Vērtīgā prasme zaudēt

zaudejums

Kad man bija seši gadi, mana vecmāmiņa man iemācīja pašu galveno, ko zinu savā dzīvē.
Mēs ar vecmāmiņu spēlējām šahu. Es zaudēju un ļoti dusmojos.
Bet viņa atkal un atkal atkārtoja: “Iemācies zaudēt!”

Šahu spēlēt es tā arī neiemācījos. Bet visu vecmāmiņas padoma vērtību es sapratu tikai pēc daudziem gadiem, un vēl joprojām dusmojos uz sevi par to, ka nepratu to izdarīt agrāk.

Ja ir dzīvē panaceja, tad tā ir prasme zaudēt. Tas nozīmē prasmi konstruktīvi pieņemt nelabvēlīgu iznākumu, kad, neskatoties uz visām tavām pūlēm un cerībām notiek ne tas, ko vēlējies un uz ko gāji.
Dzīvē nav svarīgākas prasmes.

Kaut vai tikai skaita ziņā. Nezinu, kā jums, bet manā dzīvē kļūdu un zaudējumu ir bijis nesalīdzināmi vairāk, kā uzvaru. Un tieši tāpēc mana attieksme pret zaudējumiem daudz spēcīgāk kā uzvaras prieks nosaka manas dzīves kvalitāti.
Es daudzus gadus esmu centies uzvarēt – vienmēr, visur, visā un par spīti visam. Un, ja kaut kur neizdevās uzvarēt, es mēģināju vēl un vēl pārliecībā, ka nākamreiz man noteikti izdosies. Un tikai daudz vēlāk es sapratu, ka tāda neatlaidība itin nemaz neuzlabo manu dzīvi.

Ziniet, ne jau uzvaras, bet tieši kļūdas un zaudējumi mūs padara par tiem, kas mēs esam, tāpēc, ka tie liek saprast un pieņemt mūsu ierobežojumus un tādā veidā pauž mūsu individualitāti.

Zaudējumi un sakāves norāda mums ceļu pie sevis patiesā, ārpus draugu un mīļoto gaidām, ārpus lomu modeļiem, kurus mums uzspieduši vecaki un skola, ārpus obligātajām sociālajām normām, kas skar visus un it visā.

Mūsu ierobežojumi liek atklāties mūsu individualitātei. Bet tas, kādi mēs nevaram būt, parāda to, kādi mēs varam būt.

Nepārvarami šķēršļi pārstāj būt nepārvarami, kad mēs necenšamies tos parvarēt, bet gan izmantot kā ceļazīmes uz izpratni par to, kas tad ir tavas patiesās spējas un talanti.

Zaudēt vispār ir interesantāk un vērtīgāk, kā uzvarēt, tāpēc, ka uzvaras lielākoties ir blaknes tai pieredzei, kuru tu iegūsti pateicoties kļūdām un zaudējumiem.

Veiksmes un uzvaras dzīvē vien apstiprina to, ko mēs jau zinām un protam.

Zaudējumi un kļūdas sevī satur milzīgu potenciālu – jaunas zināšanas, jaunas prasmes un, kas pats galvenais, jaunu sevis izpratni.
Uzvarēt ir viegli. Tam nav vajadzīgas īpašas prasmes – atkorķē šampanieti, ielej un izdzer. Daudz sarežģītāk ir iemācīties zaudēt – tā, lai šo zaudējumu un kļūdas izmantotu kā pakāpienus pie galvenā vinnesta – sevis pieņemšanas un sapratnes, sevis, kāds tu patiešām esi.

Prast zaudēt nozīmē būt brīvam. Tāpēc, ka neviens neierobežo mūsu brīvību tik ļoti, kā bezgalīga nepieciešamība vienmēr uzvarēt.

Autors: Vladimirs Jakovļevs
Avots: Возраст счастья
Tulkoja: Ginta Filia Solis

12 lietas, ko vecmāmiņa Zelda pastāstīja pirms savas nāves

vecmamina zelda

Kad 90 gadu vecumā vecmāmiņa Zelda nomira, viņa savai mazmeitai atstāja kastīti ar dažādām lietiņām. Viņa saprata, ka mazmeita tās novērtēs, kad izaugs. Šajā kastītē atradās arī grāmatiņa ādas vākos „Iedvesmas Žurnāls”, kurā viņa bija pierakstījusi savas idejas, domas, citātus, dziesmu vārdus, kas bija viņu aizkustinājuši.
Un šeit 12 domas un idejas, kas mazmeitai šķita īpaši svarīgas.

Ieelpo nākotni, izelpo pagātni.

Nav svarīgi, kur Tu esi un caur ko Tev būs jāiziet. Vienmēr tici, ka tuneļa galā ir gaisma. Nekad neko negaidi, neceri un nepieprasi. Vienkārši dari, ko vari izdarīt un pārējais būs kā būs. Tāpēc, ka, kā tikko Tu izdarīsi to, ko vari izdarīt, notiks tas, kam jānotiek vai arī, Tu ieraudzīsi nākamo soli, kas Tev jāsper.

Dzīve var būt daudz vienkāršāka.

Vienkārši koncentrējies uz kādu vienu lietu, kas Tev svarīga. Tev nav jādara viss uzreiz un viss tūliņ un tagad. Elpo, dzīvo un dari to, kas Tev tieši priekšā. To, ko Tu ieliksi Dzīvē, Dzīve pēc brīža Tev atdos.

Lai citi pieņem Tevi tādu, kāds Tu esi vai arī nepieņem vispār.

Runā patiesību pat tad, ja Tava balss dreb. Esot Tu pats, tāds, kāds esi, Tu ienesīsi skaistumu tur, kur tas nekad nav bijis. Ej savu ceļu pārliecināti un negaidi no citiem sapratni un atbalstu, īpaši tad, ja tie nesaprot, uz kurieni Tu ej!

Tu neesi tas cilvēks, kas biji agrāk un tas ir normāli.

Tu esi izgājis caur daudziem kāpumiem un kritumiem, lai kļūtu tas, kas esi šodien. Pagājušajos gados bijuši daudzi notikumi, kas izmainījuši Tavus uzskatus, pasnieguši lieliskas dzīves mācībstundas un likuši Tev kļūt stiprākam garā. Laiks iet un nekas nestāv uz vietas, taču daudzi cilvēki vienalga Tev teiks, ka esi izmainījies. Atbildi viņiem: „Protams, esmu izmainījies. Tā vienmēr dzīvē notiek. Taču es vienalga esmu tas pats cilvēks, tikai nedaudz spēcīgāks, kā biju agrāk!”

Viss, kas ar mums notiek, palīdz mums augt, pat tad, ja grūti to šobrīd saprast.

Tas, kas notiek Tavā dzīvē, vienmēr Tevi virzīs, izmainīs, pilnveidos. Tāpēc, lai ko arī Tu nedarītu – nekad nepārstāj ticēt! Pats tievākais diedziņš pārvērtīsies par stiprāko virvi. Ļauj ticībai kļūt par tavu enkuru, notici, ka Tavam stāstam vēl nav pienākušas beigas un bēgumu nomainīs paisums, kas rezultātā Tevi aiznesīs skaistajā krastā.

Necenties kļūt bagāts, centies kļūt laimīgs.

Kad Tu kļūsi vecāks, Tu redzēsi lietu vērtību, ne cenu. Gala rezultātā Tu sapratīsi, ka labākās dienas bija tās, kad Tu smaidīji bez kāda īpaša – ekstraordināra iemesla. Novērtē mirkļus un esi pateicīgs par tiem, nemeklējot neko vairāk!
Tā arī ir patiesas Laimes būtība.

Esi izlēmīgs un dzīvespriecīgs.

Saproti to, ka lielāko daļu Tavu ciešanu un neveiksmju izraisa ne apstākļi, bet gan Tava attieksme pret tiem. Uzsmaidi tiem, kas skauž un cenšas Tev kaitēt. Parādi viņiem, ka to, kas viņiem dzīvē trūkst, viņi nekad nevarēs no Tevis piesavināties.

Esi uzmanīgs pret tiem, kas Tev dārgi un mīļi.

Gadās, ka Tavs mīļotais cilvēks saka: „Ar mani viss ir kārtībā.” Tad vajag ieskatīties viņam acīs, stipri apskaut un teikt: „Es zinu, ka tā nav. Kā es varu palīdzēt?” Un nevajag kreņķēties, ja Tev šķiet, ka daži cilvēki par Tevi atceras tikai tad, kad esi tiem vajadzīgs. Atrodi prieku tajā, ka citiem cilvēkiem Tu esi kā maza bākas gaismiņa, uz kuru tie iet tad, kad dzīvē ieskauj tumsa.

Dažkārt Tev ir jāatlaiž cilvēks, lai tas varētu izaugt.

Tāpēc, ka pats galvenais viņa dzīvē nav tas, ko tu dari viņa labā, bet tas, ko esi iemācījis viņam darīt viņa paša labā, lai kļūtu veiksmīgs un laimīgs.

Dažkārt, lai sasniegtu rezultātu, Tev jāatstumj cilvēki, ar kuriem ir atšķirīgas intereses.

Tas palīdzēs Tev atbrīvot vietu tiem, kuri atbalsta Tevi Tevis paša redzējumā. Tas notiek spontāni Tavā izaugsmes procesa laikā. Kad esi sapratis, kas Tu esi, Tu saproti arī to, ka ne visi cilvēki, kurus agrāk Tu pazini, ar kuriem draudzējies, skatās uz lietām tāpat kā Tu. Tā Tu vari saglabāt skaistas atmiņas par kopā pavadīto laiku un turpināt savu kustību uz priekšu.

Labāk atskatīties un teikt: „Es nevaru noticēt, ka es to izdarīju”, nekā teikt: „Man žēl, ka es to neizdarīju”.

Jebkurā gadījumā, cilvēki Tevi apspriedīs un vērtēs. Tāpēc nevajag dzīvot lai atstātu iespaidu uz citiem – dzīvo lai atstātu iespaidu uz sevi! Mīli sevi tik, lai citu dēļ nebūtu jāpazemina sevi.

Ja Tu gaidi laimīgas beigas, bet neredzi tās, iespējams, pienācis laiks jaunam Sākumam?

Paskaties uz sevi no malas un pieņem faktu, ka arī Tev ir tiesības laiku pa laikam kļūdīties. Tikai tā Tu vari mācīties. Stipri ir tie cilvēki, kuri ar patiesu prieku smejas par problēmām, jo izcīnījuši smagu cīņu. Viņi smejas tāpēc, ka nekas viņus nenovilks lejā, viņi turpinās sevu ceļu uz jaunu sākumu.

Esi laimīgs!

Avots: http://fit4brain.com
Tulkoja: Ginta FS