Pārpildītais trauks

trauks udens

Es domāju par to, cik daudz un cik viegli cilvēks zaudē un cik ilgi viņš mokās, ja nesaprot, kā uzbūvēta pasaule un kā pret to attiekties.
Mūsu dvēseles arvien spēcīgāk pielīp Zemei. Mēs arvien biežāk izrunājam vārdu “Dievs”, taču tik maz jūtam, kas tas ir un Kas Viņš ir.
– Mēs pielīpam naudai, – un mūsu bērni un mazbērni zaudē morāli, godu un sirdsapziņu.
– Mēs pielīpam ķermeniskajām un seksuālajām baudām, sarīkojam seksuālo revolūciju, – un rodas AIDS kā šīs tendences bloķētājmehānisms.
– Mēs pielīpam ģimenei, attiecībām – un vairojas nodevība, šķiršanās, strīdi un nelaimīgi bērni.
– Mēs pielīpam komfortam, labklājībai un sabrūk māja, kurā dzīvojam, visas Zemes ekoloģija. Garīgā nepilnība pāriet  fiziskajā, un jebkura ārējā piepūle neatrisina problēmu līdz galam.
Lai kā mēs arī necenstos izglābt ekoloģiju un cilvēci no deģenerācijas un sterilizācijas, bez garīgās harmonijas tā neieies nākamajā dienā, un te nu katra no mums centieni vai nu sagraus vai spēs glābt cilvēci.
Katrs no mums var būt tas piliens, kas glābs Pasauli vai pārpildīs trauku.

Segejs Lazarevs “Karmas diagnostika” 2. grāmata “Tīrā karma”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Varas psiholoģija

suņa sirds

Bieži vien brīnāmies: kā augstus amatus var ieņemt cilvēki, kuri neizceļas ar savu prātu, spriešanas spējām, intelektu un augstu morāli?
Tas nav nekas brīnumains: viņu gadījumā spēkā stājies negatīvās atlases likums.

“Nosauciet man kaut trīs priekšniekus, kuri sev par vietnieku darbā pieņemtu cilvēku, kurš gudrāks par pašu? Un tagad sakiet, kurš ieņems priekšnieka vietu, ja tas priekšlaicīgi aizies? Pareizi – pirmais vietnieks. Un, ja šo priekšniecības nomaiņu turpināsim atsekot, tad pēc 70 gadiem mums pie varas būs absolūti debili cilvēki”.

Pirmo reizi šī doma man ienāca prātā jau ceturtajā klasē 1964. gadā, kad es skolotājai paziņoju, ka pēc 70 gadiem Padomju vara sabruks un man – desmitgadīgam puikam uz trīs dienām uzlika mājas arestu.
Citiem klases puikām skauda, ka man bija neplānotās brīvdienas.
Tajā laikā es jau biju izlasījis Bulgakova “Suņa sirdi”. Grāmata bija nodrukāta uz papīra lapām un tika nodota no rokas rokā tikai “izredzētiem” cilvekiem.

Mazvērtības komplekss

Meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc pie varas nonāk cilvēki, kurus diez vai var nosaukt par “nācijas sirdsapziņu”, vērsīšos pie psiholoģijas.

Pēc Zigmunda Freida domām, vēlme valdīt ir viens no neirotiskā ārprāta veidiem, kas rodas no bezspēcības sajūtas un bailēm pasaules priekšā.

Vēl vairāk, austriešu psihoanalītiķis apgalvo, ka varaskāram cilvēkam ir vajadzīgs upuris, kuru viņš atrod padotajā, tā veidojot sadomazohistisku pāri.

Alfreds Adlers raksta, ka tiekšanās pēc varas pamatā ir tāda patoloģiska parādība kā “mazvērtības komplekss”.

Cilvēka psihe, cenšoties atbrīvoties no traumējošās pieredzes, piemēram, pastāvīgiem pazemojumiem, startē virskompensācijas mehānismu, kas izpaužas kā uzmācīga vajadzība būt pārākam par citiem.

Adlera prāt šāda tieksme ļoti bieži izrādās neapmierināma un cilvēks, kurš ticis pie varas, savus kompleksus sāk projicēt uz apkārtējiem, tā radot jaunas problēmas.

Vēl viens klasiķis Ērihs Fromms atzīmēja, ka “psiholoģiskajā plānā varaskāre sakņojas nevis spēkā bet vājumā. Tā izpaužas indivīda nespēja patstāvīgi dzīvot un dzīvot ar savu spēku. Jo lielāka tiekšanās pēc varas – jo lielākā mērā izpaužas indivīda atkarība no citiem”.

Dabiskā atlase

Darvina “dabiskās atlases” teorija, kuru lieto bioloģijā, ļoti labi raksturo arī mūsu sabiedrības sociālo sistēmu. Galvenais uzdevums asas konkurences apstākļosir izdzīvot. Dažkārt par jebkuru cenu. Šajā gadījumā morālie aspekti, kas traucē indivīdam pielāgoties jaunajiem apstākļiem, aiziet otrajā plānā, bet visbiežāk vispār parvēršas par rudimentiem.

Sociologs Pitirims Sorokins, kurš pirmo reizi lietoja terminu “negatīvā atlase”, uzskata, ka cilvēki, kuri raujas pie varas ir zaudējuši “juteklisko kultūru”.

Pēc viņa domām “vajadzība pēc baudas tik ļoti sagrauj mentālo un morālo līdzsvaru, ka cilvēka saprāts un nervu sistēma nespēj izturēt šo milzīgo spriedzi”.

Pretoties degradācijai var tikai tad, ja cilvēkam ir stingra pārliecība un morālie principi. Taču, ja cilvēkam nav nekādas morālās mērauklas, nav nekādas sajēgas par tiesībām un normām, kas gan viņu var atturēt no citu cilvēku interešu noniecināšanas un neievērošanas, – atbild Sorokins.

Mūsdienu socioloģija, pētot “negatīvas atlases” pie varas esošo fenomenu, nonāk pie secinājuma, ka tā nav degradācija, bet gan mākslīgi izveidota kadru politika, kuru savulaik ļoti veiksmīgi ieviesa specdienesti.

Jau desmitiem gadu specdienesti izmanto aģenta “uzsēdināšanu uz āķa”, kad pēdējam tiek uzrādīti kompromitējoši pierādījumi un kopā ar tiem arī manipulatīvās metodes.

Politikā aģenta vietu ieņem korumpēts ierēdnis vai kriminālās pasaules darbonis.

Kompromāta esamība viņu padara vadāmu un paklausīgu. Te nu diez vai vērts runāt par tāda “vadītāja” morālajām vai profesionālajām īpašībām. Vēl spilgtāk šajā plānā izceļas marionešu valdības, kuras bieži nāk pie varas pēc “krāsainajām” revolūcijām.

Varaskāre

Pēc Nobela prēmijas laureāta ekonomikā Fridriha Haijeka domām, galvenais jebkura totalitāra režīma lozungs ir “mērķis attaisno līdzekļus”. Viņš izdalīja trīs kritērijus, kurus ņemot verā, diktators var veiksmīgi realizēties:

1. Jo izglītotāka un saprātīgāka ir tauta, jo grūtāk no tās panākt piekrišanu. Attiecīgi, diktatoram ir jāmeklē atbalsts tajos tautas slāņos, kuriem ir zems intelektuālais līmenis un kurus iespējams “paķert” uz primitīviem instinktiem, un lai tās būtu pēc iespējas lielākas tautas masas.

2. Atbalstu labāk meklēt pie tiem cilvēkiem, kuri ir lētticīgi un paklausīgi, kuri gatavi pieņemt jebkuru vērtību sistēmu. Paziņot par saviem uzskatiem vajag pietiekami bieži un skaļi.

3. Cilvēkus vieglāk apvienot uz negatīvas nevis pozitīvas programmas pamata, tāpēc pastāvīgi vajag apelēt pie cilvēka dabas.

Viens no ekonomistiem, vērtējot iespēju, ka pie varas nāk cilvēki, kuriem pretīga pati vara, pesimistiski atzīmēja, ka tādu iespējamību var salīdzināt ar to, ka cilvēks, kurš pazīstams ar savu labestību, strādās par uzraugu plantācijā.

Aleksandra Paļijenko piedāvātā publikācija
https://wowavostok.livejournal.com/
Foto: Kadrs no filmas “Suņa sirds”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kas ir tavs spēks?

mudzi

Ja tavs spēks ir tavā bagātībā, tevi izputinās.
Ja tavs spēks ir tavos draugos, tevi ar viņiem sanaidos.
Ja tavs spēks ir slavā, tevi aizmirsīs.
Ja tavs spēks ir varā, tevi gāzīs no troņa.
Ja tavs spēks ir taisnībā, tevi apmelos.
Ja tavs spēks ir tavos tuvajos, viņi attālināsies.

– Kāpēc?

Tāpēc, ka nav tava spēka kaut kur ārpusē, nav tā arī mainīgajā. Tavs spēks ir TEVĪ! Tavs spēks ir  mūžīgajā un nemainīgajā.
Kāds to sauc par Dievu, kāds – par Mīlestību. Kāds saka, ka tas ir dao vai visu lietu ceļš. Un nav jau tik svarīgi, kā to nosauc. Tas, kurš vienreiz to izjutis, viegli sapratīs, par kādu spēku es runāju. Tam, kurš atklājis to sevī, pat nabadzība ir bagatība, ienaidnieki kļūst par draugiem, un meli pārvēršas patiesībā…. Zini, kāpec?

– Kāpēc?

Tāpēc, ka tas, kurš atklājis pastāvību sevī, prot redzēt šo pašu pastāvību arī visā citā, nepiešķirot pārāk lielu nozīmi mainīgumam.
Skatoties no šī skatu punkta, ikviens cits pārstās tev būt par citu. Kad tu nepiešķir nozīmi mainīgumam, tas pats atdod vietu pastavībai tevī. Un, zini, nav pasaulē spēka, kas spējīgs to sagraut. Un ikviens spēks, kas nespēj sagraut pastāvīgo tevī, kļūst par tavu paša spēku. Tā ir uzbūvēta pasaule.

– Kā iegūt šo pastāvīgumu?

Visgrūtāk ir saprast, ka nav jāiegūst tas, kas jau no paša tavas dzimšanas brīža atrodas tevī.
Vienkārši atceries par pastāvīgo. Glabā savā sirdī tā silto un maigo spēku. Un, zini, ko?

– Ko?

Šis siltums arī ir īstā laime!
Autors: Igors Nemoffs  “Kājāmgājējs”
Tulkoja: Ginta FS

Tev ir tiesības!

briviba11

Personīgā vara ir tiesības izmantot savus resursus pēc saviem ieskatiem un atbilstoši savām vērtībām. Tādu tiesību neesamību cilvēks izjūt kā bezspēcību (no manis nekas nav atkarīgs) un atkarību no tā, kuram mēs šīs tiesības atdodam. Atdodam tam, kuram, pēc mūsu domām, šādas tiesības uz personīgajiem resursiem ir, un kurš ir pilnvarots atļaut vai aizliegt ar tiem rīkoties, realizējot savus mērķus.

Atceros, cik ļoti es baidījos publicēt savus rakstus pašā sākumā, kad tikko biju sākusi rakstīt. Šķita, ka ar manu vēlmi vien nepietiek, ka noteikti ir vajadzīgs paprasīt kāda augstākstāvoša atļauju – ka, jā, tu drīksti…. Tev ir tādas tiesības.

Tikai es īsti nesapratu, kurš man varētu iedot šo atļauju….Taču bija sajūta, ka it kā nevaru iztikt bez atļaujas no malas.

Šis mokošais stāvoklis, kad nākas apspiest savas vēlmes, būt atkarīgam no jebkuras, pat mazākās atsauksmes, gaidīt autoritatīvu atļauju, baidīties no aizlieguma un tā, ka tu varētu tikt padzīts vai pazemots.

Protams, es nesagaidīju atļauju, bet diezgan drīz man kļuva skaidrs, ka to nevienam, izņemot mani pašu nav tiesību dot man šo atļauju.

Tieši es un tikai es drīkstu rīkoties ar saviem resursiem: laiku, spējām, talantiem, pieredzi, piepūli. Rīkoties atbilstoši savām vērtībām. Tas nozīmē, ka tikai es nolemju – cik, kur un kā ieguldīt!

Ļoti bieži bezspēcības sajūta ir tad, kad tu jūties kā upuris. Ļoti bieži vara asociējas ar tirāniju. Ļoti bieži ir bail saņemt apvainojumus par to, ka esi egoists.

Tomēr, ja tu baidies izmantot savus resursus pēc saviem ieskatiem un saskaņā ar savām vērtībām – tu atdod varu pār savu dzīvi citu rokās. Dažkārt to atdod cilvēkam, no kura esi atkarīgs. Dažkārt – kādai organizācijai. Dažkārt tev šķiet, ka tev to visu izmantot liedz augstākie spēki vai karma. Vai sabiedrības viedoklis.

Ja tomēr tu riskēsi piešķirt sev tādu varu, tu patiešām vari sastapties ar apvainojumiem un neapmierinātību – tieši tikpat, cik ar atbalstu un atzinību. Cilvēki vienmēr dod mums savu atpakaļsaiti, taču ne tā kā grandiozas figūras, kurām ir tiesības izlemt visu.

Autors: Veronika Hļebova

Tulkoja: Ginta FS

Dereks Sivers: kā pārstāt būt aizvainotam

dereks

Dereks Sivers ir muzikants, klauns un muzikālā internetveikala “CD Baby” radītājs. Kādu laiku tas bija vislielākais neatkarīgās mūzikas veikals, ar apgrozījumu 100 miljoni $ gadā. 2008. gadā Dereks pārdeva savu lolojumu un pēc 3 gadiem par to uzrakstīja grāmatu – bestselleru “Viss tavas rokās”.

Tas viss manis dēļ.

Es izmetu no savas grāmatas divas nodaļas: tās izrādījās pārāk “niknas”. Tajās es sīkumos aprakstīju, kā mani paša darbinieki gribēja “izēst” no manas paša kompānijas, kā viņi pārvērta manu biznesu purvā. Kā viņi jau sākotnēji domāja tikai paši par sevi – ne par klientu.

Pēc tam, kad biju kompāniju pārdevis, es vēl vairākus gadus biju nikns un aizvainots. Es jutos briesmīgi, nodots, netaisnīgi apvainots, piekrāpts, manu vārdu iemīcīja dubļos un mani apmānīja. Man vienkārši vajadzēja pastāstīt pasaulei, kā viss bija patiesībā.

Taču kāpēc es izmetu šīs divas nodaļas?

Es sapratu, ka tas viss notika manis dēļ.

Es ļāvu savam biznesam pārvērsties purvā.

Es pievēru acis, redzot problēmas, tā vietā lai novērstu tās saknē.

Es spļāvu griestos un vizinājos komandējumos tā vietā, lai vadītu kompāniju un apmācītu savus cilvēkus.

Es jaucu saviem darbiniekiem galvas, daloties ar savām idejām, kuras vēl nebija pārvērtušās stingros lēmumos.

Es paziņoju par saviem lēmumiem un pēc tam cerēju, ka kāds tos pilda. es nepārbaudīju, kas notiek patiesībā.

Es it kā izvēlējos cilvēkus, kuriem uzticēju darbu – tā vietā, lai apdomātu katru šādu uzticēšanu.

(un tā tālāk tādā pat garā)

Un, kad es sapratu, ka viss ir manī, man kļuva daudz vieglāk.
Man kļuva ļoti viegli un labi.

Tas ir simtreiz labāk kā piedot.

Kad piedod, tu tomēr vēl joprojām esi upuris, bet otrs cilvēks vēl joprojām ir tevi aizvainojis. Tu tikai atrodi sevī spēkus atlaist svešus grēkus.

Daudz labāk ir atzīt, ka viss tavā dzīvē notiek tevis dēļ. Ne jau tevi apvainoja, ne ar tevi slikti izrīkojās. Tās ir tikai tavas paša rīcības sekas.

Cilvēki spēlē lomu tevis radītā situācijā. Viņi papildina to gleznu, kuru tu pats esi uzgleznojis.

O, šī vara!

Tagad tu esi līdzīgs supervaronim. Tagad viss sliktais notiek ne ar tevi, bet tevis dēļ. Tu pats kļūdies un pats no šīm kļūdām mācies. Gala rezultātā viss ir Tavās rokās, un tev nav par ko sūdzēties.

Man no šīs domas bija tik labi, ka es nolēmu šo principu pielietot it visam savā dzīvē. Darbinieks man nozaga 9000$. Viss bija manī: vajadzēja pārbaudīt, pirms uzticos (доверяй, но проверяй).

Manas dzīves vislielākā mīlestība nolēma šķirties no manis, ko paziņoja vēstulē (pēc sešu gadu ilgām attiecībām). Atkal – viss ir manī: es atļāvu mūsu attiecībām nonākt strupceļā.

Cilvēks pret mani atļāvās būt rupjš. Bet es taču sākotnēji varēju pacelt cilvēkam garastāvokli un tas nebūtu noticis.

Nepareizā valdība? Vai tad kads man traucē pašam pieslēgties šiem procesiem un organizēt visu tā, lai kaut kas mainītos?

Vai redzat, kāda visā tajā slēpjas milzīga vara?

Jā, protams, pareizāk būtu to nosaukt par atbildību, bet tas ir pārāk nopietns pieaugušo vārds. Bet “viss manis dēļ” – ir vienkāršs noteikums, izmantojams jebkurā situācijā.

Pamēģini! Piecelies un pieej pie loga, paskaties ārā. To visu tu. Viss ir tavu darbību rezultāts. Fantastiski, vai ne? Tev ļoti piestāv vara!

Autors: ©Дерек Сиверс

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

Attīstība pārī

12341057_1035014133186745_137931806981570398_n

Ja vēlies būt veiksmīgs, tev visu laiku ir jāattīstās. Citu variantu nav.

Kā piemērs: ja esi apstājies savā biznesa attīstībā, tas sāk degradēties. Ir nepieciešams iet uz priekšu un nokļūt jaunā līmenī.

Ja runājam par sievieti: tad, kad viņa piepilda savu vīrieti, viņiem viss ir labi. Taču kādā momentā viņiem noteikti būs konflikti – tiem jābūt, jo tad, kad to vispār nav, ir skaidrs, ka kaut kas ir ne tā.

Konflikts – tā ir pāreja jaunā līmenī. Kāds pāriet ātrāk, kāds nedaudz vēlāk, bet pāreja vienmēr notiek caur konfliktu.

Ja tu atzīsti savas kļūdas, trūkumus – tajos brīžos, kad tev patiešām nav taisnība (tikai, ja tev patiešām nav taisnība), konflikts beidzas ātri, un tu viegli virzies tālāk. Lai nokļūtu nākamajā līmenī, tev katru reizi būs jāiziet caur konflikta situāciju. DIVATĀ! Tikai tādā gadījumā jūs abi ejat attīstībā. Ja kāds nav izgājis caur šo konfliktu, viņam krājas aizvainojums, niknums un aizkaitinājums. Tā bieži vien cilvēki viens otram kļūst par svešiniekiem.

Kā tad noskaidrot, cik patiesībā jūs esat tuvi? Ļoti vienkārši: pēc tā, cik bieži jūs skūpstaties. Tas ir vienkāršākais tuvības rādītājs. Ja jūs ar prieku skūpstaties no rīta, pusdienā un vakarā, jums patiesu baudu sagādā sadošanās rokās, apskaušanās, jums viss ir kārtībā. Tas nozīmē, ka sievietei ir tā enerģētika, kas piepilda un attīsta, bet vīrietī ir spēja šo enerģētiku realizēt. Ja vīrietis šo enerģiju nerealizē, sieviete sāk to ienīst. Tāpēc, ka viņa dod enerģiju, tā atspoguļojas un atgriežas atpakaļ un iznīcina viņu pašu..

Kad sieviete ir sasniegusi noteiktu attīstības līmeni un virzās uz priekšu, viņā aug seksuālā enerģija. Viņai rodas vēlmes un intereses. Viņa tiecas uz jauno, iet tajā un pārvar to. Viņa var nodarboties ar mākslu, biznesu un vispār – ar jebko. Taču svarīgi, lai viņai būtu sekss, kas sagādā labsajūtu un prieku. Ja tu nemīli vīrieti, tad izeja ir viena – IEMĪLI!

Daudzi mīlestību uztver nepareizi. Mīlestība tā ir attīstība, vienmēr kaut kas jauns un vienmēr kaut kas nezināms. Kad tu to adaptē sev – šo attīstību, jauno, nezināmo, tas kļūst par tevi pašu un tu peldies labsajūtā. Ja tavās attiecībās, biznesā, apģērbā, ieradumos, ceļojumos un pasaules izjūtā nav nekā jauna un nav attīstības, tu degradēsi! Ir svarīgi to saprast un atcerēties!

Kad sieviete piepilda vīrieti, viņam vienmēr jāasociē to ar faktu, ka VIŅŠ IR VĪRIETIS.

Kāpēc? Tāpēc, ka viss tiek būvēts uz sievietes enerģijas un seksualitātes. Tieši šī enerģija dara vīrieti bagātu un veiksmīgāku. Taču, ja šis vīrietis nonāk līdz noteiktam līmenim un pēc tam sāk sevi asociēt ar naudu, mašīnām un stāvokli sabiedrībā, lielās ar to un nosoda tos, kas apkārt, sievietes enerģētika pārstāj plūst viņa realizācijai.
Sievietes enerģētikā notiek straujš kritums, sākas problēmas uroģenitālajā sistēmā – cistas, iekaisumi u.t.t. Viņas zemapziņa formē dažādus notikumus, lai viņai pievilktos citi vīrieši, kuri gatavi izmantot viņas nerealizēto enerģiju savai attīstībai.

Un tad viņai nākas iet pie sava vīrieša, “nolaist” viņu no debesīm pie zemes, lai viņš pārstātu sevi asociēt ar saviem ienākumiem un stāvokli sabiedrībā, un pārstātu ar tiem lielīties.

Spriežot no savu klientu pieredzes, varu teikt sekojošo: sievietes, ja pēc tādas sarunas jūs redzat, ka jūsu vīrietis nenolaižas uz zemes un turpina sevi asociēt ar savu biznesu, mašīnām vai stāvokli sabiedrībā, un savu naudu (patiesībā tā ir jūsu enerģija), savāciet savas mantiņas un ejiet prom no viņa.

Kad vīrietis sāk sevi asociēt ar savu bagātību, nosodīt citus, braukt piedzēries pie stūres, pārstāj cienīt cilvēkus sev apkārt, uzskatot sevi par kaut ko augstāku – tā ir degradācija!

Tāpēc, lai to novērstu, jums noteikti ir atklāti un godīgi jāizrunājas vienam ar otru. Tikai ne, pārmetot un cīnoties par to, kurš uzvarēs. Jums vienmēr jārunā par to, ko jūs vēlētos. Ja tas ir JŪSU vīrietis, viņš teiks: “Jā, es arī to vēlos. Es saprotu, ka uzvedos nepareizi. Es centīšos darīt pareizi. Pat tad, ja man tas nebūs viegli, es darīšu.” Bet tas, kurš slēpjas, aizveras un nevēlas atzīt savas kļūdas un atzīt savus trūkumus, nekad nedosies ar jums kopā attīstībā. Un, ja jūs turpināsiet viņu pieņemt tādu, kāds viņš ir un paliksiet ar viņu, ieslēgsies pašiznīcināšanās programma. Jūs sāksiet slimot, vai vispār variet nomirt. Atcerieties, kad dzīvojat ar vampīru, jūs kļūstat par vēl lielāku vampīru.

Noslēgumā.

– Sievietes, vienmēr kontrolējat svarīgu momentu savā vīrietī: viņam noteikti jābūt pašcieņai, cieņai pret citiem cilvēkiem, atbildībai, jāizpilda tas, ko solījis – tas nozīmē, jābūt reālām darbībām – bez steigas un citu nosodījuma.

– Vīrieši, mums nemitīgi jāvirzās uz priekšu un jāattīstās! Pat tad, ja grasāties dzīvot 300 gadus, jums visus šos 300 gadus ir jāattīstās un viss jādara arvien vairāk un labāk.

Autors:Aleksandrs Paļijenko

Tulkoja: Ginta FS