Ja vien tu zinātu…

milestiba111

Ja vien tu zinātu, kā mainās tava seja, kad tu runā par to, kuru mīli. Par bērnu, vecmāmiņu, vectētiņu, vecākiem, par mīļoto cilvēku. Pat par sunīti vai kaķīti.
Visa spriedze pazūd, visas grumbiņas izlīdzinās un no acīm plūst maiga gaisma. Bet uz lūpām – nebēdnīgs smaids.
Un tāda mīlestības gaisma tevi pārveido – tu kļūsti brīnumaini skaists. Neierasti labestīgs. Maigs. Un daļiņa šīs gaišās enerģijas tiek arī citiem. Un šajos mirkļos par tevi var sajūsmināties un gleznot tavu portretu.
Tie ir brīnišķīgi brīži pa vidu ikdienas steigai un rūpēm. Vajag biežāk atcerēties par tiem, kurus mēs mīlam. Kuriem no sirds esam pieķērušies. Kas pilda mūsu sirdis…. Un visa pasaule šķitīs arvien skaistāka. Maigāka un labestīgāka.
Žēlsirdīgāki viens pret otru – mīlestība mūs padara žēlsirdīgākus. Un viss, kas ir vajadzīgs – parunāt ar cilvēku par to, ko viņš mīl. Lai viņš atcerētos. Un piepildītos ar gaismu. Un piepildītu citus.
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta FS

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s