Labdien! Es esmu Vēlmju Piepildītājs!

sapnis566

“Labdien, es esmu Vēlmju Piepildītājs. Ir Debesīs tāda lieta. Jā, jā, jūs visu pareizi sapratāt – es piepildu jūsu vēlmes. Nē, nē, es neesmu eņģelis – izpildītājs. Piemēram, ir tāds agregāts – gaļas maļamā mašīna. Ieliec tajā gaļas gabalus un iznāk maltā gaļa. Tāpat arī es – ielieku vēlmes un iznāk vēlmju piepildījums.

Es jau sen ar to strādāju. No tā brīža, kad viss sākās. Un kad tas sākās – pats neatceros. Droši vien jau no paša Laika Gala.

Lūk, ko es gribu teikt? Mani tik bieži lamā!!! Kas tas ir, kas sanāca!? Es taču ne to vēlējos. Taču, lūk ko es jums teikšu: maltā gaļa bez garšvielām taču nav garšīga, vai ne? Sīpoliņš, pipariņš, sāls… Tā arī jūsu vēlmes! Domājiet vienu, sakiet otru, bet iedomājaties pavisam ko trešo. Tā kā jūsu pateiktā doma ir papildināta ar vēl daudz ko citu.
Atceros, kā reiz viens labs cilvēks pasūtīja sev sievu. Viņš ilgi bija dzīvojis viens, dzīve viņam bija interesanta un jautra, tomēr viņš nolēma, ka laiks izveidot ģimeni. Doma jau viņam bija cēla: “Apprecēšos – mēs viens otram palīdzēsim, būsim atbalsts grūtā brīdī, kopā cīnīsimies ar dzīves grūtībām, un arī vecumdienās būs, kas ūdens glāzi padod…” Protams, galvenā vēlme bija apprecēties – tas nu tā kā skaidrs būtu. Un garšvielas? Viņš taču šajā maltajā gaļā bija pievienojis gan “likteņa pagriezienus”, “grūtos brīžus”, “cīņu ar dzīves grūtībām”, “nespējīgās vecumdienas”…

Vēlēšanos es izpildīju – es nedrīkstu atteikties to darīt, mans darbs ir izpildīt… Tikai tagad viņš nolād gan savu likteni, gan savu sievu, gan pats sevi, jo no brīža, kad vinš apprecējās, visa dzīve pārvertās vienā trakā cīņā par izdzīvošanu. Lūk, tā viņi abi arī realizē viņa vēlmi – tad plecu pie pleca, tad muguru pret muguru. Skaidrs, ka viņš domā, ka precības bija viņa lielākā kļūda. Bet patiesībā – kā pasūtīja, tā arī izpildīju!
Bija vēl tāds gadījums. Kāda jauna meitene sapņoja par mīlestību. Mīlestība, protams, ir laba lieta, pareiza. Taču, kā viņa sapņoja!!! “Gribu neprātīgu mīlestību, kas liktu aizmirst par visu pasaulē, lai es mestos tajā, kā ar galvu atvarā, lai viena diena nebūtu otrai līdzīga, lai viņš no manis acu neatrautu, lai mīlētu mani vairāk par dzīvību, lai ne soli no manis neatietu!” Pateica – izdarīju!

Kā tikko viņas vēlēšanās kļuva pietiekami blīva – tā sāka realizēties. Piemeklēju viņai karstasinīgu, skaistu, nekontrolējamu dienvidu puisi, džigitu. Ja vien jūs redzētu, kā viņa šobrīd dzīvo!!!! Viņš taču ir ārprātīgi greizsirdīgs, visu laiku pieprasa mīlestības apliecinājumus un vienmēr viņam to ir par maz. Mīlestība tur tiešām ir neprātīga, prāta tur patiešām ir maz – vienas vienīgas kaislības. Un kā viņš viņai seko!!!! Viss izpildīts, kā viņa vēlējās – ne soli viena paspert nedrīkst, acis no viņas nenolaiž. Baidos, ka tikai viņa līdz pēdējai strīpai nenoiet, un – ar galvu – atvarā…
Nē, nē, nedomājiet, ka visi tik ļoti krīt galējībās. Šie ir tādi īpaši smagi gadījumi. Ne jau visiem ir tik briesmīgi pārdzīvojumi. Taču neapmierināto ir daudz!

Lūk, paši padomājiet: sieviete sevi uzskata par neglītu, nereprezentablu. un katru dienu klusiņām lūdzās: “Dievs, lūdzu, atsūti man cilvēku! Lai viņš būtu jebkāds – kaut līkkājains, plikpaurains, vecs! Kaut visu dienu dīvānā guļ ar avīzi rokā! Lai! Lai tik man mājās vīrietis būtu! Es viņa labā visu izdarītu, lai tikai viņam labi! Lūdzu, Dievs!”

Tādas tīras lūgšanas vienmēr līdz Debesīm aiziet. Reizi aizlidoja, divas, simts, tur atkal pieņēmās spēkā un Debesu kancelejā to reģistrē, paraksta un liek izpildīt. Un tagad padomājiet: kura sieviete būs laimīga, ja viņai mājas uz dīvāna iekārtosies vecs, līkkājāins, plikpaurains vīrietis, kurš vienmēr pieprasīs uzmanību! Bet pati taču prasīja! Kaut gan ļoti cerēja, ka viņai par viņas pieticību iedos princi baltā zirgā. Sliktākajā gadījumā – Jemeļu ar visu viņa trīsistabu krāsni un līdaku brīnumdari. Mīļie mani!!!!

Pie mums te neviens pieticību piecu baļļu sistēmā nevērtē! Pie mums vēlmes piepilda – pie kam tieši tā, kā jūs tās pasūtījāt!
Lūk, viena ļoti talantīga, jau pieaugusi meitene (tāda, ap gadiem 30) ar speciālu treniņu palīdzību savu domu spēku bija novedusi neiedomājami augstā līmenī. Un izskanēja tāds pieprasījums: ” Es esmu gatava daudz strādāt, pat vairākos darbos, es esmu stipra, es izturēšu, lai tikai mani bērni nākotnē būtu materiāli nodrošināti”. Āmen, biedri! Tas nozīmē, viss!!!!… Viņa pati sev pasūtīja tādu dzīvi!!! Vairāki darbi, katrā ļoti daudz ko darīt. Pie kam – smagi darbi, jo viņa taču ir “stipra” un “izturēs”. Bet bērni vienmēr paliek “nākotnē”. Bet viņa taču to pasūtīja! Un viņas vēlmju spēks ir vienkārši apskaužams! Izskan Visumā ar neiedomājamu spēku. pamēģini neizpildīt. Var gadīties, ka pamocīsies, pamocīsies un aizdomāsies pasūtīt kādu citu vēlmi. Bet, ja nu neaizdomāsies? Tā arī dzīvos pec principa “ir pasaulē stipras sievietes”. Tikai, kā likums, nelaimīgas.

Vēl kāda gudriniece (tiesa, es ne drusku neironizēju), nolēma nomest savas dzīves nastu. Bērni jau izauguši, vīrs nomocījis ar savu nespēju pieņemt lēmumus, neko bez viņas komendas nedara. Un viņa izteica savu vēlmi: “Vēlos būt vāja sieviete! Jau gana daudz esmu strādājusi, esmu nāvīgi nogurusi, lai tagad viņi patekalē man apkārt”. Kā jau teicu, viņa bija gudriniece, tāpēc izmantoja dažas iedarbīgas metodes, lai vēlmes ātrāk piepildītos. un, ko jūs domājat? Pēkšņi viņa saslima ar nedziedināmu slimību. Lūk, guļ viņa gultā, “vāja sieviete”, jūtas ļoti slikti, jo ir “nāvīgi nogurusi”, un ģimene paskraida, paskraida viņai apkārt, un atkal visi atpakaļ savos darbos. Viņi jau neko nepasūtīja, viņiem sava dzīve dzīvojama.
Paldies Dievam manai gudriniecei bija daudz laika, lai guļot vientulībā, pārdomātu savas kļūdainās vēlmes un pasūtītu jaunas. Viss, kā paredzēts: novērtējām blīvumu, apstiprinājām, izskaitļojām variantus, nolikām rindā, izmainījām scenāriju, un es sāku ar tām strādāt. Vienu vārdu sakot, pēc gada slimības vairs nebija, bet mana gudriniece tagad citus māca, kā pareizi vēlmes formulēt. Jo viņai ir pieredze. Kā nekā vesels gads skarbas prakses. Jāāāā….. Vēlmēm ir milzīgs spēks! Sev tādas lietas var “savēlēties”. Un, ne tikai sev.
Lūk, tēvs savam dēlam saka: “Ak, tu , smurguli! Es tavos gados jau…. Bet tev vienas vienīgas muļķības pratā un rokas ne no tās vietas aug! Visu dzīvi būsi neveiksminieks un lūzeris!” Tas tik ir novēlējums?! Un, ja nu dēls tam noticēs? Un nāksies man piepildīt šo dubulto vēlmi? Ko es te vēl runāju – “nāksies”? Piepildu! Ir daudz tādu vēlmju! Pajautājiet tēvam, kāpēc viņš tā darīja, un viņš sāks bļaut nelabā balsī kā cietusais: “Es taču neko sliktu negribēju! Es taču gribēju, kā labāk!”. Bet mums jau te sapņu tulkotāju, orākulu nav, ko pasūtīji, to arī saņem!

Vēlmju blīvums ir ļoti svarīga lieta! Ja jūs visu laiku domājat, ka kaut kas slikts notiks, jūs tam dodiet savu enerģiju, un šī velme ar katru reizi kļūst arvien blīvāka, arvien jūtamāka! Un agri vai vēlu nokļūst manā gaļas mašīnā. Bet jūs pēc tam teiksiet: “Nu, lūk, tā jau es arī zināju…” Kaut gan patiesībā vajadzētu teikt: “Es tā arī izdomāju….” Tāpēc es iesaku: ja prātā ienāca slikta doma un jūs to uzreiz noķērāt, uzreiz pārvēršiet to labā. Piemēram, baidieties lidot ar lidmašīnu, jo visādi teroristi u.t.t. Uzreiz padomājiet, ka teroristi šobrīd svin kādus svētkus ar plovu, šašliku, austrumu dejām. Un viņiem jūsu lidmašīna bijusi, nebijusi – lai svin! Novēliet viņiem vairāk tādu svētku un lidojiet droši.

Un vēl,,. par laiku. Es jau teicu, ka no brīža, kad radās vēlme, līdz brīdim, kad tā piepildīsies, paies laiks. Kamēr jūsu vēlmi izskatīs, kamēr apstiprinās, kamēr resursus “pievilks”… Starp citu, daudzi no jums arī gaidīt neprot! Ja nesanāk uzreiz, saka: “Nu, labi, nemaz jau tik ļoti negribējās!” Un, ja jau tik ļoti negribējās – vēlme nokļūst miskastē. Kurš gan to piepildīs, ja tā vairs nav vajadzīga? Mācieties ticēt un gaidīt! Mēs taču ļoti cītīgi strādājam un mums svarīgāku lietu par jūsu vēlmēm nav.

Un vēl, gadās, ka vēlme tiek precīzi izpildīta, cilvēks ir laimīgs, bet vienalga cenšās sev visu sabojāt…. Izstāstīšu vienu notikumu – gatavais romāns turpinājumos.
Pie mums vērsās jauna sieviete. Gudra, skaista, tīra Dvēsele. Un arī vēlme viņai bija laba: par Tīru Mīlestību. Tādas vēlmes piepildīt ir tīra bauda. Es vārds vārdā atceros, kā tā skanēja: “Vēlos ne šīs zemes mīlestību, lai attiecības būtu svētki, lai būtu gan romatika, gan maigums, rūpes vienam par otru un, lai mums būtu ilgi gaidītais bērniņš. Un, lai katra tikšanas reize būtu kā pirmā un pedējā!”

Skatos, kādas garšvielas. Parasti garšvielas “izlien” no zemapziņas, bieži vien cilvēki tās vispār neapzinās. Bet viņai pie šīs tīrās vēlmes par Mīlestību pievienojas, lūk, kas: “Sadzīve nogalina mīlestību, pārvērš to pieradumā. Kad katra diena ir nevis svētki, bet darba dienas”. Labi, domāju, ņemšu to verā!

Es šo vēlmi izpildīju ar milzīgu labpatiku. Atradām viņai ideālu pāri – ar tieši tādu pat pārliecību! Un sanāca viņiem Liela Mīlestība, viena vienīga romantika: ziedi, sarakste, zvani, tikšanās, šķiršanās, kopīgas intereses, Dvēseļu deja! Es pats tā priecājos – kā burvju sapnī! Kā viņi viens otram der…. Tas, kas saucās “ideāls pāris”! Viņš laimīgs, viņa laimīga, Dvēseles dzied unisonā un bērniņš piedzima mīlestībā, pasūtījums izpildīts 100%!

Un jūs domājiet – happy end? Ka tik ne tā!? Pēc kāda laika viņa nolemj, ka ar to viņai ir par maz. Tagad viņa  vēlas, lai katru dienu pamostos vienā gultā, katru dienu ēstu pie viena galda…

Mūsējie Debesu kancelejā kasa nimbus: tā taču ir pavisam jauna vēlme, nevis turpinājums tam, ko viņa sākumā vēlējās. Pie Sargeņģeļa noskaidrojām, ko mīļotais vīrietis šajā sakarā domā

Bet viņa domas ir sekojošas: “Dievs, pateicos tev par šo sievieti un par šo brīnišķīgo mīlestību! Mums viss notiek kā burvīgā sapnī. Lai tikai nebūtu jāpamostās! Mēs tik daudz gadus jau esam kopā. Mums bērniņš jau drīz skolā ies. Un tāds svaigums attiecībās. tas tāpec, ka mēs nedzīvojam kopā. katra tikšanās kā pirmajā reizē un kā pēdējā. Kā atceros savu iepriekšējo ģimenes dzīvi, sals pa kauliem. Mūsu ģimenes laiva sašķīda pret sadzīvi. Tādu kļūdu es vairs nekad nepieļaušu, man šī sieviete ir pārāk dārga. Es taču viņu tik stipri mīlu!!!”
Un, sakiet, ko man tagad darīt? Agrāk viņu vēlmes sakrita, bet tagad ir pretrunā…. Kā to mainīt? Viņam taču ir iemesls domāt tā, kā viņš domā – brīvā griba. Protams, mana skaistā, katra diena – tie vairs nav svētki. Protams, attiecības kļūs savādākas

Protams, mēs viņai likām saprast….. devām iespēju iepazīties arī ar citiem, kopdzīvei piemērotiem vīriešiem, bet viņa citus negrib, un mūs nedzird. Viņai mīļotais dārgs, gaida, kad viņš nobriedīs….

Tā tas notiek, pats redzi…. Laime ir smalka lieta, daudzveidīga. Pieradināt to nav viegli, bet aizbaidīt – elementāri. Tāpēc es arī saku, pirms pa īstam vēlēties, padomājiet, vai tas ir tas, ko jūs vēlaties! Jo tad, kad piepildīsies, atpakaļ pagriezt to vairs nebūs iespējams un nāksies dzīvot ar to, kas ir.

Kāds gudrais teica: “Bīsties savu vēlmju, tās mēdz piepildīties”.
Protams, gudrais dzīvoja senos laikos, un cilvēce pa šo laiku ir ļoti pieaugusi. es teikšu savādāk: “Nebaidieties no savām vēlmēm! Pētiet tās, analizējiet, slīpējiet un formulējiet pareizi! iemācieties vēlēties pareizi, ar sirdi, un tad jums viss izdosies!” Bet es – Vēlmju Piepildītājs, tās piepildīšu par visiem 100%
Autors: Elfika
Avots: http://www.elfikarussian.ru/
Tulkoja: Ginta FS

 

Ārkārtīgi svarīgi likumi

10929565_709360759178536_3203057843752603358_n

Kāds tos izdomāja – nav zināms, kurš. Bet tie cilvēki, kuri šos likumus izlasa un ievēro ir ieguvēji. Tie pat nav likumi, bet psihoterapeitiska tehnika. Nav viegli pārskatīt un mainīt savus uzskatus un attieksmi pret lietām un dzīvi. Tas ir sarežģīts un ilgs process, taču ļoti vērtīgs. Es noteikti tos pārrakstīšu un piekāršu pie sienas, lai ikdienā tie vienmēr būtu acu priekšā.

Izdari to arī tu un pēc laika būsi izbrīnīts par to, ka dzīvot kļuvis vieglāk.

  1. Sākums visam ir tukšums, bet tam jābūt piepildītam.
  2. Lai sasniegtu to, ko vēlies, vienas vēlmes vien ir par maz – ir jāpieņem lēmums. Tikai tādā gadījumā parādīsies iespējas!
  3. Lai izmainītu savu ceļu, sākumā ir jāapstājas un tikai pēc tam jāsāk kustība pretējā virzienā.
  4. Dzīvē nākas maksāt par visu. Bet dārgāk par visu maksā bezdarbība. Dažkārt tas kļūst redzams tikai dzīves ceļa beigās.
  5. Ja cilvēks visu laiku baidās izdarīt kaut ko ne tā, pieļaut kļūdas, tad viņš, pat nenojaušot, izdara lielāko kļūdu savā dzīvē.
  6. Līdzīgs vienmēr pievelkas tikai līdzīgam. Dzīvē nav nekā nejauša. Mēs pievelkam ne tos cilvēkus, kurus vēlētos redzēt sev blakus, bet tos, kas pilnībā līdzinās mums.
  7. Ja redzi, ka uzstādītais mērķis nav sasniedzams, koncentrējies uz citiem mērķiem. Sasniedzis tos, tu varēsi atgriezties pie pirmā realizēšanas.
  8. Ja dzīvei neko neprasīsi, tad tā tev neko arī nedos. Ja prasīsi ko nekonkrētu, tad dāvana būs līdzīga. Vienmēr vajag konkrēti noformulēt savas vēlmes.
  9. Dzīvē nemēdz būt absolūtas labsajūtas. To vienmēr ierobežo mūsu pasaules uztvere.
  10. Tu tiecies pēc pārmaiņām? Tad aizmirsti par pasivitāti. Tieši pateicoties tai, tiek zaudētas tās iespējas, ko piedāvā liktenis. Nospraud maršrutu un galapunktu. Bet, lai to sasniegtu, ir jādodas ceļā.
  11. Dzīve vienmēr piespiež risināt tos uzdevumus, kurus cilvēks izvairās risināt. No tiem nav iespējams izvairīties, tā kā, neatrisinot kādu uzdevumu tagad, to nāksies risināt citā dzīves posmā. Bet tad samaksāt par risinājumu, nāksies daudz dārgāk.
  12. Izvēle dzīvē ir vienmēr. Dažkārt tā slēpjas izvēles neesamībā. Pasaulē ir daudz iespēju. Taču vienmēr, kaut ko vienu iegūstot, tu zaudē ko citu. Tāpēc zaudējumi ir neizbēgami. Taču tos vienmēr var uzskatīt par jauniem ieguvumiem.
  13. Jaunais vienmēr nozīmē vecā nojaukšanu. Taču nepieciešams ne tikai nojaukt, bet arī attīrīt vietu. Tam nepieciešams spēks, laiks un zināšanas. Ir taču jāzin, ko celt un kā celt. Ja tādu zināšanu nav, tad labāk nenojaukt. Savādāk var uzcelt kaut ko briesmīgu.
  14. Cilvēks cenšas mainīt savu dzīvi, bet viņam traucē vecie ieradumi un stereotipi. Tie nemitīgi cenšas atgriezt to vecajās sliedēs. Tāpēc vienmēr pārmaiņas notiek lēni un prasa lielus garīgos ieguldījumus.
  15. Ikviens no mums pievelk sev tieši to, ko viņš visvairāk mīl, gaida vai, no kā baidās, tāpēc, ka tieši uz to fokusējas apziņa. Liktenis nekad nedod neko lieku. Tas ir dāsns, bet tikai vēlamā robežās. Paplašini robežas un saņemsi vairāk!
  16. Visa dzīve ir vieni vienīgi pretstati. Kādu mēs mīlam, kādu – ienīstam. Ar kādu draudzējamies, ar kādu sacenšamies. Iegūstam un zaudējam, satiekamies un šķiramies. Cilvēks tiecas pēc stabilitātes un tajā pat laikā izjūt neapmierinātību par rāmu dzīves plūdumu. Nav iespējams kaut ko saprast, ja nezini tā pretstatu.
  17. Cilvēki tiecas pēc harmonijas. Bet, lai to sasniegtu, ir vajadzīga iekšējā harmonija. Tas nozīmē – pieņemt savas labās īpašības un trūkumus, apzināties savas nepilnības un iekšējo mieru. Ir nepieciešams, lai prāts, darbības un sajūtas būtu līdzsvarā.
  18. Ir jāsaprot, ka pasaule nebūt nav radīta vienai vienīgai labsajūtai. Ļoti bieži tā neatbilst mūsu gaidām un uzskatiem par to. Taču vienmēr ir jācenšās darīt labu. Tas, kurš nav spējīgs to darīt, nekad nespēs novērtēt labo, ko saņem no citiem.
  19. Cilvēku citos cilvēkos vienmēr kaitina tas, kas “sēž” viņā pašā. Citi cilvēki var kļūt par mūsu spoguli. vajag tik uzmanīgāk ieskatīties tajos. Tad mēs spēsim labāk iepazīt sevi.
  20. Ja tevi pārņem spēcīga vēlme kaut ko iegūt, tas nozīmē to, ka tu neatzīsti savas spējas un labās īpašības. Ieskaties sevī labāk, iespējams, tev pašam ir kas vairāk par to, ko tu vēlies iegūt.
  21. Ļoti grūti ir pretoties sliktām domām. Tās liek mums mocīties, ciest, uztraukties. Paņem no šī negatīvā bara vienu domu un nospied to. Tā tu pārrausi šo negatīvo ķēdi un tā vairs tik ļoti tevi nemocīs.
  22. PIEŅEM SEVI tādu, kāds tu esi. Tad trauksme, bailes, kompleksi pazudīs un tu varēsi sākt pilnvērtīgu dzīvi.
  23. Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir absolūti neitrāla. Mēs paši to padarām sliktu vai labu. Centies realitāti uztvert pozitīvi un tā kļūs laimīga un priecīga.
  24. Nekad apkārtējo cilvēku viedokļus neuztver kā patiesību pēdējā instancē. Jo nekad tu nevarēsi būt labs visiem. Vienmēr atradīsies nelabvēļi. Neļauj viņiem gūt virsroku pār tevi!
  25. Visi mēs atnākam šajā pasaulē no nekurienes un aizejam nekurienē. Tad varbūt mūsu dzīves jēga arī ir pati dzīve – visās tās izpausmēs?

Vienkārši noteikumi, vai ne? Taču, neskatoties uz vienkāršību, tie ļoti labvēlīgi ietekmē mūsu pasaules uztveri. Tos ievērot nav grūti, bet gūtais labums ir nenovērtējams.

Avots: psi-technology.net

Tulkoja: Ginta FS