Vienas dienas režīms

Viena diena, tā ir kā neliela atsevišķa dzīve, kura sāk savu stāstu no saullēkta un beidz to ap pusnakti.

Viena konkrētu notikumu un savu konkrētu reakciju uz tiem piepildīta diena.
Viena diena, kurai tu neuzgriez muguru, bet no kuras arī neprasi parāk daudz… tai priekš visa ir tikai 24 stundas.
Zināt sevi vienā pabeigtā stāstā ir daudz jaudīgāk, nekā sākt lietot svētkiem paredzētos traukus ikdienā, cerot, ka tieši tā būs nekaunīga atbilde atliktajai dzīvei.
Ja godīgi, tad dzīvei vispār ir vienalga, no kādiem traukiem mēs ēdam un kādās lupatiņās sevi ietērpjam…
Tā atveras ne jau uz klātbūtnes atribūtiem, bet uz pašu klātbūtni.
Uz cieņpilnu spēju nekrist ģībonī katru reizi, kad tā izlemj, ka tu esi pārāk aizsēdējies kādā no ilūziju saliņām.
Tā atveras, kad uztvere ir elastīga.
Un kad atsakies manipulēt ar vilšanos, pieprasot par to kaut kādu īpašu attieksmi pret sevi.
Kopumā tā atveras uz vienlīdzīgiem pamatiem. Bez jebkādām garantijām.
Tas ir vienas dienas režīms. Šobrīd, lūk, tā.

Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis