Par patieso SPĒKU

Esmu sastapis ģimenes, kurās ir kāda vecmāmiņa, kura klusiņām kā «божий одуванчик» guļ gultā. Mazbērni un mazmazbērni viņu mīl. Ēd viņa kā putniņš. Kaut ko paknābā, bet pārējā laikā guļ ar grāmatiņu rokās un lasa. Kaut kādus psalmus, vēl kaut ko. Kaut ko klusi zem deguna bubina.

Un viņai apkārt visi “skraida”. Bērni uz darbu, mazbērni uz bērnu dārzu. Vieniem bizness, citiem – atpūta. Visiem viss ir labi. Visi vecmāmiņu mīl. Vecmāmiņa guļ, nevienam neko nedara, principā ne labu, ne ļaunu. Vienkārši guļ ar grāmatiņu rokās.

Un tad viņa nomirst. Viņu apglabā pēc visām tradīcijām – “deviņas dienas”, pēc tam “četrdesmit dienas”. Bet jau četrdesmitajā dienā atnāk bērni un mazbērni un saka: ” Kaut kā dzīvē viss sagriezies kājām gaisā. Bizness “nerullē”, visi kaut ko esam pārslimojuši. Visi sastrīdējušies. Un ir tāda sajūta, ka vecmāmiņa mūs visus turējusi uz saviem pleciem”.

Šis «божий одуванчик», šis “zvirbulītis gultā” ar savu grāmatiņu rokās ir turējis visus uz saviem pleciem. Bet viņi taču domā: “mēs esam tik gudri”, “es taču savu biznesu uzbūvēju tāpēc, ka esmu tik gudrs”. “Es esmu liels mākslinieks, dizaineris – tāpēc, ka man ir tik liels talants. Eiropa pēc manis raud. Pēc manis drīz rindas stāves”

Un viņi visi domā, ka ir ģēniji. Bet šai ģenialitātei ir ļoti dažādas saknes.
Vienkārši kāds svēts cilvēks, kurš tev šķiet nenozīmīgs, par tevi lūdzās. Un, viss”.

Virspriesteris Andrejs Tkačovs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nemīlestības stafete. No mātes meitai

Viņa saka: “Es vienmēr esmu darbā. Es vispār neatceros atvaļinājumu. Ak, šis bizness, tam neredz ne galu ne malas. N. atkal aizgāja no manis pie L. Es saprotu, ka viņa viņam labāk der, viņa ir sportiste, viņai ir vairāk brīva laika. Viņiem ir daudz kopīgu interešu un vispār viņa ir simpatiskāka. Pēdējo reiz, kad viņš mani apskāva, es ieelpoju viņa smaržu un sajutu, ka viņš ir man ļoti tuvs cilvēks, taču jau septiņus gadus lūk, tā, es saprotu, ka mums nekad nekas nebūs. Es nepaspēšu piedzemdēt. Es esmu piekususi gaidīt.”

Viņa saka: “Mamma vienmēr mani salīdzināja. Teica, ka es esot slikta meita. Laba meita, pirmkārt, ir teicamniece, otrkārt – sportiste un treškārt – ar labu stāju. Un vienmēr bija Oļa no kaimiņu mājas. Basketboliste, teicamniece ar ļoti labu stāju. Ar lielām acīm zirga sejā. Es viņu ienīdu. Centos staigāt kā viņa un bolīt acis, kā viņa, taču man nekas nesanāca. Man gribējās, lai Oļai dzīvē nekas neizdotos, lai būtu pavisam slikti. Mamma to ieraudzīs un iemīlēs mani, ne Oļu.”

Viņa saka: “Manu mammu vecmāmiņa nemīlēja. Vecmāmiņu pameta vectētiņš un viņai bija smagi. Viņa daudz strādāja, mīlēja iedzert un iekaustīja manu mammu. Teica viņai: “Vairāk paraudāsi, mazāk čurāsi”. Un, vēl: “Nav ko staigāt apkārt, padauza. Aizej ap stūri un pakasi”. Es ļoti labi saprotu, kāpēc mana mamma ir tāda. Vecmāmiņa taču viņu nemīlēja.”

Viņa saka: “Mana vecmāmiņa auga kara laikā. Nekā nebija. Viss uz kartiņām. Plāceņi no kartupeļu mizām. Viņas tētis izrāva no rozetes vadu un sita viņu, lai ar dakšu trāpītu vecmāmiņai pa galvu. Mamma (mana vecvecmāmiņa) viņu galīgi neaizstāvēja. Pēc tam viņš aizgāja pie kaut kādas sievietes no savas fabrikas un tālāk es neko nezinu. Skaidrs, ka vecāmiņa neprata mīlēt bērnus…”.

Viņa saka: “Ja man būs meita, kā es viņu mīlēšu? Es taču neprotu. Man jāiemācās mīlēt bērnus, pirms viņi piedzimuši”.

Viņa skatās pa logu, pēc tam uz mani ar Skārletas Johansones acīm. (Viņa vispār tai ir ļoti līdzīga). Kāda doma pēkšņi maina viņas skatienu, viņa lēnām kā palēninātajā filmā pagriežas pret mani un saka: “Droši vien vajag piedot mammai? Un tad viss būs labi?”

Viņas vienmēr sāk ne no tā gala. Viņas vienmēr grib vēl kaut ko ar sevi izdarīt. Sākumā staigāt kā Oļa, lai mamma ievērotu un iemīlētu. Pēc tam – būt līdzīgām L., lai vairāk patiktu N. Pēc tam – jau laicīgi iemācīties mīlēt vēl neesošo meitu. Pēc tam – piedot mammai. Taču vienmēr garām palaists ir viens un tas pats: kurš mīlēs tevi pašu? Un kā tevi ieraudzīt, ja tu pati esi sev neredzama?

Poļina Gaverdovska
Avots: Счастливый психолог
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Lūgšana vecaimātei aizsaulē

vecmamina32

Lūgšana vecaimātei aizsaulē:

“Mīļo vecomāt, es Tevi lūdzu, dod spēku manai mammai – tavai meitai. Izgaismo viņas ceļu un atvieglo viņas sāpes! Jo tu esi tā vienīgā mamma, kas viņai ir vajadzīga.”

Šī lūgšana visus “saliek pa vietām”.

Svarīgi atcerēties, ka mēs nevaram saviem vecākiem aizstāt viņu vecākus. Mēs varam palīdzēt tikai kā bērni. Kopēts: Gunta Jēkabsone

Mēs varam palīdzēt saviem vecākiem tikai kā bērni, bet nevaram uzņemties atbildību, glābt vai piepildīt ar mīlestību savus vecākus..ar to mīlestību, kuru viņi nav saņēmuši no saviem vecākiem un tagad lūdz un pieprasa to no saviem bērniem vai pārliek uz saviem bērniem uzdevumu – aizpildīt viņu iekšējo tukšumu.

Tu esi bērns vecākiem un spēlēt vecāku lomu priekš saviem vecākiem (glābt tēti vai mammu, mēģinot nosargāt viņus no paša radītās dzīves), nozīmē, atteikties no savas dzīves. Būt par mammu savai mammai, – tas nozīmē izkāpt ārā no savas lomas, bet šajā iemiesojumā Tu esi atnākusi kā bērns šiem vecākiem. Tu esi maziņa, viņa ir liela. Ieplānots ir tā, ka Tu saņem no saviem vecākiem mīlestību, kuru tālāk dod tālāk saviem bērniem. Neesot “savā vietā”, nav iespējams justies stabili dzīvē, nav iespējams sajust savu Dvēseles izvēlēto ceļu, justies mierpilni, nav iespējams sakārtot savu dzīvi, ģimenes dzīvi utt. Lūdz par vecākiem, bet lūdz, lai jūsu dzimtā visi saliekas pa savām vietām, lai katrs atrodas savā vietā un lomā. Tavi vecāki ir bērni saviem vecākiem. Lūdz, lai sakārtojas viņu attiecības, lai Tavi vecāki saņem un lūdz uzmanību, mīlestību no saviem vecākiem un noņem šo smagi atbildību no sevis.
No aizmugures, no dzimtas caur vecākiem nāk atbalsts, jauda, spēks un mīlestība, kuru Tu padosi uz priekšu caur bērniem saviem.Šajā pasaulē jau ir radīta harmonija un kārtība. Nemēģini kļūt par Dievu..

OmShanti

Vecmāmiņas zelta postulāti​

vecmamina

“Man paveicās ar vecmāmiņu. Viņa piedzima deviņpadsmitā gadsimta beigās, līdz revolūcijai bija paspējusi pabeigt ģimnāziju un iegūt izglītību Eiropā. Viņa zināja piecas valodas un bija ļoti izglītots un erudīts cilvēks. Pārdzīvoja visus karus un revolūciju, valdības maiņas un ideoloģijas, taču vienmēr palika pati un nekad nezaudēja gara spēku. Viņa nebija skaistule, taču pat 80 gados nezaudēja savu sievišķību. Viņai bija savi noteikumi, kā būt īstai sievietei. Te ir tie, ko viņa sauca par postulātiem. Varbūt arī jums tie dzīvē noder.”

1. Īsta sieviete apzinās, ka viņai ļoti paveicies, piedzimstot par Sievieti.

2. Mītu par to, ka sievietes noveco ātrāk par vīriešiem, izdomājuši paši vīrieši. Patiesībā sievietei ir daudz vairāk iespēju ar gadiem izskatīties arvien labāk par vīriešiem – vienaudžiem.

3. Sievietei pieklājas apkopt tikai slimus, vecus, vai ļoti tuvus radiniekus. Visos pārējos gadījumos vīrietim jārūpējas par sievieti.

4. Jo vairāk sievietei ir savu iemīļoto nodarbošanos un aizraušanos, jo mazāk viņai iespēju nodarboties ar svešām lietām.

5. Sievietei nav jācenšas būt par neveiksmīgu vīriešu žēlabu un sūdzību uzklausītāju. Vīriešu problēmas jārisina pašiem vīriešiem.

6. Ja sieviete grib labi izskatīties nejaušā tikšanās reizē, jāiemācās labi izskatīties vienmēr, pat, iznesot atkritumu spaini. Tas kļūs par ieradumu un ieradums kļūs par likteni.

7. Pat tad, ja sievietei labi padodas šūšana un viņa tērpus šuj sev pati, cilvēkos to nevajadzētu teikt. Labāk pateikt, ka jums ir laba šuvēja. Vai arī – to, ka jūs ģērbjaties dārgos veikalos.

8. Pret naudu sievietei jāattiecas viegli: ja tā viņai ir, tad jāprot to skaisti un gudri iztērēt. Ja nav, par to nav jāraud.

9. Lai arī cik sievietei būtu materiāli smagi apstākļi, viņas garderobē jābūt kaut vienam labam kažokam un pārim, labu kurpju.

10. Savās mājās sieviete var, kā vien ienāk prātā, kopt un rūpēties par savu vienīgo kažoku, bet viesos nevajag prasīt tam īpašu vietu vai rūpīgāku attieksmi – ar vieglu bezrūpību kažoks ir jāatdod kavaliera rokās un par to jāaizmirst līdz ballītes beigām.

11. Attiecībās ar vīriešiem, sievietei ir vesela rinda priekšrocību:

а) sieviete var atļauties būt kaprīza un var atļauties biežas garastāvokļa maiņas – vīrietim tas nepiedienas.

b) vīrietim, ja tas apsolījis, savs solījums jāpilda – sieviete drīkst pārdomāt.

c) vīrietim vienmēr jāierodas laikā – sievietei ir tiesības 10 minūtes nokavēt. Pat tad, ja sieviete, pārkāpjot reglamentu, nokavējusi 45 minūtes, viņai pietiek pasmaidīt un vienkārši atvainoties.

12. Nesteidzieties padzīt neiepatikušos kavalieri. Jo vairāk vīriešu to aplido, jo pievilcīgāka viņa ir. Pagaidiet. Agri vai vēlu parādīsies tas, kurš jums vajadzīgs.

13. Blakus vīrietim sievietei ir tiesības darīt to, kas viņai patīk. izpildīt citu iegribas ir vīrieša pienākums.

14. Lai cik arī patīkams būtu vakars, kas pavadīts kopā ar vīrieti, sievietei jānakšņo mājās. Nav svarīgi, vai nupat pametāt viesību galdu, vai viesības turpinās visu nakti, kamēr nav pienācis rīts, vakars turpinās. Tas nozīmē, ka vīrietim jūs jāpavada un līdz šķiršanās brīdim jāpaliek jūsu kavalierim. Ja padosieties pierunāšanai un paliksiet, esiet gatava pārmaiņām. No rīta neizgulējies vīrietis izklaidīgi nobučos jūs uz vaiga, dosies uz darbu, bet jums būs svešā virtuvē, svešās čībās jāgatavo ātras brokastis. Uz mājām arī jūs dosieties pati. Īsāk sakot “kariete pārvērtīsies par ķirbi”.

15. Asaras – ir spēcīgs sievietes ierocis, taču to lietot vajag pēc iespējas retāk. Regulāri raudoša sieviete izsauc nevis līdzjūtību, bet kaitina un tracina.

16. Ja sieviete negrib atbildēt uz konkrētu jautājumu, viņai pietiek vien daudznozīmīgi pasmaidīt. Un arī daudzos citos gadījumos smaids darbojas atbruņojoši.

17. Sieviete var būt daudzpusīgi izglītota un gudra, taču bez prasmes vest sarunas par “visu un neko” viņai nav iespēju būt interesantai un pievilcīgai sarunu biedrei.

18. Sievietei nevajag uzreiz deklarēt visas savas zināšanas, prasmes un erudīciju. Jo vairāk viņu nenovērtēs sākumā, jo vairāk viņai iespēju uzvarēt beigās.

19. Sievietei jāzin sava cena, taču nekad tā nav jānosauc.

20. Sievietes prasme skaisti izģērbties – apbur. Prasme skaisti apģerbties – piebur.

21. Vīrieša pieķeršanās? Nav nekā vienkāršāka! Jau pašā sākumā pieradiniet vīrieti tērēt uz jums savu naudu un brīvo laiku. Un nav svarīgi, dāvinās viņš jums ziedus, dārgas dāvanas, vai vadās uz dārgiem restorāniem, vai makdonaldiem, izremontēs dzīvokli pilnībā vai nobalsinās griestus. Galvenais, neaizmirst, ka vīrietis vairāk novērtē to, ko atdod, nevis to, ko saņem.

22. Sievietei, kura prot patikt, neizbēgt no tenkām. Taču tas ir tieši tas moments, kad nevajag pievērst uzmanību sabiedrības viedokļiem. Galvu augšā!

Labāk būt koķetei nevis tenku vācelei.

23. Lai uzturētu savu dzīves tonusu, sievietei ik pa brīdim vajag ko mainīt savā dzīvē: cimdus, darbu, vīru.
Ja ar darbu un vīru ir paveicies, mainiet cimdus.

24. Kamēr sieviete jūtas kā sieviete, viņai nekad nav par vēlu sākt visu no jauna.”

Avots: http://dishi-svodobno.blogspot.com/

Tulkoja: Ginta FS