Nežēlo visas savas draudzenes

draudzeneaaaaa

Es uzrakstīju šo rakstu ar vēlējumu visiem jums – nežēlojiet savas nelaimīgās, žēlojošās draudzenes, radiniekus, paziņas. Viņiem visiem viss būs labi! Bet tev var nedzimt bērni, var sabojāties veselība, var pazust veiksme un dzīvesprieks un ģimenē izzust sapratne, un klātesošs var kļūt nogurums un depresija. Tava palīdzība un līdzjūtība var izrādīties nepanesama nasta tev pašam. Pārtrauc kontaktēties, aizej no saskarsmes, kā tikko tavā klātbūtnē sāk žēloties par savu nelaimīgo dzīvi. Tici man, šim cilvēkam dzīvē viss būs labi. Bet, kas būs ar tevi pēc šī žēlošanās seansa, nav vēl zināms.

Mēs visi savā dzīvē sastopamies ar cilvēkiem, kuri žēlojas. Par veselību, par laika apstākļiem, par vīru, par sievu, par vecākiem un valdību. Viņi stāsta par savam nelaimēm, problemām un slimībām. Un viņu problēmas izraisa līdzjūtību. Mēs esam cilvēki un palīdzība tuvākajam ir visos mūsos ielikta no dabas. Taču dažkārt nelaimes demonstrācija kļūst par peļņas avotu un tieši ar to arī nodarbojas profesionāli ubagi. Upuri ir īpaša profesionālu cietēju klase.

Nežēlo tos, kuri mūžīgi žēlojas

Reiz metro es ieraudzīju rūgti raudošu meiteni. 

Viņai apkārt stājās cilvēki, piedalījās, izprašņāja, juta līdzi, deva naudu. Pēc tam es šo meiteni redzēju vēl vienā metro stacijā, pēc tam vēl vienā…  Es biju izbrīnīta par izdomas bagāto profesionālo upuri. Ko tikai viņa neizdomāja, lai “izvilktu” no cilvēkiem emocijas un naudu. Būtībā, lai atņemtu svešu spēku, izmantotu labestību un cilvēku līdzjūtību.

Pie kam upura problēmas visbiežāk arī ir reālas, ne izdomātas. Taču dažādi cilvēki problēmsituācijās uzvedas dažādi, bet profesionāli upuri žēlojas. Žēlojas par savām, nepārvaramajām problēmām, stresiem, nepiepildītajiem sapņiem, slimībām, sarežģījumiem attiecībās, darbā, ar naudu utt.

Laba lieta – pažēloties! Varbūt paliks vieglāk, varbūt atradīsies kāds risinājums. Mūsu tuvās draudzenes, mūsu nelaimīgās nerealizējušās māsas, mammas, svaines, vīri, brāļi. Visi kā viens – tuvi, mīļi cilvēki. Kā gan nepalīdzēt, nepajust līdzi, sirds nav nekāds akmens.

Padalīšos ar kādu patiesu notikumu, vienu no daudzajiem.

Pie manis uz konsultāciju atnāca kāda meitene, sauksim viņu par Katju. Viņa žēlojās par pastāvīgu stresu, sliktu miegu, menstruālā cikla traucējumiem, endometriozi, olnīcu policistītu, anovulāciju un neauglību. Viss viņas dzīvē kaut kā neveicās – problēmas ar veselību, naudu. Jā, un arī otrais bērns abiem ar vīru kaut kā nesanāca un nesanāca. Kur bēgt no problēmām, viņa nesaprata.

Mēs uzsākām terapiju, ļoti daudzas lietas izdevās ātri novērst. Skārtojās miegs, uzlabojās menstruālais cikls. Viņa tika pie laba darba un stresu dzīvē palika mazāk. Atzīmēšu, ka manas konsultācijas vērstas uz personības izaugsmi.

Cilvēkam pašam ir jāiemācās tikt galā ar sevi, saprast sevi, pazīt, izdarīt secinājumus, teikt sev patiesību par to, kuri no ieradumiem un uzskatiem ir viņa slimību un problēmu cēloņi. Iekšējais pētnieciskais darbs ir ļoti svarīgs. Terapijas rezultātā cilvēks mācas pats savas  problēmas atrisināt un uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Katja, par laimi, izrādījās ļoti patiess un ieinteresēts savā dzīvē cilvēks. Viņai bija ļoti svarīgi atrisināt savas problēmas un savus uzdevumus, nevis vienkarši saņemt īslaicīgu atvieglojumu. Un, lūk, viena no mūsu sesijām laikā, noskaidrojās kāda ļoti interesanta detaļa. Viņa atcerējās, ka tad, kad viņai neizdevās  pirmo reizi palikt stāvoklī, viņa ļoti cieta un pārdzīvoja. Viņa regulāri tikās ar savām draudzenēm un dalījās ar viņām savos sāpīgajos pārdzīvojumos. Stundām ilgi ciemojās pie viņām. Ja bija kāds tusiņš un visi priecājas, Katjas seja vienmēr pauda izmisumu. Visi viņai juta līdzi, visi palīdzēja, kā vien varēja. Tā tas turpinājās vairākus gadus, ciešanas un pārdzīvojumi grauza viņas sirdi kā skābe un viņa ar tiem dalījās ar saviem tuvajiem cilvēkiem. Pēc ilgāka laika viņa palika stāvoklī un piedzemdēja savu pirmo meitu Un no šī brīža, uzmanību!

Katra no viņas draudzenēm, bet Katja stāstīja par piecām tuvām viņai sievietēm, vai nu saslima, vai izšķīrās no vīra. Visām piecām “uz līdzenas vietas” nav bērnu, nav ģimenes, nav veselības. Kaut kā “nesanāca”.

Kad viņa stāstīja par tādiem “nejaušiem” apstākļiem savu draudzeņu dzīvē, tad pati saprata, ka ne jau velti viņas pārtrauca ar viņu draudzēties. Protams, viņas nesaprata, ka iemesls ir Katja, taču neapzināti vairs nevēlas ar viņu tikties. Protams, Katja pārdzīvo, ka tagad viņai nav draudzeņu, ka visi viņu ir pametuši. Un tagad viņai ir vajadzīgs otrs bērns. Ko tagad darīt? Kur tagad ņemt vēl piecas labākās draudzenes?

Ļoti interesanti bija klausīties tādas atklāsmes. Galvenais, pašai Katjai bija dīvaini to skaļi pateikt. Ļoti negaidīti un briesmīgi bija saprast, par kādu cenu viņa ieguva to, ko ieguva.

Protams, tu vari teikt, kā gan to var pierādīt? Varbūt viņa visu to izdomāja?
Es atbildēšu. Iekšējā pasaulē nekas nav jāpierāda. Ja cilvēks kaut ko par sevi zin, ja viņam paša rīcību apspīd skaidra sapratne, par savām domām, rīcību , sajūtām, viņam nav vajadzīgi nekādi pierādījumi.

Protams, viņai radās jautājums – kā tagad visu izlabot? Daļēji, protams, ir iespējams to izlabot. Par to, ko var izdarīt, mēs runājām konsultācijā.

Pirmkārt, jāsāk ir ar to, ka jābeidz ciest. Jāpārstāj saņemt šo netveramo, smalko, sava ziņā seksuālo labsajūtu no paša ciešanu procesa. Katja atzinās, ka tieši tas arī notiek viņas dzīvē. Viņa cieš ar sajūtu, labsajūtu, ar pilnu atdevi, aizspēlējoties, aizraujoties, neprotot apstāties, arvien vairāk un vairāk iejūtoties šajā lomā.

Tālāk jāpārtrauc žēloties, aizķert cilvēkus, spēlējot uz viņu jūtām, augstsirdības, vēlmes palīdzēt (manipulējot). Īpaši vajadzētu pasaudzēt savus tuvos, mīļos cilvekus – vīru, vecākus, meitu. Viņi pirmie nokļūst zem profesionālā upura ložmetēju ugunīm, viņi pirmie riskē ar savu veselību un savu dzīvību.

Es uzrakstīju šo rakstu ar vēlējumu visiem jums – nežēlojiet savas nelaimīgās, žēlojošās draudzenes, radiniekus, paziņas. Viņiem visiem viss būs labi! Bet tev var nedzimt bērni, var sabojāties veselība, var pazust veiksme un dzīvesprieks un ģimenē izzust sapratne, un klātesošs var kļūt nogurums un depresija. Tava palīdzība un līdzjūtība var izrādīties nepanesama nasta tev pašam.

Pārtrauc kontaktēties, aizej no saskarsmes, kā tikko tavā klātbūtnē sāk žēloties par savu nelaimīgo dzīvi. Tici man, šim cilvēkam dzīvē viss būs labi. Bet, kas būs ar tevi pēc šī žēlošanas seansa, nav vēl zināms.
Autors: Jeļena Volžeņina
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta FS

 

Jums būs vieglāk, ja…

542

… jūs aizvāksiet no savas dzīves

ŽĒLOŠANOS – tā nogalina naudu!
Žēlabas – tas nenozīmē, ka viņi saka: O, cik man slikti.
Viņi saka: Mana māja nav pietiekami bagātīga, mana alga nav pietiekami liela, mas sāp lūk, šeit – tās ir sūdzības. Ja neesat dakteris, neesat psihiatrs, neesat celtnieks – tā nav jūsu joma. Vai nu viņš jums maksā naudu par to, ko viņš runā – tā kompensējot jūsu pūles un dalību, vai arī iet dillēs, vai pie psihologa.
Jums ir aizliegts uzklausīt žēlabas un sūdzības!

TUKŠAS RUNAS – tās noved jūs līdz nullei!
Kad ar jums sāk runāt par tēmu, kas nedara jūs laimīgākus, bagātākus, veselākus, jaunākus un nepagarina jums dzīvi. Tātad, ja jūs tas neinteresē: Urugvajas prezidents, kā nogāzās tā zvaigzne, kā saucās šī sala, kas slikts notika viņa dzīvē, kā piedzērās viņa kaimiņš. Ja tas jūs neinteresē, tad jūs klausoties, zaudējat savu enerģiju, kas jums vajadzīga jūsu lietai un dzīvei. Tas nozīmē, ka tā pie jums neatgriezīsies, ka jūs kļūsiet inerts, infantils, slinks un par smagu lai celtos. Jums būs grūti ar prieku celties no rītiem, jums negribēsies mazgāt traukus un iet uz darbu. Iemesls: jūs esat piedalījies tukšās sarunās, kuras jums nav interesantas.

SARUNAS PAR PAGĀTNI – saīsina dzīvi!
Kad cilvēks atceras pagātni, nav svarīgi, kādu: kā viņš braukāja ar velosipēdu, kā viņš kāpa kalnos, kā viņš mācījās 5. klasē, kā viņš devās makšķerēt un, ja tas nedod jums zināšanas par to, cik jums būs labi, bet dod pārāk daudz ūdens – tad šajā gadījumā tas viss nogalina jūsu enerģētiku, jūs ātri novecojat un nākotne atkal līdzinās nullei.

BET TAGAD SVARĪGAS LIETAS:
Kad jūs sēžat internetā un vienkārši lejat ūdeni, kaut ko nejēdzīgu lasiet, vai arī, kad jūs skatāties TV, ziņas, seriālus – tas viss samazina līdz minimumam jūsu naudu, jūsu enerģētiku un ātri dara jūs vecus! Tas nozīmē, ka jūs tur izlejat sevi, jūsu pašu vienkārši nebūs – tas ir daudz sliktāk kā žēlabas, tukšas runas un runas par pagātni.

Tāpēc, ja vēlaties būt savas dzīves BURVIS
– internetā jums vajag darīt tikai to, kas ir noderīgi, kas izglīto, kas ceļ.

PĀRSTĀJIET skatīties seriālus un ziņas.

PĀRSTĀJIET lasīt žurnālus un avīzes, kas jums nenes pozitīvu emocionālo stāvokli, dod tukšu informāciju, kas neizglīto, bet tracina.

Ja vēlaties dzīvot, AIZVĀCIET TO VISU!
Aleksandrs Paļijenko

Tulkoja: Ginta FS