Mans mazais neideālais šedevrs

Maza neideāla dzīve mazā īslaicīgā ķermenī. Lūk, arī visa īsā patiesība par to, kas ir dots absolūti katram no mums. Mūs atšķir tikai tas, kā mēs katrs šo patiesību uztveram.

Kāds to neuztver vispār, un visu mūžu cenšas to pārspēlēt, tēlojot neiznīcināmo un neievainojamo, un tērējot savus gadus, sacenšoties ar citiem – tādiem pašiem.

Kāds to uztver tik ļoti asi, ka cenšas kontrolēt iespējamo un neiespējamo, domājot, ka pārvalda savu dzīvi, bet patiesībā pakļaujoties labprātīgi izvēlētai neirozei.

Kāds domā, ka, ja reiz dzīve ir tik īsa, tad noteikti viņam tajā vajag būt pašai spožākajai zvaigznei, ik dienas pārsteidzot visus ar saviem sasniegumiem, veiksmi un skaistumu.

Kāds… Varinatu patiesībā ir tikpat daudz, cik mūsu, un nevar tos dalīt labajos un sliktajos, ja reiz tie ir atpazīti un izvēlēti. Un katram ir tiesības būt.

Gadiem ejot, man vistuvākais veids ir uztvert savu dzīvi kā mazu neideālu šedevru, kurš tiek radīts tieši tik ilgi, cik ilgi turpinās dzīve. Katrā dzīvā mirklī, nelīdzeniem emociju, sajūtu, rīcības krāsas triepieniem.

Man arvien tuvāks ir tas dzīves stils, kurā nav pārāk lielu telpu, pārāk plaša komunikāciju loka, pārāk grandiozu mērķu un pārāk skaļu paziņojumu. Arvien tuvāka ir vēlme atbrīvoties no viennozīmīga kategoriskuma, uzspiestas aktivitātes un steidzīgas vēlmes pabūt it visur.

Arvien tuvākas ir sava garastāvokļa dažādās nokrāsas, katrā no kurām ir sava īpaša jēga, kuru vairs nereducēju uz vienu – ārkārtīgi izdevīgu no stereotipisku laimīga cilvēka tēlu.

Manas skumjas vairs nenomāc manu laimes sajūtu. Un mana laime vairs nekaunās no skumjām, neizvairās no kritieniem un necenšas visai pasaulei izrādīt savu rūpīgi rediģēto tēlu.

Manas mazās neideālās dzīves šedevrs vairs no manis nepieprasa to, ko es nevēlos, vai to, uz ko neesmu spējīga. Tas neuzskaita manas krunciņas un kilogramus, neuzspiež muļķīgo modi un neliek tēlot to, kā nav. Un tas mani paglābj no naidīguma, jo neuzsāk karus, ieturēdams vienmērīgu vienaldzību pret visiem mīlestības un draudzības viltotājiem, tos atpazīstot uzreiz un atstājot aiz savas intereses borta.

Man tajā ir labi pat pilnīgi bezcerīgās dienās un naktīs. Tik labi, kā mēdz būt brīdī, kad klusi snieg sniegs un tu nekur nesteidzies, ja nu vienīgi pretī tām maigajām rokām, kas tevi maigi apskauj pat tad, kad tev galīgi nav taisnība un tu esi neglābjami novecojis un parvērties par burkšķošu īgņu.

Mīļie, radiet savus šedevrus – savējos un neviena cita…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Vienkāršās lietas

Dažkārt man šķiet, ka esmu saņēmusi labu izglītību un kaudzi dažādu sertifikātu tikai tāpēc, lai pamatoti cilvēkiem teiktu pašas vienkāršākās lietas.⠀

Piemēram, ka pārmaiņas ir iespējamas.
Ka vienkāršas lietas darbojas.
Ka visi cilvēki ir Mīlestības cienīgi.
Ka tad, ja tu jūties nelaimīgs, tas nav mūžīgi.
Ka ikvienam darbam ar sevi ir jēga.

Šīs vienkāršas patiesības mums ir dotas jau kopš bērnības, diemžēl daudzu paaudžu garumā tās ir aizmirstas un sviedros un asinīs tiek apgūtas no jauna.

Taču šis smagais darbs ir tā vērts, jo tas dod mūsu bērniem iespēju dzīvot vieglāk, ar mazāk problēmām, rūpēm un sarežģījumiem. Ar elementāru pārliecību par pasaules mīlestību un savas pašvērtības sajūtu, kuru mēs mācāmies cienīt sevī un viņos.⠀

© Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

ELPO

– Es tev atklāšu lielāko elpošanas noslēpumu. Tu domā, kādi tur noslēpumi? Kas var būt vienkāršāk: ieelpa-izelpa?  Vienkāršāks par elpošanu ir tikai Gars, Svētais Gars, vienkāršāks par elpošanu ir tikai Dievs, kura absolūtā vienotībā viss pasaulē zaudē savas iezīmes un atšķirības.

Jā, viss bez izņēmuma šajā pasaulē ir sarežģītāks par Dievu un pat sarežģītāks par elpošanu. Ieelpa-izelpa. “Sarežģītība” un meli ir vienas izcelsmes. Tad, lūk: jo sarežģītāk, jo tālāk no patiesības.

Tava elpošana ir tilts starp tevi un Dievu. Un noslēpums ir tājā, ka tavā ziņā ir izvēlēties, vai šis tilts tevi šķir no Viņa dažādos krastos vai, gluži otrādi, vieno vienā veselumā.
Ieelpa-izelpa. Lūk viss, kas viedajam vajadzīgs laimei. Ne garas lūgšanas, ne dziļas domas, ne mokošas prakses, ne viltīgas koncepcijas, bet vienkārša mierīga elpošana, pie kuras tu šeit un tagad apstādini visu savu uzmanību.

Vēl viens noslēpums: tu izelpo ne tikai gaisu, bet arī pašu Svēto Garu, prānu, ci enerģiju…

Sauc to, kā vēlies, tikai vienkārši zini par to, kad sēdi un elpo. Tāpēc, ka tas, kurš to nezin un negrib zināt, izelpo tikai gaisu. Ielaid sevī Dievu, piesātini katru ķermeņa šūnu ar Viņu. Lūk, arī viss.

Ļauj sansārai plosīties, lai sprāgst kara šāviņi. Visi viesuļi un briesmas bezspēcībā ārdīsies ap to, kurš  šeit un tagad ir viena vien mierīga elpošana.

Tie nespēs pat aizskart tavu dievišķo vienotību ar kluso mieru, par kuru tu esi kļuvis, pateicoties patiesības elpai. Un neviens mats nenokritīs no tavas galvas. Tā uzbūvēta pasaule: viss nemierīgais griežas ap mieru un pakļaujas tā varai. Pamēģini elpošanas maģiju. Izmēģini to. Un tu nekad to nenožēlosi. Esi vienkāršāks par vienkāršu un tu iepazīsi patiesību, kura vienmēr tevi izglābs  un visur pasargās no nemiera un steigas.

Igor Nemoff “Kājāmgājējs”
Foto: Alexandra Bochkareva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Necenties attaisnoties

Nav nekādas jēgas grauzt sevi par pagātni, vai skumjās žēloties par to, ka kādam citam starta pozīcija ir bijusi izdevīgāka par tavējo…

Nav nekādas jēgas katram stāstīt – kas un kāpēc.
Lūk tā, un lūk, tāpēc, ka.
Pati ilgtspējīgākā bet kļūdainākā cilvēciskā kompensācija par to, ka nekļuvi tas, par ko vēlējies kļūt, lai arī iluzori, bet sajusties kaut nedaudz labāk uz kāda cita fona, pat absolūti nepelnīti.
Tieši tai ir vajadzīgi karstākie fakti par tavām neveiksmēm, tavām tuvojošām vecumdienām vai ārienes defektiem, un tavu neatbilstību kaut vienam no ārējās veiksmes punktiem.
Un vairāk nekam.
Tāpēc necenties attaisnoties.

Nav nekādas jēgas kļūt par ideālu.
Saderība, siltums un spēja kopā radīt kopīgu dzīves stāstu neprasa nekadu sterilitāti, nekādu vienam otra pielāgošanu kaut kādām noteiktām pareizībām…
Pietiek ar saderību, siltumu un spēju radīt kopīgu stāstu.

Ziniet, mani mīļie, visu gaišāko, labestīgāko, to, kas pelnījis patiesu apbrīnu, uzticību un turpinājumu, es sastapu ne jau vietās, kur ik minūti skatās spoguļos. Ne tur, kur bezkaunīgu augstprātību uzdod par harizmu, vai arī nenogurstoši “strādā ar sevi”. Es to sastapu tur, kur vēlme palikt cilvēkam bija svarīgāka par savas ekskluzivitātes tēlošanu, vai pilnīgu savu mazo uzvaru vai smagās pagātnes noliegšanu…
Tāpēc, ka “vienkārši cilvēks” nav vienšūnis vai uz neko nespējīgs mietpilsonis, bet tas, kurš dziļi izzinājis un sapratis savu dabu, kurā tas pats talants ir likumsakarība.

Mēs jau piedzimuši esam ar neparastām spējām. Tikai reti kuram izdodas tās atklāt un dažkārt iemesli tam ir nenozīmīgi
Nav jau svarīgi, kādā vecumā un kādos apstākļos mēs dodam sev iespēju.
Svarīgi ir tas, ka vispār to dodam.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tik vienkārši

Kurš mīl tos, ar kuriem vienkārši?
Es mīlu. Ļoti.
Mīlu, novērtēju un apbrīnoju, tāpēc, ka vienkārši nenozīmē vienšūnaini, vai arī ērti kā ar grīdas lupatu.
Nokļūt līdz vienkāršībai attiecībās ar otru cilvēku ir tas pats, kas iegūt tādu meistarības pakāpi, kurā viss kļūst skaidrs bez jucekļa, specefektiem, traucējošiem manevriem un samudžinātiem scenārijiem …
Kļūt pieejamam, caurspīdīgam un godīgam ir daudz grūtāk, nekā bezgalīgi pūst miglu acīs, izspēlēt varenas drāmas, atrast iemeslus arvien jauniem un jauniem konfliktiem, neprast sarunāties tieši, pierakstīt savas domas otra galvai, piedomāt, uzspiest savus stāvokļus…. citiem vardiem – būt sarežģītam.
Grūtības parasti mistificē cilvēki ar nestabilu un zemu pašvērtējumu. Tad šķiet, ka milzīga balva ir izpelnīties kāda labvēlību, kurš augstprātīgi ved tevi cauri sarežģītiem labirintiem, bet tam, kurš nāk tev pretī atvērtām rokām un neko nepieprasa, nav nekādas vērtības.
Vienkārši ir tad, kad tevi pieņem un nenostāda rindā.
Vienkārši ir tad, kad tev uztic savas jūtas un ir gatavi tavai uzticībai.
Vienkārši, mani mīļie, ir tad, kad ir vienkārši.
Vienkārši tieši uzprasīt, vienkārši tieši atzīties kādā savā kļūdā, vienkārši saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, vienkārši konfliktēt, vienkarši cienīt, vienkārši nenodot, vienkārši nevadāt aiz deguna, vienkārši teikt patiesību, vienkārši palūgt piedošanu, vienkārši būt dabiskam, vienkārši uzņemties savu daļu atbildības un vienkārši turēt solījumus…
Vienkārši mīlēt, nevis mūžīgi zīlēt, kā pret tevi izturas… mūždien uzdurties uz hroniskas neapmierinātības kazas ģīmīti…. mūžīgi meklēt, pie kā atkal esi vainīgs…. mūžīgi nepaļauties ne uz viena atbalstu…. mūžīgi atskaitīties un taisnoties…. mūžīgi gaidīt apbalvojumu, kad beidzot līdz tevīm nokāps šī uz pjedestāla nostādītā Sarežgītība, ar kuru, kā ļaudis runā, esot ļoti interesanti…
Man – nav interesanti
Es esmu izaugusi.
Izaugusi līdz vienkāršībai. Un atpakaļ vairs negribu…
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Konstantīns Sarkisjans: Mana pasaule sākas ar mani!

sarkisjans

Konstantīns Sarkisjans ir radoša personība – psihologs, rakstnieks, scenārists, pasniedzējs. Viņa semināru un rakstu galvenās tēmas ir dzīve, veiksme, attiecības, pasaules uzbūve. Ne reizi vien vadījis meistarklases žurnālistikas fakultātēs. Izveidojis unikālu tehnoloģiju personības atpazīšanai un cilvēka sūtības atrašanai “Likteņa oktagramma”. Pastāvīgs viesis dažādos TV raidījumos kā eksperts. Uzrakstījis triloģiju «Конституция мира». Scenārija autors detektīvseriālam “Likteņa zīmes”

  • Mana pasaule sākas ar mani!
  • Ja tavā dzīvē kaut kā nav, tātad tu to negribi.

Atļaujot sev vēlēties, mēs atļaujam sev dzīvot.

  • Brīnumaini ir tas, ka mēs vēlamies, lai Dievs labotu mūsu kļūdas.
  • Ja esi greizsirdīgs, tātad esi apdalīts.
  • Mēs apvainojamies, kad nejūtamies pietiekami nozīmīgi.
  • Mēs kļūstam par tiem, no kā mēs baidāmies.
  • Dzīvo un izturies pret cilvēkiem tā, lai viņiem nerastos vēlme tevi apvainot.
  • Ja cilvēks pielieto spēku attiecībā pret kādu citu cilvēku, tātad viņš ir vājāks par to, kuru apbižo.
  • Mūsu pārliecības ir vienīgais iemesls, kāpēc mēs nevaram satikt savu mīlestību.
  • Izmaini attieksmi pret saviem vecākiem. Izmaini attieksmi pret dzīvi. Izmaini attieksmi pret sevi.

Ja tev ir slikti – tā ir tava izvēle. Ja tev ir labi – tā ir tava izvēle.

  • Sieviete bauda, vīrietis rada! Sieviete cieš, vīrietis sagrauj!
  • Izmaini sevi, nekrāpjot sevi.
  • Esi tas, kam tev jābūt un ne tas, kādu tevi grib redzēt pasaule.
  • Dvēsele grib mājās un viss, kas vajadzīgs, dzīvot ar atvērtu sirdi.
  • Īsta sieviete ir tā, kurai viss ir pa īstam.
  • Tas, ar ko mēs cīnamies, reiz mūs uzvarēs.

Izeja ir turpat kur ieeja

  • Dievs devis cilvēkiem dāvanu – iespēju darīt to, ko tie uzskata par vajadzīgu. Viņš pieņem to izvēli un dod laiku nonākt pie savas izvēles. Laiku un izvēli.
  • Ja tu slimo, tātad kaut kam pretojies. KAM?
  • Dievam nav vārda “piedod”, ir tikai apziņa, kāpēc to izdarīji. Tajā arī ir nožēla.

Vīrietis izvēlas to sievieti, kurai viņš visvairāk vajadzīgs

  • Aizvainojums ir vilšanās.
  • Patiesība cilvēku dara tikai stiprāku.
  • Dzīvo ar sirdi! Uzticies sajūtām!
  • Nikns kļūst tikai tad, kad nesaņem pateicību par savu labestību.
  • Jebkuru spēku var pieveikt tikai tad, kad pārstāj just vajadzību pēc tā.
  • Dievs ir vienkāršībā.

Avots: http://www.facebook.com

Vietne: http://konstantin-s.ru

Tulkoja: Ginta FS

Konstanīna video, skolas, raidījumus vari skatīties šeit:
https://www.youtube.com/user/filin06/videos

Iesaku: Mans ceļš: