Dzīvot savu dzīvi

Absolūti jebkuru cilvēku ir viegli satraumēt, augstprātīgi novērtējot viņa dzīvi kā nepareizu…Tieši tā rīkojas daudzi “guru”, pašpārliecināti un bez iespējām uz apelāciju uzstādot izdomātas un trauksmi un vainas apziņu vairojošas diagnozes viegli iespaidojamiem cilvēkiem, solot tiem pārdot mūžīgas laimes noslēpumu.
Bet noslēpums, ja arī tāds arī ir, slēpjas tikai tajā, ka nav nekādas pareizās vai nepareizās dzīves.

Ir cilvēka būtība, daļa no kuras gadiem ejot transformējas, pateicoties savai paša pieredzei, savu zināšanu kopumam un saviem subjektīvajiem secinājumiem…. bet daļa paliek nemainīga pat tad, ja tiek pieliktas milzīgas pūles, lai to mainītu.

Eksistē dažādi stāvokļi, katrs no kuriem var dot diametrāli pretēju rezultātu viena un tā paša notikuma sakarā.
Un eksistē ārējie apstākļi, no kuriem viens palīdz īstenot nolūku, citi – visdažādākajos veidos to bremzē, vēl citi – padara pilnībā neiespējamu, bet ir apstākļi, kas pilnībā liek mainīt savus plānus.

Dažkārt var skaidri saprast, ka notiekošais neatbilst tam, uz ko tu sevī balsties, bet tieši šobrīd nespēj nekādā veidā ietekmēt.

Dažkārt tu vari cīnīties, cik spēka, bet ne par kripatiņu nepavirzīsies uz priekšu, vai pat padarīsi situāciju daudz sāpīgāku.
Dažkārt tu vari nokļūt veiksmes vilnī, ātri sasniegt nebijušus augstumus, bet pašā virsotnē nesajust neko citu, kā vien izmisumu un pilnīgu nespēju priecāties par to, ka beidzot esi kaut ko sasniedzis.
Dažkārt tu skaidri zini, kas konkrēti ir jādara, bet sastopies ar pigu, ko tev nesaudzīgi parāda dzīve…

Un tas viss, mani mīļie, nebūs nepareizi…
Tas viss būs realitāte. Parasta realitāte.
Un šajā realitātē vislabāk cilvēku raksturo ne tas, ko viņš vēlas, bet tas, kā viņš tiek galā ar sev sāpīgo patiesību, un ko cenšas uzbūvēt tajā vietā, kur viss ir sabrucis.

Tikai maz pieredzējušie ideālisti mēra dzīvi ar skaļām uzvarām.

Viedums nemeklē uzvaras. Un nemeklē arī iluzoru pareizību.

Tas tikai cenšas noturēties uz mūžīgi dreifējošā dzīves ledus gabala un cenšas pēc iespējas labāk iepazīt sevi, neuzveļot šo atbildību kādam citam…

Ļiļa Grad
Foto: Tatiana Syrikova
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Dod tikai tur, kur ir ko dot

Dzīve apstājas mirklī, kad, tā vietā, lai būtu laimīgs, tu izvēlies būt pareizs.
Drīzāk, dzīve neapstājas, bet tu tajā apstājies.

Ja tev vienmēr ir taisnība, tev nekad nebūs sāpīgi, taču dzīvs tu arī vairs nebūsi. Un stāsts nav par to, ka kāds tev kaut ko ir parādā. Bet gan par to, ka tu turpini stāvēt izstieptu roku un pieprasīt neiespējamo, kad iespēja sen ir palaista garām. Tu krāj un krāj savu taisnību, tā vietā, lai sāktu skumt par vērtīgo, pazaudēto, vitāli nepieciešamo, bet nenotikušo.

Tu vari mūžīgi pieprasīt parādu no nabaga, gaidīt, kad mirušais modīsies, un kliegt uz kurlo.
Tu vari būt uzstājīgs, izgudrot jaunus veidus kā pārliecināt, raudāt, sist, taču dzird to tikai tur, kur var dzirdēt. 
Dod tikai tur, kur ir ko dot. Bet tur, kur nekā nav, neko nedos, pat tad, ja tev ļoti vajadzēs. Iespējams, ka tev kaut kas arī pienākas no rūgtas mīlas, rūpēm, uzmanības un visa tā, ko tu centies izlūgties, taču tā šeit nav. Apcirkņi ir tukši. Un vienmēr tādi ir bijuši. Pretējā gadījumā ar savu neatlaidību  tu jau sen būtu saņēmis to, ko vēlējies.

Bet dzīve iet un tu stāvi uz aukstās ielas ar spocīgu cerību brīdī, kad jau sen bija laiks atzīt zaudējumu un ar sāpi sirdī kustēties tālāk. Turp, kur grib tevi dzirdēt un var tev iedot.  Tur, kur durvis vaļā un ir izeja. Tur, kur tu esi dzīvs un cilvēki dzīvi.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tu tiksi ar to galā!

grutibas2

Tavā dzīvē ir bijušas situācijas, kad Tev šķita, ka Tu tās nepārvarēsi. Un tomēr, Tu tiki ar to galā.

Tavā dzīvē ir bijušas problēmas, kas Tev šķita neatrisināmas. Un tomēr Tu tās atrisināji.

Tavā dzīvē ir bijuši zaudējumi, kuri Tev šķita nepārciešami. Un tomēr, Tu tos pārcieti.
Tagad, šodien, šeit, visa tā rezultātā, Tu esi stiprāks, gudrāks, pieredzējušāks. Kaut arī ceļš nav bijis viegls, Tu esi to nogājis veiksmīgi.

Protams, pārbaudījumi un problēmas būs arī turpmāk – taču, iespējams, šodien Tu esi smagā dzīves posmā un tāpēc ir vērts atskatīties atpakaļ un atcerēties – pat tad, kad Tu domāji, ka netiksi galā, Tev izdevās un Tu to paveici.

Un, iespējams, to atceroties, Tu sapratīsi, ka NAV NEVIENA IEMESLA ŠAUBĪTIES PAR SEVI. Jo, lai kādus pārbaudījumus Tev dzīve uzliktu, Tu ar visiem tiem esi ticis galā!

Un tagad, pats galvenais: Tev sanāks un Tu tiksi galā!

Ralfs Martsons

Tulkoja: Ginta FS