Kad lūdzi Debesīm palīdzību, skaties lejup

597303

Nepieprasi palīdzību, nelūdzies to un negaidi brīnumus, kuri kritīs no Debesīm. Dubulto savu uzmanību un interesi par cilvēkiem. Un saņem informāciju.

Glābšana notiek tur – Augšā, bet glābties tu vari tikai ar tiem instrumentiem, kas ir tev pa rokai, lūk, tāds paradokss. Tu lūdzies Debesīm, bet tagad paskaties zem kājām – tas ir izglābšanās likums.

Kurš turpina blenzt Debesīs, gaidot gaiši zilo helikopteru ar burvi vai zelta trepēm, tas palaidīs vējā savu iespēju.

Skatīties vajag sev apkārt. Un – ļoti uzmanīgi…

“Dievs no mašīnas” bija tikai sengrieķu teātra izrādēs. Kad varonis nokļuva bezizejas situacijā, un apstākļi bija tā sagriezušies, ka “beigas”, tad ar “mašīnas”–mehānisma palīdzību uz skatuves virvēs nolaida aktieri, kurš tēloja Dievu. Un šis dievs fiksi un ātri atrisināja visu šo padarīšanu: izglāba varoni un sodīja viņa pretiniekus. Bet tā notika tikai senajā teātrī.

Dzīvē pārdabiskais notiek uz dabiskā, ikdienišķā platformas. Un arī glābšanas plostu tev nāksies uzbūvēt pašam no tā materiāla, kas ir tavā rīcībā. Nevajag skatīties debesīs, bet sev apkārt. Un kā atbilde uz tavām lūgšanām uzradīsies cilvēki un apstākļi, kuri palīdzēs.

Varbūt tie būs pazīstami cilvēki, paši parastākie. Taču viņiem pazīstami ir citi cilvēki, kuriem ir resurss tavai glābšanai. Vai arī tev rokā ir telefons, kurā ir tev vajadzīgais telefona numurs. Vai arī telefonā ir internets, ar kura palīdzību tu vari dabūt tev vajadzīgo informāciju…. Ir ārkartīgi daudz dažādu glābšanas līdzekļu tepat – pie rokas, vienkārši ir pašam jāizrāda interese un aktivitāte.

Izjautā pazīstamos par iespējamo palīdzību. Izstāsti savu situāciju draugiem. Nepieprasi palīdzību, vienkārši iepazīstini savus paziņas ar lietas būtību: varbūt tie ir tavi pavadoņi–komunikatori un ar viņu palīdzību tu nonāksi pie tiem, kuri ir spējīgi palīdzēt.

Piemēram, tavam kolēģim ir brālis, bet brālim – sieva. Bet brāļa sievas tēvs draudzējas ar unikālu speciālistu tavā interesējošā jautājumā – problēmā. Piemēram – ar ārstu. Vai advokātu. Vai celtnieku…

Saņem sev vajadzīgo informāciju visos iespējamajos veidos. Nepamet neievērotu tavā pastkastītē it kā nejauši iemestu bezmaksas avīzi. Ja reiz tu skaitīji lūgsnas un lūdzi palīdzību, šajā avīzē var būt tev tik ļoti svarīgā informācija; tā adresēta tieši tev. Tā palīdzēs tev atrisināt tavu problēmu. Izlasi informācijas lentu facebook un pievērs uzmanību vārdiem, ko saka citi cilvēki.

Pievērs uzmanību nejaušām tikšanām ar seniem paziņām un arī jauniem cilvēkiem savā apkārtnē. Izrādi interesi par šiem cilvēkiem, pajautā, ar ko viņi nodarbojas, kur strādā, kā viņiem klājas un kādi notikumi dzīvē notiek. Izrādi neviltotu interesi. Iespējams, kādam no šiem cilvēkiem ir atslēga tavas problēmas atrisināšanai.

Tā kāds jauns dramaturgs, vilciena kupejā braucot, pajautāja, ar ko nodarbojas viņa ceļa biedrs. Tas izrādījās teātra direktors. Viņi iepazinās tuvāk, direktors izlasīja viņa lugu, bija sajūsmā un iepazīstināja jaunekli ar teātra vidē ietekmīgiem cilvēkiem.

Vai arī kāds cits jauneklis meklēja Maskavā īrējamu istabiņu, viņam vispār nebija, kur dzīvot. Viņš par to pastāstīja kādam večukam parkā. Viņi sāka runāties un izrādījās, ka večuks meklēja kādu, kuru izmitināt savā lielajā dzīvoklī, lai tas viņam palīdzētu saimniecībā. Bez maksas, jāapmaksā bija tikai komunālie maksājumi.

Vienu vārdu sakot, neklusē. Nepieprasi palīdzību, nelūdzies to un negaidi brīnumus, kuri kritīs no Debesīm. Dubulto savu uzmanību un interesi par cilvēkiem. Un saņem informāciju. Te nu arī slēpjas glābšana; te – arī iespējas. Tie ir tie striķīši, no kuriem tu nopīsi trepes, dēļi, no kuriem tu uzbūvēsi laivu. Bet dažkārt tā ir jau gatava laiva. Taču to var neieraudzīt, ja visu laiku skaties debesīs un gaidi helikopteru.

Jāskatās ir sev blakus, apkārt. Ļoti uzmanīgi.

Autors: Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kāpēc mēs ignorējam Zīmes?

zimes

Kāpēc mēs neredzam likteņa zīmes un neieklausāmies tajās? Cik bieži mēs kaut kur steidzamies, bet kaut kas traucē, liek šķēršļus, bet mēs cenšamies paspēt, noķert…

Lūk, es kavēju tikšanos, man nokrīt atslēgas, cimdi, es paklūpu pret slieksni, taksometrs kavējas, bet es vienalga skrienu, lai noķertu kādu transporta līdzekli. Bet pēc tam šī tikšanās notiek tā, ka labāk tās vispār nebūtu bijis.

Es skatos kā pagalmā puisis nikni spārda savas pēkšņi noslāpušās mašīnas riteni un nesaprot, ka tas patiesībā noticis speciāli, viņa paša labā, lai viņu aizturētu un viņš varētu atteikties no iespējas būt nevajadzīgajā vietā.

Vai arī es psihoju, iekļuvusi milzīgā sastrēgumā, bet pēc tam izrādās, ka tajā laikā pie manas mājas ārdījies piedzēries mans bijušais vīrs.

Tādu momentu dzīvē ir daudz. Gandrīz uz katra soļa. Tā, it kā kāds sēž tur – Debesīs un čukst, brīdinot mūs par bīstamu pagriezienu, cenšoties pasargāt mūs.

Mēs katru dienu saņemam zīmes, taču reti pievēršam tām uzmanību. Neredzam un neprotam tās atpazīt. Bet, ja arī redzam, tad bieži vien paši tās atgrūžam un nevēlamies ieklausīties.

Es neesmu māņticīga, bet zīmes ir kas pavisam cits…
Gadās tadi brīži, it kā nenozīmīgi, citiem nemanāmi, bet tev – gluži kā noteikums, brīdinājuma signāls.

Piemēram, tu tiecies ar cilvēku pirmo reizi, un viss ir brīnišķīgi, viss ir lieliski, jūs viens no otra esat sajūsmā! Jūs komunicējat internetā, telefoniski, tālu viens no otra, taču tad, kad grasāties kaut kur aizbraukt divatā, kaut kas noteikti notiek: salūzt mašīna, pēkšņi parādās steidzami darbi, vai uznāk pēkšņa migrēnas lēkme, un tā katru reizi kaut kas notiek. Bet, kad beidzot, par spīti visam satiekaties, atkal kaut kas noiet greizi. Viņš aizbrauc, tu ielien karstā vannā, domājot par “cūcības likumiem” un dīvainajām grūtībām. Bet jūs atkal tiekaties, nepievēršot uzmanību visām dīvainajām sakritībām un neveiksmēm…. Bet pēc kāda laika šis cilvēks tev atnes tik daudz dvēseles sāpju, tik daudz negatīva, cik tev pat trakākajos sapņos nerādījās…. Un tad tu sāc atcerēties visu to, par ko smējies vai brīnījies pašā sākumā.
Vai arī: es grasos apmeklēt ārstu, bet saprotu, ka šodien noteikti nevēlos tur iet, vienkārši nevaru, kājas neiet, iekšā briesmīgas bailes, nesaprotamas, neizskaidrojamas. Izeju no mājām un jau pie durvīm garām braucoša mašīna mani apšļāc ar netīru dubļu šalti. Es steidzos parģērbties, kavēju un nolemju vizīti atcelt, taču pēc brīža man zvana kāds no maniem mīļajiem radiniekiem un uzstāj: “Tas taču ir tevis pašas labā, nav brīnums, ka tu baidies, bet to vajag izdarīt”. Es padodos, dodos pie ārsta, kurš pieļauj kļūdu, kura pēc tam man ļoti dārgi maksās.
Diskomforts Dvēselē ir ļoti skaidra zīme. Ja vajag pieņemt kadu svarīgu lēmumu, neviens labāk par tavu iekšējo “Es” nezin, ko labāk darīt. Kāpēc gan mēs neklausāmies šajā balsī, kāpēc neieklausāmies sevī, un neredzam to, kas apkārt notiek?
Zīmei ir sava balss. Katra zīme par kaut ko runā, brīdina, uz kaut ko norāda, lai cilvēks pievērstu tam uzmanību. Dievs dod tev neparprotamas zīmes, ja tu stāvi uz pārmaiņu sliekšņa.

Zīme ir zināma vienošanās ar Dievu, ka tevī… nu, tu jau zini? Tā ir aizsardzība, kura tiek sniegta no Augšas, lai cilvēks neietu nepareizo ceļu. Viss, kas ar tevi notiek, var teikt, ir norāde uz nākotnes dzīves kvalitāti. Ja tas asociējas ar kaut ko nepatīkamu, to pavada nepatīkamas sajūtas, ir bailes, nemiers un diskomforts, tātad tas ir signāls par negatīvu notikumu gaitu.
Ja tu to pamanīji, tad nevajadzētu to ignorēt. Iespējams, tas brīdina tevi par to, ka jābūt piesardzīgākam, vai arī kardināli jāmaina sava uzvedība, vai vispār ir jāapstājas vai jāizvēlas cits darbības virziens.
Ja nodomātais nekādā veidā neizdodas, rodas dīvaini šķēršļi, un viss notiek ar dīvainu “troksni”, iespējams, esi izvēlējies strupceļu un tev tur visāar nav jāiet?

Ja tu ļoti centies, bet viss ir pa tukšo, tātad Dievs tev saka: dari kaut ko citu vai arī atstāj šo cilvēku – tu nebūsi ar viņu laimīgs. Jāteic, ka sievietēm intuīcija visbiežāk nešaubīgi saka priekšā: šis nav tavs vīrietis. Kāpēc neklausāmies?

Tev gribās vienu, bet tu dari kaut ko pavisam citu, tu gribi pamest savu nemīlamo grāmatveža darbu, un izmācīties par dizaineri, taču tev šķiet, ka vecums nav piemērots. Taču regulāri redzi zīmes un pārliecinies par to, ka tavs patiesais aicinājums tiešām nav tajā, ar ko nodarbojies. Taču tev saka, ka tas jādara, ka tas ir izdevīgi, ka ar to var labāk nopelnīt… Kāpēc?
Mēs esam aizmirsuši, ka izvēles brīvība nozīmē nevis lūgties un nedarīt, tāpēc, ka tā vajag, bet ieklausīties savā “Es” un aiziet un paņemt savu.
Ja atnāk doma, ka tu dzīvo ne savu dzīvi, ka tevi kaut kas neapmierina, ka nav nekada prieka, kas bija agrāk, nedzen prom šīs domas, domājot, ka tā ir depresijas lēkme. Nē, tā nav depresija, tā arī ir zīme, ka kaut kas ir jāmaina, ka tavs iekšējais “Es” cenšas līdz tevīm aizklauvēties.
Tev vajag pieņemt kadu ļoti svarīgu lēmumu? Apstājies un klausies sevī. Ja lēmums jau ir pieņemts, atceries, kādas bija tavas sajūtas tā pieņemšanas laikā. Tev bija “labi” vai “slikti”? Ja lēmumu pieņemt bija grūti, ja bija nospiedoša sajūta, tātad tas viennozīmīgi nozīmē “slikti”. Droši vari mainīt savu lēmumu.

Veselais saprāts ļoti bieži apspiež Dvēseles čukstus. Saprāts vienmēr cenšas pierādīt savu taisnību. Lūk, tu stāvi izvēles priekšā: Dvēsele kautrīgi cenšas atteikties, saprāts dzird, ko Dvēsele saka, bet tēlo, ka nedzird un uzstāj uz savu, balstoties uz “veselā saprāta spriedumiem”.

Kad izlasīsi šīs rindas, atliec tās savā zemapziņā un nākamo reizi, kad pieņemsi lēmumu, atceries par tām. Tu pārliecināsies, ka viss notiek tieši tā. Tu jau pats zini, tikai centies par to nedomāt.
Protams, ir jāatzīmē, ka, jo nozīmīgāks ir pasākums, jo lielāku nozīmi mēs piešķiram visam, kas ar to saistīts. Protams, dažkārt mēs redzam nevis zīmes, bet vienkārši tā izpausmes, uz ko šobrīd koncentrējamies. Pievilkšanās likums paredz, ka mēs kā magnēts pievelkam to, kas atrodas harmonijā ar tavām vēlmēm. Ne reizi vien būsi ievērojuis, ka pietiek vien padomāt par kādu cilvēku un viņš tev jau zvana vai ari jūs “nejauši” satiekaties?
Pietiek nolemt kaut ko izdarīt, kā paradās zīmes, un viss, kas aizņem tavas domas, pievelkas tavā dzīvē. Taču, ja tās ir negatīvas zīmes un tev nākas sevi pierunāt un pārliecināt, tātad kaut kas ir ne tā…. Tātad Dvēsele pretojas. Ja Dvēsele nepretojas, tātad tev sevi nebūs jāpierunā. Dvesele nedomā, tā jūt un zin.

Klausies sevī un savā sirdī. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst vēlmēm un rīcībai, kas spējīgi izmainīt dzīvi un likteni. Ja vēlme izraisa nepatīkamas sajūtas un šaubas un ir iespēja no tās atteikties – labāk atsakies. Tas ļaus tev izvairīties no ļoti daudzām problēmām. Tātad šī vēlme nenāk no Dvēseles. Ja ignorēsi šo diskomfortu, tad vēlāk nāksies nožēlot.

Savas zīmes atšifrēt un ievērot vari tikai tu pats. Tu visu sapratīsi, ja vērosi sevi un apkartējo pasauli. Galvenā zīmju priekšrocība ir tā, ka tās spējīgas laicīgi tevi pamodināt un ļaut saprast, ka, iespējams, tu rīkojies pret sevi. Sākot apzināti tās ievērot un ieklausīties savā Dvēselē, tu kļūsi spēcīgāks, attīstīsi savu intuīciju, kurai robežu nav. Bet pozitīvo emociju spēks un harmonija ar sevi jau paši par sevi ir spējīgi izaminīt dzīvi uz labo pusi.
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Zini?

visums mīl

Zini, kad dzīvē iestājas vislielākās grūtības?
Tās atnāk tad, kad Tu tik ļoti esi nomaldījies no ceļa, ka gaisma tuneļa galā ir kļuvusi gandrīz neredzama.
Saproti, Tu vari apmānīt visus, tikai ne Sevi un Mani. Mēs taču zinām patiesību.
Kad Tu nomaldies no ceļa, es Tev rādu zīmes.
Kad Tu turpini iet ne tur, es cenšos tev pateikt par to, uzdāvinot problēmu. Pavisam nelielu, taču tajā ir vēl viena zīme.
Ja Tu nedzirdi, tad vēl vienu – lielāku.
Pēc tam es Tev vairs nedodu enerģiju.
Pēc tam es ņemu Tavu veselību. Tas jau ir pašiem neuzmanīgākajiem pret mani…
Gan jau kāds Tev to ir teicis: “Kad Tu ej savu ceļu, Visums Tev palīdzēs realizēt Tavus mērķus”, vai ne?
Kad Tu ej pareizi – Tev nav problēmu. Tev ir uzdevumi, kuri Tevi audzē, bet reizē ar to Tev vienmēr ir enerģija, lai varētu radīt.
Nekādas iztukšošanās, nekāda izmisuma. Tikai radīt, tikai iedvesma, tikai spēks un enerģija.
Tu šeit esi tāpēc, lai ietu savu ceļu. Un es tik ļoti Tevi mīlu, ka esmu gatavs sagādāt Tev visai brīnumainas nepatikšanas, lai tikai Tevi atmodinātu.
Visums

Tulkoja: Ginta FS

Katram savs

eņģelis5
Vecākais Eņģelis stingri skatās uz savu audzēkni.

— Tagad ziņo man, tikai īsi – divos vārdos!

— Dzīvs. Iet uz savu darbu. Uz kaut ko cer.

— Uz ko cer?

— Grūti pateikt. Divas reizes viņam rādīju laimīgu sapni – viņš to neredz. Runā, ka ļoti nogurst darbā.

— Un kas darbā?

— Tāpat kā visiem. Steiga. Priekšniecība. Pīpētava un baumas.

— Tur skarba vadība?

— Vadība kā vadība, nekā īpaša. Tāda pati, kā visur. Taču viņš no tās nezin kāpēc baidās.

— Bailes aizdzenāji?

— Protams, kā gan savādāk. Vēl ceļā uz ofisu. Vēcināju ar spārniem virs galvas. Pat mākoņi izklīda. Nācās ar spārnu viņam pa ausi iekraut, lai saulīti ierauga.

— Un skaistule pa ceļam? Augstpapēžu kurpītēs un uzbudinošām smaržām?

— Nu gan apbižojat… Metro ar deguniem kopā sastūmu.

— Un kā?

— Nu nekā. “Atvainojiet” un ielīda atpakaļ savās domās.

— Un pēc darba?

— Veikals. Nomazgāt traukus. Internets. TV. Miegs.

— Televizoru sabojāji?

— Protams. Aizgāja, nez kāpēc, nopirka jaunu.

— Internetu atslēdzi?

— Jā, piecas reizes pēc kārtas. Viņš vienkārši palika darbā līdz vēlam vakaram. Viņi tā drīkst.

— Tā. Nu, un brīvdienas?

— Viņš guļ līdz pusdienas laikam. Pēc tam tīra dzīvokli. Vakarā krogā stulbas sarunas un šņabis kopā ar draugiem. Mājās – tikai no rīta. Tad ar sāpošu galvu zem segas vai pie datora vai televizora.

— Un viņa?

— Pavisam tuvu. Trīs mājas tālāk. Uz vienu un  to pašu supermārketu iepirkties iet.

— Rindā saliki viņus kopā?

— Jā, protams. Pat vairāk, kā instrukcijās norādīts – svētkos, autobusa pieturā, metro.

— Likteņa līnijas viņiem pārbaudīji?

— Tur jau ta lieta – sakrīt… Tā ir tāda pilsēta… viņiem tāds dīvains, neiespējams dzīvesveids un ritms … Nu, nevaru es vairāk! Tas nav izpildāms uzdevums!

— Nost ar atrunām! Kur ir mūsu radikālo līdzekļu saraksts?

— Lūk, šef! Gripa, drudzis, murgi, temperatūra. Izmežģījums, lūzums. Autoavārija. Ugunsgrēks. Bankrots. Finansu krīze. Nekārtības uz ielām. Pilsoņu karš…

— Piebremzē. Pietiek!…. Divi simti astoņdesmit piektais, man lūdzu, sīku atskaiti! Galīgi izlaidušies, vairs neprot strādāt! Zini, sazinies ar paralēlo plūsmu. Mīlestības vārdā uzskati, ka esi saņēmis atļauju radikālo līdzekļu pielietošanai. Tikai izvelies kaut ko vienu.

— Tieši tā, šef, kaut ko vienu!

Ieraugiet un izmantojiet visas iespējas, ko Dievs Jums dod un tad Jūsu Sargeņģelim nebūs vajadzības ķerties pie radikāliem līdzekļiem!

Avots: www.adme.ru/
Tulkoja: Ginta FS

Ka iemācīties ievērot Zīmes

makonis sirsniņa

Iespējams, tu man tagad nenoticēsi, bet es vienalga teikšu: “Mēs katru dienu, pilnīgi noteikti, no saviem Sargeņģeļiem saņemam zīmes – tādā veidā dzīve mums palīdz to saprast, runā ar mums”. Ja mēs iemācīsimies redzēt šīs zīmes un uzticēsimies savai intuīcijai, tad sapratīsim, ka Augstākie Spēki vienmēr mūs atbalsta un palīdz mums.

Par nožēlu jāsaka, ka mēs tik ļoti esam ieslīguši ikdienas rutīnā un savās problēmās, trauksmē un pārdzīvojumos, ka neievērojam to, ko mums saka priekšā. Un šīs zīmes ir visur! Iedomājies tik, atbildi uz pašu svarīgāko jautājumu var saņemt jebkurā diennakts laikā, jebkurā vietā un jebkuros apstākļos. Kā tas notiek? Paskatīsimies, kādas mēdz būt šīs zīmes un kā iemācīties tās atpazīt.

 

1. Vizuālās

Tas var būt jebkas, ko tu redzi ar acīm. Piemēram: tu nekādīgi nevari izšķirties par to, vai pieņemt jauno darba piedāvājumu, domā, šaubies, mocies un, pēkšņi, atver žurnālu un acu priekšā ir frāze: “Izdari to un tu nenožēlosi!”

Tā ir skaidri atpazīstama zīme, ko sūta tev tavi pavadoņi. To pašu tu varētu izlasīt ne tikai žurnālā, bet arī uz reklāmas staba, internetā u.t.t. Tas nenozīmē, ka speciālai jālasa arvien vairāk un vairāk, lai ieraudzītu zīmes, parasti tas notiek neparedzēti, it kā nejauši.

Tāpat ļoti daudz vizuālu zīmju mums parāda daba. Tas var būt mākonis, kā atbilde uz tavu jautājumu, koka lapa, zieds vai kas cits. Kad manā dzīvē parādījās mans mīļotais cilvēks, kurš vēlāk kļuva par manu vīru, man nemitīgi ceļā gadījās sirsniņas. Gan mākonis – sirds formā, gan plaisas asfaltā – sirds formā un ļoti daudz vēl dažādu zīmju. Tad es aizdomājos, ka diez vai tā ir tāda sakritība. Tā arī notika.

Lai iemācītos redzēt šādas zīmes, to, ko dzīve mums saka priekšā, ir jāiemācās tās ievērot. Ir svarīgi apzināti apstādināt savu domu skrējienu un sākt būt momentā “šeit un tagad”. Tikai tad var saprast, ko mums saka mūsu Sargeņģeļi.

 

2. Dzirdes

Tās ir zīmes, ko tu vari dzirdēt. Vienalga, vai tas ir radio, TV, vai kāds garāmgājējs, vai kāda dziesma, ko tev atnesis vējš… Galvenais – ne vienkārši klausīties, bet DZIRDĒT.

 

3. Intuitīvās

Tas ir tad, kad tev vienkārši kaut kas šķiet. Nesaprotami, kāpēc un kā to izskaidrot. Vienkārši izliekas un viss. Noteikti vajag ieklausīties šajā intuīcijas balsī. Runā, ka intuīcija ir Dieva saruna ar cilvēku un tajā ir patiesība. Tam vajadzīga ir spēja uzticēties un klausīties savās sajūtā, ne – loģikā.

 

4. Tēlainās

Tādas zīmes mums rādās sapņos, un tās nevar ignorēt. Tie sapņi, kas ļoti skaidri un spilgti iesēžas mūsu atmiņā, izsauc emocijas un iespaido – tās ir Dieva zīmes. Sapņi mēdz būt arī pravietiski, bet tie parasti redzami tiem cilvēkiem, kuri atver savu sirdi saviem garīgajiem pavadoņiem un uzticas augstākajiem spēkiem.

 

5. Kognitīvās

Tās ir zīmes – notikumi, kas notiek tavā dzīvē, lai atnestu līdz mums kādu informāciju. Lai labāk to saprastu, es pastāstīšu piemēru no savas dzīves.

Sen atpakaļ, agrā jaunībā man iepatikās viens “sliktais” puisis. Patiesībā jau es zināju, ka man nevajag ar viņu satikties, par to Augstākie spēki mani brīdināja ne vienu reizi vien, dažādās formās. To man teica gan tuvinieki, gan draugi, tas man rādījās sapņos un to priekšā man teica intuīcija “nedari tā!”. Bet es savās vēlmēs biju stūrgalvīga. Un, lūk, reiz viņš mani uzaicināja uz kino. Bija ziema un es laimīga skrēju uz tikšanos. Vietā, kur trepītes veda lejā no tilta, bija slidens un es kritu, un sasitu muguru. Trauma nebija pārāk liela un es vienalga devos uz tikšanos, kaut arī bija pilnīgi skaidrs, ka dzīve atkal mani brīdina un saka: “neej tur!”. Beidzās tas viss diezgan bēdīgi, jo puisis izdarīja man tik sāpīgi, ka ilgus gadus es nevarēju attapties no šīs nodevības. Tas, ka toreiz es nokritu, bija kognitīvā zīme. Kā likums, tik nopietniem paņēmieniem mūsu Sargeņģeļi pieķeras tikai ļoti retos, izņēmuma gadījumos, kad visas pārējās zīmes netiek ņemtas vērā.

Lai vispār iemācītos šīs zīmes atpazīt un saprast, ko mums tās rāda, pirmkārt ir jātic Augstākajiem Spēkiem. Tāpat arī jāprot iziet no sava vāveres riteņa un apstāties, apstadināt savas domas un ne tikai vienkārši skatīties apkārt, bet arī – REDZĒT. Ne vienkārši klausīties – bet DZIRDĒT. Un ne vienkārši just, bet – SAJUST. To viegli ir iemācīties, tikai jāgrib sākt dzīvot apzinātu dzīvi.

Avots: econet.ru

Autors: Jūlija Kravčenko

Tulkoja: Ginta FS

Zīmes

1010505_589315451108516_1273948535_n

Padomi kā atpazīt Visuma ZĪMES

Tas, kam tu tici, kļūst par tavu pasauli.

Ievēro nemanāmo

Bieži vien zīmes no Visuma pirmajā mirklī šķiet nemanāmas un nesvarīgas. Īpaši tas attiecas uz visa veida reklāmām. Reklāmas stabs, sludinājumi pieturvietās, TV un radio reklāma, mūzika – to visu Visums bieži vien izmanto, lai mums kaut ko pavēstītu.

Saņem “dublis divi”!

Vienas un tās pašas informācijas atkārtošanās par tava jautājuma tēmu, īsā laika posmā, ir kā skaidra zīme no augšas. Ja vairākas reizes pēc kārtas tu dzirdi vai redzi vienu un to pašu – apstājies un padomā, ko tas nozīmē? Visums savā vēlmē tev palīdzēt ir neatlaidīgs un sūtīs savus ziņojumus vienu pēc otra, līdz brīdim, kamēr tu tos izlasīsi un sapratīsi.

Negatīvās emocijas

Ļoti bieži Augstāko spēku mājieni ir šifrēti kā nejaušas apstākļu sakritības un izsauc emociju vētru. Kā likums – negatīvās. Spilgts piemērs tam ir reizes, kad tu steidzies, bet visi apstākļi saliekas it kā pret tevi – autobuss kavējas, salūzt mašīna, autobusa vadītājs tev deguna priekšā aiztaisa durvis un aizbrauc. Atceries – emocijas ir lakmusa papīrs, kurš parāda to, ka te nebūt viss nav kārtībā.

Meklē un tu atradīsi!

Ieslēdz savu redzi un dzirdi. Atver acis un ausis. Te nu vietā ir Bībeles vārdi — «Kam ir ausis, tas lai dzird. kam ir acis, tas lai redz.». Skaties apkārt, atskaties, paskaties augšup. Neiecentrējies uz sevi, atveries pasaulei! Atceries, lai saredzētu Zīmes, tās jāsāk meklēt.

Trenējies!

Prasmi atpazīt Zīmes no Visuma var uztrenēt. Kā muskuļus sporta zālē. Galvenais – darīt to regulāri. Tici, meklē, salīdzini, pieļauj kļūdas un atrodi atbildes – agri vai vēlu tu un Visums viens otru sapratīsiet un runāsiet vienā valodā!

Diva veida Zīmes

Visus mājienus – Zīmes no Visuma var dalīt divās grupās:

  • Apstiprinošās zīmes
    Tie ir tie simboli un notikumi, kas liek atmest jebkuras šaubas un neticību! Tās mums ziņo, ka esam uz pareizā ceļa un, ka mūsu vēlmes ir patiesas. Tā ir apstiprinoša atbilde uz mūsu jautājumu. Tā ir atbilde “JĀ!”.
  • Aizlieguma zīmes
    Kādu nepatīkamu notikumu virkne, viss, kas mūsos izsauc negatīvas emocijas – tās visas ir aizlieguma zīmes. Tas ir STOP SIGNĀLS semaforā, kas norāda uz izvēles kļūdu vai arī uz izvēles nepareizību, vai arī uz vēlmes neīstumu. Tā ir atbilde “NĒ!” uz tavu jautājumu.

Ir vēl divu veidu zīmes – zīmes miegā un zīmes realitātē. Ja neizdodas atpazīt un saprast zīmes reālajā dzīvē, palūdz Visumam parādīt tās miegā. Un otrādi, ja tev ir grūti saprast simbolus, ko rāda tev miegā, vai arī tu uzreiz savus sapņus aizmirsti, palūdz, lai tos atsūta reālajā dzīvē.

Es bieži vien saņemu mājienus miegā. Man ir savs, īpašais sapnis-zīme jau daudzus gadus. Tas ir aizejošs vilciens. Un, ja es uz to nepaspēju, tas nozīmē, ka notiek kas nelabs, ja paspēju – viss būs labi. Un kad es lūdzu Visumam palīdzību, visbiežāk atbilde atnāk tieši šādā veidā.

Visuma zīmju piemēri

Parādīšu tev standartsituāciju, kas kādreiz notikusi praktiski ar katru no mums.

Iedomājies, tu esi nolēmusi nopirkt jaunu kleitu un draudzene tev pastāstīja, ka tieši tāda ir nopērkama vienā no veikaliem un tieši tagad tur ir izpārdošana (zīme nr.1). Un, lūk, tu izej no mājas un saproti, ka esi aizmirsusi telefonu (zīme nr.2). Tu nepievērs tam nekādu vērību un atgriezies mājās pēc telefona. Tu stāvi pieturā, maršrutnieks ilgi nenāk (zīme nr.3). Kad beidzot tas atnāk, jau pēc īsa brīža tu atrodies “korķī” (zīme nr.4). Visi mikriņā ir uzvilkušies un nervozi, un pēkšņi kāds bērns tevi aplej ar limonādi (zīme nr.5). Un te nu tu sāc kaut ko nojaust. Tāpēc neesi pārāk izbrīnījusies, kad ieraugi uz veikala durvīm izkārtni “Slēgts. Inventerizācija”. Kāds ir secinājums? Vai nu tā bija ne tava kleita, vai arī šī vēlēšanās nebija tava patiesā, bet gan no malas uzspiestā, bet varbūt tev paredzēta pavisam cita kleita un cita notikumu gaita.

Visuma Mācībstundas vai Zīmes?

Bez zīmēm un mājieniem Visums vēl mums sūta Mācībstundas. Un ļoti svarīgi tās nesajaukt ar Zīmēm. Tāpēc, ka Zīmēm vajag pievērst uzmanību, bet no Mācībstundām – saņemt mācības (piedodiet par tautoloģiju).

Tas nozīmē, ka no mācībstundām ir jāmācās, bet zīmēm – jāseko.

Kā atšķirt Visuma Zīmi no tā Mācībstundas?

Pirmkārt mācībstunda pati par sevi ir notikums ar negatīvu raksturu. Nemēdz būt patīkamu mācībstundu.

Otrkārt, šis nepatīkamais notikums ir daudz spilgtākas nokrāsas. tas “spēcīgāk tevi sit”, ja tā varētu teikt.

Piemērs. Tu negaidīti esi spēcīgi izmežģījis kāju, vai sastiepis muguru. Ārsts tev izrakstījis gultas režīmu – tā ir Mācībstunda. Visticamāk tu pārāk daudz pienākumu esi uzņēmies un stiep nevajadzīgu nastu. Un tevi mīlošais Visums parūpējās par to, lai tu atpūstos.

Ko darīt, ja esi saņēmis negatīvu zīmi?

Nekādā gadījumā nevajag pārdzīvot. Ir jāsaprot, ka šī vēlme nebija tavējā un jāpameklē kas cits.

Piemērs. Tu sapņo šajā vasarā aizbraukt uz Turciju atpūsties un esi palūdzis Visumam, lai dod tev kādu zīmi. Un nākamajā dienā tu ziņās uzzini par to, ka tur noticis kāds nepatīkams incidents vai arī Turcijas aviosabiedrība pasludinājusi sevi par bankrotējušu. Ko darīt tādā gadījumā? Atlikt braucienu uz citu laiku vai izvēlēties kādu citu valsti – manuprāt – labākais risinājums. Nebēdā, ja nesaņēmi zīmi jau nākamajā dienā. Atbilde, kā likums, atnāks tuvāko dienu laikā.

Vai tu saņem Zīmes no Visuma? Kas tev ir zīmes?

Draugi, vienmēr atcerieties par to, ka Visums ir Pārpilnība, ka tam izpildīt tavu lielāko vēlmi pat vispārdrošāko sapni ir vienkāršāk par vienkāršu. Skaties uz zīmēm, seko tām un vienmēr esi kontaktā ar Visumu.

Avots: esotericblog.ru

Tulkoja Ginta FS