Savā mazā būdiņā

Daudzi no mums ir kļuvuši par savu neredzamo būdiņu iemītniekiem, būdiņu ar cieši aizvērtiem logiem un un durvīm, kas atvērtas tiek ļoti reti…

Esi ievērojis?…

Emigrācija sevī ir pats pieejamākais ceļojumu veids… un, iespējams, pats glābjošākais…

Kāpēc?…

Tāpēc, ka apkārt mums ir nesaprotama, vietumis biedējoša un bezspēcīgi agresīva vide…

Hroniska nevis situatīva agresija ir skaļākais masu un arī individuālais aizsardzības līdzeklis…
Apsteigt ar kliedzienu, naidu un graujošu kritiku…
Sist pirmajam, negaidot uzbrukumu…
Dzīvot saspringtā gatavībā uzbrukumam, kas noteikti notiks…

Tīmeklis ir lielisks anonīmās kaujas lauks ar atzīmētiem ienaidniekiem un regulāriem upuriem…
Šeit, rēķinoties ar iluzoru nesodāmību, visneuzkrītošākie dzīvē cilvēki atklātā telpā var izgāzt savas sakrājušās dusmas un naidu…

Izgāž tā, ka normāla psihe pati sevi izolē, atkāpjas un nevēlas būt pat novērotājs no malas…

Lūk, arī rodas neredzamas iekšējās būdiņas, kurās ir tik labi paslēpties, radīt savu pasauli un neapaugt ar tām bruņām, caur kurām nespēj ielauzties pat dzīvinošās brīnišķīgo emociju straumes…

Bet no ārpuses tāds nogurums no vārdiem, kuros atkal viss ir ne tāds un visi – ne tādi…

Kam un kad tie palīdzējuši izrāpties no bedres…

Visi uz ilgāku laiku vai pat uz mūžu salauzti un nemīlestības traumēti cilvēki…

Izeja no traumas ir caur tām durvīm, aiz kurām nav ne pirmā, ne otrā…

Mēs slēpjamies sevī un baidāmies no tuvības, tāpēc, ka ir sagrauta uzticēšanās, tāpēc, ka ir bail, tāpēc, ka negribas jaunas sāpes…

Tomēr reiz bailes pāries un sagribēsies iziet…
Lai piekristu tam, ka garantiju nav, taču neatsacītos no tā, kas dzīvi padara par dzīvi…

Tumšajā mājiņā var kādu laiku pasēdēt… pagulēt…. izgulēties…. atgūties no pārdzīvojumiem….
Taču palikt tajā uz mūžiem ir vēl bailīgāk nekā nokļūt līdz nāvei nobijušos agresoru varā…

Tas nozīmē iekurt uguni un uzturēt to…. ar visu savu dvēseles siltumu, kura nav aizmirsusi kā mīlēt un kura reiz ielaidīs to, kam noticēs…

Tikai tā…

© Ļiļa Grad
​​​​​​​Foto: cmonphotography
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Klusās sarunas ar dzīvi

vienatne9

Dzīve mīl klusas sarunas, kurās mēs runājamies ar Viņu…

Viņai ne tuvu ne vienmēr ir vajadzīga mūsu lielā aktivitāte, spēja būt visur, mūsu veiklība…
Un galīgi nav jēgas tam piekasīgajam auditam, kuram mēs viņu pakļaujam, cenšoties izplēst no tās visu, ko mūsuprāt tā mums ir parādā…

Dzīve nav parādnieks…
Mēs esam…
Paši sev parādnieki, kad dzīvojam, dzīvojam un nepieliekam pūles lai iepazītu sevi…

Mēs taču vispār nezinām, kas esam patiesībā….

Mēs esam aktīvi, esam visur un ļoti veikli, taču tas izpaužas tikai centienos neatpalikt no citiem, nevis vienkāršā spējā saprast, ko paši vēlamies, un ko protam…
Tāpēc, ka praktiski nekad neapstājamies…
Klusiņām nesarunājamies ar dzīvi…
Kautrējamies no šīm sarunām…
Paradoksāli, nekautrējamies kopēt svešu, bet būt sev pašiem – jā… no tā mums ir kauns…
Mīļie, pamēģiniet neauditēt dzīvi, bet saprast sevi tajā…
Iemīliet pauzes un nelepojieties ar savu bezgalīgo steigu…
Iemīliet redzēt katras dienas glezniņas, nevis tikai pārlapot tās…
Iemīliet vienkāršus pieejamus priekus, kas brīžam saprotami tikai jums, nevis masu svētkus, kuros, ja godīgi, vairāk ir spēles un jautrības un atribūtu, nevis tā, ko spēj uzdāvināt pa īstam krāšņi mirkļi…

Un nesalīdziniet ne sevi ne citus ar kādiem citiem…
Atļaujiet katram piedzīvot savu paša unikālo stāstu…
Tā arī ir laime…
Lai brīnišķīgs rīts.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Īstas sievietes Baušļi.

margarita2

♥ Viņa nedzenas pēc laimes.

Viņa vispār ne pēc kā nedzenas. Dzīšanās pēc laimes ir pats populārākais un pats muļķīgākais sporta veids. Mēs vienmēr kaut kur skrienam. Pretī gaišākai nākotnei, pretī rītdienai, nākamajam gadam u.t.t. Īsta Sieviete nenodarbojas ar šiem sporta veidiem. Viņa peld dzīvē – šeit un tagad, jo šodiena ir pats interesantākais un svarīgākais viņas dzīvē un tieši šodiena aizņem viņas prātu, domas un uzmanību. Protams, viņai ir plāni uz nākotni, taču tas nenozīmē – atlikt dzīvi uz rītdienu. Viņa negaida, kad īstā dzīve sāksies tad, kad izdosies notievēt, kad atjās princis baltajā zirgā, kad būs īstais brīdis – viņa dzīvo tagad!!!

♥ Būt Īstai Sievietei – tā ir liela privilēģija un viņa to saprot.

Viņa augstu vērtē faktu, ka ir piedzimusi kā sieviete un redz tajā īpašu vērtību. Viņa jūtas kā sieviete, ne tikai atzīst faktu, ka ir tāda. Viņai iespēja būt īstai sievietei – tas nav pārbaudījums vai smags krusts, kas jānes vai arī nogurdinošs darbs. Tā ir skaista, brīnišķīga likteņa dāvana. Īsta Sieviete sevī kultivē sievišķību visos līmeņos: iekšējās sajūtās (sajūtas, jūtas, domas) un arī ārēji (ķermenis, apģērbs, uzvedība.).

♥ Viņa dzīvo savā tempā.

Kad jūs dzīvojat lēni, nav sajūtas, ka tā ir DZĪVE. Kad dzīvojiet pārāk ātri, nepagūstiet sajust dzīvi. Katrai no mums ir savs dzīves temps. Īsta Sieviete zin savu tempu, zin, kurā brīdī viņa jūtas harmonijā – un tādā tempā arī dzīvo. Viņa pati regulē savu dzīves tempu, savas komfortablās, pieļaujamās slodzes un tādā veidā uzdod šo tempu tiem apstākļiem, kas veidojas viņai apkārt. Viņa dzīvo tā, lai izdarītu to, ko vēlas, nezaudējot dzīves garšu. Viņas darbībās svarīgākais nav kustību daudzums, kas veikts noteiktā laika posmā, bet gan skaidra apziņa ko viņa dara un kāpēc.

♥ Viņa sev ir pirmajā vietā.

Un tas nenozīmē, ka viņa ir egoiste, vienaldzīga, cietsirdīga vai ciniska. Vienkārši viņa zin, ka aiz lielās vēlmes nodarboties ar citu cilvēku dzīvju koriģēšanu, slēpjas bailes dzīvot savu dzīvi. Īstai Sievietei interesanta ir viņas dzīve. Viņa nekad nezaudē savas privātās teritorijas sajūtu, tai pat laikā ir lielisks atbalsts un palīgs citu cilvēku dzīvēs. Viņa nekad nesaka “jā” brīdī, kad sirds saka “nē”. Viņa vienmēr klausa savām sajūtām..

♥ Viņai nav vajadzīga atzīme ieskaišu grāmatiņā “sabiedriskā doma”.

Šo grāmatiņu – vecākiem, skolotājiem, kaimiņiem, radiniekiem, draugiem un kolēģiem bērnībā saņem katra meitene. Un eksāmenu kārtošana šajās jomās aizņem visu dzīvi. Īsta Sieviete sen ir izmetusi šo grāmatiņu. Lai citi vāc ķeksīšus ieskaitēs: precējusies – neprecējusies, viena – ne viena, kā visiem – ne kā visiem…  Īstai Sievietei ir savi orientieri, pati izdomā un pati izpilda. Un arī tad, ja tas viss atšķiras no pieņemtā sabiedrībā, viņu tas neuztrauc. Viņa mierīgu sirdi ļauj citiem cilvēkiem sevi vērtēt tā, kā viņi vēlas un saprot, ka misija ” patikt visiem”, ir neizpildāma. Viņa strādā ar sevi regulāri, taču dara to sevis dēļ, ne tāpēc lai izpelnītos atzinību. Viņa to dara aiz mīlestības pret sevi.

♥ Viņa ir pāraugusi savu “Labo Meiteni”.

Labā Meitene ir savu vecāku audzēkne. Viņai ir viens uzdevums – būt labai un patikt apkārtējiem. Patikt pat tad, ja pašai nepatīk. Labā Meitene dzīvo pēc principa “man ir jādara”, “tā vajag”. Viņa reti sev jautā: “vai es to gribu?” Īsta Sieviete ir aizgājusi no savas Labās Meitenes un aiz muguras palikusi mūžīgā vēlme saņemt atzinību un uzslavas. Tas gan gluži nenozīmē to, ka viņai ir vienalga, kā viņu vērtē. Vienkārši viņa nevienam neko nepierāda, īpaši jau apejot savas intereses un sajūtas. Pret saviem trūkumiem (un kuram gan to nav?) viņa attiecas ar sapratni un iecietību. Viņa tos apzinās, taču nedramatizē. Viņa tos neslēpj, bet arī nebāž citiem acīs.

♥ Viņa nespēlē drāmu “Ak, mana smagā dzīve!”

Skatoties uz viņu neticās, ka viņai vispār ir kādas rūpes, ka viņa daudz strādā, lai nopelnītu, ka viņa tīra, gatavo un rūpējas par savu vīru un bērniem. Neviens neiedomāsies, ka viņa ir nogurusi, rementējot dzīvokli vai atjaunojot vasarnīcu. Pat tad, kad dzīvē ir smagi periodi un lielas slodzes, Īsta Sieviete vienmēr atradīs laiku lai sapostos, sekotu savam izskatam un izskatītos labi. Viņa nekad netēlos upuri, jo zin, ka apstākļi nav tik svarīgi, cik svarīga ir viņas attieksme pret tiem.

♥ Būt vienatnē viņai ir dāvana.

Savus vientulībes periodus, ja tādi ir, Īsta Sieviete augstu vērtē un mīl. Viņa necenšas piepildīt savu dzīvi ar gadījuma cilvēkiem, paziņām un gadījuma vīriešiem, lai tikai nebūtu viena. Būt vienatnē ar sevi – ir vērtība. tas ir labākais laiks lai atjaunotos, uzkrātu spēkus, gudrību, piepildītu savu dzīvi ar jēgu, mieru un dziļumu. Īsta Sieviete ir interesanta sev un izmanto vientulību, gūstot no tās baudu.

♥ Viņa VIENMĒR mīl savu “vecumu”. Vienmēr!!!!!

Īsta Sieviete dzīvo savā reālajā “vecumā”, un izmanto visus tā labumus. Viņa nekad nestāsta, ka “manos gados tas jau ir par vēlu”. Šī filosofija – taisnošanās ir tiem, kuri savus gadus izmanto lai slēptu savas bailes vai nevēlēšanos mainīties. Īsta Sieviete drīkst visu, ko vēlas, jo zin, ko vēlas. Tāpēc viņai nekad nav un nebūs nožēlas par to, ko nepaspēja vai izdarīja. Tas nenozīmē, ka viņa nevērīgi izturas pret savu izskatu – gluži otrādi. Taču viņa nekad netēlos to, kāda bija pirms gadiem 20. Viņa zin, ka ikvienā “vecumā” ir savs skaistums, pievilcība, seksualitāte un priekšrocības.

Lai mums izdodas būt Īstām Sievietēm un skaisti “pārvaldīt” savu dzīvi!!!!
Smaidiet, šodien Smaidu Diena un smaids mūs dara skaistākas un jaunākas!!!!

Tulkoja: Ginta FS