Noturēt sevī dzīvas savas vērtības

Pasaulē ir tik daudz iespēju. Var dzīvot savādāk. Vienmēr! Vienmēr ir varianti. Jautājums ir tikai par tavām paša robežām. Bet pasaule un iespējas ir bezgalīgas.

Kā “pareizi” un kā “nepareizi” – tas ir tikai jautājums par tavu skatu punktu. Par to, kāds ir tavs uzstādījumu un stereotipu komplekts. No otra cilvēka skatu punkta viss var izskatīties tieši pretēji.

Ja tu aizstāvi savu vienīgo viedokli un mīdi citu, tad tā ir vardarbība. Lai aizstāvetu savējo, nav jāsamīda citi.

Brīvība ir izvēles iespēja! Brīvība ir tad, kad tev nav obligāti jadara tā, kā dara vairākums.

Mēs apstiprinājumu saviem uzstādījumiem meklējam ārpasaulē. Taču mūsu spēks neizpaužas spējā pārliecināt citus par savu taisnību, bet gan spējā noturēt sevī dzīvas savas vērtības.

Jūlija Zinovjeva
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sāc savu dienu ar labo…

Sāc dienu ar labo.

Piemēram, ar sevi…

Baudi savu rīta kafiju un nekur nesteidzies. Sildi rokas pie karstās krūzes, ieelpo brīnišķīgo aromātu. Elpo mierīgāk, jūti dziļāk. Izbaudi.
Atceries – pie tevis atnāks viss, kolīdz tu visu atlaidīsi.
Iemācies novērtēt savu Dvēseli un savu laiku – neizterē to tukšām un nevajadzīgām lietām.
Rūpējies par savu personīgo telpu un sargā to no visa, kas var tai kaitēt, sagraut, sarūgtināt, iztraucēt.
Nesteidzies – baudi vasaru, rudeni un dzīvi, baudi zelta dienas, ieelpo pilnu krūti un nesteidzies. Tas ir tik brīnišķīgi – vienkārši dzīvot. Vienkārši sev un savai labsajūtai.
Atceries – tas, kas tev lemts, noteikti piepildīsies, to, kas paredzēts tev, nepaņems neviens cits.
Aizej. No jebkuras netīrības un riebeklībām. No lietām, kas tev neder vai vienkārši nepatīk. No cilvēkiem, kuros nav atklātības, patiesuma, uzticības un siltuma.
Piepildi savu māju ar skaistumu, bet sirdi ar Mīlestību.
Iemācies redzēt lielo sīkajā un izvēlies galveno – jūti ar sirdi.
Atlaid to, kas savu laiku nodzīvojis un aizgājis. Aizej no cilvēkiem, kuru vērtības neatbilst tavējām.
Koncentrējies nevis uz ienaidniekiem, bet draugiem – ja tu esi personība, ienaidnieki vienmēr būs, bet draugi ir tā vērtība, kas jāsaudzē. Un nepagriez savu vaigu svešu viedokļu plaukām.
Nav svarīgi, ko par tevi runā – cilvēki vienmēr runā par tiem, kuri viņiem soli priekšā; lai runas klīst, tās tev nesasien ne rokas ne kājas. Lai tev apkārt ir mīļi cilvēki un skaistas lietas.

Pasmaidi!

Pasaule ir tik skaista, bet vēl skaistākas ir tavas acis, kad tu smaidi.

© Lija Russ
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par cilvēkiem un viedokļiem

Dažkārt šķiet, ka tu tik izmisīgi centies pārliecināt citus, par to, ka patiesība ir tikai viena, tikai tāpēc, lai sajustu saikni. Tāpēc, ka tad, kad cilvēki seko vienai idejai, daudz vieglāk ir sajust vienotību vai pat tuvību.

Taču daudz pieaugušāka, dziļāka un darbietilpīgāka ir tā tuvības forma, kad atšķiras cilvēki, atšķiras viedokļi, atšķiras ceļi, taču neskatoties uz to visu, ir cieņa pret cilvēku, kurš stāv tev pretī.

Tā cieņa, kas dialogu padara iespējamu. Nevis formāla piekrišana, ne totāla pieņemšana, ne stulba sekošana, bet pavisam vienkāršs pieļāvums, ka svešs viedoklis nevar būt kļūdains. Tāpēc, ka otra cilvēka realitātē tas balstās uz viņa pieredzi, tātad tam ir vieta būt, kā daļai no viņa pasaules redzējuma. Kā daļai viņa personības, kura ar laiku var mainīties, jo personība ir process, kas atspoguļo saikni ar pasauli. Tajā skaitā arī ar tevi.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lai viņi domā….

atlaist16

Viens no laimīgākajiem lēmumiem manā dzīvē bija atļaut cilvēkiem domāt par mani visu, kas viņiem ienāk galvā…

Galu galā, tā ir viņu galva, viņu domas, viņu laiks, kas iztērēts tam, ko viņi uzskatīja par svarīgu…

Kāds man sakars ar to?

Un iestājās aprīnojama brīvība…

Man vairs nav bail likt kādam vilties!
Es vairs ne minūti netērēšu strīdiem…
Neiesaistīšos nevienā diskusijā….
Nepierādīšu savu taisnību, vai to, ka citiem nav taisnība…
Man ir slinkums…
Un man ļoti žēl laika, kad nebija slinkums….

Nebija slinkums, piespiežot sevi, sarunāties ar tiem, ar kuriem negribējās to darīt…
Nebija slinkums risināt muļķīgas sarunas un sarakstes ar man neinteresantiem cilvēkiem, kuri vēlējās piekarināt man SAVU nevis manu kompleksu birkas, vai apspriest ar mani kaut ko, ko es nevēlējos ar viņiem apspriest…
Nebija slinkums teikt JĀ, kad viss iekšā sauca pēc NĒ……
Nebija slinkums taisnoties par savu viedokli, kuru nekad citiem neuzspiežu, taču neprasu, lai mani cenšas pārliecināt par pretējo…

Mīļie, mācieties šo slinkumu…
Tāpēc, ka tieši tas saglabās jūs jūsu dzīves svarīgajiem jums cilvēkiem…
Ļaus palīdzēt tiem, kuriem vajadzīga jūsu palīdzība, neizmetot miskastē laiku, veltot to tiem, kuri tikai vēlas paskalot samazgas..
Tas ļaus jums atlaist brīvībā tos, kuri nevar jūs ciest, taču nez kāpēc neaicināti lien jūsu dzīvē, lai pēc tam par to klačotos…

Un vēl šis slinkums uzrīkos jūsu dzīvē tadu ģenerāltīrīšanu, pēc kuras tajā paliks tikai tas, kas patiešām nepieciešams…
Atbrīvoties no liekā visos līmeņos – viens no noteikumiem, lai saglabātu savu psiholoģisko veselību, jā, un arī visas parējās…
Tāpēc, ka nekas nesagrauj mūs tā, kā atkarība no svešiem viedokļiem un sevis mocīšana, cenšoties attaisnot svešas cerības un gaidas un cenšoties būt labiem visiem…

Pažēlojiet sevi!
Neuzņemtieties pienākumu emocionāli apkalpot tos, kuri nolēmuši, ka viņu viedoklim par tevi ir jāietekmē visa tava dzīve…

Neviens, izņemot tevi pašu, nedrīkst ietekmēt tavu dzīvi….
Tāpēc, lai domā par mums… kamēr viņu dzīve rit…

Bet mēs dzīvosim… kamēr viņi domā…

©Ļiļa Grad
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Par šaubām

Šaubas Alessio-Albi2

Ja vēlies kaut ko sasniegt, rīkojies nešauboties – tā skan viens no veiksmes pamatlikumiem.
Šaubas traucē mums piepildīt savas vēlmes. Savukārt viss, ko mēs darām nešauboties, ātri sasniedz savu rezultātu.
Kas tās par šaubām, kas traucē mums būt veiksmīgiem, bagātiem un arī veseliem?
Šaubas (Сомнение — СО МНЕНИЕ), ir viedoklis, kas ir mūsos, tomēr nav mūsu. Mēs to kaut kad vai tieši tagad izlasījām, izdzirdējām, Citu cilvēku viedoklis, kuru mēs zinām. Tas it kā uzstājas kā mūsu oponents tajos brīžos, kad jāpieņem kāds lēmums. Turklāt mūsos it kā rodas neredzama barjera, kuras vienā pusē esam mēs ar savu viedokli, bet no otras puses mūsu neatskaņotie, bet zināmie citu cilvēku viedokļi. Šāds iekšējais dialogs faktiski bloķē jaunas darbības uzsākšanu, vai jau uzsāktās pabeigšanu, tā aizvedot mūs pilnīgi nevajadzīgā dažādu viedokļu dialogā.

«Būt vai nebūt?
Tāds ir jautājums.»

Iedomājies, kas notiktu, ja tu sāktu apspriest jautājumu par to – apmeklēt labierīcības, vai neapmeklēt. (es domāju, ka šāds stāvoklis varētu būt iemesls dažādām slimībām).
Iekšējais dialogs (pļāpas) faktiski ir dažādu viedokļu kaujas lauks kāda lēmuma darboties pieņemšanas brīdī. Šaubas traucē ķermenim funkcionēt sinhroni un harmoniski.i. Ezotērikas valodā var teikt, ka mūsos pastāvīgi cīnās gaisma (patiesi mūsējās vēlmes) un tumsa (sveši viedokļi).
Un kas parasti uzvar? Tev, protams, tas ir labāk zināms. Šo cilvēka īpašību – ielaist sevī šaubas, aktīvi izmanto tie, kuri apzināti manipulē ar cilvēkiem (reklāma – veids, kā uzspiest mums citu vēlmes, politika – aktīvi uzspiež mums savas idejas, dažādas struktūras u.t.t.). Lai lielām cilvēku masām iepotētu vajadzīgos viedokļus, tiek izmantoti masu informācijas līdzekļi (es pieļauju, ka to patiesais rašanās iemesls ir ietekmēt un manipulēt).

Personības spēks un personības veiksme tiešā veidā ir saistīti ar spēju neietekmēties un nekļūt par svešu viedokļu upuri, spēju atšķirt savas vēlmes no svešām, kaitīgām paša cilvēka interesēm.

Kā tikko tu sāc rīkoties sveša viedokļa ietekmē, no tā paša brīža tu atsakies no sevis, un sāc tērēt savu vertīgo dzīvi svešu ideju realizēšanai. Tā nav tava dzīve, tev to jau nozaga.
Un, ja tu neapmierini savas patiesās vēlmes (savu dabas doto sūtību, kas liek pašrealizēties), tad tevi vienmēr pavadīs neapmierinātība un sajūta, ka tu bezmērķīgi nodzīvo savu dzīvi.

Mūsos vienmēr eksistē mūsu pašu viedoklis un sveši viedokļi. Neļauj šiem svešajiem viedokļiem novirzīt tevi no tava ceļa.
Un, starp citu, mans viedoklis par šaubām, arī ir tavas šaubas.
Veiksmi tev!

Tavs Brīnumdaris
Avots: sobiratelzvezd.ru
Foto: Alessio Albi
Tulkoja: Ginta FS

 

Elizabete Gilberta: Kam prasīt padomu?

draudzenes-sliktas2

Pirms 20 gadiem mēs ar draudzeni sēdējām meksikāņu restorānā. Ne no šā, ne tā, viņa pajautāja:

— Liza, drīkst, es tev kaut ko pateikšu? Tu tikai neapvainojies…

Pirms 20 gadiem es biju daudz dumjāka.
Es piekritu..

— Protams, saki, — es atbildēju.

Draudzene izvilka no somiņas nazi un iedūra man krūtīs. Pieredze, acīmredzot, viņai bija, jo nazis bez jebkādas piepūles iedūrās tieši starp ribām.

Metaforiski.

Viņa man pateica, ka es esmu egoiste un sliņķe. Ka es nekad nekļūšu par labu rakstnieci un nekad ar rakstniecību nenopelnīšu naudu. Ka nevienam mūsu kompānijā nepatīk mans puisis. Un vēl, ka man ir reti neglīta frizūra. Tāda frizūra nepiestav cilvēkiem ar lielu žokli (?).

Es pat nezināju, kas man jāsaka.
Centos atjaunot elpošanu un kā ievainots dzīvnieks skatījos uz viņu kā plēsēju.

Draudzene pastūma malā manu neizēsto šķīvi un uzlika savu roku uz manējās.

— Kas gan vēl tev pateiks patiesību? Tikai es. Visi tev glaimo tikai pieklājības pēc.

Pirms 20 gadiem es biju daudz dumjāka.
Es noticēju..

Mēs draudzējāmies vēl 5 gadus — un visu šo laiku viņa pamanījās dot man savus cietsirdīgos, durošos, griezīgos, ietekmīgos padomus par to, kā man dzīvot un kā uzvesties. Vēl jo vairāk, es gatavībā tos pieņemt, nācu pie viņas pēc šiem padomiem, jo biju pārliecināta, ka viņa patiešām vēl man labu un saka patiesību.

Tajā pat laikā viņas patiesība pat ļoti atšķīrās no manējās — un ar laiku profesionālie panākumi iemācīja man atšķirt cietsirdību, kas slēpta zem rūpju maskas, no vērtīgiem padomiem.

Mana draudzene kļūdījās, es ļoti labi nopelnu ar rakstniecību. Un tas nozīmē, ka man nācās piestrādāt pie prasmes adekvāti uztvert kritiku.

Ar laiku es ielāgoju, ka ne visu kritiku ir vērts ņemt pie sirds. Un man izdevās izskaitļot, kādiem jābūt cilvēkiem, kuriem es vēlēšos parādīt melnrakstu vai izstāstīt par sev svarīgo.

Lai tas notiktu, man četras reizes jāatbild ar “jā”, lūk, uz kādiem jautājumiem:

1. Vai es uzticos šī cilvēka gaumei un viedoklim?
2. Vai šis cilvēks saprot, uz ko es tiecos un ko vēlos radīt?
3. Vai es uzskatu, ka šis cilvēks patiešām man vēl veiksmi?
4. Vai viņš ir spējīgs savu patiesību pateikt saudzīgi un ar cieņu?

Ja es nevarēju atbildēt ar “jā” četras reizes pēc kārtas, es nerādīju cilvēkam to, kas man bija svarīgi. Un pats pēdējais jautājums izradījās pats svarīgākais – pat tad, ja uz visiem pārējiem biju atbildējusi ar “jā”, tas bieži vien kļuva par iemeslu, kāpēc es ar kādu nesatuvinājos radošajā plānā.

Un, lūk, kāpēc, ja cilvēks tev saka “es nevēlos tevi aizvainot, bet…”, kā likums, tas nozīmē, ka viņš vēlas tevi aizvainot.

Patiesība, kas pateikta saudzīgi un ar cieņu, uzlabo to, ko es daru. Skarbi pasniegta patiesība liek man sagribēt palīst zem galda un vairāk vispār nerakstīt.

Ar laiku es ievēroju, ka šie četri jautājumi tāpat ļoti labi palīdz tikt skaidrībā ar savu personīgo dzīvi. Ja es nevaru četras reizes pateikt “jā”, es nelaidīšu šo cilvēku (lai cik arī brīnišķīgs viņš būtu) savā tuvāko lokā.

Kad manā tuvāko lokā ir cilvēki ar visiem četriem “jā”, mana dzīve ir kļuvusi daudz produktīvāka un laimīgāka.

Kad tā draudzene atkal man jautāja: “Liza, vai es drīkstu tev ko pateikt? Tu tikai neapvainojies…”, es viņai saudzīgi un ar cieņu atbildēju: “Nē, paldies!”

Autors: Elizabete Gilberta

Avots: http://anotherindianwinter.ru

Tulkoja: Ginta FS