tukšs trauks | Ginta Filia Solis

Nesen kaut kur izlasīju, ka Mīlestība ir kā elpošana, tā ir enerģija, ar kuru mēs elpojam.
Iedomājies, ka kāds ir ievilcis plaušās gaisu un neizelpo, bet kāds, gluži otrādi, izelpo un neieelpo – tā taču nav iespējams dzīvot!
Ko nozīmē ieelpot un neizelpot? Tas nozīmē saņemt no pasaules siltumu, skaistumu, iedvesmu un baidīties to izpaust, izliet no sevis. Pat ne darbībās. Kā reizi darbībās cilvēki vismazāk baidās, ārēji rūpējoties, bet neizjūtot iekšēju siltumu, sažņaudzot šo enerģijas plūsmu.
Bet citi – gluži otrādi, mazliet ieelpojuši, jau steidz izelpot, jo viņiem šķiet, ka jāglābj visus. Viņiem Mīlestība ir cieši saplūdusi ar ārējām darbībām, kas tomēr ir dabiskas elpošanas ar mīlestību aizvietotājas.

Mums visiem jāiemācās pilnvērtīgi elpot mīlestību ar pilnu krūti – brīvi ieelpot un brīvi izelpot. Tas ļaus mūsu Dvēselei lidot. Un, pirms izelpojam Mīlestību pasaulē, noteikti vajag ieelpot to sev. Ieelpot no savas sirds: skatoties dabas skaistumā, atlaižot domu skrējienu, sakoncentrējoties uz sava ķermeņa sajūtām.
Nav iespējams nesavtīgi dāvāt, ja pats neesi piepildīts. Es nenogurstoši atkārtoju: no tukša trauka ūdeni neieliesi. Neliec sev starot, ja esi tukšs, sākumā piepildi sevi! Un tā ir aksioma.