Par apgaismības “lēkmēm”

Daudziem ezotēriskajiem iesācējiem šķiet, ka evolūcija nozīmē par katru cenu izaudzēt sevī gaismu jebkurā pieejamajā veidā, tāpēc tie cenšas uzlēkt uz garīgās attīstības augstākajiem pakāpieniem, visiem spēkiem apspiežot sevī zemfrekvences garo viļņu vibrācijas. Tas ir līdzīgi kā mazi bērni spēlē paslēpes: ar rokām aizsedz seju un esi paslēpies.

Bet, lai nokļūtu gaišajā augstas frekvences stāvoklī, vairumā gadījumu tas ir ilgstošs, lēns, nogurdinošs, “netīrs”, bieži vien smags un pacietīgs darbs pie tā, lai integrētu psihoķermeniskos garo viļņu stāvokļus: naidu, alkatību, bailes, skaudību, greizsirdību, lepnību, kategoriskumu – tas ir darbs ar savu Ēnu, kad tu miermīlīgi ar to iepazīsties, sāc to izzināt un lēnītiņām, kā bērnu audzinot, pakāpeniski pilnveidojot un transformējot, palēnām aizved to jau citās frekvencēs.
Zemās frekvences enerģijas lielā blīvuma dēļ šis darbs nevar būt ātrs.

Piemēram, tu vari redzēt, cik lēni aug mati. Tā ir matērija, tā mainas lēni. Un zemās frekvences enerģija nevar transformēties ātrāk kā ķermeniskie procesi.
Ir jāpaiet ilgam laikam lai, piemēram, dabiskā ceļā atbrīvotos ķermenī spazmas, kas radušās baiļu rezultātā. Ķermenis kas reiz bijis ļoti specīgi pārbijies, katru reizi ļoti asi reaģē brīžos, kad tuvojas kādi apstākļi vai cilvēki, kuri atgādina traumatisko pieredzi. Un ir nepieciešama pieredze saskarsmē ar šo stāvokli, kad tu apzināti savieno pagātnes traumu un šodienas situāciju, pakāpeniski atbrīvojot savu ķermeni no baiļu ķetnām.
Tieši tāpat vajaga daudzas reizes satikties ar savu naidu, lai savaldītu tā spēku un transformētu to radošā enerģijā, pārstrādājot tā spēku augstas frekvences gaismā.
Ja tu centies uzreiz kļūt “svētais”, tu sašķel sevi divas daļās, “svētajā” un “grēcīgajā”, ieslēdz grēcīgo pagrabā, tādā veidā ļaujot tai pieaugt spēkā, līdz tā pašam “norauj jumtu”. 

Daži kļūst atkarīgi no šiem psihoaktivitātes uzliesmojumiem, nosaucot tos par šamaņu slimību un uztverot tos kā apgaismības lēkmes. Un tas vienkārši norauj jumtu no tā, ko neesi pārstradājis, un kas ir piesātināts ar lielummānijas bildītēm, kas barojas no neapstrādātiem zemfrekvences stāvokļiem, veidojot lepnību …

Nikolajs Bulgakovs
​​​​​​​Tulkoja: Ginta Filia Solis

Sameklē sevi šai rudenī…

Pēc ilgstošās lietainās dūmakas kļuva skaidrāks…
Kļuva skaidrāks. Kļuva gaišāks. Kluva skaidrāk redzams, kur un kas.
Un tieši tāpat ir arī dzīvē.

Reizēm laiks ir tik ļoti apmācies un ievelkt tik dziļi, ka tu dzīvo vairāk intuitīvi, ej, kur acis rāda, ietinies siltās drēbēs un uzvilcis kapuci pāri acīm. Maz uz ko ceri un gandrīz neko negaidi…
Bet arī tā ir dzīve. Tajā viegli atrast vainu, taču, vai to maz vajag?
Varbūt tieši bezcerības periodi mūs noved pie tā, ka sākam meklēt gaismu nevis kaut kur ārpusē, bet sevī.

Varbūt tieši tie, atstājot mūs vienatnē pašus ar sevi, parāda to, ka velti mēs sev tik maz ticam.
Varbūt tieši tad, kad neviens nesteidz mūs glābt  (nevis tāpēc, ka negrib, bet vienkārši nezin kas, kā un kāpēc), ar mums notiek tās transformācijas, pēc kurām nevajadzīgi kļūst emocionālie rāpulīši, kuru nomainīšana pret tīriem bijusi atkarīga no citiem. 

Mani mīļie, tieši vēlajā rudenī gadās tie dvēseli caururbjošie mokošo skumju mirkļi, kuros atklājas visa patiesība par mūsu cilvēcisko trauslumu…

Tikai tagad šī patiesība vairs tevi neiegrūž izmisumā, tā tikai parāda tās lietas, kuras pa īstam ir svarīgas, un kuras tik grūti bija saskatīt starp košajiem papīriņiem, kuros ietīts tas, kas ilgu laiku tikai šķita svarīgs.

Sameklē sevi šai rudenī…

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Izmaiņas ģimenes sistēmā

gimene

Kad cilvēks pieļauj izmaiņas sevī, automātiski mainās viss apkārt. Pasaule reaģē pa jaunam. Īpaši tuvāko loks. Un, protams, transformējas ģimenes sistēma.

Ir jāsaprot, ka ģimenes sistēma var mainīties dažādi. Iespējams, visiem kļūs vieglāk elpot un attiecības kļūs siltākas un stiprākas. Bet, iespējams, šīs izmaiņas būs sistēmas sabrukums.

Modernās psiholoģijas tendences ir populāras, jo tās paredz maģiskas tuvinieku izmaiņas, turklāt vienmēr uz labo pusi, ja vien pats cilvēks mainās.
Sanāk, ka tu ar sava iekšējā stāvokļa palīdzību manipulē ar citiem cilvēkiem. Tiek piedāvāts valkāt svārkus, skaitīt mantras, lūgties, palīdzēt vecām tantiņām, uzņemties atbildību. Un tas viss, protams, nostrādās. Taču nav teikts, ka tas nostrādās tā, kā tu plāno. Ir personīgi veiksmes stāsti, nav nekādu garantiju.

Jāsaprot, ka tavas izmaiņas ir tikai tavas izmaiņas. Iespējams, ka tavi tuvie tās nepasūtīja. Un, ja tas tā ir, tad viņi var nebūt gatavi spēlēt ar tevi pēc jaunajiem noteikumiem.

Bet vēl var izrādīties, ka tu pats nemaz neesi gatavs vairs spēlēties ar tādiem partneriem. Es uzskatu, ka pārmaiņas, kas pilnīgi noteikti uzlabos attiecības ar tuviniekiem – ir mīts. Attiecības var kļūt labākas, sliktākas, sarežģītākas, patīkamākas, saspringtākas, siltākas. Vai vienkarši pārstat eksistēt ierastajā veidā.

Taču jebkurā gadījumā tās kļūs skaidrākas. Bet skaidrība atbrīvo no ilūzijām, un ir labi, ja esi tam gatavs.

Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Stāsts par mazo strautiņu

strautiņš

Reiz dzīvoja mazs strautiņš, kurš bija nokļuvis milzīga tuksneša pašā malā. Un viņš izdzirdēja balsi: “Nebaidies, plūsti tālāk”. Bet strautiņam bija bail ielauzties jaunās, svešās zemēs. Viņš ļoti baidījās no pārmaiņām. Protams, viņš vēlējās kļūt daudz lielāks un dzīvot interesantu dzīvi, taču riskēt un kaut ko mainīt, bija ļoti bail.
Taču balss uzstāja: “Ja tu nesadūšosies spert šo soli, tu nekad neuzzināsi, uz ko esi spējīgs. Vienkārši notici, ka jaunajā dzīvē tev būs labi. Nomierinies un plūsti tālāk”.
Un strautiņš nolēma turpināt savu ceļu. Viņam nebija viegli. Tuksnesī kļuva arvien karstāks un beigu beigās ūdens strautiņā iztvaikoja. Tā ūdens pilītes pacēlās gaisā un pārvērtās mākoņos, kurus vējš vairākas dienas nesa virs tuksneša, kamēr tie nokļuva līdz jūrai. Tur mākoņi pārvērtās lietū.
Un strautiņa dzīve tagad kļuva daudz skaistāka par to, ko viņš spēja iedomāties. Lidojot pāri jūras viļņiem viņš, smaidot domāja: “Mana dzīve daudzkārt ir mainījusies, bet tikai tagad es esmu kļuvis pats par sevi”.
* * *
Cilvēkiem nav viegli izlemt – īpaši tajos gadījumos, kad ir jāriskē. Mūs apstādina bailes nezināmā priekšā. Jo var taču gadīties tā, ka nāksies ļoti daudz ko mainīt: ierasto dzīves ritumu, dzīvesvietu, draugu un paziņu loku . Taču vislielākās parmaiņas notiks jūsos pašos. Un tieši tas vairums cilvēku biedē visvairāk. Palikt iepriekšējiem vai mainīties uz augšu – izvelēties jums pašiem. Atcerieties: jebkura izaugsme, jebkuras pārmaiņas sākas ar lēmuma pieņemšanu.

Bailes pieņemt nepareizo lēmumu ir lielas. Cilvēks baidās pamest jau zināmo, šķietami drošo teritoriju, un sastapties ar kaut ko nepazīstamu. Taču tikai šis solis dod jums izaugsmes iespējas. Tā ir pati lielākā iespēja.
Autors: Bodo Šefers “Uzvarētāju likumi”
​​​​​​​Foto autors nezināms
Tulkoja: Ginta FS