Padzerties dzīvi

Iedomājies, ka tu gribi padzerties. Tev ļoti slāpst! Mute ir sausa un kakls kā smilšpapīrs.

Tu ieej virtuvē un redzi ūdens krūzi. Ieskaties, un redzi, ka ūdens ir sastāvējies, duļķains un nelabi ož. Bet tu ļoti vēlies padzerties.

Pirmais, ko gribas izdarīt, atgriezt ūdens krānu, nomazgāt krūzi, pieliet to ar tīru ūdeni un beidzot padzerties. Tu atgriez ūdens krānu, bet ūdens tajā nav. Ir tikai šī krūze ar sastāvējušow ūdeni. Tu pamēģini to, bet tas ir negaršīgs, pat pretīgs. Bet tik ļoti gribas dzert.

Un tagad iedomājies, ka tu ļoti gribi dzīvot. Ļoti stipri gribi dzīvot. Tu tik sen neesi dzīvojis, atslābinājies, juties laimīgs, ka iekšā viss ir burtiski izkaltis un sirdī – smilšpapīrs.

Tu ieskaties sevī. Bet tur guļ senas atmiņas, bailes atkal no jauna piedzīvot sāpes, aizvainojumus, neveiksmes un vientulību. Un tas viss ir tik sastāvējies, pārklājies putekļiem un slikti ož. Un nav nekādu iespēju un vēlēšanās ar to visu sadzīvot.

Pirmais, ko gribas izdarīt, visu nomazgāt un piepildīt ar kaut ko svaigu. Bet mēs sēžam. Vai guļam. Guļam un baidāmies, skumstam par to, ka vienmēr tā. Slēpjamies no tuvības, kas varētu mūs sāpināt, no sevis slēpjamies – tāpēc, ka bail atzīties sev šajā dzīvē.

Un, ja ūdens krānā nav ūdens, tad jāiet uz veikalu un jānopērk tīrs ūdens, vai jāiet uz avotu, vai jāaiziet pie kaimiņiem vai draugiem, kuriem ir ūdens, vai jāieiet kādā kafejnīcā padzerties. Atrast jebkuru avotu un padzerties.

Un tieši tāpat, ja mūsos nav dzīvas enerģijas, tad tā ir jāatrod. Jadodas ceļojumā (kaut uz tuvējo parku), jāpaklausās mūzika, jāaprunājas ar jauniem cilvēkiem, jāpaskatas uz kaut ko skaistu, jāpagaršo kaut kas garšīgs, jāpaklausās kaut kas dzirdei tīkams, jāsajūt savs ķermenis un japarūpējas par to. Un jāpiepildās līdz brīdim, kamēr tīrā ūdens šalts nenoskalos visus putekļus un duļķes. Līdz brīdim, kad atkal sagribēsies un varēsim dzīvot.

Un tas IR DARBS. Metodisks un pastāvīgs. Mazgāt savu krūzi un liet tajā tīru ūdeni. Un dzīvot.

© Jekaterina Kravec
Tulkoja: Ginta Filia Solis