Dzīves mācības un pieredzes

Mācības un pieredzes atkārtosies tikmēr, kamēr tās nebūs apgūtas tā kā tas vajadzīgs tavas dvēseles izaugsmei. Iespējams, tās atkārtosies ne gluži tādā veidā kā iepriekš, bet atkārtosies. Taču dziļi dvēselē tu sapratīsi, ka tā ir tā pati pieredze un mācību stunda – jo tas jau reiz tavā dzīvē ir bijis. Un ikviena pieredze un mācību stunda neizbēgami noved pie viena – piedošanas un mīlestības. Ja tu esi spējīgs piedot un iemīlēt kā sevi, tā arī savu pāridarītāju, tu nedod viņam nekādu spēku. Ja kāds cenšas tevi aizvainot, bet tu uz to nereaģē, sūti viņam mīlestību, aizvainojums neskar tavu būtību, tam nav varas pār tevi. Vara tam ir tikai tad, kad ir pretreakcija uz to. Tāpēc tu vari jebkuru pieredzi un mācību stundu iziet ļoti ātri, vai arī ļoti ilgi, iespējams, tas tev prasīs vairākas dzīves. Viss atkarīgs no tā, kā tu reaģē uz vienu vai citu notikumu savā dzīvē.

Tas, kā pret tevi izturas cilvēki, tā ir viņu karma, bet tas, kā tu uz to reaģē – ir tavējā. Ja tu atrodies šeit, šajā realitātē, saņem savas pieredzes un mācības un pieņem tās ar pateicību, mīlestību un, ja gadījumā tās ir kādas sāpju un aizvainojuma pieredzes, pieņemot un piedodot tās visas pāriet daudz ātrāk un vieglāk. Un nāk jaunas pieredzes un dvēsele izaug. Un Visums redz šo dvēseli, rezonē ar to un kontakts ar Visumu uzlabojas. Tev saka priekšā, tu redzi zīmes visdažādākajās dzīves izpausmēs.

Kad tavā dzīvē ienāk cilvēks vai notikums, un tu esi apzināts, tu ieklausies un centies saprast, ko Visums ar to tev vēlas pateikt. Tu to neuztver ego līmenī, bet kā bērns ar neviltotu interesi un patiesu vēlmi izprast, ko tev tas ir atnesis (jo nekas jau neatnāk tāpat vien). Ja tu uzskati, ka esi augstāks, labāks par kādu, tu savā ego līmenī aizveries.

Piemēram, ja kāda profesora ar trim augstākajām izglītībām dzīvē ienāk cilvēks ar daudz zemāku izglītības līmeni, vienkāršs strādnieks, kurš visu dzīvi strādājis rūpnīcā, un šis profesors ego līmenī domā, ka šis cilvēks viņam neko nevar iemācīt un nevar dot, tātad viņš ego līmenī aizveras no visa, ko šis vienkāršais cilvēks varētu viņam dot. Aizveras no tā, ko dvēsele pati ielikusi šajā iespējā saņemt jaunu pieredzi. Bet Visums sinhronizē šo vajadzību un atved tieši šo cilvēku.

Bet tad, kad cilvēks notiekošo un citus cilvēkus pieņem ne ego līmenī, bet vēlas saprast, kam tas viņa dzīvē ienācis, ko tas var iemācīt, kas tā ir par pieredzi un macību stundu, dvēsele aug. Un Visums ir pateicīgs.

Un vēl viens: kāda enerģija ir tev pašam, tādu tu savā dzīvē pievelc. Ja tevī nav agresijas, tu nepievelc situācijas, kurās šī agresija izpaužas.

Vlad Freedom
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Gaismas pieredze

Kad viss šis beigsies, tu no tā iziesi vai nu kā cilvēks, kurš kļuvis brīvs no jebkuras programmēšanas, apzinājies visu procesu vienotību, Logosa mīlestības un Radītāja spēku sevī, vai arī kā cilvēks, kurš nogrimis bailēs un naidā, kurš kļuvis par daļu no cilvēcei svešās dalīšanas…

Cilvēka prāts atrod tūkstošiem argumentu, lai pārliecinātu mūs par to, ka tieši mūsu dalīšanas puse ir tā, kurai taisnība. Tomēr vēršoties pie sirds, tu apzināsies, ka dalīšanā nav patiesības. Un to apzinājies, caur sāpēm un zaudējumiem, kā tas vienmēr arī ir, tu iziesi vienu no galvenajām savas garīgās atmošanās un pārveides pieredzēm. Saglabā to. Neļauj tiem atkal sevi ievilkt negatīvajā laukā un prāta duālismā. Un lai iedvesmas un apgaismes spēks ir ar tevi.

© Vlad Freedom

Pats galvenais eksāmens

Mēs visi šeit kārtojam eksāmenu.
Eksaminatori ir tādi, kādi ir.
Ja mūsu dvēseles ir izvēlējušās šeit būt, tātad tā tam jābūt.
Un tas, kā mēs nokārtosim šo eksāmenu, ir atkarīgs tieši no mums – šeit un tagad.
Karš vai miers.
Naids vai Mīlestība.
Meli vai patiesība.
Gļēvums vai drosme.
Gudrība vai nenobriedums.
Mūsu pasaule ir mūsu izvēles atspulgs. Tas, kas mūsos, notiek arī ārpasaulē.

Mūsu priekšā stāv spogulis.
Ja sirdī mīt naids, bet dvēselē trauksme, vai apkārt mums būs miers un harmonija?
Ja prātā mīt vēlme iedzīvoties un izkalpoties uz kara rēķina, tad velti rādīt ar pirkstu uz psihopātu kultu, kurš vadoties tieši pēc šādiem principiem no aizkulisēm vada šo teātri?

Mēs nespēsim izmainīt šo pasauli, ja nemainīsimies paši. Un mums kārtējo reizi to atgādinās. Tas ir mūsu eksāmens.
Karavīram pavēl šaut un bombardēt. Bet, kas pieņem lēmumu? Cilvēks.
Darbiniekam pavēl špricēties. Bet kas pieņem lēmumu? Cilvēks.
Bailes vai sirdsapziņa.
Verdzība vai brīvība.
Mīlestība sirdī vai padevība, dzīvojot prāta dualitātes ilūzijā.

Šis ir eksāmens visiem. Bet ne visi to nokārtos. Ne visas dvēseles ir gatavas būt apzinātas un dzīvot pēc sirdsbalss. Pieņem to. Tu šeit neesi tāpec, lai visus glābtu. Tu šeit esi, lai glābtu sevi. Un, ja izglābsi sevi, tad izglābsi visus. Tāpēc, ka tu arī esi Visi un Viss.

Mieru un Mīlestību visiem, kuri atrodas karadarbības zonā. Un lai Iedvesmas, Mīlestības un Gaismas spēks ir ar mums.

Vlad Freedom
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Neiekrist lamatās un saglabāt gaismu

Jebkuri kari, lai arī cik ilgi tie būtu, kaut kad beidzas ar vienu – sarunām un mieru. Kamēr cilvēce neapzināsies, ka jebkurš karš ir civilizācijas garīgā nenobrieduma rādītājs, tā paliks evolūcijas strupceļā. Taču arvien vairāk ir cilvēku, kuri to saprot un vairs neiekrīt emociju lamatās.

Tomēr cilvēku, kuri to saprot un vairs neiekrīt emocionālajās lamatās kļūst arvien vairāk. 

Pret cilvēkiem uz šīs planētas tiek izmantota sveša programma: skaldi (sarīdi) un valdi.

Savstarpējie kari par teritorijām ir gadsimtiem ilgas sociālkultūras programmu rezultāts. Tik daudzi šīs programmēšanas slāņi ir uzlikti cilvēku prātos, ka daudzi vairs neatceras, kā un kāpēc tas viss sākās. Bet, lai atgrieztos pie saknēm, pietiek uzdot sev tikai dažus jautājumus:

Kāpec karot par zemi, ja var mierā dzīvot uz tās?

Kāpec karot par resursiem, ja var kopā tos sadalīt visu labā?
Kas neļauj to darīt? Vai tiešām cilveki tik ļoti grib karot un nogalināt viens otru dēļ zemes, dēļ resursiem, kurus vairums no tiem realitātē pat nepārvaldīs?

Protams, neviens nevēlas karu, izņemot tā arhitektus – kulta marionetes, tos pašus negatīvos spēkus, kuri uzspiež uz Zemes savas, mums svešās programmas.

“Ukrainis domās, ka cīnās pret iekarotāju Krieviju, cīnās par savu patstāvību, domās, ka beidzot būs ieguvis savu brīvību, tajā pat laikā pilnībā būs atkarīgs. Tā pat uzskatīs krievi, viņi domās, ka aizstāv savas nocionālās intereses, atgriež sev “nelikumīgi” atņemtās zemes un tā tālāk. 

Mēs to visu darīsim, aizbildinoties ar dažādām suverenitātēm, cīņu par mūsu nacionālajiem ideāliem” – tā domā tie cilvēki, kuri realizē negatīvo spēku programmas fiziskajā plānā – pasaules psihopātu kultu, kuram nav ne tautības, ne iejūtības, ne līdzjūtības. Viņi var slēpties aiz dažādām tautībām un spēlēt sentimentālismu, taču viņu mērķi vienmēr ir vieni: sadalīt, atspēlēties un valdīt, lai saņemtu meslus – zemas vibrācijas ciešanu un moku enerģiju, kā arī ģenētisko materiālu, vergus un derīgos izrakteņus. 

Viss saviem saimniekiem. Un nav vairs nekādas jēgas runāt aplinkus, laiks nosaukt lietas īstajos vārdos. Laiks godīgi runāt par to, kas notiek uz mūsu planētas.

Kastaņeda par viņiem rakstīja kā par zvēru, kurš iznācis no Kosmosa dzīlēm. Zvēru, kurš padara cilvēkus pašapmierinātus, vienveidīgus un egoisma pārņemtus. Tieši šis miega stāvoklis ilūzijās un neapzinātībā nomāc patieso cilvēka spēku – Radītāja enerģiju un saikni ar Saprātīgo Bezgalību.

Tagad, kad negatīvie spēki cenšas atkal uzkurināt konfliktu Ukrainā, lai pazeminātu cilvēku vibrācijas, novērstu uzmanību no tā, kas notiek Kanādā un visā pasaulē, un lai kārtējo reizi ievāktu meslus, ir jāapzinās, ka tas viss iespējams tikai līdz tam brīdim, kamēr cilvēki tam piekritīs.

Mums jāpamostas un jāatgriežas no prāta ilūzijām pie Sirds vadības. Jāpamet nenobrieduma smilškasti, kurā ieroču spēks un bailes dominē par vienotību un mīlestību.

Mirklī, kad cilvēks pārstāj sevi uzskatīt par “mazo cilvēku” un sāk pieņemt savus lēmumus, vadoties no sirds balss, nevis priekšnieka pavēles, viss sāk mainīties. Tad sākas garīgās pārveides un apzinātības ceļš. Un tikai tas atbrīvos cilvēku no zvēra varas uz šīs planētas. Un tieši šo ceļu šobrīd mēs ejam gan katrs individuāli, gan visi kopā.

Mīļie, mieru mums un labestību. Un lai iedvesmas spēks un gaisma ir ar mums. 

Vlad Freedom

TU ESI

«Diena, kad tu pārstāj sacensties, ir diena, kad tu uzvari»
Bobs Mārlijs.

Nekad nedzenies pēc kaut kā. Gūsti harmoniju it visā, kas tevī un ap tevi. Iemīli šo mirkli un sevi šai mirklī. Jo vairāk tu dzīsies pec apgaismības, mīlestības, bagātības, atzinības vai zināšanām, jo vairāk tās no tevis attālināsies. Sacensības nozīmē steigu. Steiga noved pie stresa. Bet stress ir disharmonija.

Tava harmonija ir visu iekšējo potenciālu atklāšanas atslēga. Kad esi mierā, harmonijā un meditatīvā stāvoklī, tu esi dievišķā Visuma plūsmā. Šajā plūsmā ir patiesība, visas pieredzes un zināšanas, kas tev vajadzīgas. Un tu to visu atklāsi soli pa solim, durvis aiz durvīm.

Viss atnāks brīnumainā kārtā un pārsteigs tevi, kā tas vienmēr arī notiek.

Ļauj visam tevī notikt. Atveries jaunajam. Tava dzīve ir īstākais brīnums.

Tik daudz brīnumainu atklāsmju, tik daudz mīlestības, tik daudz pārsteidzoša. Tu esi dievišķa apziņa, kas nākusi šeit visu to piedzīvot. Neļauj sistēmai pārliecināt sevi par pretējo. Tu esi gana cienīgs, skaists un brīnumains. Lūk, tava patiesā enerģija. Iedvesmas, mīlestības un apgaismības enerģija. 

Vlad Freedom
Tulkoja: Ginta Filia Solis