PAR NENOBRIEDUMU

Skumja pazīme tam, ka cilvēks vēl nav nobriedis, bet tiecas pēc mīlestības, ir mainīt cilvēkus kā aifonus... nav paspējis vienu iepazīt, kā jau pēkšņi saprot, ka citam “kamera” labāka vai “interfeiss” krutāks.

Nenobriedums neprot pilnībā pieslēgties otram cilvēkam ar kaut ko vairāk, kā tikai piekasīgi atsekot viņa reakcijas uz sevi.
Tam vispār otrā cilvēkā neinteresē nekas cits, kā tikai apmierināt savu bērnišķīgo vēlmi pēc mūžīgā uzmanības, rūpju un sajūsmas avota.
Tas ir mīlīgs, taču ļoti egocentrisks: vai nu viss grozās tikai ap viņu, vai arī viņam to nevajag.
Cilvēkus maina kā aifonus
Tiem piestāda neiedomājami daudzi prasību. Tos vērtē gluži kā gadžetus, ar kuriem var vai nu zīmēties, demonstrējot atbilstību visiem trendiem, vai arī kautrīgi slēpt aiz muguras.
No otra izspiež visu iespējamo, bet pēc tam paziņo, ka tas licis vilties un nav attaisnojis cerības.
Otrs cilvēks vajadzīgs tikai priekos, spēkā, veiksmē, bet tikko tas kļūdās, ātri tiek izmests lūžņos vai pārpārdots.
Nenobriedums, kas tiecas uz mīlestību, tiecas tikai uz to mīlestību, kuru var paņemt, ar kuras palīdzību tas varēs atrisināt savas problēmas, paaugstināt savu prestižu vai sliktākajā gadījumā vismaz izpildīs savu sociālās atzīšanas normu – un tam absolūti nav svarīgi, kas tu patiesībā esi, bet ir svarīgi, ka esi attiecībās, tātad, pilnvērtīgs.
Pie tā neiesi savas bēdās, nepastāstīsi par savām sāpēm un tas nepalīdzēs dalīt tavu neveiksmi.
Ar to kopā ir smuki kā pilī, bet auksti, kā ledusskapī.
Tas čivina blakus kā putniņš, bet tu saproti, ka vienalga esi viens, pilnīgi un rūgti viens.
Nenobriedums pats sev šķiet milzīgs prieka avots, taču tas nezin, ka visas skaistākās pasakas sacerējuši pieaugušie un arī visi svētki radīti pieaugušo rokām, bet visas ilgtspējīgās lietas notiek pateicoties paieaugušo atbildībai un pacietībai.
Nē, tas nav briesmīgs, taču viņam vēl pāragri sapņot par to mīlestību, kas notiek starp pieaugušiem cilvēkiem.
Pagaidām tikai ceļš sevī…
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Es mīlu nesterilus cilvēkus

basam8

Kāpēc blakus “nesteriliem” cilvēkiem ir labi un omulīgi? Tāpēc, ka viņi nekaunās no savas nepilnības un pieņem tevi ar visām tavām vājībām, nenosodot. Un saprotot.

Es mīlu nesterilus cilvekus… Tikai viņus arī mīlu… Tos, kuri pieņēmuši to, ka nav ideāli, nevis tos, kuri moderni meklē “savu labāko versiju”, kurā, godīgi liekot roku uz sirds, no sevis nav nekā…
Viss – no tiem, kuri nez kāpēc nolēmuši, ka zin vienu laimes recepti, kura der visiem. Tās taču nav, mani mīļie. Ir iekšējās brīvības līmenis, kuru palaiž individuālais domāšanas process katrā daudz maz attīstītā galvā… Pat tajā, kura nevēlas mosties no rītiem un naktīs dauzās apkārt…

Ir pārmaiņas, kuras vieniem ir vajadzīgas, bet citiem ir stingri aizliegtas…
Ir purvi, no kuriem vieni izlien jebkurā gadījumā, bet citi paliek mūžīgi…
Ir tikai sava dzīve, līdz kurai vieni izaug, bet citi – nekad, tāpēc, ka mācās kopēt svešas dzīves…
Sava dzīve ir tā, kurā tev ir labi…
Un cilvēki, ar kuriem tev ir labi…
Un darbs, kurā pat nogurums ir labs…
Un ēdiens, kuru tu ēd…
Un labi tajā telpā, kurā tu uzturies…
Un labi apģērbā, kuru tu valkā…
Un labi ar grāmatām, kuras tu lasi…
Un labi no mūzikas, kuru klausies…
Labi…
Vienkārši labi…

Es zinu ārkārtīgi daudzus “pareizi” dzīvojošus cilvēkus, no kuriem naidīgums un neiecietība dzirksteļo kā strāva no neizolēta elektrības vada…
Ne tāpēc, ka viņu dzīvesveids ir slikts pats par sevi, bet tāpēc, ka tas nesakrīt ar to, kā patiesībā viņiem būtu bijis vajadzīgs…
Un staigā viņi brendoti un trendoti, bet laimes kā nav tā nav…
Un diez vai tā pienāks, tāpec, ka laime ir tad, kad tev ir labi, nevis tad kad tu cītīgi pakārtojies tam, kas nosaukts pr labu…

Attīstība, mani mīļie, tā nav akla visa ta pieņemšana, ko piedāvā visdažādākās macības un prakses…
Tas ir dziļi personīgs process, kurš aizpilda apzinātos tukšumus un izvēlas tās zināšanas, kas nepieciešamas konkrētajam cilvēkam…
Tāpec jāmūk neatskatoties no visām tām vietām, kur tev autoritāri un bieži vien diktatoriski piedāvā kaut ko pieņemt, neapspriežot un neapdomājot….
Tā ir zombēšana…
Tā ir iekļaušanās viegli vadāmās masās…
Tā ir Personības pilnīga izgāšanās, jo tur, kur visus pataisa vienu otram līdzīgus, Personība tur nevienam nav interesanta un izdevīga…

Nestrerilitāte ir dzīves pamats, tāpēc, ka vēl nevienam nav izdevies sterilizēt to līdz laimīgai pilnības sajūtai…
Necenties arī tu…
Atzīsti sevī tiesības pašam uz sevi…
Un izvēlies ceļu, pa kuru iesi.

Autors: Ļiļa Grad
Avots: econet.ru
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Jo laimīgāk cilvēki dzīvo, jo vienkāršāk tie ģērbjas

sieviete sviterī

Valstis, kurās katra otrā studente izskatās kā stila ikona – atrodas vismaz ceturtajā desmitniekā “laimes reitingā”.

Laimes indekss un ģērbšanās maniere

Jo laimīgāk cilvēki dzīvo, jo vienkāršāk tie ģērbjas. Pie šāda secinājuma es nonācu, kad studēju ikgadējo ANO atskaiti par laimes līmeni pasaulē. Jau no 2011. gada regulāri, katru gadu tiek veikti pasaules laimes pētījumi. Jā, jā, nemaz nesmejieties. Ļoti nopietni zinātnieki ir izstrādājuši tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var noteikt cilvēku laimes līmeni, viņu objektīvo labklājības līmeni, tāpat arī viņu pašu subjektīvo novērtējumu tam, cik laba ir viņu dzīve. Un pēc tam viņi salīdzina šos rādījumus pa valstīm un sastāda šo valstu pilsoņu Laimes Reitingu.

2017. gadā pirmais laimīgo valstu TOP10 izskatījās šādi:

1. Norvēģija
2. Dānija
3. Islande
4. Šveice
5. Somija
6. Nīderlande
7. Kanāda
8. Jaunzēlande
9. Austrālija
10 Zviedrija

Šajā pašā sastāvā, tikai mainoties vietām, šīs valstis reitingā atradās arī iepriekšējos gados.

Ziniet, kas tās vieno? Izņemot to, ka tajās ir augsts cilveku dzīves līmenis, augsti sociālie standarti un gandrīz vai komunisms (šī vārda labākajā nozīmē)? No modes blogera viedokļa, visas šīs valstis vieno ļoti vienkāršā to iedzīvotāju attieksme pret apģērbu!

Tās valstis, kas uzskatāmas par augstās modes un stila likumdevējām, kurās uz ielām street-style fotogrāfi ķer savus ideālos modes tēlus; valstis, kurās katra otrā studente izskatās kā stila ikona – šajā reitingā atrodas kaut kur ap 40 vietām. Francija 32. vietā, Spānija – 37., Itālija, kur katrs jaundzimušais jau no dzimšanas brīža zin, kā pareizi stilīgi uzlocīt bikses – vispār 50. vietā! No 157 izpētītajām valstīm, vismaz trešdaļa valstu dzīvo laimīgāk par itāļiem.

Un kas tad šajās laimīgajās valstīs tas notiek? Tur neviens neuztraucas par to, par cik milimetriem, atbilstoši VOGUE pēdējiem uzstādījumiem, ir jāuzloka bikses. Valkā to, kas ir ērts un īpaši “necepas” par to, vai tas ir vai nav moderni. Džinsas, kedas, parkas. Dānijā vai Holandē, redzot pa priekšu ejošu pāri, ne uzreiz sapratīsi, kurš no tiem ir puisis un kurš – meitene, tik ļoti līdzīgi tie saģērbušies.

Daži mani pazīstamie vīrieši bija briesmīgi neapmierināti ar to, kā ģērbjas sievietes, piemēŗam Zviedrijā. “Nav uz ko skatīties” – viņi teiktu. “Vai tad tās ir sievietes?” – tā viņi teiktu. Taču, lūk, paradokss, spriežot pēc pētījumu rezultātiem, Zviedrija ir ļoti laimīga valsts. Tātad šīs sievietes nejūtas nelaimīgas no tā, ka nenēsā zīmuļsvārkus, neskrien no rīta uz darbu augstpapēžu kurpēs uz 10cm papēžiem un pilnā ekipējumā – frizūra un meikaps kā no salona. Un vēl vairāk, izskatās, ka arī vīrieši šajās valstīs īpaši necieš no tā, ka viņu sievietes 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā neizskatās kā eksponāti pasaules modes industrijas sasniegumu izstādē.

Varbūt laimei vispār nav obligāti sekot modes trendiem un ļoti cītīgi piemeklēt pareizo svārku formu pēc figūras tipa? Varbūt var justies laimīga arī vienkāršā apģērbā bez kāda lieka stresa?
Varbūt tad, kad cilvēks jutas laimīgs, aizsargāts un mierīgs, kad viņam nevajag katru dienu kaut ko pierādīt un visiem demonstrēt savu statusu, tad tādam cilvēkam džinsos un adītā džemperī ir ļoti ērti baudīt dzīvi?

Es nesen rakstīiju par to, cik vienkārši un atbrīvoti ģērbjas sievietes Izraēlā. Tad, lūk, neticēsiet, Izraēla šaja reitingā ir 11. vietā. Un kā jūs domājat, vai kopējais laimes un apmierinātības līmenis ietekmē to, kā sievietes ģērbjas? Vai arī tā vienkārši ir sakritība.
Autors: modes blogere Клеш
Foto: pixabay
Tulkoja: Ginta FS