kā darītu Mīlestība” 4. numurā

Ar Kristīni tiksimies sestdien, 8. februārī plkst. 12:00 Cēsīs „Labsajūtu Darbnīcā” Pļavas ielā 3a “Cēsu klēts” telpās uz 2.5 stundu garu sarunu „Sieviete: attiecību māksliniece”.

Pieteikšanās ŠEIT

Pēc tikšanās būs iespēja uzdot savus jautājumus, varbūt sarunāt kādu individuālu sarunu un pilnīgi noteikti būt daudz laimīgākiem, kā atnācām.

Mīļi aicināti.
Ginta Filia Solis

Kristīnes mājas lapa www.omshanti.lv

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s