Pagātne: kā sevi nevainot, kā tajā nerakāties un ko ar to darīt

pagatnes teli

Nekādu kļūdu pagātnē nav, lai cik tas daudziem paradoksāli neizklausītos.
Bija, bet šobrīd nav.

Visas eksistējošās kļūdas ir tagadnē. Un tieši tagadnes kļūdas visu ietekmē.

Ja rūpīgi ieskatīsies, es nekad nekritizēju autorus par tām pagātnes kļūdām, kuras tie pareizi interpretē šodien.

Ja tu runā par pagātni, tev ir pareizs kontroles lokuss un pareizi novilktas robežas, nekādas kļūdas es nenosaukšu, ja nu vienīgi – formāli. Bija un labi, šobrīd tev viss ir labi, tu esi labā formā un tālāk situācija attīstīsies tā, kā vajag.

Nav nekādas pagātnes, draugs. Ir tikai tas, ko esi atstiepis no pagātnes tagadnē un šobrīd audzē. Taču tā vairs nav pagātne, tā ir tagadne, tā piepilda tavu galvu, tavu sirdi, tavu lauku un dzīvi tagad.

Parādi ir jāmaksā, kļūdas jākompensē, robežas janovelk, lokuss jāpiekārto un tad pagātne ne tikai pāri nenodarīs, bet tā dīvainā kartā var izmainīties uz labu. Izmainīt pagātni ir iespējams un ir reāli, to saprot visi, kas kaut nedaudz ir pazīstami ar geštalt-psiholoģiju.

Figūra maina fonu, bet fons – figūru. Tu vari pārzīmēt jebkuru figūru jaunā kontekstā un izmainīsies arī vecā tās daļa. Taču apzināta pagātnes mainīšana ir ļoti sarežģīta līmeņa darbs ar lauku, kas iespējams tikai tad, ja ir labs lokuss un fokuss, taču mums galvenais ir iemācīties kaut vai pašu sākumu – pārstāt iestigt pagātnē līdz pašam “cekulam”.

Lūk, šī “laika mašīna”, par kuru nesen runājām, ir lielākās cilvēku daļas galvenais transporta līdzeklis. Ai, kāds tur transports, īsta peldoša viesnīca, kurā vairums ļaužu pavada pusi savas dzīves. Lidojošais Holandietis Bermudu trīsstūrī.

Laipni rēgi tev klanās, pavada uz numuriem ar skatu uz nekurieni, piepilda vannu ar ūdeni, kas sen jau aiztecējis, bet ledusskapis pilns ar pagājušā gada sniegu. Tev ieslēdz pagātnes mūziku, piedāvā reibinošu salda rūgtuma uzlējumu un apstādina pulksteņa rādītājus.

Iedomājies šo vietu, kur tu gatavo airus nākotnes plūsmai. Tā ir tavas personīgās motivācijas plūsma un arī ārējo notikumu plūsma. Vai tu šos airus nosauksi par neironu saitēm vai uzstādījumiem vai prioritāšu sistēmu, vai asociāciju ķēdi, taču tieši tie vadīs tavu dzīvi un tavu uzmanību turp vai šurp. Saprāts vairs nepalīdzēs, kad sāksies plūsma. Saprāts ir vajadzīgs, lai noteiktu rītdienas plūsmas virzienu un ceļu.

Lauks sastāv no figūrām un foniem, tas viss aug vai samazinās, maina formu, piepildās ar jēgu vai to zaudē, kļūst nozīmīgs vai maznozīmīgs, kustās, elpo, mainas vietām, atdzimst vai mirst, atkarībā no tavas uzmanības. Uzmanībai ir dažāda intensitāte un temperatūra. Jo vairāk emociju, jo karstāka uzmanības straume. Nav nemaz tik grūti pārvaldīt uzmanību, kamēr tā ir remdena un ne pārāk intensīva, taču tas kļūst ļoti sarežģīti tad, kad tā kļūst spēcīga. Un laukam ir absolūti vienalga, kādas tieši figūras tu audzēsi un ar kādu fonu to piepildīsi. Lauks ir padevīgs, paklausīgs, plastisks, tas dod tev izvēles iespēju, kamēr tu esi stiprs. Taču tad, kad kāda figūra jau ir pieaugusi un tavējā, salīdzinoši ar to kļūst vājāka, tavs lauks sāk kalpot tai, nevis tev. Tas pakļaujas fizikas likumiem, spēka likumiem.

Tāpēc tad, kad tu visu laiku fokusējies uz pagātnes bildītēm, tur – pagātnē aizplūst tava uzmanība un pagātnes ietekme aug.

“No pagātnes ir jāpaņem liesma nevis pelni” – teica kāds franču filosofs.

Lūk, notikumi, bildes, emocijas, kuras tu kādreiz pārdzīvoji – tie ir pelni, tos nevajag stiept sev līdzi. Tas ir tas, kas sen jau pārvērties pīšļos, bet tu nodarbojies ar spiritismu un nekromantiju, kad to visu izsauc un liec tam atdzimt.

No pagātnes ir jāpaņem UGUNS, tas nozīmē stimuls darīt kaut ko tālāk. Viss, kas tevi motivē, iedvesmo rīkoties un darīt tagadnē, tas viss ir jāpaņem. Bet ne jau kā bildītes, kurās gribas iegrimt līdz ar galvu un sēdēt, bet kā iedvesmojošus tēlus un kustības impulsus.

Atkarība no pagātnes ir kā ieradums iet uz kazino. Šķiet, ka tas ir bez maksas, atšķirībā no ruletes, taču patiesībā tas maksā ļoti dārgi.
Kā atbrīvoties no šī ieraduma, es vēl rakstīšu.
Autors: Marija Komissarova
Avots: facebook @arhisomatika
Tulkoja: Ginta FS
Paldies Līgai Šīronai par ieteikumu

 

Advertisements

Par to, kā saglabāt labu garastāvokli un iedvesmot citus

Autumn inside

Rudens ir brīnišķīgs gadalaiks, lai arī lietains – ar peļķēm, taču mūsu planētai tas ir vajadzīgs, un arī tā ir daļa no harmoniska cikla. Un es esmu parliecināta, ka jebkurā gadalaikā var atrast gaišus momentus, radīt tos sev un citiem cilvēkiem.

Ar rudens sākumu ir pieaugusi iespēja saskarties ar cilvēkiem, kuri atrodas ne tajā vispozitīvākajā noskaņojumā. Kādam ir skumji, ka vasara beigusies, kāds ir apvainojies un tā tālāk. Un tā vietā, lai nokļūtu uz šī, ne visai tīkamā viļņa, saglabā savu labo garastāvokli, savu gaišo enerģiju, un kļūsti par piemēru citiem. Un, ja nu galīgi negribas citu labā pūlēties, tad izdari to sevis dēļ.
Šajā rakstā es esmu apkopjusi dažas ļoti svarīgas idejas, kas ļaus tev vieglāk tikt galā ar negatīvu noskaņojumu un palīdzēs pacelt pazeminātu tonusu – tev un cilvēkiem tev apkārt. Es ļoti ceru, ka tas tev palīdzēs, un tu vieglāk varēsi noskaņoties uz vajadzīgā viļņa.
Paliec uz SAVA viļņa

Visi cilvēki vienlaicīgi atrodas dažādos enerģētiskos un garastāvokļa līmeņos. Ja tavu garastāvokli var sabojāt kāda cilvēka sliktais emocionālais stāvoklis un, vēl jo vairāk, ja šis cilvēks ir pamanījies tev nodarīt pāri, tas nozīmē, ka pats esi  pārgājis šī cilvēka līmenī. Kad tu pieņem kāda cita cilveka negatīvo stāvokli, tu pats ieslīgsti tajā, un tātad paņem sev vēl vairāk to, kas tev nepatīk. Un pēc tam, protams, nodod šo stāvokli tālāk, tādā veidā cenšoties no tā atbrīvoties. Kā teica mana draudzene (piedodiet par ne īpaši smalko vārdu “k”) “Ja tev kāds atnesa kādu kaku, un tu to paņem – tā kļūs par tavējo un tev ar to būs jāstaigā. bet, ja tu to nepieņemsi, tā paliks taā cilvēka rokās, kurš to atnesis.” (Ir arī kāda ļoti pazīstama pritča, kas stāsta tieši par to).

Ja kāds tevi provocē uz to, lai tu zaudētu savu labo garastāvokli – “atslēdzies” no tā. Dari savu darāmo un fokusējies uz to stāvokli, kādā esi, un nedomā par šo cilvēku. Domā par saviem tuviniekiem, filmu, kas tev ļoti patīk, jeb ko – kas tev uzlabo garastāvokli.

Līdzīgs pievelk līdzīgu

No iepriekšējā punkta loģiski seko doma, ka domājot par labo, un esot lieliskā noskaņojumā, mēs pievelkam arī ko labu. Mēs pievelkam cilvēkus, kuri atradīsies kopā ar mums uz pozitīvā viļņa, mēs pievelkam labdabīgus apstākļu, veiksmi un daudz dažādu patīkamu sīkumu no Visuma.

Un atkal, ja tev nepatīk vide, kurā atrodies, nepatīk, ka tā tevi uzlādē negatīvi, kāpēc gan lai tu šajos apstākļos turpinātu atrasties? Tā nav tava, nepieķeries tai, neieciklējies uz kompāniju, kura tevi “apēd”.

Labāk, lai tev ir viens, īsts draugs, ar kuru vari apmainīties ar labu garastāvokli, nevis kompānija, kurā visu laiku tevi atgriezīs tev nepatīkamā noskaņojumā. Taču nebēdā, ja tev pagaidām tāda drauga nav – noskaņojies uz pozitīvā viļņā, un pienāks brīdis, kad tāds cilvēks pats atradīsies. Vienkārši – sāc ar sevi.

Rādi piemēru

Tas, ka kāds uzvedas (kā tev šķiet) ne tā, kā tev patīk, un visi pārējie dara tāpat, nenozīmē, ka tev jāreaģē šādi: “Kāpēc visi ir negatīvi, bet man te jārūpējas par viņu garīgo līdzsvaru. Labi, es arī būšu tāds pats, ja jau visiem te vienalga!” Šādā gadījumā tev apkārt nekas nemainīsies. Viss paliks, kā bijis. Esi tu pats un rādi pozitīvu piemēru. Sajūties, it kā tu sevī nestu kaut ko gaišu, maģisku, notici saviem spēkiem, paliec uz sava viļņa un pievelc sev līdzīgos. Tad tu daudz efektīvāk varēsi palīdzēt cilvēkiem, tiem, kuriem vajadzīga tava palīdzība, palīdzot agriezt viņiem ticību gaišajam.

Fokusējies uz labo

Viss atkarīgs no tavas uzmanības fokusa. Kāds, skatoties lietū, domā par sliktu laiku, bet kāds – par to, ka dabai vajadzīgs lietus, tai nepieciešams atjaunot savus resursus. Kāds, izkāpjot no salūzušas mašīnas domā par nodevību, bet kāds par to, ka, iespējams, pasaule rūpējas par viņa drošību. Kāds peļķē redz dubļus, bet kāds interesantu atspulgu (bērnībā taču mēs priecājāmies par peļķēm!)

Kad tu esi ieciklējies uz negatīvajiem momentiem, tu tērē milzīgi daudz enerģijas, tā aizplūst nekur. Tāpec arī bieži pēc strīdiem tu jūties izsmelts un noguris. Savukārt pozitīvas emocijas vairo tavu enerģiju. Ja sajūti, ka esi ieciklējies negatīvajās emocijās, pārstartējies – tāpat, kā to dara dators. Ieelpo, pastaigā, iedzer ūdeni, pamaini nodarbošanos un pārnes savu uzmanības fokusu uz kaut ko citu. Trenējies un iemācies atlaist situācijas un atrast it visā pozitīvās puses.

“Uzdod” sev un citiem garastāvokļa toni

Ja kāda iemesla dēļ virs kolektīva sadrūzmējušies tumši negarastāvokļa mākoņi, pacel kopējo tonusu, izdomā kaut ko interesantu, lai izrāptos no šīs emocionālās bedres. Atnes saviem kolēģiem kādu gardumiņu, sarīko svētkus, sasmīdini, atrodi kādu aizraujošu video, irosini kopā noskatīties kādu interesantu filmu, ieslēdz dzīvespriecīgu mūziku. Esi labs paraugs. Atceries: pozitīvā enerģija reizes divas pārspēj engatīvo. Viena uzslava parklās desmit kritiskus spriedumus. Viens patīkams mirklis var izdzēst no atmiņām veselu zema tonusa piesātinatu dienu. Viss ir tavās rokās – sāc ar sevi!

Smaidi!

Pat tad, ja tev nesmaida pretī. Uzsmaidi svešiniekiem. Jā, protams, ne visi atsmaida tev, taču apziņa, ka tu nes sevī pozitīvu lādiņu, dos tev daudz vairāk spēka un pāriecības par sevi, nekā aizvērtība.

Tu esi tas, kas esi

Tikai tu pats vari sevi saprast pilnībā, ja esi ar sevi atklāts un godīgs. Un tas viss, kas ar tevi notiek, ir atkarīgs tikai no tevis paša – arī vilnis, uz kura atrodies. Esi tu pats un pāraudz sevi vakarējo, ja tas ir vajadzīgs.

Autors: Dara Muscat
Tulkoja: Ginta FS
Foto: Dina Belenko