Par bailēm

93702279_1422718974598930_8632685304894980096_o

Bailes ir veselīga reakcija brīžos, kad rodas reālas briesmas. Taču mūsos daudz vairāk ir nereālu baiļu, kuras mēs jūtam, kad mūsu dzīvībai nedraud nekādas briesmas (piemēram, bailes no slimībām, no negaisa, no tumsas, šauram telpām, no atstumšanas, nodevības, trūkuma utt)
Neapzinātās (mums nezināmās) bailes ar gadiem kļūst arvien spēcīgākas, tāpēc, ka mēs arvien biežāk ieklausāmies to balsīs, un izlemjam nedarīt to, ko patiesībā vēlamies, jo baidāmies.
Vienīgais veids – pieņemt savas bailes un tas pieradināt – tas nozīmē spert mazmazītiņus solīšus, kuri palīdzēs iziet cauri savām bailēm – vienu vārdu sakot, darīt to, no kā baidies.
“Ja tu bēdz no savām bailēm, tās tevi noķers. Ja tu tās kontrolē – tās pretosies. Ja tu tās ignorēsi – tās tevī pieaugs. Ja tu tās pieņemsi un pieradināsi – kļūsi par to saimnieku.”

Liza Burbo
Foto:pexel
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Nemūc no bailēm

bailes88888

Kad tu mūc no bailēm, agri vai vēlu izrādīsies notverts un uzvarēts….

Tēlaini izsakoties, ar bailēm ir jāpaliek viens pret vienu maziņā istabiņā aiz aizslēgtām durvīm…
Jāpaliek, jāpaskatās tām acīs un jāsaprot par tām viss…
Jāsaprot, kas tā ir par tavu daļu, kuru tu esi ignorējis…
Bet sevi nodot nedrīkst…
Un arī iznīcināt…

Bailes ir ļoti runātīgas… un pavisam drīz tu ļoti daudz ko uzzināsi…
No kā tās tevi slēpa un ko vēlējās pateikt, kad lika baidīties…
Kāpēc tās tik stingri ierakušās tavā ķermenī un dvēselē, tavā zemapziņā…
Un, lūk tad, tās var paņemt, apsēdināt sev uz plauktsas un pārvērst par absolūti kaut ko citu…
Par jaunu sevi, piemēram…
Nemūc no bailēm!
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis