Iet savu ceļu un spēlēt savu patieso lomu

Kad mēs studējām personības anatomiju, mēs nešķirojām vīriešus un sievietes. Prāts, saprāts un Dvēsele ir ikkatrā no mums. Dvēselei nav atšķirību. Tomēr kāda no Dvēselēm izvēlas iet vīrieša ceļu, cita – sievietes.

To, kā mēs savu ceļu, savus uzdevumus realizēsim – to pateiks mūsu saprāts. Un ir atšķirības saprātā.

Jau dzemdību namā mēs vienam bērniņam nesam rozā drēbītes, otram – zilas. Velāk meitenīte, pat tad, ja neviens viņai to nemāca, sāk mīlēt bantītes, mammas kosmētiku, augstpapēžu kurpes. Puiši interesējas par citām lietām. Ja paskatāmies uzmanīgāk, bērni arī rotaļājas pavisam atšķirīgi. Puiši spēlē futbolu, viņi ir orientēti uz rezultātu, iesist vārtus. Savukārt meitene, uzvelk lellei drēbes, novelk, kaut ko tai māca. Viņai nav vajadzīgs rezultāts. Viņai svarīgs ir process.

Iedomājies meitenīti, kura apģērbj lelli, noliek to malā un saka: “Viss, beidzot!”
Pati daba mums parāda atšķirību, caur kuru arī notiek vienam otra izprašana vai neizprašana.

Vīrieša Ego ļoti stipri ir atkarīgs no rezultāta. Rezultātam jābūt it visā. Ja rezultāta nav, tad vīrietis jūtas neapmierināts. Šim rezultātam jābūt redzamam un tam jābūt rezultātam, par kuru sieviete viņu slavēs.
Tas nozīmē, ka vīrieša Ego mīl slavu. Ja šajā vietā viņš to nesaņem, viņš dosies uz citu – tur, kur to saņems.
Un tā notiek no paaudzes paaudzē – ar mūsu vecmāmiņām, mūsu vecākiem un pēc tam ar mums un mūsu bērniem. 

Ja sievietes un vīrieši iet ne savu ceļu…

Iedomājies vīrieti, kurš saka: “Es aiz savas sievas esmu kā aiz akmens sienas! Viņa man ir tik spēcīga!” Kas to saka? To saka sieviete.

Periodiski un nepārtraukti mēs maināmies lomām un tā ir dzīves traģēdija. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, kāda ir mūsu daba un ieņemt savu dabisko vietu. Jo tikai ejot savu ceļu, mēs varam būt laimīgi.

Pat tad, ja mēs ļoti labi pildām svešus pienākumus, mēs nebūsim laimīgi. Kā likums, sievietes, kuras ļoti daudz ko dzīvē sasniedz karjeras jomā, lielajā biznesā, ļoti reti spēj to apvienot ar būšanu ģimenē un tā arī paliek neapmierinatas ar dzīvi kopumā. (Nav vienkārši savienot šīs divas jomas un būt veiksmīgai gan karjerā gan ģimenes dzīvē, sabalansēt tas abas).

Vēdas runā par to, ka labklājīga sieviete visu saņem no vīra.
Savā laikā es biju “Mūsdienu sieviešu institūta” Maskavā direktora vietniece. Kā jau vari noprast, man bija ļoti daudz iespēju tikties ar mūsdienīgam sievietēm. Kad viņas sanāk kopā, var tikai brīnīties par to, kāda spozme, kada veiksme, galva reibst, klausoties stāstus par fantastiskiem panākumiem un galvu reibinošu karjeru. Taču, kad paliekam divatā, kā liels noslēpums tiek uzticēti stāsti par to cenu, kas tikusi maksāta par šo veiksmi. Un asaras un sirds sāpes, sāpes par vientulību un sajūtu, ka nevienam neesi vajadzīga. Un, jo lielāki karjeras augstumi, jo vairāk sāpju sirdī. Taču ikdienā šī sāpe ir labi nomaskēta un nevienam netiek atrādīta…

© Marina Targakova fragments no grāmatas “Mīlestības krīzes”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tā izskatās vīrišķība vīrieša acīm…

sieviete virietis10

Ir trīs vīrišķības galvenie raksturlielumi, kas nepieciešami, lai vīrietis justos apmierināts ar dzīvi: – vīrietis savā ģimenē ir līderis, apgādnieks un gadā par ģimenes drošību. Ja tā nav, tad vienmēr viņš jutīsies ne līdz galam relizējies, laimīgs un izpildījis savu misiju.

Meitenes pusaugu puišiem liek jukt prātā, tāpat kā ābeles pilnas ar āboliem pievelk bērnus.

Paiet garām ir neiespējami. Tā gribas noplūkt, iekosties, izbaudīt. Dēļ kā? Dēļ kā, ja auglis vēl nav nogatavojies? Ģimenes dzīve var sagadāt baudu. Var, ja abi laulātie ir nobrieduši. Taču dzīvē, visbiežāk, sanāk ne tā.

Ārēji it kā visi pieaugušā atribūti jau ir. Bet iekšēji – rakstura īpašības, kas tik ļoti nepieciešamas laimīgai laulības dzīvei, vēl nav nobriedušas. Auglis nav gatavs. Tā garša ir skāba un nepatīkama. Galu galā tas vispār nav ēdams.

Vecpuiša dzīve radikāli atšķiras no ģimenes galvas dzīves. Pusaudzis, kurš vēl nav nobriedis vīrietis, koncetrējas uz sevi. Viņš vēl nav spējīgs atdot. Nav spējīgs to darīt regulāri un nesavtīgi. Viņš vēl pagaidām nevar uzņemties atbildību par vēl kadu. Dievs dod uzņemties atbildību pašam par sevi. Nenobriedis vīrietis vēl nav spējīgs izturēt un saprast sievietes emocijas, neprot tas neitralizēt un pieņemt. Nevar piedot, rūpēties un izturēties cēlsirdīgi. Nav spējīgs kontrolēt savas jūtas un saglabāt dzelzsbetona mieru (jāpiebilst gan, ka ļoti daudzi pieauguši vīrieši to neprot 🙂 )

Taču baudīt gribās un trakojošie hormoni dara savu. Bioķīmija ieslēdz supervilkmi. 18 gadi jau klāt, un, nu jau drīkst! Drīkst, bet kālab gan? Cik ilgi tāda ģimene būs spējīga pastāvēt?

Ja attiecības sākās tieši ar intīmo tuvību, ja pievilka tikai ķermenis, tad tas nepavisam nav droši. Ir svarīgi, lai pievilktu arī iekšējā pasaule, dzīves filosofija, vērtības. Tuvība nāk pēc tam. Bet sākumā jābūt kopējam pasaules redzējumam, dzīves uzskatiem. Mīlestība nav tad, kad skatāmies viens uz otru, bet gan skatāmies vienā virzienā, vai ne?

Sokrāts teica: “Pasaki man kaut ko, es gribu tevi redzēt!”.

Jau pēc pāris sarunas minūtēm var sajust, vai ir vērts turpināt attīstīt šīs attiecības.

Radīt ģimeni vajadzētu nobriedušiem cilvēkiem. Ja vīrišķība, atbildība un iekšējā drošība vēl nav nobriedusi, tad ir bezjēdzīgi vēlēties izbaudīt ģimenes dzīvi. Mute no skābuma saviebsies un ātri sagribēsies atlikt malā jau iekosto augli. Bet gatavu augli ir vienmēr patīkami ēst. Tas ir dievīgs, salds kā medus, nektārs. Bet dzīvē tomēr reti kad gadās mango vai avokādo ar īstu nobrieduša augļa garšu. Visbiežāk aiz košās un pavedinošās ārienes slēpjas vilšanās.

Lai sastaptu savu īsto un vienīgo, ir ļoti svarīgi strādāt ar savām un tikai savām rakstura īpašībām Ja īstais vēl nav sastapts, tātad vēl neesi tā īsti nobriedis un pietiekami atvēries, tu vēl briesti. Nedrīkst attiecības padarīt par smagu pienākumu. Nedrīkst uzskaitīt, kurš kuram un cik ir parādā. Tā uzkrājas aizvainojumi, kuri beigu beigās ģimeni sagrauj.

Mīlēt nozīmē atdot, neprasot neko pretī. Tā ir nesavtība.

Laulībā es nebaudu sievu. Es viņu neuztveru kā baudas avotu un savu jūtu apmierinājumu. Es esmu viņai blakus, un pildot savus ģimenes cilvēka pienākumus, cenšos viņu vienmēr atbalstīt. Cenšos palīdzēt savam pašam tuvākajam cilvekam.

Un jautājumu “Mīļā mana, kā es varu darīt tavu dienu labāku un kā es varu tev šodien palīdzēt?” vajadzētu uzdot katram cienīgam vīrietim, kuram ir attiecības. Un tā arī ir patiesa mīlestība.

Tas ir patiess briedums. Iecietības un rūpju izpausme dēļ mīļotā cilvēka labklājības. Viss parējais ir muļķīgs egoisma šovs. Tā vai citādāk, vīrietis pats rada elli vai paradīzi savā ģimenē. Taču varētu kaut vai tikai savu sievu padarīt laimīgu. Tikai vienu cilvēku uz šīs Zemes. Lai kaut tikai vienam cilvēkam dzīvot būtu nedaudz vieglāk. Tas taču ir manos spēkos!

Protams, ka var, taču dezertieru ir arvien vairāk. Nav iespējams no kaujas lauka aizmukt, izvairoties no negoda un nicināšanas. Padodoties gūstā, grūti ir dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu. Akmens uz sirds agri vai vēlu novilks lejup.

Nobriestot puiši kļūst par vīriem. Tā dzimst cīnītāji. Tie, kuri gatavi upurēt visu, aizsargājot savus mīļos.

Apprecot sievieti viņš dos zvērestu aizsargāt un saudzēt savu ģimeni līdz galam. Un kaujas laukā nav vietas mazdūšībai un zēlumam pret sevi. Muļķīgi meklēt piekto stūri un taisnoties par savu vājumu.

Īsts vīrietis nemeklē atttaisnojumus un vainīgos. Un nobriedis vīrietis ir uzticīgs savam zvērestam. Briedums izpaužas tajā gadījumā, kad ir paškontrole un dzimst spēja atdot. Tad, kad rodas sajūta, ka tev pieder visa pasaule, kaut gan, iespējams, tev nekas nepieder. Kad vēlmju liesmas pārstāj dedzināt un mocīt. Kad nav nospiestu vēlmju pēc tā vai šitā, bet skats vērsts Debesīs. Tā ir īsta brīvība un tas ir karavīra ceļš, savas ģimenes aizstāvja ceļš.

Ģimene, kurā sieviete ir nelaimīga, agri vai vēlu sabruks, bet ģimene, kurā sieviete ir laimīga, plauks un zels.

Nav jāizgudro jauns velosipēds ģimenes laimes meklējumos. Vienkārši beidzot pieaudz un padari laimīgu savu sievieti. Izdari to, lai cik pūļu tas neprasītu. Tas ir īsta karavīra, savas ģimenes aizstāvja ceļš.
Volodars Ivanovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Foto: pixabay

Vīrietis nozīmē “darīt”

virietis1

Vīrieša slinkuma cēlonis ir komforts un pieejama seksuālā dzīve. Viņš pakāpeniski kļūst slinks, bez iniciatīvas, viegli aizvainojams, kaprīzs kā bērns, vienmēr pieprasa kaut kādus pakalpojumus, viss viņu tracina. Tas ir pārsātinājums ar komfortu.

Vīrietim ir vajadzīga askēze, vajadzīga ir darbība, kaut kāds pat risks. Tad cilvēks atdzīvojas.

Tāpēc sievai burtiski ir jāizdzen vīrs no mājas, lai viņš kaut ko darītu, jānomet no dīvāna, jāvelk pa gaiteni, jāizgrūž kāpņu telpā un jāaizslēdz durvis.
Tad viņš izbadēsies un sāks domāt, ko darīt.

Daudzas sievietes domā, ka kalpošana vīram nozīmē izpatikšanu viņa jūtām. Nekādā gadījumā. Tā jūs visu izpostīsiet. Sieva neizpatīk vīra jūtām vai kaprīzēm.
Viņa pilda savu pienākumu attiecībā pret viņu. Viņai pietiek asu vārdu, lai atmodinātu viņā saprātu, lai viņš sakaunētos no savām jūtām, savas melanholijas, sava vājuma.

Vīrietis nesēž mājās, viņam ir daudz pienākumu un darbu!

Autors: Aleksandrs Hakimovs
Avots: Благостная женственность
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS