Tu esi tur, kur vēlies būt

upuris2

Parasti tad, kad cilvēks slikti dara savu darbu, viņš ir sašutis: “Vai jūs vispar ziniet, cik man par to maksā?!” Zinu, un nesaprotu, ko tu tur dari!? Man šķiet, ka viss ir vienkārši: nepatīk – nedari.
Un tā ir it visā.
Tev slikti dzīvot kopā ar cilvēku – nedzīvo! Tavi biznesa partneri pret tevi izturās slikti – maini. Kostīms izskatās slikti – atdod tam, kuram tas izskatīsies labi. Slikti guli – sāc nodarboties ar savu dvēseles stāvokli. Slikti jūties – ārstējies. Tu jūties slikti, dzīvojot šajā zemē – brauc prom. Dari, nevis čīksti.
Bet, ja tu neko nedari, nemaini, tātad tev ir labi. Esi godīgs pret sevi – tev ir labi. Labi čīkstet. Labi žēloties. Labi ciest. Labi būt upurim. Labi saņemt līdzjūtības vārdus. Labi, ja tavā vietā visu nolemj un palīdz. Labi neko nedarīt ar savu dzīvi. Mierīgi. Prognozējami. Tā ir tava komforta zona.
Būt mēslos ir tava komforta zona.
Te nu arī ir visa jēga. Pati lielākā dzīves jēga. Ja tu neesi upuris, tad – kas vēl? Ja tu nežēlosies, tad, ko citu tu darīsi? Jo nāksies taču darīt.
Ja atņemt šo jēgu “Man ir neiespējami grūti nest savu krustu”, tad kas atliek? Kur tu iesi bez krusta? Kā tu vispār bez tā dzīvosi?

Nelemt – arī tas ir lēmums. Nemainīt – arī tā ir izvēle. Ja tu izdari tādu izvēli, esi ar to mierā, atzīsti to, saņem savus bonusus, baudi tos. Taču “nezāģē” citiem smadzenes. Nevienam nav jāspēlē tavas spēles.
Atzīsti, ka tu atrodies tur, kur vēlies būt. Un tā arī ir visa patiesība.
Autors: Lilija Ahremčuka
Avots: sobiratelzvezd.ru
​​​​​​​Tulkoja: Ginta FS

Advertisements

Dzīve žēlabās ir kā dziļa bedre

11130281_747605432020735_4904068701224045601_n

Netērē savu dzīvi, mūžīgām žēlabām un sūdzībām.
Cilvēks, kurš it visā meklē trūkumus, ļoti reti atrod ko citu.
Lai tava dzīve ir prieka sauciens, nevis garlaicīga attaisnošanās. Ikviens cilvēks, kurš žēlojas, runās par to, ka veiksme ir tikai nejauša paveikšanās.

Bērni piedzimst kā optimisti, taču pasaule ļoti centīgi mēģina atbrīvot viņus no “ilūzijām”.
Neapstrīdams fakts ir tas, ka, jo vairāk tu žēlojies, jo mazāk iegūsti.
Dzīve žēlabās ir kā dziļa bedre, un vienīgā atšķirība starp bedri un kapu, ir atšķirība laikā. Žēlabu gars sākumā ierodas kā nejaušs apmeklētājs, un pēc laika kļūst par saimnieku.

Daži cilvēki vienmēr visās situācijās redz tikai slikto. Tu tadus pazīsti? Sīkas lietas aizskar sīkas Dvēseles. Daži cilvēki ir absolūti pārliecināti, ka varētu gāzt kalnus, ja tikai kāds novāktu no ceļa visus akmeņus. Visvairāk vīlušies ir tie cilvēki, kuri ņem tikai to, kas pats krīt viņiem rokās.
Čīkstētāji un cilvēki, kuri žēlojas, vienmēr meklē sev līdzīgos. Viņi pievelk tādus pašus citus cilvēkus, attiecīgi atgrūž no sevis tos, kuri ir noskaņoti pozitīvi.
Nežēlojies. Riteni, kurš čīkst skaļāk par citiem, nomaina pirmo.

Ja tu sūdzies un žēlojies par cilvēkiem, tev neatliek laika, lai tos mīlētu.

Autors: Džons Meisons
Tulkoja: Ginta FS