“Labrīt! – teica Mazais Eņģelis, – šis ir tāds slinks rīts.
Kad tu nelec augšā no bezcerīgās modinātāja dziedāšanas, bet ATMOSTIES, lēnām un ar prieku.
Kad tu uzmanīgi vēro savu atspulgu spogulī un uzsmaidi sev, tāpēc, ka arī tam tev pietiek laika.
Kad tu izbaudi brokastis, lai arī tās ir pavisam parastas.
Kad pat rīta autobuss ir lēns un nesteidzīgs.
Kad tu nekur nesteidzies un neko nekavē.
Kad tev ir iespēja nedaudz pastaigāties, it kā izšķīstot šajā vasarā, nepievēršot uzmanību detaļām, nedomājot ne par ko, ieelpojot saules gaismu un peldot kaut kur, kurp straume nes kopā ar tikai nojaušamu gaisa, siltuma, gaismas plūsmu…
Kad negaidīti saņem siltu sveicienu no kāda, kurš tev ir sirdij mīļš.
Labrīt – tā ir tūkstošiem labu darbu un labas dienas priekšnojauta.
Lai labi tev rīti!…”
© Olga Meškovska Pjatakova
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Ginta Filia Solis 