Mana mazā meitenīte

Paņēmu māti dzīvot pie sevis uz visiem laikiem. Neko pirms tam neplānojot, vienkārši vienā dienā ar vienu maisiņu. Maisiņā: zeķubikses, čības ar uzrakstu “labākajai vecmāmiņai pasaulē” (dāvana no bērniem) un silts halāts. Mamma maisiņu bija savākusi pati.

Tagad man mājās jau trīs nedēļas dzīvo 4 gadus veca “meitenīte”. Tieviņa, ar sirmu galviņu, siltās zeķubiksēs. Viņa staigā pa koridoru, maigi velkot pa linoleju savas siltās čības, piesardzīgi apstājoties un pārceļot kāju pāri šķēršļiem savā ceļā. Viņa vienmēr uzsmaida sunim, dzird neredzamus cilvēkus un vienmēr pastāsta jaunumus, ko viņi ir viņai stāstījuši. Kautrējas un daudz guļ. Uzmanīgi ēd šokolādi (es vienmēr viņai istabā nolieku šokolādi) un uzdzer tēju, turot tasīti ar abām rokām, jo viena roka ļoti trīc. Ļoti uztraucas pazaudēt savu laulības gredzenu, visu laiku pārbauda, vai tas ir pirkstā. Tādos brīžos es pamanu, cik viņa ir veca un trausla. Viņa vienkārši palaida sevi, atslābinājās un pārstāja spēlēt pieaugušo. Pilnībā uzticēja savu dzīvi man un pats galvenais, ka es esmu mājās.

Viņa tik atviegloti nopūšas, kad es ienāku mājās, tāpēc cenšos uz ilgu laiku viņu neatstāt.

Katru dienu pusdienās vāru zupu, uz galdu uzlieku cepumus — tāda sajūta, kā bērniem bērnībā.

Kā es jūtos? No sākuma — šausmīgi. Viņa bija patstāvīga, visus 3 gadus pēc tēva nāves vēlējās dzīvot viena. Es viņu sapratu, jo pirmo reizi dzīvē savos 84 gados viņa varēja darīt to, ko pati vēlējās. Jau pēc 2 menešiem manas mātes psihe sabruka. Tagad es jūtu līdzjūtību, mīlestību un rūpes pret šo viņas “visumu”. Es ļoti labi apzinos, pa kādu ceļu mēs ar viņu abas ejam. Es vēlos, lai šis ceļš viņai būtu laimīgs ar mīļoto meitiņu, siltumā un komfortā ar mājas pīrādziņiem un siltu ēdienu. Daudz lietas, bez kurām dzīve likās neiespējama, jau vairs nav nekādas nozīmes manai mātei.

Man tagad mājās ir “meita”, kurai ir 84 gadi, un es esmu laimīga, ka Dievs man deva iespēju viņas pēdējos dzīves gadus padarīt laimīgus un manus tālāko dzīvi — bez sirdapziņas pārmetumiem.

Māt, paldies, ka tu man esi! Esi, lūdzu, ilgāk…

Mila Millere
Pārpublicēts no Uģis Kuģis

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s