Transformācijas neatliekamība

Mūsdienu izaicinājums visai cilvēcei ir sekojošs: reaģēt uz vispārējo sistēmisko krīzi, kas šobrīd apdraud pašu mūsu eksistenci.

Egoistiskā cilvēka prāta funkcionālā nespēja, ko jau pirms 2500 gadiem atpazina senie viedie skolotāji un kas tagad plešas plašumā, pateicoties zinātnei un tehnoloģijām, pirmkārt apdraud planētas izdzīvošanu.
Vēl nesen cilvēka apziņas transformācija, kā to norādīja arī senie skolotāji, nebija nekas vairāk kā iespēja, ko šur tur realizēja tikai daži cilvēki, neatkarīgi no viņu kultūras vai reliģiskās piederības.
Cilvēka apziņa vēl nav uzplaukusi, jo līdz šim tā vēl nebija obligāts nosacījums cilvēka tālākai attīstībai.

Ievērojama daļa Zemes iedzīvotāju drīz vien sapratīs, ja vēl nav sapratuši, ka cilvēce stāv ultimatīvas izvēles priekšā: vai nu attīstīties, vai iet bojā.

Salīdzinoši neliela, tomēr strauji augoša cilvēku daļa jau piedzīvo veco egoistiskā prāta radīto uzvedības stereotipu sairšanu un jaunas apziņas dimensijas rašanos sevī.

Tas, kas šobrīd rodas, nav ne jauna uzskatu sistēma, ne jauna reliģija, ne garīga ideoloģija, ne mitoloģija.

Beidzot pienāk gals ne tikai mitoloģijām, bet arī ideoloģijām un uzskatu sistēmām.

Šīs izmaiņas ir daudz dziļākas nekā domāšanas līmenis.

Patiesībā jaunās apziņas pamatā ir domāšanas transcendence, jauna spēja pacelties tai pāri, spēja sajust sevī dimensiju, kas ir bezgalīgi lielāka par domāšanu.

Tu pārstāj būvēt savu personību, savu pašcieņu, balstoties uz nepārtrauktu domāšanas plūsmu, no kuras iepriekšējā apziņas stāvoklī tu smēlies to, kas padarīja tevi par tevi.
Kāds gan tas ir atvieglojums – saprast, ka “balss manā galvā” – tas nav tas, kas es esmu.

Tad, kas es esmu? Tas, kurš redz. Tu esi apziņa, kurā pastāv domāšana, tu esi telpa, kurā notiek domāšana (vai emocijas vai maņu uztvere).

Ego nav tikai identificēšanās ar formu, kuras esamība nozīmē domformas klātbūtni, kas ir pirms tās.

Ja ļaunumam ir kāda realitāte – un tas ir relatīvi, nevis absolūti reāls, tad šeit ir tā formula: pilnīga identificēšanās ar formu – fizisko, mentālo, emocionālo.
Un šīs identificēšanās rezultāts ir pilnīgs savas vienotības trūkums – ar visu, ar jebkuriem “citiem” un arī ar Avotu.

Šī aizmiršana arī ir sākotnējais grēks, ciešanas, maldi. 

Ja pilnīgas atdalītības ilūzija iezīmē un nosaka to, ko es domāju, saku un daru, tad kādu pasauli es radu?
Lai rastu atbildi, pavēro, kā cilvēki izturas viens pret otru, palasi vēstures grāmatu vai paskatieties vakara ziņas televīzijā.

Ja cilvēka prāta struktūra nemainīsies, mēs atkal un atkal radīsim to pašu pasauli, to pašu ļaunumu, to pašu neveiksmi.

Ekharts Tolle “Jaunā Zeme”
​​​​​​​Foto: Cosmin Paduraru
Tulkoja: Ginta Filia Solis
Paldies Artūram Okmanim

Konstantīns Sarkisjans: Mana pasaule sākas ar mani!

sarkisjans

Konstantīns Sarkisjans ir radoša personība – psihologs, rakstnieks, scenārists, pasniedzējs. Viņa semināru un rakstu galvenās tēmas ir dzīve, veiksme, attiecības, pasaules uzbūve. Ne reizi vien vadījis meistarklases žurnālistikas fakultātēs. Izveidojis unikālu tehnoloģiju personības atpazīšanai un cilvēka sūtības atrašanai “Likteņa oktagramma”. Pastāvīgs viesis dažādos TV raidījumos kā eksperts. Uzrakstījis triloģiju «Конституция мира». Scenārija autors detektīvseriālam “Likteņa zīmes”

  • Mana pasaule sākas ar mani!
  • Ja tavā dzīvē kaut kā nav, tātad tu to negribi.

Atļaujot sev vēlēties, mēs atļaujam sev dzīvot.

  • Brīnumaini ir tas, ka mēs vēlamies, lai Dievs labotu mūsu kļūdas.
  • Ja esi greizsirdīgs, tātad esi apdalīts.
  • Mēs apvainojamies, kad nejūtamies pietiekami nozīmīgi.
  • Mēs kļūstam par tiem, no kā mēs baidāmies.
  • Dzīvo un izturies pret cilvēkiem tā, lai viņiem nerastos vēlme tevi apvainot.
  • Ja cilvēks pielieto spēku attiecībā pret kādu citu cilvēku, tātad viņš ir vājāks par to, kuru apbižo.
  • Mūsu pārliecības ir vienīgais iemesls, kāpēc mēs nevaram satikt savu mīlestību.
  • Izmaini attieksmi pret saviem vecākiem. Izmaini attieksmi pret dzīvi. Izmaini attieksmi pret sevi.

Ja tev ir slikti – tā ir tava izvēle. Ja tev ir labi – tā ir tava izvēle.

  • Sieviete bauda, vīrietis rada! Sieviete cieš, vīrietis sagrauj!
  • Izmaini sevi, nekrāpjot sevi.
  • Esi tas, kam tev jābūt un ne tas, kādu tevi grib redzēt pasaule.
  • Dvēsele grib mājās un viss, kas vajadzīgs, dzīvot ar atvērtu sirdi.
  • Īsta sieviete ir tā, kurai viss ir pa īstam.
  • Tas, ar ko mēs cīnamies, reiz mūs uzvarēs.

Izeja ir turpat kur ieeja

  • Dievs devis cilvēkiem dāvanu – iespēju darīt to, ko tie uzskata par vajadzīgu. Viņš pieņem to izvēli un dod laiku nonākt pie savas izvēles. Laiku un izvēli.
  • Ja tu slimo, tātad kaut kam pretojies. KAM?
  • Dievam nav vārda “piedod”, ir tikai apziņa, kāpēc to izdarīji. Tajā arī ir nožēla.

Vīrietis izvēlas to sievieti, kurai viņš visvairāk vajadzīgs

  • Aizvainojums ir vilšanās.
  • Patiesība cilvēku dara tikai stiprāku.
  • Dzīvo ar sirdi! Uzticies sajūtām!
  • Nikns kļūst tikai tad, kad nesaņem pateicību par savu labestību.
  • Jebkuru spēku var pieveikt tikai tad, kad pārstāj just vajadzību pēc tā.
  • Dievs ir vienkāršībā.

Avots: http://www.facebook.com

Vietne: http://konstantin-s.ru

Tulkoja: Ginta FS

Konstanīna video, skolas, raidījumus vari skatīties šeit:
https://www.youtube.com/user/filin06/videos

Iesaku: Mans ceļš: