Vēlies būt vesels? Slavē sevi!

woman-3218052_1920

Zinātne apstiprina: lai justos labi un dzīvotu ilgi, ir jābūt ar sevi apmierinātam!

Kā tu atbildētu uz jautājumu: vai pietiekami daudz nodarbojies ar sportu? Vairāk kā citi tava vecuma cilvēki? Mazāk? Cik? No tā, kā tu atbildēsi uz šo jautajumu, būs atkarīga priekšlaicīgas nāves riska pakāpe, tā runā Stenfordas universitātes psihologi – pētnieki Oktāvija Zarta un Alija Krama.

Šie pētījumi publicēti žurnālā Health Psychology Journal.

Izrādās, ka cilvēki, kuri uzskata, ka viņu fiziskās slodzes ir nepietiekamas, nomirst ātrāk.
Vēlreiz: ne tie, kuri nodarbojas ar sportu retāk kā citi, bet tie, kuri UZSKATA, ka nodarbojas reti.

Psihologi izanalizēja vairāk kā 60 000 cilvēku anketu. Aptaujās tika fiksētas fiziskās slodzes, veselības stāvoklis, galvenie biogrāfijas dati un daudz citu parametru. Dalībniekiem tika piestiprināti soļu skaitītāji, lai noskaidrotu, kāda ir viņu reālā kustību aktivitāte. Un īpaši interesanti bija salīdzināt rezultātus ar atbildēm, kuras cilvēki sniedza uz jautājumu: “Kā jūs vērtējat savas fiziskās aktivitātes līmeni: vairāk kā citiem, mazāk vai līdzīgi?”

21 gadu pēc šīs aptaujas, pētnieki salīdzināja datus ar nacionālā iedzīvotāju reģistra datiem un ierakstiem tajos par miršanu. Ar statistiskās modelēšanas palīdzību, kas ņem vērā vecumu, ķermeņa masas indeksu, hronisko slimību daudzumu un citus faktorus, viņi noskaidroja, ka tiem, kuri anketās nosauca savu fizisko slodžu līmeni par nepietiekamu, priekšlaicīgas nāves ticamība pieauga par 71% augstāk, kā tiem, kuri bija apmierināti ar sevi.

Ideju par šādu eksperimentu Oktāvija Zarta aizguva no savu pirmo gadu pieredzes Stenfordā.
Viņa pati ir dzimusi Vācijā un līdz brīdim, kad ieradās ASV, viņa bija paspējusi mācīties gan Francijā gan Anglijā, kur uz universitāti devās ar velosipēdu, laiku pa laikam apmeklēja sporta zāli un uzskatīja, ka ar to pilnīgi pietiek, lai būtu labā fiziskā formā. Viņa ievēroja, ka Stenfordā visi “briesmīgi nodarbojas ar sportu”. Un pati sāka domāt, ka laikam parāk maz sevi noslogo.

“Pēkšņi mani parņēma sajūta, ka visus šos gadus es esmu dzīvojusi aplamu dzīvesveidu, un ļoti maz esmu rūpējusies par savu veselību. Es centos savā ikdienā iekļaut vairāk sporta aktivitāšu un, to darot, izjutu milzīgu stresu”.

Un pēc tam viņa nokļuva katedrā pie profesores Kramas, kas nodarbojās ar pētījumiem par to, kā psiholoģiskie uzstādījumi ietekmē veselību.
Piemēram, 2007. gadā Alija Krama veica eksperimentu, kurā piedalījās viesnīcu apteksnes. Pēc tam, kad viņām paskaidroja, ka viņu fiziskās aktivitātes līmenis darbā atbilst rekomendētajai normai, daudzas no tām, kuras sevi uzskatīja par neaktīvām, pēkšņi notievēja, viņām samazinājās tauku saturs organismā un pazeminājās asinsspiediens.

Psihologi piedāvā veirākus ticamus izskaidrojumus tam, ka mūsu psiholoģistkais noskaņojums tik brīnumaini ietekmē mūsu veselību.
Viss slēpjas mūsu pozitīvajā vai negatīvajā motivacijā (pātaga un “prjaņiks”).

Ja tev saka, ka tu patiesībā esi malacis un aktīvists, tu gluži dabiski sagribi atbilst tādam imidžam; iespējams, tu pat sāksi vairāk nodarboties ar sportu. Bet tie, kuri uzskata, ka ir “maisis” un neveikli resnuļi, visticamākais, arī turpmāk paliks neaktīvi un jutīsies neapmierinati ar sevi. Un, skaidrs, ka tass ir stress un līdz depresijai nav tālu.

Sanāk, ka tie, kuri sevi uzskata par aktīviem un veseliem, vairums gadījumu, tādi arī būs (pēc objektīviem medicīniskiem rādītājiem).

Tie, kuri nepārtraukti raizējas par savu veselības stāvokli, par to, ka pārāk maz nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, paši sevi padara slimus. Tas, cik tu esi apmierināts vai neapmierināts ar sevi, vai salīdzini sevi ar citiem – ir ārkārtīgi spēcīgs instruments, kas ietekmē tavu veselības stavokli. Placebo efektu neviens nav atcēlis.

Pētījuma autori uzsver: saikne ir.

“Sociālā reklāma, kas propogandē veselīgu dzīves veidu, parasti cenšas likt cilvēkiem mainīt savus ieradumus: veselīgāk ēst, vairāk sportot, pazemināt stresa līmeni. Taču palaiž garām vienu ļoti svarīgu sastāvdaļu: attieksmi pašam pret sevi.”

“Prjaņiks” – viņi saka, stradā labāk par pātagu.

“No vienas vien domas par to, ka tu kaut ko dari nepareizi, rodas stress, paātrinās sisrdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens. Un to mēs izjūtam pastāvīgi, vienkārši neievērojam, nepievēršam tam uzmanību, ignorējam to faktu, ka mūsu psiholoģiskais stāvoklis visspēcīgākajā veidā ietekmē mūsu fizioloģiju.”

Tā kā nevajag domāt, ka vienīgais ceļš uz veselību ir ikdienas sporta zāles apmeklējumi. Ja dienas gaitā tu uzkāp un nokāp pa kāpnēm, pastaigajies, brauc ar velosipēdu, pastaigājies ar suni, iespējams, ar to pilnībā pietiek, lai sevi uzslavētu!!!! Un ar to spertu pirmo soli ceļā uz veselību.

Avots: https://theageofhappiness.com
Tulkoja: Ginta FS

 

Advertisements

Patiesība ir kaut kur – pa vidu!

svetlana kazina

Šodien manā pastā “iekrita” raksts, kurā atspoguļotais jau sen nodarbina manu prātu un jutekļus.
Es zinu, ka lielākā māksla ir būt īstam un patiesam. Un milzīga uzdrīkstēšanās ir runāt par nepopulārām un “jūtīgām” tēmām, kas ne visiem varētu patikt. Šajā ziņā šis varētu būt ļoti nepopulārs raksts, taču skaidri zinu, ka aizķers ikvienu, un liks paskatīties uz sevi, lieku reizi padomāt par sevi un savām vērtībām. Mani aizķēra, jo runā arī par to, ko es daru, kā virzos, ko domāju, ko jūtu. Un ir iespēja izvērtēt un atzīties sev dažās svarīgās lietās. Taču mans novēlējums jums un sev, nekādā gadījumā sevi nešaustīt un nevainot un nemēģināt salīdzināt. Es esmu par to, ka mums katram savs ceļš un izvēles, un tāpēc nevar būt tāds kopīgs “pareizi” vai “nepareizi”. Arī šis ir tikai viedoklis 🙂
Ginta FS 🙂

Tauta. Mani mīļie cilvēki! Es jau sen vēlējos uzrakstīt to, ko šobrīd rakstu. Taču agrāk diez vai man noticētu, bet tagad – ir pats īstākais laiks! Jā, un pēdējā laikā man ļoti bieži nākas atbildēt uz jautājumiem par šo tēmu.

Klausieties uzmanīgi!

1. Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka slikta ekoloģija, vai netīrs ūdens, vai plastmasas ēdiens, un mēs par maz kustamies. Nekādā ziņā! Tas ir pirmkārt.
Slimības atnāk ne jau tāpēc, ka esat pilsētā vai laukos. Ticiet, cilvēka organisms ir ideāla mašīna, kas spēj adaptēties jebkuros apstākļos un pie jebkura ēdiena. Lūk, mēs, laucinieki, nevaram ēst jūsu – pilsētnieku pulverveida ēdienu, dzert jūsu ūdeni, elpot jūsu gaisu. Bet ne jau tāpēc, ka tas viss ir netīrs. Bet tāpēc, ka tas ir pavisam kas cits,. nepierasts mūsu organismam. Bet jums pie mums – kalnos paliek slikti no mūsu avota un upes ūdens, no svaiga govs piena, aitas gaļas un visa pārējā. No mūsu kalnu gaisa un spiediena jūsu galvas plīst kā arbūzi. Bet (!) ne tur, ne arī tur nav slikti! Vienkārši, mums mūsu biotopi ir dažādi. Jūs esat adaptējušies šeit, mēs – tur. Kalnos slimo tāpat kā pilsētā, nomierinieties! Bet pilsētās, tāpat kā laukos, ir ilgdzīvotāji…

2. Otrais. Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu, lūdzās, jogo, ēd kviešu dīgstus, nēsā Jēzum vai dievietei Kali līdzīgu frizūru un ziedo naudu bērnu namiem, tas nenozīmē, ka viņš dzīvos 100 gadus un nomirs vesels! Nebūt, ne!

No kurienes ir radusies doma par to, ka, ja dzīvojam jūras malā lotosa pozā, tad neslimosim? Ja vien jūs zinātu, cik daudz es esmu apglabājusi draugus, kuri dzīvojuši izcili veselīgu dzīvesveidu!

Izcili veselīgu!!!! Starp viņiem ir gan sportisti, gan ārsti, dziednieki un cilvēki, kuri diennaktīm ilgi strādājuši pie savas garīgās izaugsmes. Nesmēķētāji, nedzērāji, cilvēki, kuri nekad nelamājās, viņi mira no vēža.
Jums nekad nesaprast, kāpec atnāk slimība. Pārstājiet cilklēties uz jēdzieniem “nedrīkst”, “diēta” un “grēks”. Tas jūsu dzīvi nepaildzinās. Jo slimība nav ķermenī – tā ir “galvā”!
Tapēc vienkārši DZĪVOJIET LABSAJŪTĀ!

Visu dariet ar labsajūtu.
— Beidzot iemācieties ēst to, kas jums patīk, ne tikai to, kas ir vērtīgi. Vienkārši ēdiet, nevis rijiet!

— Nevariet atmest smēķēšanu? Neatmetiet! Taču, ja to dariet, tad bez sirdsapziņas pārmetumiem, ar labsajūtu. Nevajag atmest smēķēšanu. Vajag sagribēt nesmēķēt.

Aizliegums vienmēr darbojas gluži otrādi!

— Atmetiet savu nemīlamo darbu, vai arī mācieties no esošā gūt labsajūtu – lai kāds tas arī būtu.

— Necentieties sekot modei, visiem interneta un laika “saucieniem”. Necentieties izlikties par sev svešu, augsta garīguma melīgu tēlu. Bieži vien ir skumji vērot sociālo tīklu profilus. Nevis Marija Ivanovna, bet “Visuma Sauciens” vai “Lidojošā varavīksne”. Nevis Pāvels Pavlovičs, bet “Svētais Svjatogors” vai “Taisnīguma Acs”. Tik daudz laika joslu, kurās rindojas trešās acs bildes, iņ jaņi, mandalas. Laika joslas pilnas lamu, dziednieku, dažādu guru, pēkšņi apgaismojušos aktieru un nekad neeksistējušu gudrajo aforismiem. Skaties un domā: kā es vispar esmu te nokļuvusi – pie tik ārkārtīgi augstu attīstītām garīgām personībām? Dažkārt slikti paliek iedomājoties, ka aiz šiem profiliem sēž tādi paši parasti cilvēki, ar savām pinnēm, kariesu, radiniekiem, kaimiņiem, nelaimīgu mīlestību u.t.t. Esiet tādi, kādi esat! Esiet jūs paši!

— Nodarbojieties ar to, ko vēlējāties darīt jau bērnībā. Mācieties spēlēt ģitāru, dziedāt, spēlēt klavieres, braukt ar slēpēm, gleznot, lipināt no māliem. Nav cilvēku, kuriem nav ne kripatiņas radošuma, To es jums saku kā māksliniece. Nesapņojiet par motociklu – nopērciet to! Nekrājiet sapņus, tie pūst un sasmok smadzeņu kambaros!
Vienmēr esiet sapņojuši par kalniem, bet mokaties ofisā? Dodieties kalnos! Dzīvojat kalnos, bet gribās izjust pilsētas ofisa garšu? Dodieties uz pilsētu! Viss ir jūsu rokās!
— Patīk būt vieniem? Atrodiet vietu, kur varat būt vieni. Patīk burzma? Ejiet cilvēkos!

— Atrodiet it visā labsajūtu un prieku! Pat tur, kur šķiet, ka tas nevar būt.

— Un, galvenais, cilvēki, dzīvesveidam jābūt nevis veselīgam, bet LAIMĪGAM!

Un vispār, es atklāšu vissvarīgāko dzīves noslēpumu un jēgu: dzīves jēgas nav!

Ir vienkārši Dzīve. Ir rīts, diena, vakars, nakts un atkal rīts. Ir planēta, ir cilvēki, ir augu un dzīvnieku pasaule. Darba dienas un brīvdienas. Prieki un bēdas. Un ir Nāve. Un tā var atnākt jebkurā brīdī, jebkurā vecumā. Vai tad ir jums laiks, dzīvot ar svešiem sapņiem, uzspiestām idejām un sabiedrības normām?

Dzīvojiet labsajūtā un nemeklējiet radinieku un slavenību slimību un nāves cēloņus. Mums nav dots tos saprast. taču ir dota Dzīve. un tā jānodzīvo pēc iespējas priecīgi. Netraucējot priecāties arī citiem. Pat palīdzot.

Taču, ja tik ļoti gribas meklēt dzīves jēgu, tad uzskatiet, ka te tā arī ir – dzīvot priekam.

Viss augstāk minētais nebūt nenozīmē to, ka būt meklējumos ir slikti. Nē! Ja tas sagādā prieku, lieliski – uz veselību!

Taču tie mani draugi, radinieki un sveši cilveki, mirstot man atzinās: “Es visu mūžu kaut ko meklēju, kaut ko darīju, kaut kur skrēju, bet pats galvenais bija turpat – deguna galā. Mani miļie cilvēki. Un visu, ko es kopā ar viņiem gribēju izdarīt, es nekad vairs neizdarīšu…”

Tauta, visu šo es uzrakstīju tikai tāpec, ka saņēmu ļoti daudzus jautājumus par šo tēmu. Labāk man nejautājiet, jo mans dzīves skatījums ir diezgan īpatnējs, un diez vai jums patiks 🙂 Jūs vilsieties 🙂 Kaut gan patiesībā, man tas nav svarīgi. Man vienmēr ir ar ko nodarboties. Man dzīves nepietiks, lai realizētu visas savas idejas un vēlmes….Taču es pacentīšos. Tā taču ir mana dzīve 🙂
Es jūs lūdzu, nenaizmirstiet: laime nav pilsētā vai laukos, kalnos vai klajumos, tā ir Galvā! Dzīvojiet, kā vēlaties, un nesalīdziniet savu laimi ar svešu. Vienalga jūsu laimi neviens nesapratīs.
Ja nebūtu laimes, reliģiju, vertību salīdzināšanas iespējas, nebūtu arī karu….

Mīlestībā, jūsu #Ветка
Autors: Svetlana Kazina (foto: es stāvu Trolltunga kalnā un spēlēju vargānu)
Tulkoja: Ginta FS
P.S. Pateicos Zilgmai Prēdelei par ieteikumu

 

Traka tā “par brīvu” padarīšana

halava1

Manai mammai ir 78 gadi. Viņas galvenā īpatnība ir tā, ka viņa kategoriski nevēlās ārstēties. Un es neatceros reizi, kad būtu bijis iespējams viņai mutē iebāzt kaut vai vienu analgīna tableti. Pats pāries – viņa teica – tabletes ir kaitīgas – tas ir viņas dzīves galvenais lozungs.

“Par brīvu” – cik daudz kā visa ir šajā frāzē.

Un te, pēkšņi, “par brīvu” – kaut kāda pensionāru aizsardzības biedrība uzdāvināja maniem vecākiem bezmaksas sertifikātu izmeklējumiem privātā klīnikā.
Un viņa aizgāja un nodeva visas analīzes.
Un pat uztaisīja gastroskopiju, kurā viņai, dieviņtētīt, uzstādīja diagnozi – hronisks gastrīts. Un izrakstīja veselu tonnu zāļu.
Pirmo reizi savā dzīvē, izdzirdējusi vārdu salikumu “hronisks gastrīts”, un, ieraudzījusi garo preparātu sarakstu, kurus viņai “par brīvu” izrakstīja, viņa pēkšņi kļuva nervoza un, nezin kāpēc, sāka to visu dzert.

Bet organisms, izrādījās, nebija kaut kam tādam gatavs.
Un, lūk, viņa zvana un lūdzās – palīdzi, man ir tik slikti, man vēmiens nāk, un mutē pastāvīgi ir rūgta garša.

– Nedzer taču, ja tev slikti, es viņai saku. Kāpec tu vispār to sāki darīt? Dzīvotu, kā dzīvoji visus šos 78 gadus, sūdzību taču nebija, bet te pēkšņi, tāda centība.

Viņai, protams, nebija ko atbildēt, izņemot to, ka “man taču ir hronisks gastrīts”.

– Protams, es viņai saku, tavam kuņģim taču ir 78 gadi. Tas 78 gadus rij visu, kas pagadās: saulespuķu sēklas kopā ar šampanieti un uzēd krējumu. Tas taču ir normāli, ja 78 gados ir tikai hronisks gastrīts nevis kuņģa čūla. Dzīvo un priecājies!
Taču saruna kaut kā nevedās.

Ieeju istabā, bet tur uz galda tablešu čupa. Skumjā mamma ar norūpējušos seju guļ dīvānā un smagi elš. Blakus sēž tētis un nesatricināmā mierā skatās televizoru.
– Un kāpec tu nekādas tabletes nedzer, es viņam jautāju? Vai tad tev neko neizrakstīja?
– Es nemaz neaizgāju uz tām “bezmaksas pārbaudēm” – viņš atbildēja un turpināja skatīties savu

“Поле чудес”.

Cik gudri, es padomāju, un paskatījos uz māti.
Tā gulēja un viņai visu laiku bija nelabi, un no rūgtuma mutē nedaudz asaroja acis….
Biesmīga tā “bezmaksas padarīšana”, es padomāju – tā pat nogalināt var. Un devos mājās. Nav iespējams viņu pārliecināt, tāpat ņems un izdzers to zāļu komplektu līdz galam  Un kaut ko iebilst te būtu absolūti muļķīgi.
Autors: Pahmanvs

Avots: econet.ru

Ilustracija:© David Stewart 

Organisma IZDZIEDINĀŠANĀS principi: mēs esam tas, kas mūsos uzsūcas

izdziedināties
Pēc doktora Dž.H.Tildena raksta “Mēs esam tas, kas mūsos uzsūcas”

 

“Mēs esam radīti tā, ka ķermenis nepārtraukti tiecas uz izdziedināšanos un katru minūti veic pašatjaunošanos! Pat bez mūsu iejaukšanās! Vienīgais kas mums jādara – jāpārstāj viņam traucēt !
Veselība tie nav tikai asinsanalīžu rezultāti vai asinsspiediena rādītāji. Visus šos parametrus ir izveidojusi mūsdienu medicīna (kura nav devusi praktiski nekādu ieguldījumu cilvēces veselībā). Veselība – tie nav tikai rādītāji, jo tajā pašā laikā pacienta imunitāte var nebūt spējīga tikt galā ar jaunām infekcijām!
Veselība – tas ir dzīvesveids!
Veselība – tā ir dzīves kvalitāte jeb kvalitatīva dzīve. Tā ir iespēja saldi gulēt naktīs, nejust nekādas sāpes, būt ar labu atmiņu un iegūt visu to kas jums svarīgs. Veselība tas ir laiks pavadīts ar ģimeni, pastaiga mežā, tā ir spēja priecāties, nebaidīties no nākotnes un viegli tikt galā ar stresu! Veselība ir cienīga izturēšanās pret savu ķermeni un laimes sajūta no tā, ka jūsu organisms strādā kā pulkstenis! Veselība tā ir enerģija, nelabojams optimisms un dzīves garša !
Mūsdienu medicīna nerisina NEVIENU no šiem jautājumiem. Pat vairāk – viņai nemaz nav šādu mērķu! Tādēļ, ka mūsdienu medicīnu neinteresē jūsu dzīves kvalitāte!

 

Pie tam – daudzi organisma mēģinājumi izveseļoties tiek kļūdaini traktēti kā saslimšanas.
Piemēram daudziem cilvēkiem hroniski trūkst ūdens. Lai gan viņi it kā dzer ūdeni, taču, ja ūdens nav bioloģiski pieejams, bieži vien šūnās tas nenonāk. Kad organisms nesaņem pietiekošā daudzumā ūdeni, viņš cenšas samazināt mitruma zudumu, kas lielākoties tiek patērēts caur elpošanu. Rezultātā tiek ierobežotas bronhu funkcijas un tajās rodas histamīni, kas apgrūtina ieelpu un izelpu. Mūsdienu medicīna šo organisma aizsardzību ir nosaukusi to par ASTMU un ārstē ar antihistamīniem! Tātad – tā vietā lai likvidētu cēloni – atūdeņošanos, ar zālēm tiek atbrīvoti bronhi un panākta vēl katastrofālāka atūdeņošanās, kas rada vēl lielākas problēmas!
BEZMIEGS. Ja jums ir bezmiegs, tad jums izrakstīs ķīmiju, kas nomāks organismu un liks jums zaudēt samaņu. Un tas tiks uzskatīts par normālu miegu un pieņemamu situācijas risinājumu. Bet vai no rīta jūs jutīsieties atpūties, svaigs un enerģijas pilns, tas nevienu neinteresē. Ir daudzi iemesli kādēļ naktī nevaram gulēt (piem. magnija vai aminoskābju trūkums) un ļoti daudz iespēju normalizēt miegu dabiskā ceļā.
SPIEDIENS. Spiediena iemesls ir pārāk biezas asinis, kas nenonāk mazajos kapilāros. Lai nodrošinātu normālu asinsriti, sirdij jāstrādā ar ļoti lielu slodzi. Līdz ar to ceļas spiediens. Tātad spiediens – nav slimība, bet gan simptoms. Vienkārši organisms cenšas izspiest biezās asinis tur kur tās nenonāk, jo ja kaut kur šūnas nesaņem asinis, tās sāk mirt. Veselas asinis nesabiezē un plūst brīvi.
Ko dara medicīna? Sāk iedarboties uz asinīm ar ķīmiskām vielām, kas mākslīgā veidā liek artērijām zaudēt tonusu un atslābt! Tāda “ārstēšana” noved pie asinsrites traucējumiem, jo šā vai tā asinis nenonāk tur kur tām jānonāk un šūnas nesaņem ne skābekli ne barības vielas utt.

Ja cilvēks dzer pietiekošā daudzumā labu sārmainu un dzīvu ūdeni, lieto fermentiem bagātu pārtiku (+ augu izcelsmes fermentus) un pārtiku ar kvalitatīvām taukskābēm (+Omega 3/60 vai Omega 3/6/9, Lecitīnu U.C.), tad asinis sašķidrinās dabiskā veidā piecu dienu laikā.

Tātad ASTMA, tāpat kā “HIPERTONIJA” ir ārstu izdomātas slimības. Tie ir vienkārši simptomi vai pazīmes tam, ka organisms cenšas savest kārtībā savu sarežģīto sistēmu un izdzīvot!

SLIMĪBA kā izdziedināšanās

“Īstenībā simptomi ir nevis slimība, bet ATVESEĻOŠANĀS. Citiem vārdiem sakot – garais klepus ir nevis slimība, bet atveseļošanās, vēja bakas arī nav slimība, bet atveseļošanās. Īstā slimība ir TOKSIKOZE.
To skaidro arī medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, kurš jau 2000 gadus atpakaļ rakstīja, ka: “Slimības ir attīrīšanās krīzes no toksiskiem elementiem. Simptomi tā ir dabiska organisma aizsardzība. Mēs to saucam par slimību, bet patiesībā tā ir atveseļošanās no slimības”.
Patiesībā, saprotot īstos simptomu iemeslus, kļūst acīmredzama bērnu slimību dziedinošā daba. Šīs tā saucamās infekcijas kalpo lai atjaunotu iekšējo tīrību, tādā veidā stimulējot bērna veselību. Kļūst skaidrs arī tas kādēļ dabiskas pieejas praktiķi necenšas nomākt šos simptomus un dod iespēju visam noritēt savu gaitu ar mērķi panākt pilnīgu detoksikāciju.

 

Ja šie simptomi tiek apturēti ar medicīniskām zālēm un metodēm, organisms ir spiests saglabāt šīs toksiskās vielas savos audos – kaut arī pirms tam viņam bija mērķis no tiem atbrīvoties! Tas var novest ne tikai pie sarežģījumiem un ciešanām, bet arī radīt pamatu hroniskām slimībām.
Ja jūs ziniet kādu bērnu, kurš ir nomiris no bērnu infekcijas, noskaidrojiet kā viņš tika ārstēts. Daudzu ārstu viedoklis ir tāds, ka nekorekta ārstēšana, tajā skaitā simptomu nomācošu medikamentu terapija, ir iemesls sarežģījumiem un fatalitātei. Daudzos gadījumos vāja veselība arī tiek izskatīta kā faktors.
Britu naturopāts Harijs Klemets: “Domājot par sarežģījumiem, mums vienmēr jāpatur prātā tas, ka tie pārāk bieži mēdz rasties nevis no slimības, bet tieši no ārstēšanas”.

 

Īsāk sakot ņemiet vērā to, ka jūsu ķermenis vēlas būt vesels un lai tā notiktu, viņš pieliek ļoti lielas pūles!
Simptomi – tas ir tikai kliedziens pēc palīdzības, tas ir organisma lūgums palīdzēt izdziedināties.
Ja jūs būsiet uzmanīgi, tad sadzirdēsiet ko organisms jums vēlas pateikt. Ja nesadzirdēsiet, sāksiet šos simptomus nomākt ar pretsāpju zālēm, medikamentiem, ķirurģiski vai ar citu graujošu terapiju. Un ņemiet vērā, ka lielākā daļa ārstu nesaprot un nav apmācīti kā atjaunot jūsu organisma iekšējo līdzsvaru. Visa mūsdienu medicīna ir tendēta tikai uz to lai nomāktu simptomus. Un viss.”

 

Avots: www.econet.ru/
Smart Life (facebook)
Pilns raksts tiem, kuri vēlas tajā iedziļināties pamatīgāk, vietnē: