Mihails Labkovskis: “Būt sievišķīgai nenozīmē – būt lupatai”

sieviete-policiste

Kad Mihails Labkovskis runā par pašpietiekamu un pārliecinātu par sevi sievieti, daudzi protestē: lūk, sanāk vecis brunčos! Par to arī šoreiz parunāsim.

Daudzām sievietēm, kuras lasa manus rakstus un klausās manas lekcijas, gribas protestēt. Kad es runāju par neatkarību, pašpietiekamību, spēju sevi nodrošināt, pieņemt svarīgus lēmumus savā karjerā un savas dzīves kontrolē – sievietes man saka, ka es esot uzzīmējis gluži vai vīrieša tēlu. Tēlu – asu, stingru, bez jebkādām sievišķības pazīmēm.

Pieņemsim. Taču paskatīsimies, kas sagaida sievieti, kurai vispār nepiemīt neviena no šīm – tā sauktajām “vīrišķīgajām” īpašībām. Iedomāsimies tādu meitenīti-meitenīti, meitenīti-fejiņu. Viņa ir tāda – pretrunīga, gaisīga un pēkšņa.

Pirmkārt – viņai nav naudas. Viņa taču no dzimšanas vēl nekad nav strādājusi, vienmēr ir paļāvusies uz vīrieti, kas viņu ir uzturējis. Sākumā tas bija tēvs, pēc tam viņu svinīgi nodeva vīram. Ne par kādām partnerattiecībām tādā ģimenē runāt nevar, jo šī meitene vēljoprojām ieņem savu ierasto meitas pozīciju. bet vīram ir sagatavota gādīgā tēta loma – labākajā gadījumā.

Kad nokrīt iemīlēšanas plīvurs, vīrietis, kurš pilda tēva lomu, agri vai vēlu sāks kritiski skatīties uz savas sievas “iegribām” («хотелки»). Viņa grib jaunu kažoku? Vecais taču vēl pietiekami labi izskatās. Jaunus zābakus? Vai tad viņai par maz apavu? Labāk es tērēšu naudu kaut kam citam, vērtīgākam! Sieviete kā pastavīgs izdevumu avots, pakāpeniski sāk tracināt. Viņas vēlmes vairs nešķiet tik svarīgas un viņas lūgumi vīrieša smadzenēs parvēršas par pastāvīgu “zāģēšanu” un nīdēšanu, un viņš vairs negrib to iepriecināt ar dāvanām, jo viņa visu laiku prasa. Un prasa, un prasa, un prasa…..cik tad var!?

Bērnus mēs mīlam nesavtīgi. Pieaugušu sievieti nesavtīgi mīlēt nevar (tāpat kā vīrieti). Nevar tikai un vienīgi atdot, neko nesaņemot pretī. Tās ir kā līgumattiecības un tajās ir svarīgs balanss. Un ticiet man, sekss un ēdiens nav pietiekami svarīgi faktori, lai vīrietis nolemtu, ka viņš apbērs savu sievu ar visiem pasaules dārgumiem. Un vēl, nauda – tā ir vara. Un pat pats “zeltainākais” vīrietis pasaulē galu galā domā: ja es viņu uzturu, tātad esmu saimnieks mājās, tātad es vēlos komandēt. es esmu galvenais! Bet viņa darīs to, ko es teikšu. Es nekonsultēšos ar viņu. Es visu lemju pats! Un viņa man pakļausies, kur gan viņa liksies! Tā pazūd cieņa un šī ģimene, kā tāda, cieš krahu.

Otrkārt, sieviete sāk baidīties. ja nu šis vīrietis aizies, tad kas viņu baros? Gadiem ejot, satikt gudru, bagātu, pievilcīgu, neprecētu vīrieti, kurš gatavs apgādībā pieņemt sievieti, paliek arvien sarežģītāk. Ja vēl šai sievietei ir bērni, tad iespējas sarūk vēl vairāk.

Bet, pat tad, ja vīrietis nekur nepazūd, ar katru gadu šāda sieviete kļūst viņam arvien neinteresantāka, jo viņai nav nekādas savas dzīves. Par ko viņam ar viņu runāt? Bērni, veikali, seriāli – tas taču ir garlaicīgi. Visas dienas ir vienādas, visi jaunumi – tikai par sadzīvi. Daudzi iebildīs – bet kur tad paliek hobiji? Varbūt viņai tādi ir? Jā, iespējams, viņai tādi ir, taču stāsts nav par hobijiem, bet gan par pašrealizāciju. Viņa var nodarboties ar jogu, gleznot, bet tas viss ir vienveidīgi. Viņš paskatīsies reizi, otro un tad pateiks – pietiek, neinteresanti, apnicis! Viņa vienkārši nosit laiku, viņa neko nesasniedz, neaug, nerealizē savas ambīcijas, nekustās uz priekšu. kaut kāds purvs!

Visas viņas intereses riņķo ap saimniecību. Ar viņu negribās apspriest kaut ko interesantu, jo viņas skats uz vīrieti interesējošiem jautājumiem būs ne parāk gudrs, nevietā un nevajadzīgs. Viņa maz ko ir redzējusi, viņa maz ir komunicējusi ar dažādiem, daudzpusīgi attīstītiem cilvēkiem, viņa nav iemācījusies pārvarēt dažādas sarežģītas krīzes situācijas, faktiski viņai nav tās, vajadzīgās dzīves pieredzes, kas ir stradājošai, aktīvai, pašrealizētai sievietei.

Darbs – tas nav stāsts par naudu, tas ir stāsts par personības izaugsmi, sociālajiem un profesionālajiem sakariem, tā ir saskarsme ar visdažādākajiem komunikācijas veidiem un darbībām, attiecību veidošana ar dažādu raksturu cilvēkiem. Tas ir tas, ko pieņemts saukt par dzīves skolu.

Kas attiecas uz mūsu lirisko varoni? Piedzemdēt bērnus, tas nav slikts veids kā daudzus gadus padzīvot vīra maizē (прожить на халяву). Taču bērniem ir tendence izaugt, bet dzemdēt 5 un vairāk reizes mūsdienu kultūrā nav īpaši izplatīta parādība.Tātad ap gadiem 45 viņa saviem bērniem vairs nav vajadzīga 24 stundas diennaktī, viņi jau ir pietiekami patstāvīgi. Bet vairāk neko viņa neprot. Iedomājamies bildīti: kamēr bērni bija maziņi, vīrietis visus ģērba, baroja, kā jau tas pienākas kartīgam ģimenes tēvam. Tagad bērni ir izauguši, viņam ar sievu nav par ko runāt, kā personība viņa viņam ir neinteresanta, kā mūžīgais problēmu un nepieciešamības visu laiku tērēt naudu avots, viņa tam ir apnikusi. Cik pievilcīgas jums šķiet 45 gadu jaunas sievietes, kura nekad nav stradājusi un, no kuras tagad aiziet vīrs, perspektīvas?

Un visbeidzot pats galvenais. Nestrādājošas sievietes, patriarhāta ģimenes modeļa piekritējas, dzīvē iztrūkst galvenā jēdziena “pieaudzis cilvēks” sastavdaļa. Viņa nekontrolē savu dzīvi. Viņa vienmēr ir atkarīga. Viņai vienmēr ir jāpielāgojas, jāpakārtojas, pretējā gadījumā viņai atņems labsajūtu. Ja viņai saka “nē”, viņa nevar pateikt “jā”: “Jā, labi, nevajag, pati nopirkšu/nolemšu/izdarīšu” Viņai nav nekā cita, izņemot ārieni. Visu pārējo nav nopirkusi, radījusi viņa, un tāpēc tas var tikt jebkurā brīdī atņemts. Un vēl viņa nevar pat plānot! Šodien situācija ir viena, rīt var izrādīties pavisam cita. Pēc būtības patriarhāla ģimene – ir kaut kas līdzīgs kā darba devēja un darba ņēmēja attiecības. Ja lietas iet labi, darbinieks cenšas – var iedot kvartāla prēmiju. Sāka bieži slimot, zaudēja entuziasmu – atlaida un pieņēma viņa vietā citu. Darbinieks jau sākotnēji ir atkarīgā stāvoklī, viņš nevar atnākt pie priekšnieka un paprasīt algas pielikumu, lai garantēti to saņemtu. Vienalga galavārdu teiks firmas īpašnieks, ne personāls. Un atriezīsimies pie tā, ar ko sākām: pie sievišķības.

Neviens netraucē sievietei-inženierim valkāt kleitas, neviens nav aizliedzis doktoram saveidot lokainus matus, bet analītiskās nodaļas vadītāja drīkst jūsmot par savu sārtvaidzi bebi. Neviens nevar patraucēt zinātniskajai darbiniecei būt maigai un mīlošai. Neviens neatņem sievietei-policistei tiesības mīlēt ziedus un dzeju.

Ķirsītis tortes viducī:
Man jautā, kālab veiksmīgai, pašpietiekamai sievietei, kura patstāvīgi tiek galā ar visām problēmām, un ir finansiāli neatkarīga, ir vajadzīgs vīrietis?

Atbildu: priekam!
Ģimenē abi cilvēki viens otram ir vajadzīgi priekam. Ja cilvēks otrā cilvēkā redz agregātu kādu noteiktu funkciju veikšanai, tad tas ir finišs!

Autors: Mihails Labkovskis
Foto: http://www.pikabu.ru
Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Tavs vīrietis – Tavs spogulis

00

Ja tu izproti cilvēka dzīves jēgas būtību, tev būs daudz vieglāk iemācīties just pret viņu mīlestību, jo būs skaidrība par to, ka cilvēks manā dzīvē ir skolotājs un par to es viņam esmu pateicīga

Ne velti šis vīrietis ienāca Tavā dzīvē! Visa mūsu dzīve taču ir viena liela skola, bet mīlestība ir mācību priekšmets, kas jāstudē (un arī šeit ir eksāmeni). Un tieši ar vīriešiem pie mums atnāk pašas galvenās un bieži vien – pašas grūtākās macību stundas. Bet specialitāte ir viena – Mīlestība un Sevis Pieņemšana.

Mēs varam otram cilvekam dāvāt mīlestību tikai tad, kad pašiem tā ir. Mēs nevaram otram iedot to, kā pašiem nav.

Tavs vīrietis VIENMĒR IR Tavs SPOGULIS, atceries to!
Viņš atspoguļo tikai to, kas ir tevī.

Nesen es dzirdēju kādu sievieti sakām: “Es esmu gatava censties tikai dēļ tā vīrieša, kas ir manis cienīgs!” Tu sevi dzirdi?

Kas tas ir – cienīgs vīrietis?

Ikviens vīrietis, kuru tu pievelc, pievilki un vēl pievilksi, ir tieši TEVIS CIENĪGS VĪRIETIS. Jēdziens “cienīgs” ir ļoti relatīvs, jo katrs ir sava cienīgs. Tu esi tieši tā cienīgs, kas tev pievelkas.

Ja tev pievelkas tikai memmes dēliņi un bezgribas sliņķi, tas nav ne labi, ne slikti, tas vienkārši ir fakts, un nozīmē tikai to, ka tas ir tieši tas, ko tu esi gatava pieņemt savā dzīvē šodien – šeit un tagad. Vīrietis, kurš ienāk tavā dzīvē, kā spogulis uz āru projicē visas tavas iekšējās problēmas. Un tu šo zināšanu vari izmantot, lai paskatītos uz sevi no malas ar citām acīm.

Apskatīsim pašas izplatītākās situācijas:

Ja tavā dzīvē ienāk greizsirdis, tev nāksies mācīties pārorientēt savu seksuālo enerģiju radošumā, jo greizsirdīgs vīrietis nekad neienāks tās sievietes dzīvē, kura atstradājusi jautājumu par savu seksualitāti.

Kādu mācību nes sev līdzi vīrietis, kurš “palaiž rokas”?

Ja tavā dzīvē ienāk tirāns, vardarbīgs vīrietis, tev pienācis laiks sākt klausīties sevī, jo sievietes, kuras dzīvo ar tirāniem, tās ir tās sievietes, kuras vispār nesaprot, ko nozīmē robežas un tas pārvērtis viņas par upuriem. Viņas jūtas nelaimīgas, vientuļas un visu pamestas: ” Vīrs-tirāns, laiks ārā slikts, citiem dzīvē laime, bet mani  apdalījuši, droši vien tāds mans liktenis, ciest un mocīties.” Atbilstoši vīrietis ar savu uzvedību “noliek sievieti pie vietas”, vai arī māca šai sievietei sākt cienīt sevi, palīdz atjaunot viņas personības struktūru, izgaismo programmu “upuris”, māca atjaunot robežas un prasmi būt pašai. Citadāks vīrietis vienkārši nevarēs tādai sievietei iemācīt sākt ieklausīties sevī. Upurim ir nepieciešams sajust stipras sāpes, lai beidzot sagribētos kaut ko mainīt savā dzīvē.

Ja pie tevis atnāk vīrietis – alkoholiķis, atkarīgais, viņš arī nav vienkārši tāpat ienācis tavā dzīvē. Tu viņu esi izvēlējusies kada noteikta iemesla dēļ. Ko māca tads vīrietis?
Iedomāsimies, kā šādā pārī uzvedas sieviete: viņa vai nu pastavīgi to “zāģē”, ar ko pašā saknē “nozāģē” viņa vīrisķību, vai arī pastavīgi atrodas “nabadzītes” stāvoklī, kurai vairāk kā citiem nav dzīvē paveicies,.un, kurai visi kaut ko ir parādā. Vīrs – dzērājs, naudas maz un bērni bosiki. Vienas vienīgas skumjas un šausmas. Atbilstoši, šis vīrietis pirmajā situācijā sievietei māca sievišķību, “signalizē” viņai par to, ka tā ir nogalinājusi savu sievišķīgo dabu vai svarīgu sevis daļu, tieši tāpat kā viņas vīrietis sevi nogalina ar alkoholu, narkotikām un aiziet no realitātes. Vai arī otrajā situācijā, viņš viņai māca, kā iemīlēt sevi, pašcieņu, spēju uzņemties atbildību par savu dzīvi un notikumiem tajā

Ja tavā dzīvē ienācis memmes dēliņš, bez gribas, bez mugurkaula, kundziņš, tad tu, visticamāk esi sieviete, kas neprot atdot vadības grožus stiprā dzimuma rokās. Tu pati visu lem, tu visu zini, un centies mainīt citus. Tu neievēro, ka visi jūsu skandāli rodas no tā, ka vēlies mainīt cilvēku, un nekad viņā neieklausies. Un, protams, tagad tu noliegsi, ka tā ir.

Ja tavā dzīvē ienācis cilvēks, kurš tikai baro tevi ar solījumiem, bet pats regulāri “tusē” ar draugiem visās iespējamajās pilsētas/pasaules tusiņu vietās, kurš skaisti runā, bet tu – viņā iemīlējusies, nespēj pieņemt viņa manieres un gaidi to brīdi, kad viņš rimsies un beidzot jūs varēsiet sākt dzīvot mierīgu dzīvi. Tas nekad nenotiks. Tāds cilvēks ir ienācis tavā dzīvē lai tev pateiktu: “Sāc beidzot cienīt sevi! Kāpēc tevi apmierina tas, ka visu laiku ir jāpiemērojas? Es pazudu uz diviem mēnešiem, bet tu mani pieņem atpakaļ un notici maniem skaistajiem vārdiem? Tevi šeit neciena! Ja tu tagad  piemērojies man, pat tad, ja tavā dzīvē ienāks cienīgs vīrietis, kurš tevi iemīlēs, pēc kāda laika viņš pārstas tevi cienīt, jo tev galvā ir iesēdies ieradums pakārtoties kādam.”

Tādu attiecību scenāriju ir tūkstošiem, taču atgriezīsimies pie raksta sākuma.

Ko nozīmē frāze: “Es centīšos tikai cienīga vīrieša dēļ!”?

A priori, tev jācenšas ne kāda dēļ, ne kādam.

Jebkurās attiecībās tev jācenšas sevis dēļ, jo tavs uzdevums ir tava pašas attīstība.

Ja tavā dzīve ir vīrietis, tu godīgi sev pajautā, vai es esmu kāda cita cienīga? Un par kādām īpašībām man šodien būtu jāsaņem princis baltā zirgā? Tu taču saproti, ka princis diez vai būs kopā ar sievieti, kurai ir tūkstošiem dažādu kompleksu, māniju un tarakānu. Viss ir jāatstrādā. Parasti taču cilvēki nemācās braukt pie Ferrari stūres.

Ir tāds jēdziens “personības ēnas puse” – tās ir tās īpašības, kuras mēs sevī neapzināmies, neredzam, nepieņemam, tās mūsos ir, taču mūsu saprātam tās ir miglā tītas. Tādā veidā spoguļi mēdz būt tieši un atgriezeniski.

Tiešais spogulis: tā īpašība, kura tevi tracina citos, ir tevī pašā. Tikai tu to neredzi, negribi redzēt.

Piemēram: vīrs slinko, guļ dīvānā un neko nedara. Tas uzvelk, tracina. Tas nozīmē, ka šis slinkums ir tevī pašā. Tu arī esi slinka, tev ļoti gribas atgulties dīvānā un neko nedarīt, taču tu to nevari atļauties, jo tev bērnībā mācīja būt stiprai un nevāļāties tāpat vien. Tu vispār nekad tā neesi darījusi, tu dzīvo pastavīgā stresā, mūzīgā skrējienā darbs-mājas, bērni, skola, mazgāšana, tīrīšana u.t.t. Ko tas nozīmē? Tas nenozīmē, ka tev jāapguļas kopā ar vīru un jāpamet viss darāmais. Vienkārši pieņem: “jā, kaut kur dziļi manī ir tāds pats sliņķis, varbūt par lielāks sliņķis, kā mans vīrs.”, un atļauj šai īpašībai šad un tad izpausties. Sarīko sev labu atpūtu, aizej uz masāžu, apzināti paslinko un atslābinies. (Sievietei svarīgi būt atslābinātai).

Atgriezeniskais spogulis: atrodam īpašību, kura tevi vīrietī tracina un skatāmies, vai tevī ir pretējā īpašība šai – tracinošajai?

Piemēram – vājš vīrietis: tātad tas nozīmē, ka tu esi stipra, uzņemies parāk daudz, tātad tev ir jāiemācās būt vājai.

Bezatbildīgs vīrietis: tas nozīmē, ka tu esi hiperatbildīga, vēlies visu kontrolēt un nespēj atslābināties, uzticēties.

Vīrietis – melis. Tātad tu esi ieciklējusies uz taisnību, un tev pastāvīgi ir vajadzīgi pierādījumi un apstiprinājumi, nav ticības.

Skops vīrietis: tu, pirmkārt, pati esi skopa pret sevi, skopa mīlestībā, emocijās, skopa pret laiku.

Vai tev skaidrs ir šis princips?

Kad tu to visu apzinies sevī, tu, pirmkārt, pieņem šīs īpašības, kaut vai sāc tikai tās pieņemt. Bet, otrkārt, tu nostājies augstāk pār tām, saprotot, ka esi kaut kas vairāk. Kad mēs sevī atzīstam šīs īpasības, tad arī vīrieši mums blakus mainās, mainās viņu īpašības, vai arī tās pārstāj mūs tracināt.

Vispār jau pasaulē viss ir būvēts pēc spoguļa principa. Viss, kas mums apkārt ir mūsu atspulgs.

Ar citu cilvēku palīdzību tu vari ieraudzīt to, kas ir tevī.

Ja neesi apmierināta ar to vidi, kas ir ap tevi, ar savu ģimeni, darbu, tu neesi apmierināta pati ar sevi. Mūsu attieksme pret sevi sakrīt ar mūsu attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem. Savukārt, cilvēki atspoguļo mums mūsu pašu priekšstatus par sevi.

Kas iekšā, tas – arā.

Mūsu iekšējā pasaule pievelk citu cilvēku iekšējas pasaules. Tāpēc, ja visiem, kas tev apkārt ir slikti – skumjas, depresija, tātad tas pats notiek ar tevī pašā  Bet, ja tev apkārt cilvēki ir gaiši, mīloši, tas nozīmē, ka tu pati tāda esi. Viss ir ļoti vienkārši!

Strādā ar sevi – mainīsies viss tev apkārt, arī cilvēki.

To visu es rakstu ne tāpēc, lai tu justos vainīga, bet gan tāpēc, lai tu sajustu, ka sieviete var mainīt visu – protams tad, ja vina to grib. Un pat krāpšana laulībā nav patoloģija un alfonsi nav tabu.Tas ir tas, kas palīdzēs sievietei pārskatīt sevi, savas vertības un, gala rezultātā, palīdzēs pieņemt kādu lēmumu, ja viņa to gribēs.

Tu noteikti saprati, ka to mācību stundu pamatā, ko pasniedz mums vīrieši, ir atgriešanās pie savas sievišķās dabas, saviem pirmsākumiem. Tāpēc, ka vairumam sieviešu šādas problēmas ir (patiesībā tās ir kaitīgas vīrusu programmas, kas nodotas no paaudzes paaudzē). Vai nu mēs aizejam vīrišķajās enerģijās, un jebkurš vīrietis blakus tādai “dzelzs lēdijai” apgulstas uz dīvāna, vai apsēžas uz kakla, nodzeras, vai sāk iet pa kreisi. Vai nu mēs atrodamies upura pozīcijā, un gauzamies par savu grūto likteni, bet vīrietis spēlē tirāna lomu un dara mums pāri.

Patiesībā ar viņa palīdzību Visums mūs ved pie prāta.

Tieši ar šo un līdzīgu vīriešu palīdzību Visums mums saka: “Kļūsti par sievieti! Iemācies sevi mīlēt, iemācies cienīt savu dzīvi. Tu taču šeit esi nākusi ne tāpēc, lai ciestu! Tu esi SIEVIETE! Kur tekošs ūdens un vīrieša pieņemšana? Kur kaisles uguns? Kur pavarda siltums? Kur cieņa un mīlestība pret vīrieti? Kur gudrība un viedums? Kur skaistums, vieglums un prieks? Kur ticība? Lūk, tev piemērots vīrietis – tas ir tavs “trenažieris sievisķības atvēršanai”. Iemācies, lūdzu!”

Bet mēs to nedzirdam. Mēs pārtraucam attiecības, satiekam jaunu vīrieti, bet tur atkal tas pats. Mēdz būt vēl dramatiskāk. Un tā – auļiem pa apburto loku! Es vienmēr būšu par to, ka pārmaiņām jasākas no SIEVIETES. Viss sākas ar viņu, jo viņa ir telpa, Visums. Pirms novelt atbildību uz vīrieša pleciem, paskaties uz sevi – viņš ir tikai tavs spogulis!
Internetā ir ļoti daudz populāru lapu, kas māca, kā labāk manipulēt ar vīrieti, kā panākt to, lai viņš dāvina dārgas dāvanas. Es nerunāju par to! Es runāju par cieņu un mīlestību pret sevi, par ticību un spēju pieņemt vīrieti, par dzīvesprieku un laimes sajūtu, un gaismu dzīvē!

Jā, ir sāpīgi to dzirdēt un mainīt sevi. taču vēl sāpīgāk ir apzināties, ka ar savām vīrusu programmām un saviem aplamajiem uzstādījumiem, es bojāju savu dzīvi, es to sagrauju. Taču, lai cik dīvaini tas nešķistu SĀPES mums ir vajadzīgas. Es to sapratu tad, kad sāku strādāt ar sevi un sevi attīstīt. bet sāpes ir divu pieaugušu cilvēku, kuri būvē savu ģimeni, attiecību neatņemama sastāvdaļa.

Es zinu daudzus vīriešus un sievietes, kuri nevar pārciest sāpes, un kā tikko attiecībās sākas problēmas, viņi izlemj tās pārtraukt. Pēc brīža tie “lec” jaunās attiecībās, cerot, ka te noteikti viss būs savādāk un nevajadzēs ciest, taču viss sākas no jauna.

Sākumā viss ir ideāli (iemīlēšanas etapā), bet pēc tam neizbēgami sākas strīdi, domstarpības, kritika, dusmas, aizvainojums un atkal atnāk tās pašas sāpes, kas iepriekšējās attiecībās.
Tad saki, vai ir vērts skriet pa šo apli?

Vienmēr uzdod sev jautājumu: ko man māca šī situācija? Kādēļ tā notiek? Kas man no tās jaiemācās? Tad tava enerģija neaizplūdīs un tu atgūsi savus resursus.

Tad kāpēc mēs bēgam no sāpēm, vai uzskatām, ka tām nav jābūt?

Ļoti bieži, lai dzīve turpinātos, tajā skaitā – ģimenes dzīve, ir jāiziet cauri grūtībām (и огонь, и воду, и медные трубы), tā norūdīsies un kļūs stiprākas gan attiecības, gan tu pati, kā personība  Jebkuras attiecības ir sarežģītas. Ja sāksi tās ar domu, ka, nu jau es tagad varēšu atslābināties, baudīt un neko nedarīt to labā, tad vilšanās ir garantēta. Ir jābūt gatavai tam, ka grūtības būs, taču sagaidīt šīs attiecības kā iespēju kļūt tuvākiem, palīdzēt viens otram, mīlēt viens otru.

Mīļotais cilvēks nav tas ar kuru baudīt 100% visa kopā pavadītā laika. Mīļotais cilvēks ir tas, kura dēļ esi gatavs parvarēt jebkuras grūtības un mainīties. Tas, kuru tu pieņem pilnībā tadu, kāds viņš ir!

Autors: Aliana Veraiti

Tulkoja: Ginta FS

P.S.Arī manā dzīvē ir viss, par ko raksta autore – pilnīgi viss. Un šīs atklāsmes ir tik tuvas, brīžam ļoti sāpīgas, taču es turpinu atklāt sevī daudz kā jauna, interesanta, mācos sevi pieņemt ar visiem saviem tarakāniem un kompleksiem. Saprotu to, ka bēgt nav jēgas, jo, ja mājasdarbu neesi izpildījis, divnieks būs – pat tad, ja tas neparādīsies dienasgrāmatā 🙂
Veiksmi jums, mīlestību, pacietību, ticību un izdošanos!

Ginta