Par mūsu Radītāju

radītājs3

1. Radītājs ir augstākās laimes avots, kāda tik vien ir iespējama. “Dievs ir Mīlestība”.

2. Dievs ir viens.
Tas nozīmē: pasaule, kurā mēs dzīvojam, citas pasaules, Visums, viss ir Radītāja izpausme.
Vienlaicīgi Dievs ir ārpus matērijas, telpas un laika. Tas, ko mēs dēvējam par dialektiku, pretmetu cīņas un vienotības likumu, ir Radītāja portrets.
“Kas augšā, tas – apakšā” – teica senie. Procesi cilvēka Dvēselē, Saules centrā un Galaktikas dzīlēs notiek pēc vieniem un tiem pašiem Mīlestības un Vienotības likumiem. Zvaigznes spīd, lai sajustu Mīlestību. Cilvēks dzīvo, lai sajustu Mīlestību.

3. Dievs ir jebkuras laimes, kuru mēs saņemam avots. Viņš dod mums Mīlestību, Viņš dod mums jebkuru iedomājamu vai neiedomājamu laimi un baudu.
Ņemot vērā to, ka cilvēks ir daudzplānu būtne, tad arī laimes jēdziens nav vienots.
Ir momentāla laime, kas saistās ar ķermeni, ir daudz nozīmīgāka, saistīta ar Garu, un ir vēl lielāka mēroga laime, kas saistīta ar Dvēseli.
Bet pati galvenā laime ir saistīta ar Mīlestību pret Dievu.
Dievs ir visu mūsu nelaimju avots. Viņš atņem mums visu, izņemot Mīlestību.

4. Dievs ir visuzinošs, visuvarens un žēlsirdīgs. Un Viņa griba acīm neredzami ir it visā. Mēs taču nekad pilnībā neuzzināsim Radītāja nodomus. Tāpēc no mūsu skatu punkta nevar būt pilnīga taisnīguma.
Neapmierinātība ar notiekošo apkārtējā pasaulē nozīmē tikai to, ka mēs savu cilvēcisko loģiku esam nolikuši augstāk par Radītāja nodomiem…
Dievs mūs mīl un Viņam ir vajadzīga mūsu Mīlestība. Viņš audzina un palīdz mums sajusties par Viņa bērniem. Jebkura notiekošā notikuma loģika ir Mīlestības loģika.

5. Radītājs ir mūžīgs.
Viss, ko mēs redzam, zinam un jūtam, – ir īslaicīgs.

Sergejs Lazarevs
Tulkoja: Ginta Filia Solis

Visam, kas notiek, ir savi iemesli

greks5

Kamēr tu uzskati, ka ir notikumi, kuriem tavā dzīvē nevajadzētu notikt, dusmojies, apvainojies un vaino likteni, nekas nemainīsies.
Kamēr tu uzskati, ka tu to neesi pelnījis un ir notikusi kāda kļūda un netaisnība, tu iesprūsti šajā momentā.
Ir ļoti svarīgi apzināties, ka: visam, kas ir noticis ir kādi iemesli un tā, vai citadāk, bet tam bija jānotiek. Pat pašam briesmīgākajam notikumam bija jānotiek.
Un tad vari sev pajautāt: ko man ar to darīt?
Kā no tā es varu izdarīt to, kas man vajadzīgs?
Kā es no tā visa gala rezultātā varu izdarīt kaut ko labu sev?
Kā es varu būt veiksmīgs, atsperoties pret savām neveiksmēm?
Kā no šī “mēsla” es varu uztaisīt konfekti?
Kā es varu pielikt tādas pūles un nodzīvot tik skaisti un godīgi, ka dieviem kļūs neērti par to, ka tie man uzsūtījuši tādus pārbaudījumus?
Un tikai tad dzīvē kaut kas sāks mainīties. Pareizāk sakot, tu sāksi kaut ko mainīt ar savas brīvās gribas palīdzību un savu dzīves gudrību. Ar savu zināšanu par to, kāda ir Visuma kārtība palīdzību. Ar savas apzinātības, kas maina tavu personīgo dzīvi palīdzību.
Autors: Aglaja Datešidze
Tulkoja: Ginta Filia Solis