Tev izdosies!

Tavā dzīvē ir bijušas situācijas, kad tev šķita, ka tu tās nepārvarēsi. Un tomēr, tu tiki ar to galā.

Tavā dzīvē ir bijušas problēmas, kas tev šķita neatrisināmas. Un tomēr tu tās atrisināji.

Tavā dzīvē ir bijuši zaudējumi, kuri tev šķita nepārciešami. Un tomēr, tu tos pārcieti.

Tagad, šodien, šeit, visa tā rezultātā, tu esi stiprāks, gudrāks, pieredzējušāks. Kaut arī ceļš nav bijis viegls, tu esi to nogājis veiksmīgi.

Protams, pārbaudījumi un problēmas būs arī turpmāk – taču, iespējams, šodien tu esi smagā dzīves posmā un tāpēc ir vērts atskatīties atpakaļ un atcerēties – pat tad, kad tu domāji, ka netiksi galā, tev izdevās un tu to paveici.

Un, iespējams, to atceroties, tu sapratīsi, ka NAV NEVIENA IEMESLA ŠAUBĪTIES PAR SEVI. Jo, lai kādus pārbaudījumus tev dzīve uzliktu, tu ar visiem tiem esi ticis galā!

Un tagad, pats galvenais: tev sanāks un tu tiksi galā!

Ralfs Martsons
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā pārvarēt pasivitāti un kļūt par savas dzīves saimnieci

slinkums5

“Es esmu tāda sliiiiiiiiinka… Mierīgi varētu uzvarēt slinkuma čempionātā. Visus pārspēšu apātijā. Uzstādīšu pasaules rekordu bezdarbībā”. Lielisks variants kā vājumu pārvērst par spēku. Var kļūt par visu sliņķu iedvesmotāju. Taču labāk rīkosimies savādāk. Vēl interesantāk, un iziesim no pasivitātes kā īstas uzvarētājas!

Slinkums, gribas trūkums, vai kas man traucē rīkoties?

Atbilde it kā atrodas pašā virspusē. Nedaru, tātad negribu. Bet kā gan var negribēt kustēties, strādāt, ar sevi, vingrināt ķermeni, sasniegt panākumus? Kā var dienām ilgi vāļāties gultā, tikai retu reizi aizdegoties ar kādu ģeniālu ideju?

Patiesībā tas ir reāli. Un daudzas no mums ir saskārušās ar slinķa dzīvesveidu. Tikai iemesli tam ir dažādi.

Pasivitāte var būt smagu pārdzīvojumu rezultāts. Šķiršanās, tuva cilvēka nāve, atlaišana no darba. Vai arī viss vienlaicīgi. Cilvēks salūzt apstākļu ietekmē un kļūst par dārzeni. Iespējams, zaudē dzīves jēgu, grimst skumjās un bēdās un negrib redzēt nākotni.

Apātija var pāriet pāris nedēļās vai mēnešos. Tā var pārvērsties par ieradumu. Tad apziņa uz daudziem gadiem ieslīgst miegā, sapņi pazūd un viss pamirst, draudzenes melnā mantijā ar izkapti rokā, gaidās.

Taču jebkuru ieradumu var izmainīt! Un, ja iekšā mīt stingra apņemšanās pārvarēt bezdarbību, tad pietiek vien uzzināt, kas tam tieši vajadzīgs un maigi ievilkt sevi atpakaļ dzīves bangās.

Plaša redzējuma trūkums kā pasivitātes iemesls

 “Kad nezini, kā dēļ tu dzīvo, tu dzīvo kā nebūt, dienu no dienas, priecājies par to, ka pienāk nakts un miegā varēsi iegremdēt garlaicīgo jautājumu par to, kāpēc dzīvoji šo dienu un kāpēc dzīvosi rīt”.
I.A.Gončarovs “Ablomovs”

Vēl viens totāla slinkuma iemesls – sava ceļa neizpratne. Nespēja noformulēt visas savas dzīves mērķi. Ja nezinu, kā dēļ es dzīvoju, tad kāpēc man vispār kaut ko darīt?

Ir tādi cilvēki, kuriem nepietiek vien ar to, ka vienkārši jānopelna nauda, jāizveido ģimene, jāizaudzina bērni un svētdienās jādodas uz kino vai baznīcu. Viņu dvēsele vēlas ko vairāk. Bet tad, kad tie nesaprot, ko tieši viņiem vajag laimei, tad var pārstāt dzīvot aktīvu dzīvi.

Sākumā okupēt dīvānu, ģeniālas idejas meklējumos, diendienā gremdēties sapņos, iedomājoties sevi visdažādākajos ampluā – aktieris, uzņēmējs, ģeniāls koučs, bestselleru autors… Varbūt arī mēģina kaut ko. Taču visbiežāk piekūst no šāda veida izklaidēm, ne no kā negūstot spēcīgu impulsu.

Te nu atnāk īsta apātija. Cilvēku aprij sajūta, ka nevari šai pasaulei neko dot. Dzīves misija nav atrasta, nav vēlēšanās atgriezties “vāveres ritenī”. Es te vēl nedaudz pagulēšu.

Pirmais likums, lai uzvarētu pasivitāti: atrast jēgu

Lai kāds iemesls būtu slinkumam un apātijai, izeja vienmēr ir. Un pirmais, kas palīdzēs to atrast – ir saprast savas dzīves jēgu. Kā dēļ es esmu? Kādai misijai es esmu dzimis?

Jā, šis ir ļoti sarežģīts jautājums, uz kuru atbilde neatnāks uzreiz. Taču, vai patiešām viss ir tik miglaini? Var izdomāt sev “pagaidu” mērķi, kura dēļ kaut vai nedaudz sagribētos kaut ko darīt. Vai arī atrast universālu, iespējams, pat nedaudz banālu tieksmi, kas iedvesmo kustībai uz priekšu.

Ko tu domā par tādu ideju: “Kļūt par savu labako versiju?” Tikai iedomājies, kas tu varētu būt ideālajā variantā. Tas taču ir vesels aizraujošs mūžu garš ceļš! Darbs ar savu ķermeni, pašizaugsme, apmācība, sevis izmēģināšana tajās jomās, kas jau sen tevi vilina… Un nekādu ierobežojumu, var darīt visu, ko gribās. Tādā kustībā pats no sevis atradīsies kāds lielāks, globālāks, individuāls mērķis.

Padomā par bērniem, par mīļoto ciilvēku, vecākiem, draugiem. Šie cilvēki var kļūt par spēcīgiem motivatoriem. Pirmajā laikā – par galvenajiem motivatoriem. Un tad, kad būsi atguvis spēkus un nostāsies uz kājām, viņi kļūs par atbalstu tavā dzīves misijā.

Kā vēl atbrīvoties no pasivitātes? Atgriezt savu gribasspēku

Ablomova sindroma gadījumā atrofējas gribas muskulis. Un lai arī esam maigas būtnes, nedaudz spēcīgā Atlanta mūsos nenāks par ļaunu.

Patiesībā nav nemaz tik grūti iemācīties pārvaldīt savas sajūtas, vēlmes un uzmanību. Ir sevi labi jāizzin un jāsaprot, kā tieši pazūd gribasspēks, kas ir cēlonis tam, ka notiek sabrukums un kā iemācīties sevi kontrolēt.

Par lielisku palīgu šeit var kļūt Keliijas Makgonigalas grāmata “Gribasspēks”

(To izlasīt var šeit krievu valodā: http://www.mann-ivanov-ferber.ru/books/mif/thewillpowerinstinct/)

gribasspeks

Autore vairākus savas dzīves gadus ir veltījusi gribasspēka pētījumiem, ir vadījusi papildizglītības kursus un pateicoties daudzu studentu pieredzei, sapratusi, kā darbojas kārdinājumu mehānisms.

Izlasot grāmatu, jūs sapratīsiet, ka paškontroles trūkums nav netikums, bet gan dabisks cilvēka stāvoklis, kuru var iemācīties pārvaldīt. Un tāpat saņemt daudz vertīgu padomu kā sadraudzēties ar gribasspēku.

Un vēl daži padomi, kas palīdzēs uzvarēt pasivitāti

Apātija jau ir gatava pacelt rokas un iesaukties: “Padodos!!” Taču, ja šajā brīdī tu apstāsies, tā atkal saņemsies spēkā un uzbruks. Neatstāsim tai šādas iespējas – arsenālā ir vēl daži ieroči.

Fokuss uz pozitīvu

Pasīvi cilvēki mīl sev pārmest. Viņi pastāvīgi domā par savu slinkumu, par neizdarītajiem darbiem un pie sevis skaita…. “Kas ar mani notiek? Kas ir ne tā? Kāpēc es esmu tāda muļķe? Tāda sliņķe?”

Viss ar tevi ir kārtībā un neesi tu muļke. Par to vari pārliecināties, ja ieslēdz pozitīvo domāšanu. Atceries un pieraksti savas uzvaras – jebkura lieluma. Atceries savus talantus, kas tev labi padodas. Un pat slinkajās dienās atradīsies labie darbi, kurus esi paveikusi, atklājumi, ko esi veikusi. Paslavē sevi, noglaudi sev galvu par to, ka apzinies to, par to, ka vēlies mainīties. Tā jau ir 50% uzvara!

Instrumentu apzināšana

Mēs jau pamēģinājām noskaidrot mērķi. Tagad padomā, kas tev ir nepieciešams tā sasniegšanai. Sāc ar lietām, kas ir šajā etapā. Piemēram – došanās uz sporta zāli – vēl pagaidām tas ir pārāk dārgi, taču šobrīd internetā ir video rullīši, kurus var izmantot, vingrojot mājās – pa 20, 30, 40 minūtēm dienā. Hanteļu vietā vari izmantot ūdens pudeles (tā mēs darām arī savos treniņos), bet paklājiņa vietā – parasts dvielis.

Te nu atkal strādā koncentrēšanās uz pozitīvo. Domā par to, kas tev jau ir, lai sāktu darboties. Un neiegrimsti ciešanās, domājot par to, ka tev nav naudas, nav inventāra vai piemērota apģērba. Izpildi pirmos soļus un tiem līdzi nāks viss pārējais.

Atrast domubiedrus, atbalstītājus un palīgus

  • Kopā sanāk labāk. Pat tad, ja blakus ir cilvēki, kuri tiešā veidā nevar palīdzēt, viņi var atbalstīt tevi ar vārdiem, apskaut tevi un patiesi ticēt tam, ka tev izdosies.
  • Esi kopā ar tiem cilvēkiem, kuri tevī redz spēcīgu personību. Tie pacels tavu pašapziņu un bez ironijas pados tev roku, ja kaut kas nesanāks.
  • Vēl labāk, ja tu atradīsi sev palīgu. Treneri, skolotāju, kouču, kurš dos tev zināšanas un kontrolēs, lai darbības tiek veiktas pareizi.
  • Var atrast cilvēku – domubiedru, kurš tāpat kā tu iet šo ceļu un negrib vairs būt pasīvs. Jūs varat kļūt atbalsts viens otram, dot viens otram uzdevumus, atskaitīties par to izpildi.

Un nekādā gadījumā nevajag ienīst savu pasivitāti. Katram ir savs unikāls gadījums. Varbūt tu esi lellīte, kas gaidīja savas burvju pārvērtības? Un šis pasivitātes laiks bija vajadzīgs lai uzkrātu spēkus, lai pietiekami atpūstos pirms savas īstas dzīves sākuma, kas pilna dzīvības, enerģijas un laimes.

Klausies sevī un izej no sava kokona mirklī, kad sirds to liek un šo briesmīgā slinkuma periodu uzskati par unikālu un lielisku pieredzi. Nekas nenotiek nejauši un nelaikā – visam ir savs īstais laiks. Un visam ir sava vieta. Un, ja jūti, ka pienācis laiks izplest spārnus, tad dari to un sasniedz tās virsotnes, kas tev ir svarīgas un ko jūt tava sirds.

slinkums22

Avots: http://flourish-strategy.com/

Tulkoja: Ginta FS

 

10 dzīves mācības

by-oscar-martinez
1. Laiks paiet daudz ātrāk, kā mēs to apzināmies.
2. Ja nerūpēsimies par savu ķermeni jaunībā, tas slikti kalpos vecumdienās. Kad cilvēks zaudē kustīgumu, dzirdi un redzi, viņa pasaule sašaurinās.
3. Skaistums un seksualitāte pāriet, bet patiesa dvēseliska tuvība un draudzība ar gadiem kļūst tikai stiprāka.
4. Pats svarīgākais dzīvē ir cilvēki. Ne hobijs, ne intereses, ne grāmatas, ne darbs nebūs tik svarīgi kā cilvēki, ar kuriem kopā tu pavadīsi pēdējo savas dzīves trešdaļu.
5. Laime ir arī naudā. Ja neko neatlikt vecumdienām, par to var nākties rūgti nožēlot.
6. Visas sēklas, labas vai sliktas, kas iesētas pagātnē, nākotnē noteikti atnesīs augļus. Kāda būs tava dzīve vecumdienās, ir atkarīgs tikai no tām.
7. Skaudība tā ir nevērtīga sajūta. Bieži vien cilvēki, kurus jūs neieredzat, ir veiksmīgi. Tie, kuri jums patīk, arī var izrādīties pārāki par jums. Bērni mēdz būt gudrāki un spējīgāki par saviem vecākiem. Pieņemiet to visu cienīgi.
8. Jūs vairāk nožēlosiet nevis to, ko izdarījāt “nepareizi”, bet gan to, ko neizdarījāt vispār. Meitene, kuru nenoskūpstījāt, ceļojums, kurā neaizbraucāt, projekts, kuru visu laiku atlikāt, palīdzība, kuru laikus nesniedzāt. Ja rodas izdevība, izmantojiet to! Tā var nekad vairs neatkārtoties.
9. Ja esi pamodies no rīta – tā JAU IR UZVARA!
10. Nekad nav par vēlu kļūt par to, par ko vēlējies kļūt, ja sāksi tūlīt pat.

 

Šīs ir vispopulārākās lietotāju atbildes lapā Quora.com. Varbūt arī jums ir kas piebilstams?
Foto: Oscar Martinez
Tulkoja: Ginta FS

Entonijs Robins: nomaini gaidas pret pateicību, un pasaule mirklī mainīsies

entonijs

Entonijs Robinss ir autoritāte līderisma psiholoģijā, pārrunu vadīšanā, pārmaiņu stratēģijās. Viņš ir cilvēks, kurš pats realizējis visas savas labākās īpašības un talantus, pārvarējis savus ierobežojumus – sākot no nabadzības, kurā viņš izauga, beidzot ar audzēju galvā, kas saistīts ar augšanas hormonu, kura pārāk spēcīgā ietekmē viņš izauga tik milzīga auguma. Šobrīd viņš ir daudzu bestselleru autors, fantastisks dzīves koučs, harizmātisks orators, uzņēmējs, filantrops. Tonijs savu dzīvi veido atbilstoši savām augstākajām vērtībām un palīdz mainīt dzīvi simtiem tūkstošu cilvēkiem. Viņš konsultē līderus – daudzu valstu prezidentus, profesionālus sportistus, pazīstamus aktierus un biznesmeņus. Šeit viņa citāti, kuri arī jums palīdzēs dzīvot skaistāku un veiksmīgāku dzīvi.

Jūs esat atnākuši pēc tā, kas jums JAU IR.

  • Kas padara mūs par vergiem – ideāli. Kas dara mūs brīvus – vērtības.
  • Sievietes enerģija aiziet, kad ķermenis saspringst. Tā atgriežas, kad notiek stāvokļa izmaiņas – no aizvērtības uz atvērtību.
  • Ciešanas nav faktos. Ciešanas ir faktu interpretācijā. Mēs paši piešķiram nozīmi notikumiem.
  • Mums nav jāmainās. Mums vienkārši jāatrod tā sava daļa, kas JAU IR laimīga.un veiksmīga un jātrenē to pēc iespējas biežāk.
  • Mēs nevaram kontrolēt notikumus, bet mēs varam tos ietekmēt.
  • Kad tu ciet, tu esi pārņemts tikai ar sevi.
  • Pats svarīgākais lēmums, kuru tu vari pieņemt ir dzīve brīnišķīgā stāvoklī.

Problēmām un laimei nav nekādas savstarpējas saistības.

  • Pati kļūdainākā doma ir tā, ka tev nav jābūt nekādām problēmām.
  • Nomaini savas gaidas pret pateicību un tava pasaule momentā pārvērtīsies.
  • Planēta ir mans spēļu laukums. Mīlestība – mans mantojums.
  • Kad tu dusmojies vairāk par 30 sekundēm, šīs emocijas atliekas paliek tevī vēl vismaz 5 stundas.
  • Nogalini drakonu (problēmu), kamēr tā ir maziņa un labiņa, savādāk tā pārvērtīsies par godzillu un sagraus tavu pilsētu.
  • Tu nevari kaut ko uzlabot, kamēr neatzīsies tajā, ka kaut kas nestradā.
  • Nekad nemēri sevi ar citu cilvēku uzvarām. Mēri savu veiksmi ar savu potenciālu un spējām. Mērot sevi ar citu panākumiem, tu tikai pazemināsi to, ko sagaidi no sevis.
  • Vīrieši uzņemas atbildību par sievietes stāvokli (pozitīvo vai negatīvo).
  • Vairums cilvēku ir “sasniedzēji” nevis “labsajūtas saņēmēji”.

Cik gan reti tas notiek, kad cilvēks ne tikai kaut ko grib, bet arī ir gatavs darīt visu iespējamo, lai viņam tas būtu.

  • Varoņa mērogs un iekšējais saturs tiek noteikts ar antivaroņa mērogu un spēku.
  • Kad tu sodi savu partneri, tu sagrauj attiecības.
  • Mēs varam cīnīties ar tumsu, bet varam ieslēgt gaismu.
  • Un, ko tad, ja dzīves baudīšana tev kļuvusi par augstāko sasniegumu?
  • Viss, ko tu apstiprini aiz vārda “Es…………………..”, agri vai vēlu kļūst par tevi.
  • Es radīju Toniju Robinsu. Viņš neieradās no nekurienes
  • Mēs ciešam, kad cīnāmies ar realitāti.

Tu nevari svētīt citus, kamēr pats nejūti svētību.

  • Katra doma, kuru tu domā un katrs lēmums, kuru tu pieņem, notiek, izejot no tavām vērtībām un pārliecībām.
  • Vērtības – tie ir emocionālie stāvokļi, kurus mēs vai nu vēlamies palielināt, vai no kuriem mēs vairamies
  • Vērtības vada tavus lēmumus. Lēmumi formē likteni.
  • Vairums mūsu vērtību ir neapzinātas.
  • Virziens=galapunkts
  • Tavas individuālās ciešanas pieaug ar procentiem. Tu nevari ciest, nenodarot ciešanas citiem cilvēkiem.

Personība neaug, kad viss iet gludi. Tā veidojas grūtībās.

  • Dvēseles spēks atnāk no dvēseles sāpēm.
  • Jebkuras sāpes var kļūt par spēka avotu, ja tu atradīsi veidu, kā izaugt caur tām.
  • Mūs apbalvo publiski par to, ko mēs dienu no dienas darām vienatnē.

Grūti sevi mīlēt, ja nepazīsti sevi.

  • Sievietes enerģija – atvērta sirds. Tev pietiek vien “ieslēgt” galvu, kā tu nokļūsti vīrišķajās enerģijās.
  • Vēlme – tā ir enerģija.
  • Lai realizētu savu redzējumu, tam jābūt ne tikai “par tevi”.
  • Prasības attiecībās – tas ir slogs. Tās sagrauj kaisli.
  • 3 galvenās lietas, kas vīrieti sagrauj attiecībās: 1) kritika, 2) kontrole, 3) aizvērtība.
  • 3 galvenās lietas, kas sagrauj sievieti attiecībās 1) nesapratne, 2) ignorēšana, 3) neaizsargātība.
  • 3 mīlestības mēri: 1) manas vēlmes/vajadzības ir galvenās, 2) tavas un manas vēlmes/vajadzības ir vienlīdz svarīgas, 3) tavas vēlmes/vajadzības=manām vēlmēm/vajadzībām.

Piepildot viens otra vēlmes mēs radam enerģijas cirkulāciju attiecībās.

Lēmums, kas pieņemt no bailēm (ja vien tas nav saistīts ar dzīvības briesmām) – vienmēr ir nepareizs lēmums.

  • Attiecības mūs nodrošina ar visvērtīgākajām dzīves garīgajām mācībām. Mums jāiemācās atdot un mīlēt bez nosacījumiem.

Dariet to, ko jūs darījāt pašā attiecību sākumā un tās nekad nebeigsies.

Daži jautājumi/ rekomendācijas no Tonija:

1. Kāds ir visnozīmīgākais notikums, kurš ietekmējis tavas personības formēšanos? Vai tas ir labs vai slikts stāsts? Vai to var pārrakstīt par labu, lai šis notikums tev dotu spēkus, nevis atņemtu tos?

2. Uzraksti divas vēstules diviem pašiem svarīgākajiem cilvēkiem savā dzīvē. Pastāsti viņiem par savu svarīgāko sapni.

3. Atceries, kas tavā dzīvē tev izdevās? Pateicoties kam tu to izdarīji? Droši vien tu fokusējies uz veiksmi, ne uz bailēm. Izdari to savu jauno mērķu vārdā.

Kurš no citātiem visvairāk tevī rezonēja un kurš iedvesmoja darbībām?

Avots: http://www.econet.ru

Tulkoja: Ginta FS

 

Padoties dzīvei

varde

Vai atcerieties pritču? Par divām vardēm, viena, no kurām kārpījās un sakūla pienu sviestā, bet otra padevās un nomira.

Un tagad realitāte. Cik laika vajadzīgs, lai pienu sakultu sviestā? Un kāds vardes kāju kustināšanas ātrums un spēks nepieciešams, lai to izdarītu? Starp citu, es nebiju slinka un noskaidroju – 6000 apgriezieni minūtē. Pat supervaroņu ērā grūti ko tadu iedomāties. Esat redzējuši elektrovardes? Es – nē!

Un te nu ir galvenais jautājums – vai tiešām vardes šķidrumā nomirtu, ja reiz tā ir viņu dabiskā vide un tur tās jūtas normāli?

Par ko ir šis stāsts? Par to, ka ideja par to, ka jebkurā mums nesaprotamā situācijā ir jākārpās, “jāmočī”, cik vien spēka – nav tasnība. kaut gan šī doma mums tik spēcīgi ieperinājusies galvās, ka kārpies vienmēr – vajag to vai nevajag. Jo tā taču rīkojas visas gudrās vardes, kuras vēlas izdzīvot. Un, ja pārnesam šo metaforu dzīvē?

Pieņemsim, ir divas sievietes – Tīna un Zoja. Pieņemsim, ka viņas abas atlaida no darba. Tīna sāka kārpīties, cik vien spēka. Uzrakstīja simtiem CV, aizsūtīja tos simtiem darba devēju un pēc 10 darba intervijām viņu pieņēma darbā – tadā pašā, kādā viņa strādāja iepriekš, ar tadu pašu priekšnieku, tādu pašu algu un tadām pašām perspektīvām, kā iepriekšējā. Jāsaka gan, ka spēka šim darbam viņai vairs gandrīz nebija. Un vēl izrādījās, ka ne velti viņu atlaida – viņa netika galā ar darba pienākumiem un, ne jau tāpēc, ka viņa bija sliņķe, bet tāpēc, ka viņa bija zaudējusi jebkādu motivāciju. Taču tieši tāpēc, ka viņa bija aizņemta ar kārpīšanos, viņa nepaspēja to pamanīt. Pēc laiciņa Tīna saaukstējas un depresija bija jau klāt

Zoja pēc atlaišanas 12tos dienā sāka dzert kafiju tuvējā kafejnīcā, ko viņa nevarēja darīt tad, kad stradāja savā iepriekšējā darbā. Zoja kaifoja, kaut arī nedaudz kautrējās par savu bezrūpību. Viņa nopirka krāsas un devās uz gleznošanas stundām. Nē, šis nav maģiskais stāsts par to, ka viņa kļuva par pasaulslavenu gleznotāju. Zoja atslābinājās un ļāva dzīvei plūst, vērojot, ko tā viņai piedāvā. Viņa satikās ar saviem seniem draugiem un vienā no randiņiem izradījās, ka viņas drauga draugs piedāvā vakanci, par kuru Zoja sen bija fantazējusi. Tā, atpūtusies un izpeldējusies krāsās Zoja atrada savu sapņu darbu. Vēl gan nav skaidrs, kurš kuru atrada.

1. secinājums.

Ikvienā situācijā, paraugies apkārt – varbūt tā ir tava īstā darbības vide? Tad kārpīšanās šķiet lielākais noziegums pret sevi.

2. secinājums.

Paskatījies apkārt, padomā, kam tev ir spēks un enerģija? Un kur tos papildināt?

3. secinājums

Padoties dažkārt nav sliktākā ideja. Jo ne vienmēr padoties nozīmē zaudēt.

Drīzāk tādās situācijās tu atzīsti, ka neviens no mums nav sfēriskais zirdziņš vakuma bumbā. Mēs esam cilvēki – katrs savos cilvēka dzīves procesos. Kad es pastiprināti kārpos – es dzīvoju ilūzijā, ka esmu viena, ka apkārt nekā un neviena nav un es dzīvoju un mijiedarbojos tikai ar sev un savu trauksmi. Tas ir tāpat, kā peldēt, izliekoties, ka ūdens nemaz nav.

Padoties dzīvei – tas nozīmē ieraudzīt to, sajust un līdzdarboties. Padoties partnerim bieži vien nozīmē beidzot viņu ievērot un atzīt, ka arī viņš ir šajās attiecībāš.

Tādā partnerībā var izjust daudz vairāk prieka, radošuma, iespēju un baudas, daudz vairāk kā vienkārši “no galvas”.

4. secinājums

Protams, var izvēlēties kārpīties: Un kas būs pēc tam? Vai es esmu gatava pēc tam līdz matu galiņiem atrasties sviesta ķērnē?

Šeit es nerunāšu par izslavēto apzinātību, tā šajā gadījumā viusiem šiem notikumiem ir kā fons. Drīzāk es vēlos pārdomāt vārda “padoties” jēgu. Atzīt kontroles ierobežotību, ieraudzīt savu Plūsmu un ieslīgt tajā. Dažkārt ir bail. Protams. Taču tas ir tik vilinoši 🙂

Neviena varde nenomira raksta uzrakstīšanas rezultātā.

Avots: © psy-practice.com

Autors: Anna Afinogenova

Tulkoja: Ginta FS

P.S. Man agrāk ļoti patika šī pritča par vardēm, un varētu teikt, ka es ļoti apņēmīgi sekoju tajā paustajai gudrībai. Iespējams, kādā brīdī dzīvē tas arī ļoti bija vajadzīgs. Taču, šķiet, ka šodien šī stratēģija personīgi man ir jāmaina, jo karpīšanās rada milzīgu diskomfortu un nenes gaidīto rezultātu.

Lielā varde un mazā vardīte

Piena spainī iekrita divas vardes: viena – liela un resna, otra maziņa. Stundām ilgi abas peldēja, cenšoties izkļūt ārā. Lielajai vardei izsīka spēki, un tā ievaidējās: „”Māšel, es padodos,”- un nogrima spaiņa dibenā.

Mazā vardīte sev teica: „Ja padošos, tad nomiršu, tāpēc man jāturpina peldēt!” Pagāja divas stundas, un vardītei jau likās, ka spēki tūliņ būs galā. Tomēr, atcerējusies par mirušo vardi spaiņa dibenā, viņa sakopoja gribasspēku un sev teica: „Padošanās nozīmē drošu nāvi. Es ķepurošos, līdz nomiršu, ja reiz man lemta nāve, bet nepārstāšu cīnīties, jo, kamēr esmu dzīva, vienmēr ir cerība.”

Savas apņēmības iedrošināta, vardīte turpināja kult pienu. Pēc vairākām stundām, kad vardīte bija gandrīz pilnībā zaudējusi spēkus un vairs nespēja ķepuroties, tā pēkšņi sajuta sev zem kājām cietu pamatu – nemitīgi peldot, vardīte bija sakūlusi pienu sviestā! Ar milzīgu prieku atspērusies no sviesta pikas, vardīte izlēca no piena spaiņa un izkļuva brīvībā.

Pritčas avots: http://www.yogi.lv

Māciet saviem bērniem…

1sept3

Māciet saviem bērniem to, kai, lai viņi būtu laimīgi,

Dzīvē nav vajadzīgs nekas papildus:

Ne cilvēks, ne vieta, ne kāda nebūt manta,

Ka īsta laime ir viņos pašos.

Māciet viņiem to, ka viņi jau ir pašpietiekami.

Māciet viņiem to, ka zaudējums ir tikai izdomājums.

Ka ikkatrs mēģinājums ir veiksme.

Ka ikviens sasniegums noved pie uzvaras.

Un, ka pirmā uzvara nav mazāk vērtīga kā pēdējā.

Māciet saviem bērniem to, ka viņi ir saistīti ar visu dzīvi.

Ka viņi ir Viens vesels ar visiem cilvēkiem.

Un, ka viņi nekad nebūs šķirti no Dieva.

Māciet saviem bērniem, ka viņi dzīvo pasaulē,

Kurā valda pārpilnība.

Ka viss šajā pasaulē pietiks visiem.

Un viss ir visiem,

Ne vairākuma rokās,

Ko vairākums arī saņem.

Māciet saviem bērniem, ka, lai ko arī viņi savā dzīvē vēlētos saņemt,

Ir cienīgi un iespējami.

Ka viņiem nevajag kaut kā dēļ sacensties ar citiem,

Ka Dieva svētība ir domāta visiem.

Māciet saviem bērniem, ka viņus nekad nenosodīs,

Ka viņiem nav jābaidās, lai vienmēr tiem būtu taisnība.

Ka nevajag tiem būt labākiem,

Lai labāk izskatītos Dieva acīs.

Māciet saviem bērniem, ka sekas un sods

Nav viens un tas pats.

Ka nāves šai pasaulē nav.

Ka Dievs nekad nevienu nenosoda.

Māciet saviem bērniem, ka mīlestībai nav noteikumu,

Un, ka viņiem nevajag uztraukties, ja zaudē jūsu vai Dieva mīlestību, jo viņu pašu mīlestība,

Kas dāvāta bez nosacījumiem,

Ir pati lielākā dāvana, kādu viņi var dāvāt pasaulei.

Māciet saviem bērniem, ka būt īpašiem

Nenozīmē būt labākiem,

Ka parādīt savu pārākumu pār citiem,

Nenozīmē, ka cilvēki varēs ieraudzīt, kas šie cilvēki ir patiesībā.

Un, ka pati labākā dziedināšana ir zināt:

“Mana metode nenozīmē labāk, mana metode vienkārši ir cita.”

Māciet saviem bērniem to, ka nav nekā tāda,

Ko viņi nevarētu savā dzīvē izdarīt.

Ka Visuma likumu nezināšanas ilūzija sakņojas planētā Zeme.

Un, ka vienīgais, ko visiem planētas cilvēkiem vajadzētu atgūt

Ir atgādinājums par to, kas tie ir patiesībā.

Māciet to saviem bērniem nevis caur vārdiem,

Bet caur saviem darbiem.

Ne caur diskusijām,

Bet caur demonstrēšanu.

Un to, ko jūs darīsiet, jūsu bērni atspoguļos.

Un tā, kā jūs šobrīd dzīvojat, tā dzīvos arī viņi.

Māciet viņiem to un jūs iemācīsiet viņus lielām lietām,

Un atcerieties…

Mēs visi esam vienoti…

© Nīls Donalds Volšs

Tulkoja: Ginta FS

Es apsveicu visus vecākus, vecvecākus, skolotājus un pašus  skolniekus 1. septembrī, kas man ir kā simbols tam, ka dzīvē viss kustās un mainās un mainās tik uz augšu. Jauns mācību gads, jaunas zināšanas un ieguvumi. Es novēlu jums un arī sev izturību, pacietību, iecietību, harmoniju un, protams, bezgalīgu mīlestību un mēs visi būsim ieguvēji!!!!!