Vīrieša laime? Ir tāda? :)

viriesa laime

Lasīt sievietēm 🙂
Mani izbrīna lielais daudzums materiālu par to, kā padarīt sievieti laimīgu. Bet par vīrieša laimi ļoti grūti kaut ko jēdzīgu atrast. Ja nu vienīgi pseido-padomi “kā padarīt vīrieti par miljonāru”. Tas gan nozīmē, ka vienalga tas ir stāsts par sievietes labklājību augstākajā mērā. Pat tad, ja esi lasījis kaut ko par šo tēmu, informācijas tāpat ir tik netaisnīgi maz, ka es nolēmu ielikt šajā lietā savu artavu.

Mīļās sievietes, izdzirdiet galveno. Mēs esam radījuši pasauli. Ja jūs paskatīsities pa logu, iziesit virtuvē vai pat atvērsit savu kosmētikas maciņu, tad absolūti viss, ko tur ieraudzīsit ir mūsu roku darbs. Mēs to izdomājām. Protams, ar retiem izņēmumiem, kas kārtējo reizi apstiprina šo likumu.

Tāpēc visas runas par to, “kurš ir galvenais”, uzreiz var nolikt malā. Globāli pasaulē – mēs esam galvenie. Taču lokāli, pēc ietekmes uz katru atsevišķu vīrieti – galvenās esat jūs.

Mūsu spēks un mūsu bēda ir tā, ka mēs esam psiholoģiski nestabili. Vājprātīgie un maniaki pārsvarā esam mēs. Izgudrotāji un multimiljonāri – arī. Jebkuras atkāpes no normas – tas ir par mums.

Tagad par jūsu ietekmi. Paskatieties biogrāfijās – ikviens ģēnijs ir sievietes ietekmes radīts, mammas vai sievas. Pie kam šī ietekme ir veselīga un no tās visi ir laimīgi.

Tās ir muļķības, ka vīrieši māca vīriešus. Kaut gan zināmā etapā, protams, ka māca. Bet sākotnējo impulsu dodat jūs. Galvenā ietekme uz liekāko dzīves daļu arī ir jums. Un pat tad, kad personība ir jau nobriedusi, jūs varat izdarīt tā, ka akmens uz akmens nepaliek.

Vēlreiz – ikviens no ģēnijiem ir jūsu radīts.
Ikviens trakonama vīriešu dzimtes iemītnieks – arī jūsu.
Es nezinu, kā jūs, bet mani šī doma uzvelk pa īstam – būtībā jūs ar vīrieša rokām radat šo pasauli. Un algoritms ir sekojošs – sākumā jūs ietekmējat vīrieti, bet pēc tam viņš ietekmē pasauli.

PIRMAIS un galvenais, pār ko jums ir vara, tas ir mūsu pašvērtējums. Tas ir neticami padevīgs. Jums par mums var būt jebkurš viedoklis, mēs tam noticēsim un atbildīsim tam. Pārliecināts par savu varenību vai savu bezspēcību vīrietis – sveiciens sievietei!

OTRAIS, ko jūs mums dodat ir SPĒKS. To mēs saņemam tajā vidē, kuru jūs radat un par atmosfēru kurā jūs esat atbildīgas. Es runāju par mājām.

Mājas mums ir AIZMUGURE. Mēs pasaulē dodamies kā karā un atgriežoties atjaunojamies un atgriežamies dzīvot. Ar mums nevajag strīdēties un censties mūs pārmācīt dzīvot citādāk. Uztvere izmainīsies pati, ja būs vilkme vairāk laika pavadīt mājās. Darboholisms šajā metaforā izskatās galīgi nesimpātiski – cilvēks izvēlas dzīvot kara laukā. Tur viņam ir drošāk kā aizmugurē.

Ja jūs neizkropļojāt pašvērtejumu un iemācījāt ticēt sev, bet jūsu telpā vīrietis nepiepildās – viņam beigas. Nopietni. Vīrietis mērķus sasniegs, bet ļoti dārgi samaksās par to – ar savu laimi, veselību un pēc laika arī finansiālā labklājība izbeigsies.

TREŠAIS – mums jūs ir nepieciešams mīlēt. Fiziski. Bieži un daudz. Mums ļoti to jāgrib. Tāda vilkme rodas ne jau aiz reljefa uz vēdera, stingrām krūtīm un bronzas iedeguma. Bet no tā, cik jūs pašas kaifojat no sava vīrieša. Viņa rokām, pieskārieniem, skūpstiem, smaržas un garšas.
Lai jums mīlestība un dziļas attiecības.

Deniss Čerņakovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vīrietim jākļūst par Debesīm

debesis1

— Ko tu zini par attiecībām? — jautāja vecais vīrs jauneklim. Patiesībā viņš atbildi negaidīja. Ar plēsoņas skatienu paskatījies puisim acīs, viņš teica:

— Attiecības — tas ir cīniņš. Lai kā arī jūs viens otru mīlētu, jūs tomēr cīnīsieties par varu viens pār otru. Visbiežāk uzvar sieviete. Viņai vieglāk uzvarēt. Viņa ir Bezdibenis. Un Bezdibenī ir viegli iekrist. Vīrietim uzvarēt ir grūtāk. Viņam jākļūst par Debesīm. Lai tas notiktu, ir nepieciešama nevainojamība un griba. Nevainojamība sākas no mātes. Mātes Bezdibenis nedrīkst auklēt dēmonus, kas alkst viņas dēla. Tik tīru sieviešu ir ļoti maz, jo sievietes parsvarā inficē savus dēlus ar saviem dēmoniem, kas nogalina nevainojamību. Vīrietis, kurš nav nevainojams, nekad nekļūs par Debesīm. Viņš cīnīsies ar sievieti. Un zaudēs, tāpat kā zaudēja savai mātei. Un sieviete vilsies viņā, tāpat kā vīlās viņa māte.

— Es nesapratu, ko nozīmē nevainojamība? — šķita, ka vecā vīra vārdi puisi apgaismoja, taču īstas skaidrības nebija.

– Nevainojamība — tas ir vienkārši. Vienkārši – bez vainošanas. Dzīvo bez vainošanas. Nevaino ne sevi, ne citus.

— Nevērtēt nevienu? — vēlējās saprast puisis. — Tas taču ir briesmīgi grūti. Mēs taču esam mācīti novērtēt it visu, likt visam atzīmes.

— Jā, tie arī ir tie dēmoni, kuri dzīvo mātes Bezdibenī, un vīrietim tie ir jāatstāj, lai kļūtu par Debesīm. Taču viss sākas ļoti vienkārši— nepārmet nevienam. Tas ir vienkāršāk par vienkāršu. Īpaši tad, kad pa istam mīli. Nē, tu nekļūsi vājš, bet tu ieraudzīsi visus savus dēmonus. Viņi sāks čabināt savas tumšās, niecīgās domiņas, vertējot gan sevi gan tavu iemīļoto. Lūk, tieši šajā brīdī nepārmet. Debesis kļūs tuvākas.. Mīlestība ir nežēlīga. Ja to ielaidīsi sevī, tu iepazīsi sevi patieso. Visbiežāk šī patiesība šokē. Tu saproti savu niecību. Ja tajā brīdī tu sevi nenosodīsi un neparmetīsis sev, tavas Debesis kļūs līdzvērtīgas Bezdibenim, un tu beidzot kļūsi līdzvērtīgs sev.

Autors: Marks Ifragimovs

Tulkoja: Ginta FS