Dzīvo un neraizējies

Tev ir tik daudz seju. Iekšienē tu domā vienu, ārpusē tu paud ko pavisam citu. Tu neesi organiski viens vesels.

Atslābsti un sagrauj to stingumu, ko tevī radījusi sabiedrība. Runā tikai to, ko domā. Rīkojies atbilstoši savai spontanitātei un nedomā par sekām. Šī dzīve ir maza un to nevajag saindēt ar pārdomām par sekām šeit un tur – citā pasaulē.

Cilvēkam vajag dzīvot totāli, intensīvi, priecīgi un kā atvērtai grāmatai, kas pieejama ikvienam, kurš to vēlas lasīt. Protams, tavs vārds nebūs izlasāms vēstures grāmatās. Taču kāda jēga vēlēties, lai tas tur būtu?

Dzīvo un neraizējies par to, atcerēsies tevi vai neatcerēsies – ja raizēsies par to, tas padarīs tevi nedzīvu. Miljardiem cilvēku ir dzīvojuši uz šīs zemes un mēs pat nezinām viņu visu vārdus. Pieņem šo vienkāršo patiesību – tu šeit esi tikai uz dažām dienām, pec tam tevis vairs nebūs. Šīs dažas dienas nevajadzētu tērēt liekulībai un bailēm. Par šīm dažām dienām ir jāpriecājas.

Neviens neko nezin par nākotni. Tava paradīze, tava elle un Dievs ir pati lielākā hipotēze. Vienīgais, kas ir tavās rokās, ir tava dzīve – padari to pēc iespējas bagātīgāku.

OŠO “Tuvība. Uzticēšanās sev un otram”
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Kā ģimenē attīstīt mīlestību?

spogulis4

Nākotne pieder brīviem cilvēkiem. Brīvs cilvēks ir tāds, kurš neizliekas par to, kas viņš patiesībā nav. Ja tu esi izveidojis ģimeni, tad nemēģini savā partnerī neko mainīt, ļauj viņam būt pašam un arī pats dzīvo atbilstoši savai būtībai, nemēģinot citiem izpatikt.

Kad mīlestība nāk no tevis, tu to nemeklē, jo tev vairs nav bailes būt vienam, jo tevī ir mīlestība ar kuru tu dalies, kas neļauj izjust vientulības izjūtu. Ja tavas attiecības ir egoisma pilnas un tu gaidi, ka tavs partneris darīs tevi laimīgu, tas nenotiks.

Ja partnerim ir problēmas, tas nenozīmē, ka tev tās ir jāuzņemas, jo tad jūs abi būsiet nelaimīgi. Svarīgi ir atbalstīt partneri ar savu mīlestību. Tu vari sadziedēt tikai savu pusi. Partnerim pašam jāsadziedē sava puse.

Lai mainītu attiecības ar citiem, ir jāsāk ar sevi. Attiecību veidošanā svarīga ir empātija, ieklausīšanās otrā cilvēkā, apziņa, ka otrs nav tavs īpašums, spēja pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Ja mēs otru cilvēku neuztveram pareizi, jo nelūkojamies uz partneri ar sirds acīm, attiecības var izveidoties neveiksmīgas. Raudzīšanās uz partneri ar sirds acīm nozīmē ieraudzīt to, kas ārēji nav redzams. Īpaši vīrieši slēpj savas jūtas. Tāpēc gudra ir tā sieviete, kas spēj redzēt sava vīra jūtas, neprasot mīlestības apliecinājumus, bet pati ir mīlestības devēja, kas negaida neko pretim.

Lai attīstītu mīlestību ģimenē, vispirms ir jāiemācās mīlēt sevi. Daudzi pārprot šos vārdus, kļūstot par egoistiem, kas domā tikai par savām iegribām. Mīlēt sevi nozīmē dzīvot atbilstoši savai būtībai, kļūstot par brīvu cilvēku. Daudzi brīvību pārprot, nerēķinoties ar tuvākajiem. Ja cilvēks nerēķinās ar citiem un dzīvo atbilstoši tikai savām vēlmēm, tad viņš kļūst par egoistu. Dzīvošana atbilstoši savai būtībai un atbilstoši savām vēlmēm nav viens un tas pats. Cilvēka būtība ir viņa sirds. Cilvēka vēlmes ir viņa prāts. Ja tu dzīvo atbilstoši savai sirdij, tu nebūsi egoists, jo sirds tev neļaus kļūt par egoistu, jo sirdī mājo Dievs, kas ir mīlestība. Ja tu dzīvo atbilstoši savām vēlmēm, tad tu pat nemanīsi kā tevī attīstās egoisms, bet kur ir egoisms, tur nav mīlestības.

Lai iemācītos mīlēt sevi, vispirms jāsāk ar sava ķermeņa iemīlēšanu. Visgrūtāk mums ir iemīlēt savu ķermeni, jo mūsu prātā valda stereotipi par to, kādam tam jāizskatās. Lai būtu laimīgs, ir pilnībā jāpieņem savs ķermenis. Lai ko teiktu prāts, tu esi skaists. Tā tas ir. Tu esi skaists! Skaistumu ārpus sevis iespējams novērtēt vienīgi tad, kad jūti skaistumu, kas mīt tevī. Kad no tevis plūst mīlestība, tu esi skaists.

Mīlestībai ir dažādi izpausmes aspekti. Aplūkosim svarīgākos.

Mīlestības izpausmes aspekts – mīlestības apliecinājuma vārdi: komplimenti, atzinība, iedrošinājums, kā arī laipni, pazemīgi un lūdzoši vārdi.

Dzirdot apliecinājuma vārdus, mēs gribam par tiem atlīdzināt ar to pašu. Nevis pieprasīt, lai saka, ka mani mīl, bet pašam apliecināt savas jūtas ar vārdiem. Mīlestības mērķis nav dabūt, ko vēlies, bet gan darīt kaut ko otra labsajūtai. Iedrošinājuma vārdi mums palīdz pārvarēt grūtības vai rada interesi par kaut ko jaunu. Iedrošinājumam nepieciešama empātija un spēja raudzīties uz pasauli no laulātā perspektīvas. Mīlestība lūdz, nevis pieprasa, tāpēc kaut ko lūdzot savam laulātajam, tu apstiprini viņa vai viņas vērtību un spējas.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – kopā pavadīts laiks.
Kvalitatīvi pavadīts laiks ir nedalīta uzmanība partnerim, kas ir tuvība ar partneri, nevis tuvums. Sarunas laikā būtiski ir saglabāt acu kontaktu, kad tavs partneris runā. Klausoties savā partnerī, nenodarbojies ar blakus lietām.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – dāvanas.
Dāvanas ir vizuāli mīlestības simboli. Ja partneris no tevis pieprasa dāvanas, tad tā nav mīlestība, bet gan aprēķins. Ja dāvināt kaut ko savam partnerim, tad dariet to no sirds, neraizējoties par dāvanas cenu un kvalitāti. Paša darinātās dāvanas ir vismīļākās un izstaro vislielāko mīlestības enerģiju. Dārgas dāvanas apliecina tavu bagātību, bet ne mīlestību, jo mīlestība neprasa tērēt naudu.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – izpatikšana ar darbu.
Dariet labus darbus tikai tad, ja tas pašam sagādā prieku, tad nebūs vilšanās brīdī, kad partneris jūsu labo gribu uztvers kā normu. Jēzus Kristus nomazgāja kājas saviem mācekļiem nevis tāpēc, lai mācekļi viņu mīlētu, bet tāpēc, ka viņš tos mīlēja.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – pieskāriens.
Sadošanās rokās, skūpstīšanās un apskaušanās, kā arī intīmās attiecības ir veidi, kā paust partnerim mīlestību. Daži seksuālās baudas uzskata par zemiskām un garīgā ceļa gājējam necienīgām, bet tā tas nav. Divu ķermeņu fiziska saskarsme ir svēts akts, jo tas vienlaikus rada enerģiju, mīlestību un gaismu. Ja tas tiek darīts tikai baudas gūšanas nolūkā, tad svētums tiek iznīcināts, tāpēc arī partneri pēc baudas gūšanas reti kad paliek kopā, lai izveidotu ģimeni, jo starp viņiem nav jūtu.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – attieksme pret partneri.
Attieksme ir noteicošā, kas rada partnerī priekšstatu par to, ko partneris jūt pret viņu. Lai jūsu laulība būtu laimīga, ir svarīgi, lai jūsu attieksme pret partneri būtu laipna, pacietīga, pieklājīga, pazemīga, dāsna, godīga, mīļa, cieņas un līdzjūtības pilna u.tml.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – piedošana.
Ja vēlies būt mīlošs cilvēks, tad tev ir jāiemācās piedot. Mums ir jāpiedod gan dzīves visdziļākie sāpinājumi, gan sīki pārkāpumi, jo nevienas pozitīvas attiecības nevar ilgstoši pastāvēt bez piedošanas. Piedošana, kas plūst no visas sirds, pārvērš nelaimīgu pagātni laimīgā nākotnē.

💗Mīlestības izpausmes aspekts – pateicība.
Novērtējiet un priecājieties par to, kas jums ir dots. Esiet pateicīgi Dievam par visu, kas jums ir dots. Būdami pateicīgi, jūs izvairīsities no situācijas, ka jums kaut ko atņem.

Galvenie mīlestības iznīcinātāji ir aizvainojumi, vēlmes, gaidas, nosacījumi un egoisms. Lai jūs atvērtu sirdi mīlestībai, jums tā ir jāatbrīvo no visa, kas to apgrūtina – no mīlestības iznīcinātājiem, kā arī nemiera, ienaida, dusmām, skaudības un citām negatīvajām īpašībām. Domās nomazgājiet savu sirdi, atbrīvojot no visiem netīrumiem, kuri uzkrājušies gadsimtu laikā. Kļūstiet kā Saule, dāvājiet Gaismu un Mīlestību citiem. Katru dienu vairojiet mīlestības jūtas savā sirdī!

Lai vairotu mīlestības jūtas savā sirdī, domās atrodiet tēlu, pret kuru spējat izjust mīlestību un domājiet par to pēc iespējas biežāk.

Mīlestībai ir jābūt brīvai, nedrīkst mēģināt mainīt tās dabu. Ja mīli kādu, ļauj, lai viņš ir brīvs! Dod, neko negaidot pretī! Sniedz padomu, bet neuzstāj! Lūdz, bet nepieprasi! Vienkārši mīli, mīli un vēlreiz mīli…

Autore: Elvita Rudzāte
www.domatajs.lv

Kurš palīdzēs?

dragonfly-901937_1920

Man ļoti bieži stāsta par to, ka pašu lielāko un nesavtīgāko palīdzību cilvēki ir saņēmuši ne no tiem avotiem, no kuriem gaidījuši un pavisam ne no tiem cilvēkiem, ar kuriem rēķinājušies…

To apstiprina arī mana personīgā pieredze…

Un ir bijuši manā dzīvē momenti, kad sarežgītā situacijā man palīgā metušies cilvēki, no kuriem es vispār to neesmu gaidījusi un nekādu palīdzību neesmu lūgusi…

Ko tas nozīmē?

Tas atkal ir stāsts par tām pašam gaidu ilūzijām, kas mīlošas acis padara aklas…

Mīļie, un stāsts nav par to, ka tuvajiem obligāti ir mums jāpalīdz…
Stāsts ir par to, ka mēs ļoti bieži mīlam tos, kuri nav spējīgi just tuvību…
To tuvību, kas saistīta ne tikai ar mīlestības svētkiem…
Un arī viņi mūs mīl…
Patiešām mīl…
Tieši līdz mirklim, kad karnevāls beidzas…
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Tuvība – tā ir nepieciešamība

apskaut3

Atceries to laiku, kad tikko bijāt iepazinušies? Jums gribējās sēdēt pēc iespējas tuvāk viens otram, turēties pie rociņas, garāmejot pieskarties.

Ar laiku šis kontakts sāk zust. Un mēs tam nepiešķiram pārāk lielu nozīmi. Kaut gan, ja pajautāsim partneriem/dzīvesbiedriem, vai viņi atkal vēlētos to no jauna sajust, abi atbildētu “jā”.

Mūsu iekšējais stāvoklis ļoti ietekmē ārējas darbības un otrādi. Ja palielinām distanci ārēji, kļūstam tālāki un iekšēji attālinamies viens no otra.

Kad zaudējam ārējo kontaktu, ar laiku attiecības nonāk sava veida ierastības un sadzīves stadijā. Tomēr visiem mums ir vajadzīgs siltums, mīļums un tuvība. Un tāpēc, lai maksimāli saglabātu siltumu un mīlestību attiecībās, katru dienu pacentieties darīt sekojošo:

– Noteikti apskauties no rīta un vakarā. Pirms došanās dienas darbos, uzkavēties vienam otra apskāvienos.

– Vismaz reizi dienā ieelpot partnera smaržu.
– Sadodieties rokās pastaigas laikā, pat tad, ja ceļa gabals ir īss.
– Ejot garām partnerim, pieskarties, noskūpstīt.
– Pirms ēdienreizēm ir labi novēlēt “labu apetīti”, skatoties viens otram acīs, svarīgas ir kopīgas lūgšanas pirms ēdienreizēm.
– Kad kāds no jums sēž pie stūres, arī otrs var turēt savu roku uz otra rokas 🙂 🙂 🙂
– Ja ir mazi bērni, tad ir brīnišķīgi, ja apskaujaties visi kopā. Tas ir lielisks paraugs un drošības sajūta bērniem.
– Vienmēr reizē iet gulēt, un pat strīda laikā neiet gulēt otrā istabā.
– Sagādāt patīkamus brīžus otra ķermenim – masāžas, kopīga duša, vanna.
– Uzaicināt vienam otru uz randiņu.
Nobrieduši partneri spēj vienoties par šādām elementārām lietām. Šķiet, te nav nekā grūta un neiespējama. Sarunājiet ar savu partneri, vienojieties par šādiem jūsu savienības “noteikumiem” un tad, neskatoties uz dzīves vētrām, jūsu tuvība nemazināsies.  Neskatoties uz vecumu un to, cik gadus esat kopā, jūs vienmēr varat sākt kaut ko uzlabot savas attiecībās. Un nebaidieties no partnera reakcijas, viņam arī tas ir ļoti vajadzīgs. Ja domājat, ka tam jānotiek automātiski un viegli, tad tā nav nobriedusi dzīves pozīcija. Ikvienas attiecības prasa uzmanību, rūpes un kopšanu. Tāpat kā jūsu dārzs.
Ir ļoti svarīgi jau sākotnēji uzturēt šadu tuvas attiecībās, jo ar laiku ir grūtāk kaut ko mainīt un censties tuvību atjaunot. Taču tas, kas jums attiecībās ir – ir atkarīgs no jums. Un nevajadzētu domāt, ka “lai arī viņš kaut ko dara”, viss sākas ar “Mani”. Ko ES esmu gatavs ieguldīt savās attiecībās.

Lai izdodas!

Natālijas Kovaļčukas blogs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sāpes un bauda

10430441_343156419142352_4709879231625665419_n

Jo tuvāk mēs esam baudai, jo tuvāk ievainojamībai. Tāpēc, ka bauda ir iespējama tad, kad cilvēks savienojas ar sevi, pārstāj analizēt un vienkārši izdzīvo to, kas ar viņu notiek.
Jo tuvāk mēs esam ievainojamībai, un tas nozīmē, ka arī īstām jūtām, jo zemāka kontrole.
Un, jo zemāka kontrole, jo tuvāk virspusei ir viss tas, kas iepriekš apspiests.
Tāpēc cilvēkiem, kuri sevī apspiež sāpes, niknumu, skumjas vai bailes, gandrīz neiespējami ir sajust baudu un labsajūtu.
Bauda un ievainojamība ir neatdalāmas. Nav iespējams ieslēgt visas jūtas un izslēgt to, kas nav izdzīvots. Un, kā tikko pazeminās kontrole, apspiestais un apslēptais izlaužas virspusē skaidri un konkrēti.
Var meklēt baudu, var to ķert, dzīties pēc tās, tēlot to vai samierināties ar tām pilītēm, kas izlaužas cauri kontrolei, neielaižot sāpes. Slēpt sāpes savā piepūstā vēderā, iekritušajās krūtīs, sakumpušajā mugurā un saspringtajos muskuļos.
Tāpēc sāpes un bauda tik cieši ir saistītas. Tas gan nenozīmē, ka bauda bez sāpēm nav iespējama. Un vēl jo vairāk tas nenozīmē, ka sāpes ir bauda.
Ja sāpes tiek izstumtas, tad ceļš uz baudu ved caur to, lai to izdzīvotu. Izejot cauri, mainot un atlaižot.
Tas pats ir ar tuvību. Jo lielāka tuvība, jo vairāk ievainojamības. Jo vairāk ievainojamības, jo mazāk kontroles. Jo mazāk kontroles, jo grūtāk noslēpt bailes. Un sanāk, ka tuvība ļoti daudziem cilvēkiem ir pietiekami sāpīga. Ne tāpēc, ka tuvība ir sāpes. Bet tāpēc, ka sapes tuvībā nav iespējams ignorēt. Un nākas vai nu bēgt no citiem cilvēkiem, vai arī komunikāciju ar tiem padarīt formālu. Vai arī izdzīvot to un atlaist, paceļot svešas sāpes un palīdzot sev un partnerim pa īstam sastapt vienam otru.
Atlaišana un sāpju izdzīvošana nevar būt nesāpīgs process. Tas nevar būt tīri racionāls. Nepietiek ar to, ka tu pasaki: “Es atlaižu šīs sāpes”. Tās nāksies pieņemt un izdzīvot. Ieiet sāpēs kā miglā, kurā ceļu nākas meklēt uz tausti. Padoties tām, kā straumei, cerībā, ka tā aiznesīs tevi tur, kur vajag. Ienirt kā vilnī, nepārstājot elpot, zinot, ka agri vai vēlu tā atstās tevi krastā un atkāpsies.
Tad ceļš uz ievainojamību un iespējamo baudu būs brīvs. Tas ir pilnībā reāli. Pa īstam. Un šis brīdis ir gandrīz bezgalīgs.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Ko vēlas sievietes?

69064872_2010883435678136_2911932782387134464_n

Ikvienai sievietei ir trīs galvenās vajadzības.
Ja tu domā, ka tās ir dzīvoklis, mašīna un kažoks, tad tu ļoti maldies.
Viss ir daudz vienkāršāk.Astropsihologs Ruslans Naruševičs tās uzskaita:
– Tuvība
– Pateicība
– Drošība

Tuvība

Mēs, sievietes, esam ļoti sociālas un atkarīgas no komunikācijas. Mums nav saprotams, kāpēc jūs aizejat pagrīdē vai dodaties makšķerēt. Tāpēc, ka mums daudz dabiskāk šķiet satikties ar draudzenēm un papļāpāt.Visam, ko mēs dzīvē darām, gala rezultātā ir viens mērķis – sajust tuvību ar citiem cilvēkiem. Mums patiešām patīk sirsnīgas sarunas ar draudzenēm un filmas par tuvību un mīlestību. Un vēl mums ļoti gribās jūs sajust un zināt, ko jūt jūsu sirds.Mēs savas negatīvās emocijas izdzīvojam, runājot par tām. Tāpēc tad, kad redzam jūs drūmā stāvoklī, vēlamies iekustināt jūs sarunām (kaut gan jums tai pat brīdī gribās pabūt vienatnē). Un tad, kad mums ir smagi, mums vajag, lai ar mums parunātos.

Pateicība

Mēs, tāpat kā jūs, vēlamies justies vērtīgas un vajadzīgas. Mums ir svarīgi saprast, ka ikvienas pagatavotas vakariņas jūs pieņemat ar pateicību. Ka jūs novērtējat katru tīro kreklu savā skapī. Ka jums ir svarīgs tas, ka esam koptas un skaistas.
Mēs dievinām komplimentus, jo ar to palīdzību mēs jūtam, ka tiekam mīlētas. Ka jūs esat mums tuvi, mīļi un pateicīgi.Un ir svarīgi, lai šie komplimenti būtu daudzveidīgi un vērsti uz mūsu labajām īpašībām un lai tie būtu patiesi.Man, piemēram, ne īpaši patīk, ja mans vīrs saka, ka brokastis bija brīnišķīgas. Jo brokastis ir brīnišķīgas, bet kāds man ar to sakars? Un es varu pat nedaudz apvainoties, jo tās ne jau pašas pagatavojās. Bet, ja mans vīrs saka, ka es esmu pasaulē labākā pavāre, es kūstu. Jā, mēs esam spējīgas izkust no viena vienīgā jūsu pateiktā vārda. Tas varbūt ir dīvaini, bet tādas mēs, sievietes esam.

Drošība

Mēs esam neprātīgi jūtīgas. Pat tad, ja arī ārēji mēs esam uzbūvējušas biezas sienas un bruņas, iekšā vienmēr dzīvo maza trausla meitenīte. Un mums ļoti gribās, lai par mums rūpētos.Dažkārt ārēji mēs šķietam kā tanki, un jūs domājat, ka jūsu rūpes mums nav vajadzīgas. Taču bez tām mēs zaudējam savu sievišķību un skaistumu. Vairāk par visu pasaulē mēs sapņojam par to, lai par mums parūpētos.Mums šķiet, ka tas nemaz nav grūti – padot roku, izkāpjot no autobusa, atvērt durvis, palīdzēt nest somas, sagaidīt vēlu vakarā mājās no darba, grūtā brīdī uzklausīt…Iespējams, jums tas nemaz nav vienkārši – īpaši pēdējais. Taču mums tā patīk. Un par tādām rūpēm mēs esam gatavas gan jūs iedvesmot, gan dievināt. Vēl vairāk, mēs vēlamies pārstāt strādāt no rīta līdz vakaram un beidzot sākt radīt savās mājās.Radīt mājās harmoniju, mīlestības pilnu atmosfēru. Mēs ļoti vēlamies būt kopā ar saviem bērniem, gatavot brīnišķīgas ģimeniskas pusdienas un nopirkt jaunus aizkarus. Tāda ir mūsu daba – mēs vēlamies radīt un būt sievietes.Un, iespējams, jums šķiet, ka ne visas sievietes to vēlas. Taču ieskatieties viņai acīs un dziļi, dziļi jūs ieraudzīsiet šo mazo meitenīti, kurai tik ļoti patīk radīt pasauli ap sevi. Un par vīrieti, kurš dos mums iespēju radīt un neiet uz darbu, mēs esam gatavas atdot visu.

Tāda ir mūsu daba – atdot.

Avots: благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis

 

Par tuvību, niknumu un riebumu

10403572_375931319198195_7931282901047292204_n

Ļoti bieži mēs kādu tā mīlam un baidāmies pazaudēt, ka pārstājam būt godīgi pret viņu. Savaldāmies un neizrādām savas dusmas, kad dusmojamies. Slēpjam savus aizvainojumus. Klusējam par to, kas var radīt trauksmi vai ievainot. Nesakām, ka vairs negribam, un ka mums kaut kas patīk. Ka mums vairs negaršo. Bet, iespējams, tieši tas nekad arī nav garšojis. Kaunāmies no tā, ka nevaram gūt baudu no kopā būšanas.

Cenšoties saglabāt tuvību, mēs izslēdzam visu, kas pēc mūsu domām var attālināt mūs vienu no otra. Atstājam tikai smaidu un mīļvārdiņus. Taču, kāda likteņa ironija, tieši tas mūs attālina vienu no otra. Dusmas krājas un kļūst par nenorijamu kamolu kaklā. Bet pēc tam izlaužas uz āru tādā straumē, kura noslauka visu savā ceļā. Un bezgalīgā savstarpējā tuvināšanās kļūst pretīga (jā arī tā notiek).

Un tieši šajā brīdī arī notiek attālināšanās. Attālināšanās un pazaudēšana. Skumjas, šķiršanās un bezizejas sajūta no tā, ka tev šķiet, ka esi izdarījis visu, ko varēji, lai saglabātu šīs attiecības, taču saņēmi pavisam pretēju rezultātu.

Viss sagrūst ne jau kādu ārejo iemeslu dēļ, bet no iekšējās intoksikacijas ar tām jūtām, kurām normālā gadījumā bija mazās dozās jaregulē distance starp cilvēkiem un jāsaglabā kustības līdzsvars vienam pret otru un vienam no otra.

Ja pastāvīgi kusties pretī kādam, tad galu galā tu viņā atduries. Atduries un sajūti pārsātinājumu, dusmas un riebumu.

Un vienīgais veids, kā saglabāt attiecības, ir nedaudz paiet malā. Vai pat nedaudz atgrūsties. Ieraudzīt atšķirību. Attālināties. Paskatīties no attāluma un attapties.

Un tieši tāpec ir radītas tas sajūtas, no kā mēs attiecības vairāmies: dusmas un riebums. Tās ir tuvības regulatori un stratēģiskā ziņā saglabā to. Mazās porcijās tās dod brīvību un telpu starp cilvēkiem, kurā var elpot un dzīvot. Un būt blakus ilgi vienotā dejā. Nedaudz tuvāk, nedaudz tālāk, vienmēr klausoties sevī, vai tā ir patiesība, vai nav.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis